Saeima Linked Data Fragments server

Matches in Saeima for { <http://dati.saeima.korpuss.lv/entity/speech/1997_08_28_as-seq18> ?p ?o. }

• 1997_08_28_as-seq18 type Speech.
• 1997_08_28_as-seq18 number "18".
• 1997_08_28_as-seq18 date "1997-08-28".
• 1997_08_28_as-seq18 isPartOf 1997_08_28_as.
• 1997_08_28_as-seq18 spokenAs 29.
• 1997_08_28_as-seq18 spokenText "Godāto sēdes vadītāj! Godātie kolēģi deputāti! Pēc neilga laika Saeima atkal ievēlēs Latvijas Bankas prezidentu uz nākamo 6 gadu termiņu, un acīmredzot jau liela daļa deputātu zina, kā viņi balsos. Un šeit ietekmēt šajā reizē kaut ko ir ļoti grūti. Bet es tomēr gribu aizstāvēt arī šo savu viedokli un gribu pateikt, ka acīmredzot nav pamata noliegt visu to, kas ir bijis labi bankas līdzšinējās vadības darbībā, un absolūti nav jācenšas zīmēt šodien visu tikai baltās un melnās krāsās. Tomēr ir skaidri jāpasaka, ka Latvijā mums nav pieņemams mīts par ideālu Latvijas Bankas vadību, kas ir bijusi, un par problēmu neesamību šajā jomā. Diemžēl šādu mītu valdošie politiskie spēki cenšas uzturēt spēkā un visādā veidā stiprināt un faktiski atturēties paši un arī atturēt citus no problēmu nopietnas analīzes. Bet tomēr ir jāredz, ka ir notikusi iedzīvotāju mūža ieguldījumu zaudēšana naudas reformas rezultātā, 1995. gada rudenī ir notikusi banku krīze, kas ir skārusi ievērojamu sabiedrības daļu - daudzus simtus tūkstošu cilvēku. Tādēļ mēs nevaram šodien, tēlaini sakot, “saulainās nākotnes” priekšā veldzēties stabilā lata paēnā un aizmirst par visu to, kas ir noticis aizvadītajos gados, kad mums jau ir bijusi šī valstiskā neatkarība un tātad spēja pašiem noteikt savu dzīvi. Un mēs nevaram nosaukt par muļķiem visus tos cilvēkus, kas nav savlaicīgi samainījuši rubļus pret dolāriem vēl tajā brīdī, kad tas pat nebija atļauts visiem. Mēs nevaram visus šos cilvēkus nosaukt par muļķiem. Naudas maiņu tajā laikā varēja veikt tikai privileģētā šķira, dažādi kompartijas elitei lojāli cilvēki, kam bija informācija par gaidāmiem procesiem un kam bija fiziskas un organizatoriskas iespējas to izdarīt. Latvijas Banka šajā tautas aplaupīšanas procesā klusējot stāvēja malā. Kur Repše un Godmanis ir likuši mūsu naudu? Šādu jautājumu man nākas kā deputātam dzirdēt ļoti bieži, tiekoties ar vēlētājiem dažādos Latvijas novados. Es, protams, varu pieļaut iespēju, ka ne Repše, ne Godmanis nav visu šo naudu bāzuši savās personīgajās kabatās, bet paliek jautājums - ko šie kungi ir darījuši, lai cilvēkiem saglabātu viņu noguldījumu faktisko vērtību? Nekas netika darīts. Vai šie kungi to neredzēja? Neredzēja iespēju un nepieciešamību rīkoties šajā gadījumā? Varbūt nesaprata to, kas notiek? Mēs varam tikai domāt un minēt, kā tas bija. Bet no tā cilvēkiem patiesībā vieglāk nepaliek. Esošo situāciju var salīdzināt ar tādu situāciju, kad autobraucējs, kurš savas neprofesionalitātes dēļ ir notriecis cilvēku, tiek tiesāts un uz viņu var attiekties pat arī kriminālatbildība. Un jautājums šajā gadījumā ir - kāda būs atbildība līdzšinējam Latvijas Bankas prezidentam, kurš arī acīmredzot nekompetences un neprofesionalitātes (pieņemsim, ka tas tā bija) dēļ ir pieļāvis iedzīvotāju noguldījumu faktisku iznīcināšanu un pēc tam vēl sekojošo vēlreizējo viņu aplaupīšanu banku krīzē. Latvijas Republikas Kriminālkodeksā ir 163. pants, kurā ir runa par nolaidību. Tajā sacīts, ka par amatpersonas pienākumu nepildīšanu, kā arī par nevērīgu un neapzinīgu vai birokrātisku to pildīšanu, kas nodarījusi būtisku kaitējumu valsts vai sabiedriskajām interesēm vai pilsoņu tiesībām un interesēm, ko aizsargā likums, šo amatpersonu soda ar brīvības atņemšanu uz laiku līdz 3 gadiem vai ar naudas sodu līdz 30 minimālajām mēnešalgām, vai ar atbrīvošanu no amata. Ir grūti spriest, vai šādu atbildību Repšes kungam var noteikt tīri Kriminālkodeksa šā vai kāda cita panta izpratnē, tomēr es uzskatu, ka atbildībai noteikti ir jāseko. Un, ja arī šo atbildību saskaņā ar Kriminālkodeksu nevar pierādīt, tad ir jāseko vismaz politiskajai atbildībai. Un politiskā atbildība ir pilnīgi skaidra. Tā ir neievēlēšana uz nākamo termiņu. Tomēr konkrētas analīzes un atbildības vietā mums atkal tiek piedāvāts mīts, simbols, ka Repšes kungs ir vienīgais iespējamais labais Latvijas Bankas prezidents un vienīgais iespējamais stabila lata garants. Nu nemēdz tā būt un nav tā! Protams, ja tiktu veikta līdzšinējās Latvijas Bankas vadības politikas analīze, tad mēs skaidri secinātu, ka tā varētu būt arī vēl sliktāka. Taču ir skaidrs arī tas, ka nebūt ne viss bija izdarīts līdz galam un tā, kā to vajadzēja izdarīt. Bet šī analīze ir jāveic, no tās nedrīkst izvairīties, un tā parādīs pilnīgi skaidri arī tās kļūdas, kas, pēc Tautas kustības “Latvijai” domām, ir pietiekamas, lai izvirzītu jautājumu par līdzšinējā Latvijas Bankas prezidenta nomaiņu. Es domāju, līdzās tīri personiskas atbildības jautājumam, kas, pēc Tautas kustības “Latvijai” uzskata, ir jāatrisina ar šo balsojumu, mēs tomēr gribam redzēt arī pilnīgi noteiktas izmaiņas Latvijas Bankas realizētajā politikā. Es domāju, katram būs skaidrs, ka šādas izmaiņas nedrīkst skart Latvijas nacionālās valūtas stabilitāti un saistību ar konkrētu stingri konvertējamās valūtas “grozu”, kā tas ir bijis līdz šim. Tomēr šādas izmaiņas drīkst skart - un tām ir jāskar - fizisko personu un uzņēmumu noguldījumu drošību Latvijas komercbankās, kas vismaz no juridiskā viedokļa šobrīd diemžēl ir palikusi vēl 1995. gada banku krīzes līmenī. Repšes kungs apgalvo, ka komercbanku uzraudzības sistēma ir pilnveidojusies. Tas ir labi, ja atbilst patiesībai. Bet kas notiks tad, ja kāda kombercbanka tomēr bankrotēs? Šādu iespēju neviens līdz šim nav izslēdzis. Un tad atkal būs kārtējie apkrāptie noguldītāji, atkal desmiti vai simti tūkstošu, un atkal tiks vienkāršā tauta aplaupīta. Izmaiņas Latvijas Bankas politikā drīkst skart un tām ir jāskar arī šīs politikas ietekmi uz Latvijas tautsaimniecības procesiem, veicinot kredītu resursu pieejamību vietējiem uzņēmumiem. Absolūti nav normāla tā situācija, ka mūsu valstij nauda it kā būtu, bet uzņēmums, kam tā ir vajadzīga, nevar to saņemt tāpēc, ka komercbankas viņiem viena vai otra iemesla dēļ nevar šos kredītus sniegt. Un šādas izmaiņas, kā tas bija redzams arī no profesora Zelgalvja izklāstītās programmas, ir iespējams veikt, pilnībā saglabājot un pat stiprinot tautas uzticību Latvijas nacionālajai valūtai - latam, nodrošinot tā stabilitāti valūtas tirgū, kā arī panākot tā reālu ietekmi uz tautsaimniecību un arī konvertējamību šī v��rda patiesā nozīmē. Šādus mērķus ir izvirzījis sev Tautas kustības “Latvijai” piedāvātais Latvijas Bankas prezidenta kandidāts Elmārs Zelgalvis, un es aicinu deputātus arī šodien balsojumā atbalstīt viņa kandidatūru. Paldies.".
• 1997_08_28_as-seq18 language "lv".
• 1997_08_28_as-seq18 speaker Karlis_Cerans-1965.
• 1997_08_28_as-seq18 mentions Q822919.
• 1997_08_28_as-seq18 mentions Q211.
• 1997_08_28_as-seq18 mentions Q687709.