Saeima Linked Data Fragments server

Matches in Saeima for { <http://dati.saeima.korpuss.lv/entity/speech/1997_08_28_as-seq14> ?p ?o. }

• 1997_08_28_as-seq14 type Speech.
• 1997_08_28_as-seq14 number "14".
• 1997_08_28_as-seq14 date "1997-08-28".
• 1997_08_28_as-seq14 isPartOf 1997_08_28_as.
• 1997_08_28_as-seq14 spokenAs 84.
• 1997_08_28_as-seq14 spokenText "Cienījamie deputāti! Vispirms es gribu teikt, ka Darba partija ir jau rūpīgi apspriedusi jautājumu un analizējusi plusus un mīnusus un Darba partijas valdes lēmums ir atbalstīt Repšes kandidatūru otrreizējai ievēlēšanai Latvijas Bankas prezidenta amatā. Un šis lēmums arī ir publicēts un darīts zināms žurnālistiem. Es šeit negribu apstāties pie Latvijas Bankas darbības vispārzināmiem faktiem - pie veiksmīgas monetārās politikas, stabila lata, kura stabilitāti nodrošina valūtas “groza” saistība. Negribu runāt arī par Latvijas Bankas, es domāju, pareizo kredītpolitiku. Es domāju, ka principā Latvijas Bankas darbības modelis pēc... es gribētu teikt, vadoties pēc Vācijas pēckara neatkarīgās bankas, ir pareizs un ir devis tos panākumus, kas mums pašreiz ir. Tāpat es arī domāju, ka Repšes kunga izvēlēšana 1991. gadā Augstākajā padomē ir bijusi pareiza, jo viņš izdarīja to, kas, manuprāt, bija nepieciešams. Viņš nenorobežojās no Latvijas politiskās darbības vienas vai otras politiskās kustības interesēs un parādīja stingru stāju šajā darbā - es domāju, ka ne vienreiz vien to bija grūti darīt,- un arī izglītojās finansu jomā. Rezultātā šodien Repšes kungs ir atzīta autoritāte. Es domāju, ka tāds viņš ir kļuvis ar savu darbu sešu gadu laikā. Es gribu runāt par citām lietām saistībā ar Latvijas Banku. Es gribu runāt par to, kas varēja ietekmēt, ietekmēja, kas šodien ietekmē un kas, pēc mana prāta, tuvākajā nākotnē ietekmēs Latvijas Banku, tās vadītāju un vadītāja reputāciju (šeit es gribētu šo jautājumu apskatīt saistībā, tādā triju pušu saistībā,- valdība, politiskā vide un Latvijas Banka) un, protams, tās prezidenta nostāju. Pirmais. Mēs atcerēsimies Godmaņa valdību, atcerēsimies Krievijas rubļu vagonus. Te mēs varam sākt prasīt par jaunu ne tikai Repšes kungam, kā tas vienu otru reizi izskan, bet arī Čevera kungam, kurš tajā laikā bija iekšlietu ministrs un kurš tajā laikā tos vagonus sargāja, mēs varam riņķot un atgriezties pie šā jautājuma un prasīt, kas tur kā bija. Mēs varētu atcerēties nacionālās valūtas - Latvijas valsts rubļa izveidošanu. Tanī laikā bija milzīgā inflācija. Bet galvenokārt, kā es domāju, ir jāatceras tas, ka šajā laikā valstī sāka ieplūst tā saucamie G-24 kredīti. Es atceros savu personīgo sarunu gan ar Godmaņa kungu, gan ar citiem šo kredītu dalīšanas komisijas locekļiem tajā laikā - 1993. gada aprīlī un maijā. Tad es uzstāju, ka jāiedibina stingra kārtība, ka šādi kredīti tiek doti tikai pēc biznesa plāniem un tikai noteiktā secībā un pa etapiem. Galvenais - pa etapiem. Ja kontrole parāda, ka ir ielikti mājas pamati, ir izpildīta biznesa plāna pirmā daļa, tikai tad var saņemt nākamo šā kredīta daļu. Tātad - nepārtraukta kontrole. Kāpēc nebija šāda Latvijas Bankas kontrole un kāpēc nebija šāds Latvijas Bankas izvirzīts stingrs jautājums par šādu kredītu sadali, es šodien nezinu. Es šādu jautājumu varētu adresēt Repšes kungam. Es domāju, ka viņš starptautisko kārtību zināja. Kāpēc mēs to neievērojām? To man ir grūti pateikt. Es pieļauju, ka bija valdības spiediens, es pieļauju, ka bija tās komisijas spiediens - un ne tikai komisijas spiediens, bet visu to ieinteresēto pušu spiediens, kas saņēma milzīgos, pie šiem kredītiem klāt pieliktos procentus. Nākamais etaps, - teiksim, otrais etaps. Sākās lielo solījumu laiks, izveidojās “Latvijas ceļa” un Zemnieku savienības kopīgā valdība - Birkava kunga valdība. Milzīgie valsts uzplaukuma solījumi: šeit, no šīs tribīnes, 1993. gadā tika solītas 17 attīstības programmas - gan rūpniecībai, gan zemniecībai, gan izglītībai. Protams, nevienu no šīm 17 programmām es neesmu redzējis. Nevienu. Divas, kuras es esmu redzējis, es, protams, varu nosaukt. Sākās G-24 kredītu dalīšanas drudzis. Savādāk to nevar nosaukt. Nauda tika izdalīta draugiem, draugu izveidotajām firmām, bankām. Bankām, kuras tālāk dalīja šo naudu ar milzīgiem, milzīgiem klāt pieliktiem procentiem, ar milzīgiem - pat līdz 50%. Tas, protams, viss ir nelikumīgi un pretlikumīgi un tas, protams, jau pašā pamatā, jau pašā sākumā ielika to, ka šo kredītu ņēmēji šos kredītus atdot nevarēs. Nevarēs vai, ja varēs atdot, tad ar milzīgām grūtībām un visādām atkal uz valsts rēķina izdarītām pārkreditēšanas iespējām. Latvijas Bankas loma šajā brīdī. Es domāju atkal, ja būtu bijusi stingrība un ja Latvijas Banka šajā politiskajā vidē, kad būtībā bija vienpartijas vadība, būtu varējusi būt stingri neatkarīga, tad viņa būtu varējusi šo situāciju nepieļaut, un mana pārliecība ir, ka šī situācija radīja šo sekojošo banku krīzi. Banku krīzes nebūtu, ja mēs būtu bijuši stingri G-24 kredītu dalīšanas jomā. Šeit mēs varētu runāt par to, kāda izveidojās politiskā situācija šajā brīdī, kā parādījās partijas “Latvijas ceļš” nostāja - kontrolēt valsts ekonomisko augšupeju, un to rāda cipari; tad man ir jāsāk runāt par ekonomiskās attīstības cipariem, par iekšzemes kopprodukta pieaugumiem jeb kritumiem. Es domāju, ka tas nav jautājums, kurš šodien ir jāapspriež. Svarīgs ir rezultāts - valdības krīze, finansu ministra un ekonomikas ministra demisija (un atkal ne mazā saistībā ar G-24 kredītu dalīšanu). Ne velti izveidojās nākamā, tā saucamā Gaiļa valdība, kurai nebija šo divu - manā izpratnē, galveno - ministru. Tādu galveno ministru - ekonomikas ministra un finansu ministra -, kuri bija visvairāk saistīti ar G-24 kredītu dalīšanu, kuri vadīja šo kredītu dalīšanu, kuru paraksti ir apakšā zem šiem sadalītajiem kredītiem. Šajā gadījumā mēs nonācām tālāk pie banku krīzes, pie 1995. gada maija beigu notikumiem, pie bankas “Baltija” lietas. Es varētu runāt par to, ka Latvijas Banka pietiekami nebrīdināja par šo notikumu. Tas ir šo demonstrāciju jeb šo piketu pamatā, kas pašreiz notika arī pie Saeimas. Ir pamatoti šo cilvēku pārmetumi, bet mums ir jāskatās - es domāju, kopīgi jāskatās - arī uz izveidojušos situāciju. Jāskatās arī uz to momentu, kas pašreiz, tikai pēdējā brīdī, ir iestājies, uz šo pašu “Coopers & Lybrand” auditu. Par šo auditu tagad bankas “Baltija” likvidators Berija kungs pieprasa 135 miljonus dolāru. Tā ir visai interesanta situācija, un man būs visai interesanti redzēt, kā firma, kurai šeit ir “meitas uzņēmums” (ja es nemaldos, izveidots no Latvijas emigrācijas pārstāvjiem, ar visai mazu statūtkapitālu), mēģinās šajā juridiskajā starptautiskajā strīdā figurēt. Protams, tas, kas ir šodien... pateica, ka viņi ne par ko neatbild. Diez vai tas būs nopietni. Tālāk sekoja haoss, priekšvēlēšanu solījumi. Labi, ka Latvijas Bankas loma bija tāda, kāda tā bija šajā brīdī. Es labi apzinos to situāciju, kāda bija Finansu ministrijā, kad šī valdība pieprasīja no budžeta līdzekļiem sākt dalīt noguldītājiem naudu 200 līdz 500 latu apmērā. Bija finansu ministre, kas tam piekrita un sāka šo procesu arī virzīt. Es domāju, labi, ka tas laicīgi beidzās, jo es domāju, ka visai reāla un tuva bija tāda situācija, kad Latvijas valdībai komercbankas nebūtu naudu aizdevušas, jo tie procenti, ar kuriem aizdeva, - 40 procenti un vairāk, - tie jau bija katastrofāli. Un situācija ar budžeta piepildīšanu... un 110 miljoni - budžeta deficīts, un vēl - slēptais deficīts, kas sastāvēja no sociālajiem nemaksājumiem un no visvisāda veida nemaksājumiem par izpildītajiem valdības pasūtījumiem, sākot ar Operas remontu un visu pārējo, šī summa bija krietni lielāka par 110 miljoniem. Un tajā brīdī, kad izveidojās tā saucamā Šķēles valdība, šīs Saeimas valdība... šajā gadījumā es domāju, ka pilnīgi pareiza bija tā stingrā politika, kas tajā brīdī tika iedibināta, un tas nozīmēja stingru budžeta kontroli, bezdeficīta budžeta ideju, stingru sadarbību ar Latvijas Banku. Man personīgi ir patīkami atcerēties šo sadarbības laiku, kad Finansu ministrija un arī Ministru prezidents, un arī Latvijas Bankas prezidents regulāri sadarbojās, lai apskatītu naudisko situāciju valstī. Un es domāju, ka tā rezultāts ir tas, pie kā mēs šodien esam nonākuši. Ka šodien valdība var aizņemties naudu - un pietiekamā daudzumā, ar trijiem līdz četriem procentiem. Un arī Latvijas Bankas refinansēšanas likmes ir ļoti mazas. Bet tajā pašā laikā es gribu teikt, ka G-24 kredītu izzagšanas un banku krīzes rēgs klīst apkārt. Klīst apkārt, un mana pārliecība ir, ka, neskatoties uz to, ka šeit neveiksmīgi ir strādājušas divas parlamentārās izmeklēšanas komisijas... mana pārliecība, cienījamie deputāti, ir, ka nauda būs jāatdod. Nauda nevar tikt neatdota, nauda būs jāatdod, tieši šī G-24 nauda. Tāpēc es domāju, ka, mainoties politisko spēku attiecībām, tiks dibinātas jaunas parlamentārās izmeklēšanas komisijas. Komisijas skatīs tos faktus un tos biezos materiālus, kas ir kaudzēm Prokuratūrā un Valsts kontrolē. Un es vēl līdz šai dienai brīnos, kāpēc atkal nav ņemts vērā mans priekšlikums... kad es sēdēju Valsts kontrolē, ne vienu reizi vien lūdzu: “Visus materiālus no Valsts kontroles sūtīt katram deputātam, visiem 100 deputātiem!” Es brīnos, kāpēc šie materiāli netiek sūtīti. Kaut kas tiek atsūtīts. Šeit man ir jautājums tiem cilvēkiem, kas pašreizējā valdībā atbild par tiesisko kārtību. Kāpēc Valsts kontroles rezultāti, šie biezie dokumenti, netiek nosūtīti katram deputātam uz Saeimu? Kāpēc es saku, ka šis rēgs klīst? Tāpēc, ka es domāju, ka zagļi un ar tiem saistīti bezprincipu politiķi neguļ. Ir 3 miljonu latu lieta, ir 4,5 miljoni dolāru saistībā ar “Ventspils naftu”. Es ļoti augstu vērtēju pašreizējā Latvijas Bankas prezidenta drosmi iestāties par šīs zādzības atmaskošanu, it īpaši brīdī, kad ir gaidāma viņa pārvēlēšana, jo es domāju, ka te daudziem nav noslēpums par aizkulišu sarunām un par pāris kandidātiem uz Latvijas Bankas prezidenta amatu - un ne jau par diviem šodien nosauktajiem. Es domāju, ka citā, mazliet citā politiskajā situācijā šeit varbūt būtu arī pāris citi... bija viens kandidāts apskatīts... un visādi viņa “talanti” (pēdiņās) tiktu šeit paziņoti... Tāpēc es esmu apmierināts ar šo situāciju, kāda ir izveidojusies šodien. Es domāju, ka vēsturnieki varēs to aprakstīt precīzāk pēc vairākiem gadiem. Vēlreiz par 3 miljonu lietu, kuru es uzskatu par galveno jautājumu Latvijas Bankas kā tādas un tās nākamā prezidenta reputācijā turpmākajos gados. Es domāju, ka šis jautājums ir jāatrisina. Šai naudai ir jāatgriežas Latvijā, neskatoties uz to, vai tā ir nonākusi kaut kur Lihtenšteinā vai kaut kādā Nauru Republikā, jo nekāda cesija nav bijusi. Nekāds cesijas līgums, pēc starptautiskās jurisdikcijas, vispār nav noticis. Šī nauda ir aizņēmums. Kā jūs labi zināt, šī nauda ir aizņēmums “Unibankā”, 8 miljoni uz 10 procentiem gadā, uz trijiem gadiem. Visiem elektroenerģijas tarifu maksātājiem būs jāatmaksā 9,5 miljoni, gandrīz 10 miljoni kopā ar šiem procentiem. Pēc tam šī nauda ir pārskaitīta. Šis pārskaitīšanas ceļš arī ir zināms, un 5 miljoni tad ir iedoti bankai “Baltija”, un 3 miljoni no šīs naudas, no šīs Latvijā paņemtās naudas, ir iedoti tā saucamajiem mistiskajiem lihtenšteiniešiem. Nav bijusi nekāda cesija (kāda firma kādam palīdz, izliek savu naudu un par to pēc kāda laika saņem procentus). Nekas tamlīdzīgs šeit nav noticis. Šis notikums, protams, zināmā mērā met ēnu uz Latvijas Banku, jo Deivids Berijs kā bankas likvidators ir Latvijas Bankas iecelts un ir vairāki punkti, kurus viņš nevarēja nezināt. Tie visi ir saistīti ar termiņiem šā cesijas līguma izpildei. Tie ir saistīti ar to, ka nekāda cesijas nauda nebija jāpārskaita, jo šī firma jau nebija savas juridiskās saistības pildījusi un šim procesam vispār nevajadzēja sākties. Interesanta ir pašreizējā situācija, pie kuras es nevaru gari apstāties. Es to sauktu par “miglas pūšanu acīs” - par situāciju, kad tiek dibinātas dažādas komisijas, kuras izmeklē Ekonomikas ministrijā vai kaut kur citur šo jautājumu attiecībā uz šo cedēto naudu, necenšas notikumu hronoloģiskā secībā atbildēt uz jautājumu, kā tas ir noticis un kāda ir bijusi naudas plūsma, no kuras bankas uz kuru, bet mēģina samudžināt jautājumu ap to, kas bija atbildīgs - valsts pilnvarnieks, valde vai padome. Vispirms jau atbildīgs bija valsts pilnvarnieks, kurš šo lietu labi zināja. Un līdz ar to šis jautājums arī tādā secībā ir jārisina. Un es domāju, ka pienāks brīdis, kad parlamentārā izmeklēšanas komisija, kura, starp citu, top ar lielām grūtībām... Es domāju, ka šodien to šeit vajadzēja apstiprināt. Es labi zinu, ka “Latvijas ceļa” telpās tas viss stāvēja ilgu laiku tikai ar nedaudziem parakstiem. Tur bija “Latvijas ceļa” paraksti un divi mūsu paraksti - no Darba partijas. Kā tie pārējie paraksti tur radās klāt un kurā brīdī, es nezinu. Cerēsim, ka šī komisija nebūs izveidota tikai no trīs lielo, relatīvi lielo, valdošo frakciju pārstāvjiem, es tā ceru, jo tad, protams, nekādu rezultātu nebūs šīs komisijas darbam un būs jāgaida jaunās Saeimas ievēlēšana. Visai interesants ir arī pēdējais notikums ar 135 miljonu prasību, ko es jau pieminēju. Bet nobeidzot man ir viens lūgums. Man ir lūgums no jauna ievēlējamajam Latvijas Bankas prezidentam Repšes kungam - nenorobežoties no šā jautājuma izmeklēšanas. Man nav nekādas ticības tam, kā šo jautājumu izmeklēs Prokuratūra. Pēdējais ir komiskais priekšlikums saistībā ar vienu no vadītājiem - Šabanska kungu, kurš pārskaita naudu, pēc tam nevarēdams attaisnoties, no kurienes viņš to naudu ir ņēmis. Naudas ceļa izzināšana ir grūts process.".
• 1997_08_28_as-seq14 language "lv".
• 1997_08_28_as-seq14 speaker Aivars_Kreituss-1945.
• 1997_08_28_as-seq14 mentions Q822919.
• 1997_08_28_as-seq14 mentions Q211.
• 1997_08_28_as-seq14 mentions Q21625222.
• 1997_08_28_as-seq14 mentions Q1020384.
• 1997_08_28_as-seq14 mentions Q687709.
• 1997_08_28_as-seq14 mentions Q39731.
• 1997_08_28_as-seq14 mentions Q159.
• 1997_08_28_as-seq14 mentions Q1807079.
• 1997_08_28_as-seq14 mentions Q183.
• 1997_08_28_as-seq14 mentions Q21011161.
• 1997_08_28_as-seq14 mentions Q347.
• 1997_08_28_as-seq14 mentions Q5517189.
• 1997_08_28_as-seq14 mentions Q1142007.