Saeima Linked Data Fragments server

Matches in Saeima for { <http://dati.saeima.korpuss.lv/entity/speech/1997_08_28_as-seq12> ?p ?o. }

• 1997_08_28_as-seq12 type Speech.
• 1997_08_28_as-seq12 number "12".
• 1997_08_28_as-seq12 date "1997-08-28".
• 1997_08_28_as-seq12 isPartOf 1997_08_28_as.
• 1997_08_28_as-seq12 spokenAs 29.
• 1997_08_28_as-seq12 spokenText "Godātais Prezidij, godātie deputāti! Es izmantošu iespēju uzstāties debatēs, lai izklāstītu savas programmatiskās nostādnes sakarā ar Latvijas Bankas prezidenta vēlēšanām. Vēlos izteikt savas domas, savus priekšlikumus par to problēmu risināšanu, kuras saistītas ar centrālās bankas darbību. Pirmais un galvenais uzdevums ir panākt Latvijas Bankas lomas un ietekmes palielināšanu Latvijas ekonomikas attīstībā. Šādam nolūkam Latvijas Bankai ir jāizstrādā un jāiesniedz Saeimā akceptēšanai naudas un kredītpolitiku. Latvijas Bankas naudas politika bieži tiek minēta kopā ar apzīmējumiem - “stingra”, “pareiza” un tamlīdzīgi. Šādi apzīmējumi droši vien izskanēs arī šodien šajā zālē. Gribu apgalvot un teikt, ka šādi spriedumi ir subjektīvi. Kāpēc? Tāpēc, ka neviens nav lasījis, nav redzējis Latvijas Bankas naudas un kredītu politiku konkrētu rādītāju izteiksmē. Nav arī kritēriju, pēc kādiem vērtēt šo politiku; pēc kuriem vadoties, varētu teikt, apgalvot, vai tā ir stingra vai nav stingra, un attiecībā pret ko viņa ir stingra. Varbūt tā nemaz nav stingra vai arī ir par maz stingra. Visu naudas un kredītu politiku līdz šim parasti reducēja uz vienu rādītāju - proti, uz lata kursa relatīvo stabilitāti. Bet jāteic, ka valūtas kurss ir tikai viena neliela daļa no naudas un kredītu politikas. Manuprāt, centrālās bankas naudas un kredītu politika ietver trīs komponentus. Tie būtu: stratēģiskie mērķi ilglaicīgam periodam - pieciem vai desmit gadiem; taktiskie mērķi un uzdevumi kārtējam gadam - pusgadam, ceturksnim. Treškārt, arī metodes un līdzekļi, kā šos mērķus sasniegt. Latvijas Bankas izstrādātā naudas un kredītu politika kārtējam gadam ir jāiesniedz Saeimai, kurai tā ir jāizskata un jāakceptē. Tas jādara reizē ar valsts budžeta pieņemšanu. Par to, starp citu, mēs šeit jau arī esam runājuši. Tādas domas ir izskanējušas arī tad, kad mēs pieņēmām budžetu, - te vajadzētu būt klāt arī Latvijas Bankas naudas un kredītu politikai kārtējam gadam, jo šie dokumenti ir saistīti. Naudas plūsmas mums ir vienotas, un tāpēc, neredzot vienu dokumentu, ir grūti runāt par otru. Tāpat Latvijas Bankai būtu Saeimai jāziņo par naudas un kredītu politikas īstenošanas gaitu aizvadītajā gadā. Ziņojumā faktiski sasniegtie rādītāji ir jāsalīdzina ar prognozētajiem, jāanalizē noviržu cēloņi un arī jāizdara attiecīgi koriģējumi rādītājos nākamajam periodam. Šādu ziņojumu, es uzskatu, nevar aizstāt ar virspusēju pārskatu par bankas darbību, kādu Latvijas Banka iesniedz Saeimā deputātiem. Un arī citur iesniedza līdz šim. Uz ko ir jābūt orientētai Latvijas Bankas naudas un kredītu politikai pašreizējā ekonomiskajā situācijā? Kādiem ir jābūt šīs politikas stratēģiskajiem mērķiem? Manuprāt, tiem ir jābūt šādiem. Pirmkārt, lata pirktspējas krišanās maksimāla ierobežošana, inflācijas tempu samazināšana līdz 2%-3% gadā. Mēs līdz šim bieži vien lasām presē un dzirdam arī uzstāšanās reizēs, ka Latvijas Bankas pārstāvji, lūk, uzsver, ka Latvijas Bankas nopelns ir tas, ka inflācija mums krītas, ka šis procents samazinās, bet nekur mēs neesam redzējuši konkrētu skaitli, cik tad ir palicis pāri no lata sākotnējās vērtības absolūtā izteiksmē. Pa šiem gadiem, kamēr ir lats, - piecos gados, kamēr lats ir apgrozībā. Otrkārt, mērķim ir jābūt naudas masas pieauguma novirzīšanai uz ražošanas reālā apjoma pieauguma veicināšanu. Tātad noteiktā virzienā ir jāiet naudas masas jeb naudas apjoma pieaugumam. Treškārt. Pēc ekonomiskā potenciāla eksporta apjoma palielināšanas panākt nacionālās valūtas reālu konvertējamību pasaules valūtas tirgos. Šodien mēs sakām, ka lats ir konvertējams, bet es nezinu, cik no deputātiem, kuri ir bijuši ārzemēs, ir varējuši latu apmainīt pret citām valūtām. Tiešā un konvertējamā valūtā. Naudas un kredītu politikas sekmīgas īstenošanas priekšnosacījums ir sakārtota likumdošana. Šodien nevaram teikt, ka tāda būtu. Kādi ir mani priekšlikumi šajā jomā? Pirmkārt, izdarīt grozījumus likumā par Latvijas Banku. Vai pat pilnīgi pārstrādāt šo likumu un iesniegt jaunā redakcijā. Vairākus grozījumus es jau esmu iesniedzis. Grozījumi saistās ar Latvijas Bankas funkciju un uzdevumu precizēšanu, ar Bankas vadības atbildības noteikšanu, kas šodien diemžēl nav noteikta. Tieši attiecībā uz savu lēmumu izraisītajām ekonomiskajām un sociālajām sekām tāda ir. Un ne vienmēr ir pozitīvas šīs sekas, vēlamās sekas. Mēs zinām, cik ārkārtīgi lielas negatīvas sekas izraisīja banku krīze, - gan ekonomiskās sekas valstī, gan sociālās sekas, bet par to, lūk, neviens neatbild. Tālāk. Uzskatu, ka likumā bankas vadībai ir jāparedz arī Latvijas Bankas atklātības palielināšana. Mēs šodien zinām, ka Latvijas Banka līdz šim ir izveidojusies par tādu iestādi, kas ir valsts valstī. Jautājums par prezidenta un Bankas darbinieku atalgojumu. Es uzskatu, ka Bankas prezidenta atalgojums ir jānosaka Saeimai, nevis pati Bankas padome to nosaka. Tāpat kā Valsts prezidentam Saeimas deputāti šeit nosaka atalgojumu, tā arī Latvijas Bankas prezidenta atalgojums ir jānosaka Saeimai. Es nerunāju par tā lielumu. Lielāku vai mazāku, - par to var spriest un runāt, bet runa ir par principiālo pieeju, kā tas ir arī citās valstīs. Tālāk. Ir Kredītiestāžu likums, kas pašlaik ir spēkā. Manuprāt, šā likuma vietā ir jārada Banku likums, jo šobrīd pirmais vairs neatbilst īstenībai. Pašlaik var teikt, ka viņš atbilst, bet var būt arī tā, ka, ja mēs pieņemam citus likumus, tad tā īsti šis likums nebūtu vairs vērā ņemams. Ir jāveicina arī likuma pieņemšana par citām kredītiestādēm, pirmkārt, jau likums par krājaizdevumu sabiedrībām. Šis likums tika izstrādāts un iesniegts Saeimai, bet tālāk viņš tā arī netiek virzīts, kaut gan ir ļoti liela nepieciešamība tieši pēc šā likuma. Arī par citiem finansu tirgus starpniekiem, citām finansu un kredītu institūcijām vajadzētu pieņemt likumus. Mūsu finansu tirgus nelaime ir tā, ka mūsu finansu tirgus šobrīd ir reducēts, var teikt, gandrīz vienīgi uz bankām, uz komercbankām, taču mēs zinām, ka attīstītajā pasaulē šajā finansu tirgū piedalās ļoti plašs starpnieku tīkls. Līdz ar to ir visādas iespējas gan savu naudu ieguldīt, gan saņemt aizdevumus. Pie mums šis viss ir ļoti šaurs. Komercbankas pieņem noguldījumus, izsniedz aizdevumus. Uz kādiem nosacījumiem - to mēs arī zinām. Tā ka šos aizdevumus nemaz nav tik viegli saņemt. Tālāk Banku likumā vajadzētu iekļaut maksātnespējas procesus regulējošas normas, bet tas līdz šim vēl nav izdarīts, kaut gan tika solīts, ka tas tiks izdarīts, iesniegts, bet šobrīd mēs neko vēl neesam saņēmuši. Manuprāt, tas ir ļoti nopietns jautājums un to vajadzētu iekļaut. Visbeidzot, protams, arī pieņemt likumu par noguldījumu apdrošināšanu. Arī par to ir daudz runāts, bet līdz šim jautājums nav atrisināts. Nobeidzot es gribu arī pateikt to, ka uzskatu, ka Latvijas Bankai vajadzētu sekmēt tādu problēmu risināšanu kā izlaisto mērķobligāciju dzēšana, kā Krievijas Ārējās ekonomiskās darbības bankā palikušās naudas atgūšanu. Protams, šodien, kad izvērtējam Latvijas Bankas darbību aizvadītajos sešos gados, nevaram nepieminēt un nerunāt par to, kas ir noticis ar komercbanku sistēmu, kas ir noticis ar noguldījumiem, kādi ir bijuši noguldīti komercbankās, ka tie ir zaudēti. Par šo tautas dziļo sašutumu sakarā ar savu noguldījumu zaudēšanu mēs jau dzirdējām arī šorīt, šeit piketā pie Saeimas ēkas. Es varu teikt, ka, ja notiktu brīnums - bet zinām, ka brīnumi nenotiek, - un es tiešām tiktu ievēlēts par Latvijas Bankas prezidentu, es noteikti šo jautājumu paceltu, kā saka, dienas gaismā un censtos tomēr risināt šo jautājumu par zaudēto noguldījumu atgūšanu. Protams, likumīgā ceļā, - bet arī likumi, kā mēs zinām, ir grozāmi un maināmi, - lai tiešām tas zaudējums, kādu mūsu tauta cieta banku krīzes rezultātā, tomēr nebūtu tik sāpīgs, kāds tas ir izvērties pašlaik. Paldies par uzmanību!".
• 1997_08_28_as-seq12 language "lv".
• 1997_08_28_as-seq12 speaker Elmars__Zelgalvis-1938.
• 1997_08_28_as-seq12 mentions Q822919.
• 1997_08_28_as-seq12 mentions Q211.
• 1997_08_28_as-seq12 mentions Q687709.
• 1997_08_28_as-seq12 mentions Q159.