Matches in Saeima for { <http://dati.saeima.korpuss.lv/entity/speech/1997_08_07_as-seq2> ?p ?o. }
Showing items 1 to 15 of
15
with 100 items per page.
- 1997_08_07_as-seq2 type Speech.
- 1997_08_07_as-seq2 number "2".
- 1997_08_07_as-seq2 date "1997-08-07".
- 1997_08_07_as-seq2 isPartOf 1997_08_07_as.
- 1997_08_07_as-seq2 spokenAs 35.
- 1997_08_07_as-seq2 spokenText "Augsti godātais Saeimas priekšsēdētāj! Godātie deputāti! Jūsu ekselences, dāmas un kungi! Esmu gandarīts, ka piepildījušās manis iepriekš paustās cerības par ātru valdības sastādīšanu un ka jau šodien, kā bija arī solīts, varu jums stādīt priekšā jaunā Latvijas Ministru kabineta sastāvu. Būtisks priekšnoteikums tam bijusi Saeimā pārstāvēto partiju vairākuma konstruktīva un principiāla rīcība, spēja pārvarēt savstarpējo neuzticību, vienoties un uzņemties politisko atbildību valsts un tautas priekšā. Es nevaru piekrist un nekad nepiekritīšu tiem, kuri uz partijām raugās vienlīdz aizdomīgi gan tad, kad tās nevar par kaut ko vienoties, gan tad, kad tās beidzot to spējušas. Jo gan politiskās diskusijas, gan no tām izrietošie kompromisi ir labākais demokrātijas parametrs. Kompromisa politika ir demokrātijas nodrošinājums, tāpēc bez spējas vienoties ilgi un stabili pastāvēt nav iespējams. Tieši tāpēc esmu pārliecināts, ka uz savstarpēju izpratni un kompromisiem balstīta politisko spēku sadarbība ir labākais veids, kā sekmīgi īstenot visnepieciešamākos valsts dzīves pārveidojumus. Īstenot to, kādēļ es šodien jūs uzrunāju. Manis vadītās valdības skaidrs un nepārprotams mērķis būs aktivizēt iesāktās reformas tautsaimniecībā, sociālajā sfērā, izglītībā un valsts pārvaldē. Valdība nelokāmi iestāsies par finansu stabilitātes saglabāšanu un nostiprināšanu. Valdība darīs visu iespējamo, lai paātrinātu Latvijas virzību uz Eiropas savienību un uz NATO. Valdība nepieļaus valsts politiskā un ekonomiskā kursa maiņu. Jums piedāvātais kabineta sastāvs un deklarācija tam ir skaidrs apliecinājums. Tāpēc gribu izmantot izdevību, lai pateiktos iepriekšējai valdībai un tās vadītājam. Neviens nenoliegs, ka stāvoklis, kādā valsts vadību, ja tā būs lemts, pārņems jaunais kabinets, ir daudz cerīgāks nekā pirms pusotra gada. Šajā salīdzinoši tik īsajā laikā esam krietni pavirzījušies uz priekšu tajā sūrajā darba un pārbaudījumu ceļā, ko sauc par reformu kursu, un esam spējuši sev pierādīt, ka arī īsa "piespiešanās" var dot rezultātus. Tas man dod pārliecību, ka, konsekventi attīstot iesākto, arī tālākie panākumi neizpaliks. Kaut vai bezdeficīta budžets - šis neatsveramais priekšnoteikums prognozētajai valsts attīstībai. Kaut arī šā gada budžeta izpildes prognozes izrādījušās neprecīzas un gadu, iespējams, nāksies beigt ar nelielu deficītu, tas būs daudz mazāks, nekā mēs pirms pāris gadiem pat varējām uzdrošināties cerēt. Un galvenais - tas pavisam noteikti ļaus nākošajā gadā patiešām realizēt bezdeficīta politiku. Partijas, parakstot valdības deklarāciju, ir apņēmušās panākt - un es būšu nelokāms sabalansēta budžeta aizstāvis -, lai nebūtu tā, kā bijis allaž, ka katrs ir par līdzekļu ekonomiju kopumā līdz brīdim, kad sāk uzskaitīt sev nepieciešamos izdevumus. Par laimi, nav vairs tas laiks, kad budžeta sabalansētība bija cēls, bet bieži vien nesaprasts un par nereālu uzskatīts mērķis. Tā ir kļuvusi par vērtību, par kuru sabiedrība pašaizliedzīgi samaksājusi un turpinās maksāt ar ierobežojumiem sociālajā sfērā un citās jomās. Sabiedrības ieinteresētība un bažas par šiem jautājumiem, mainoties valdībām, mums nepārprotami vēstī, ka sabiedrība ir pieņēmusi bezdeficīta budžeta ideju, noticējusi tai un nevēlas no tās atteikties. Sabiedrība sāk izjust pirmos rezultātus šai politikai: inflācija samazinās, sāk pieaugt iedzīvotāju reālie ienākumi, aug investīciju apjoms. Pagaidām tas gan ir lēns, tomēr stabils process. Pakāpeniski notiek pensijas, minimālās algas un sociālās palīdzības palielināšanās. Valdība ir apņēmusies jau nākošajā gadā minimālo algu paaugstināt par 10%, un no šā solījuma mēs neatkāpsimies. Es zinu, ka daudzi teiks: šie daži lati - tas taču nav nekas! Diemžēl vairāk mūsu valsts šodien nevar atļauties. Protams, reformu laiks nav viegls nevienam, vismazāk jau sociāli neaizsargātajiem, tāpēc, pat apzinoties mūsu ierobežotās iespējas, valdības pienākums ir rūpēties par visu sabiedrības grupu interesēm. Valdībai jāatraisa iespēja aktīvi darboties tiem, kuri to var, un vienlaikus jāpalīdz tiem, kuri nespēj paši par sevi gādāt, jo ceļš uz sprausto mērķi - pilsonisku sabiedrību ir bruģējams gan ar labvēlīgu vidi visa veida uzņēmējdarbībai, gan arī ar sociālā valsts tīkla viedošanu tiem, kurus straujais reformu temps draud atstāt novārtā. Dažam, lai nostātos uz kājām, vajadzīga tikai neliela palīdzība, citam palīdzēt nāksies vairāk. Sabiedrības uzticība un izpratne ir galvenā reformu izdošanās ķīla. Virzība iespējama, soli pa solim atrodot vissvarīgākās jomas un projektus, kur ieguldīt valsts investīcijas, protams - es vēlreiz atkārtoju -, nemainot nākošā gada budžeta projektu, tā pamatuzdevumu sadalījumu pa nozarēm. Jebkuri papildizdevumi nozīmētu deficītu vai nodokļu palielinājumu. Valdības deklarācijā abas šīs iespējas ir izslēgtas. Tomēr arī šajos apstākļos, kad mums nav iespējams rast nepieciešamos līdzekļus daudzu stratēģisku problēmu risināšanai vai pat vairākiem neatliekamiem darbiem, ir iespējama straujāka virzība uz priekšu. Un tā ir nepieciešamība, jo sasniegtā stabilitāte, cerīgi ekonomiskie un fiskālie rādītāji nav pašmērķis; tas ir tikai pamats, nepieciešams priekšnoteikums valsts tālākai attīstībai. Tāpēc jaunās valdības viens no galvenajiem uzdevumiem būs veicināt ekonomiskās izaugsmes avotus tautsaimniecībā un radīt labvēlīgu vidi to attīstībai. Pašreizējie iekšzemes kopprodukta izaugsmes tempi diemžēl neļauj būtiski uzlabot iedzīvotāju dzīves līmeni. Tautsaimniecības pamatnozaru - rūpniecības un lauksaimniecības - attīstība ir pārāk lēna, un, lai gan privātais sektors saražo lielāko iekšzemes kopprodukta daļu un nodarbina apmēram divas trešdaļas darbaspēka, tas nevar radīt vidi un nosacījumus savai attīstībai - likumus, regulējošās institūcijas, infrastruktūru un daudz ko citu. Tas ir valsts uzdevums - padarīt šo vidi pilnīgāku, attīstītāku, uzņēmējam labvēlīgāku. Tieši to jaunā valdība ir iecerējusi darīt - jau tuvākajā laikā pārskatīt uzņēmējdarbību regulējošos normatīvus, turpināt vienkāršot ārējās tirdzniecības procedūras, realizēt eksporta veicināšanas programmas. Lai pasargātu Latvijas iekšējo tirgu no negodīgas ārvalstu konkurences, tiks izstrādāts Antidempiga likums. Par nozīmīgu darbu šajā pasākumu kompleksā jākļūst arī aktīvai "mazā" biznesa atbalsta programmas realizācijai. Valdība apzinās, ka tas ir ne tikai ekonomisks, bet arī sociāls uzdevums - sabiedrības vidusslāņa radīšana. Sāpīga problēma ir sakaru, satiksmes un energomonopola tarifu politika. Raugoties nākotnē, es redzu iespēju uzņēmumu sekmīgas liberalizācijas rezultātā šos tarifus samazināt. Es uzsveru - sekmīgas liberalizācijas! Tādēļ tiks turpināta šo infrastruktūras objektu privatizācija, vienlaikus pastiprinot kontroli pār to darbību, un nodrošināta uz tirgus ekonomiku orientētu cenu un tarifu veidošanās. Cita problēma. Arvien padziļinās ekonomiskās izaugsmes atšķirība starp dažādiem Latvijas reģioniem, pie kā novedusi pēdējo gadu nesabalansētā nozaru un reģionu attīstība. Ne vien izaugsmes līmeņa, bet arī izaugsmes iespēju atšķirība. Kā to novērst? Valdības deklarācijā tam rodama atbilde vairākās sadaļās - gan saistībā ar administratīvi teritoriālās reformas realizāciju, gan ar lauksaimniecības un mežsaimniecības attīstību, gan ar īpaši atbalstāmo reģionu programmas īstenošanu. Valdības lauksaimniecības politikas galvenā iezīme ir subsīdijas 3% apmērā un pasākumi kreditēšanas apstākļu uzlabošanai. Taču deklarācijā nepārprotami formulēta arī prasība turpināt reformu, lai lauksaimniecība ne tikai iekļautos Latvijas tautsaimniecības nozaru struktūrā, bet būtu arī gatava Eiropas savienības lauksaimniecības politikas instrumentu ieviešanai. Neatsverama nozīme tautsaimniecības attīstībā ir satiksmes nozares sakārtošanai, iekšējā transporta tīkla attīstībai un transporta sistēmas pielāgotībai, lai veiktu tranzītprocedūru izpildi. Būtisks sociāls solis ir valdības apņemšanās nākošajā gadā par 15% palielināt pasažieru pārvadājumu dotācijas. Ikviena sektora reformā mūsu mērķi ir skaidri - radīt stabilu pamatu nozaru attīstībai un uzlabot pakalpojumu kvalitāti, saglabājot minimālā pakalpojumu līmeņa garantijas. Nav mazsvarīgi arī tas, ka tieši izglītības, veselības aizsardzības un arī valsts pārvaldes sistēmas reforma ir pati reālākā iespēja, kā panākt šajās nozarēs strādājošo būtisku algu pieaugumu. Neapšaubāmi, ka visas šīs reformas un valsts tālākā virzība skatāma caur Eiropas integrācijas prizmu. Mūsu uzņēmējiem jau tagad Eiropas savienības tirgus savos biznesa plānos jāiestrādā kā iekšējais tirgus. Un otrādi - jāpierod uz Latvijas tirgu skatīties kā uz Eiropas savienības tirgus sastāvdaļu ar visām no tām izrietošajām kvalitātes, muitas, nodokļu administrēšanas un citām prasībām. Šī valdība ļoti apzinās, ka tikai iekļaušanās Eiropas savienībā var nodrošināt tālāku un neatgriezeniskāku valsts nostiprināšanu un izaugsmi. Nākošais gads būs izšķirošais, vai Latvija būs spējīga kļūt uz sarunām kandidēt gatava valsts vai vēl uz gadu paliks nomaļus, mīņājoties iestātiesgribētāju priekškambarī. Galvenais, kas mums jāsaprot, ir tas, ka virzība uz Eiropas savienību nav tikai Latvijas ārpolitikas prioritāte, tāpēc arī valdības deklarācijā nav sfēras, kas neparedzētu skaidru un nelokāmu kursu uz Eiropas savienības standartu ieviešanu neatkarīgi no tā, vai tas būtu iekšējais tirgus, muitas procedūras vai grāmatvedība, lauksaimniecības sektora pārkārtošana, vides aizsardzība vai noziedzības apkarošana. Kļūdās tie, kuri integrāciju Eiropas savienībā uzskata par kaut kādu abstraktu formalitāšu nokārtošanu, par pakļaušanos prasībām, kas mums, Dievs pasarg, varētu pat vēl kaitēt. Tikai jāapzinās, ka Eiropas standartu ieviešana, lai cik izsvērta un konsekventa tā būtu, vien neko nedos, ja ar aktīvu rīcību nespēsim iezīmēt savu valsti starptautiskajās politiskajās kartēs, ja nespēsim strikti nospraust savas valsts robežas un nodrošināt to aizsardzību. Tāpēc valdība apņemas jau nākošajā gadā sākt Latvijas austrumu robežas izbūvi, jo mērķis taču mums ir skaidrs - nākotnē tai jākļūst par Eiropas savienības austrumu robežu. Tiesa, ir vēl arī otrs mērķis, kas varbūt ir pat grūtāk sasniedzams nekā pirmais. Tā ir mūsu apziņas veidošana, izpratne par to, kas tad ir mūsu valsts robeža - vai tā ir tikai svītriņu un stabiņu rinda, kur mūs gaida nelaipni muitnieki, garas automašīnu rindas un nebeidzamas formalitātes, vai tā ir tautas un valsts drošas esamības un apziņas līnija. Es ceru, ka robežapsardzes pāriešana Iekšlietu ministrijas sistēmā attaisnos tās loģisko pamatojumu. Robežas kontrole ir iekšējās drošības jautājums. Jau nākošajā gadā jums būs iespēja valdībai prasīt atskaiti par deklarācijā solīto darbu pie vienotas robežkontroles sistēmas ieviešanas, tāpat attiecībā uz Krīžu operatīvās vadības centra izveidi, uz noziedzības apkarošanas valsts programmu un vēl par citiem darbiem valsts iekšējās drošības stiprināšanā. Valdība apzinās, ka tikai pasargāta tauta grib un spēj ticēt savai valstij un valsts varai. Bez šīs ticības arī deklarācijā izvirzītā valsts aizsardzības prioritāte, valsts pašaizsardzības spēju vairošana un virzība uz NATO tautai var palikt tikai tukša skaņa. Tur jau tā lieta, ka valsts pašaizsardzības spējas - tās nav tikai ailes Budžeta likumā, bet tā, pirmkārt, ir valsts un katra tās pilsoņa griba. Manis sastādītais Ministru kabinets ir paudis savu gribu, uzņemoties atbildību vadīt valsti un liekot jums priekšā savas darbības deklarāciju. Tā apzināti tapusi tik detalizēta un konkrēta, lai valdību veidojošajiem partneriem būtu iespējas kontrolēt vienam otru un lai sabiedrība varētu kontrolēt mūs visus. Mēs esam noskaņoti lietišķam darbam, tāpēc arī mūsu darba kārtība ir lietišķa. Turklāt laika ir tikai tik, cik līdz nākošajām vēlēšanām. Mēs solām tikai to, ko šajā laikā varam izdarīt, vienalga, vai tie būs iepriekšējo valdību iesāktie darbi, vai mūsu valdības ieceres, vai pamati, ko varam ielikt, lai to turpinātu jau nākamās valdības. Godātie deputāti! Valdību atbalstošie, valdību kritizējošie! Aicinu jūs uz konstruktīvu sadarbību un vēlreiz lieku pie sirds - mēs esam atpalikuši no laika! Turpretī darāmais ik brīdi nāk klāt. Tāpēc arī gribu nomierināt tos, kuriem valdības maiņa šķiet kā nenovēršamas krīzes priekšvēstnesis. Krīze tuvākajā laikā nav paredzēta, jo mūsu darba kārtība ir jau aizpildīta. Paldies par uzmanību! (Aplausi.)".
- 1997_08_07_as-seq2 language "lv".
- 1997_08_07_as-seq2 speaker Guntars_Krasts-1957.
- 1997_08_07_as-seq2 mentions Q822919.
- 1997_08_07_as-seq2 mentions Q211.
- 1997_08_07_as-seq2 mentions Q79820.
- 1997_08_07_as-seq2 mentions Q4294315.
- 1997_08_07_as-seq2 mentions Q193089.
- 1997_08_07_as-seq2 mentions Q7184.
- 1997_08_07_as-seq2 mentions Q2502537.