Saeima Linked Data Fragments server

Matches in Saeima for { <http://dati.saeima.korpuss.lv/entity/speech/1997_06_04-seq218> ?p ?o. }

• 1997_06_04-seq218 type Speech.
• 1997_06_04-seq218 number "218".
• 1997_06_04-seq218 date "1997-06-04".
• 1997_06_04-seq218 isPartOf 1997_06_04.
• 1997_06_04-seq218 spokenAs 46.
• 1997_06_04-seq218 spokenText "Cienījamie kolēģi! Tagad es runāšu nevis Sociālo un darba lietu komisijas vārdā, bet pati savā vārdā, kā deputāte Prēdele. Arī es piedalījos šajā pasākumā Strazdumuižā, kur bija sanākuši neredzīgie invalīdi no visas Latvijas, un arī es, tāpat kā Seiles kundze un vēl viens otrs no deputātiem, solīju ņemt vērā viņu intereses un katrā ziņā saglabāt pašreizējo kārtību, to varbūt vienīgi uzlabojot. Tāpēc es atbalstu Seiles kundzes priekšlikumu un aicinu to darīt arī jūs. Bet es vēlētos izklāstīt arī savas pārdomas un savu priekšlikumu, ko, kā redzams, trešajā lasījumā izdosies īstenot. Proti, šobrīd ir izveidojusies tāda situācija, ka ir it kā savā starpā sanaidoti tie invalīdi, kuri pārvietojas uz ratiņiem, vai arī spinālie invalīdi, kuri nekādi nepārvietojas, dzīvo tikai un vienīgi pa mājām, un tie invalīdi, kuriem tomēr ir kādas iespējas, kāda varēšana pārvietoties - iet, staigāt, braukt transportā. Tie, kas tomēr var pārvietoties un grib pārvietoties sabiedriskajā transportā, ir par to, lai tiktu saglabāta pašreizējā kārtība, ka invalīds iekāpj sabiedriskajā transportā, uzrāda attiecīgu dokumentu (tā varētu būt arī Seiles kundzes minētā apliecība) un bez kādas biļešu pirkšanas, bez kādas citas procedūras brauc. Taču tie invalīdi, kuri pārvietoties nevar, ir par to, lai tiktu saņemta šī kompensācija - 2,5 lati katru mēnesi. Tas ir saprotams. Bet tas nenozīmē, ka šie invalīdi negribētu pārvietoties, negribētu braukt sabiedriskajā transportā un piedalīties mūsu dzīvē. Runa ir par to, ka viņiem vienkārši nav tādas iespējas. Un neapšaubāmi, ka tad, ja šobrīd invalīdam vai vispār cilvēkam, kuram ir tik smagi apstākļi kā invalīdam, tiek piedāvāti klāt pie pensijas divarpus lati, protams, viņš šos divarpus latus paņems, bet jautājums ir par to, ka, neapšaubāmi, viņš šos divarpus latus "noēdīs", atdos savam bērnam pārtikai vai iztērēs zālēm vai kaut kam citam vajadzīgam. Līdz ar to mēs patiesībā dzenam atkal stūrī šo cilvēku. Ko darīt? Manuprāt, ir jārīkojas tādējādi, ka ir jāizpilda gan to invalīdu vēlēšanās, kuri vēlas braukt par brīvu, respektīvi, valsts apmaksātajā sabiedriskajā transportā, gan arī jāpalīdz tiem, kuri paliek mājās un vēlas saņemt kompensāciju par to, ka viņi nevar izkustēties no mājas. Proti, jādara tā, lai būtu apmierināti gan vieni, gan arī otri, jo, manuprāt, valstij ir vissteidzīgākajā kārtā jāatrod kādas investīcijas, kādi projekti tieši invalīdu dzīves apstākļu un pārvietošanās apstākļu uzlabošanai. Ja mēs mūsu stacijas pielāgotu tāpat, kā tas ir ārzemēs - ka jebkurš "ratiņnieks" tomēr var iebraukt vilciena vagonā - , arī ar to jau šiem cilvēkiem tiktu izdarīts ļoti liels pakalpojums un viņi daudz labāk varētu gan strādāt, gan redzēt pasauli, gan arī būt līdzvērtīgi cilvēki veselajiem. Otrām kārtām. Šeit Saeimā gatavojas lieliem pārbūves darbiem. Cienījamie kolēģi! Kas notiek tad, ja kāds invalīds vēlas atnākt pie saviem deputātiem parunāties, atnākt paskatīties mūsu Saeimas sēdi? Viņš nemaz šeit netiek iekšā. Un kas notiktu tad, ja kāds no šiem "ratiņniekiem" tiktu ievēlēts Saeimā kā deputāts? Ko tad darītu? Manuprāt, šāda situācija, kad ir iestādes, pie tam ļoti augstas iestādes, valdības iestādes, Saeima, kurās invalīds vispār netiek iekšā, ir absolūti nehumāna. Tā vispār ir necilvēcīga rīcība no mūsu puses. Trešām kārtām. Rīgas "ratiņniekiem" ir tāds liels sapnis. Viņiem vajadzīgi apmēram 30 000 latu, lai izveidotu savu transporta sistēmu, proti, tādus nelielus "busiņus", kuros "ratiņnieki" varētu viegli ievietoties, un tad viņi varētu strādāt, viņi varētu strādāt pie datoriem, viņi varētu strādāt dažādos kantoros un visur citur, kā jebkurš cilvēks, jo viņiem ir gudras galvas un prasmīgas rokas. Diemžēl arī šos 30 000 latu mēs neesam atraduši. Paskatīsimies vēl uz šo problēmu no citas puses. Tātad šie mazkustīgākie invalīdi un arī pārējie invalīdi būtu ar mieru saņemt kompensāciju, ja šī kompensācija būtu piemērota. Seiles kundze jau runāja par tiem 2,5 latiem. Padomājiet paši, kur mēs varam par tiem aizbraukt? Un kur var aizbraukt invalīds? Izskanēja pat no Labklājības ministrijas puses tādi ciniski vārdi, ka invalīds par šiem 2,5 latiem varēs izvēlēties, kur un ar kādu transportu braukt. Nu ko tad jūs par šiem 2,5 latiem izvēlēsieties? Tas nozīmē, ka viņi tāpat paliks mājās. Īsi un kodolīgi: vienkārši mums ir jāpalielina šī kompensācija. Ja ir runa par kompensāciju. Un tā nevar būt tikai 1,9 miljoni latu, kā tas ir šobrīd paredzēts budžeta grozījumos, bet tā ir jāpalielina vismaz divkārt un pat vēl vairāk. Jūs teiksiet - jā, atkal jau ir runa par naudu. Un, līdzko runā par naudu, tā neviens neko negrib dzirdēt. Bet, cienījamie kolēģi, mēs tik daudz naudas izlietojam nelietderīgi, dažādos tādos projektos, kas patiesībā ir luksusa projekti, taču šiem cilvēkiem nav citas iespējas, viņiem neviens nevar iedot citas rokas, kājas. Vienīgi mēs, veselie, varam viņiem palīdzēt, kaut mazliet atvieglot šo dzīvi, šo situāciju. Tāpēc mans, kā deputātes, ierosinājums šobrīd ir tāds - pieņemt Seiles kundzes priekšlikumu un tālāk domāt par to, kā varētu ievērot gan "ratiņnieku", gan arī otras invalīdu daļas intereses, un turpmāk skatīties, kā palielināt dotējumu, kā palielināt naudas līdzekļus visiem invalīdiem. Paldies.".
• 1997_06_04-seq218 language "lv".
• 1997_06_04-seq218 speaker Aida_Predele-1950.
• 1997_06_04-seq218 mentions Q822919.
• 1997_06_04-seq218 mentions Q211.
• 1997_06_04-seq218 mentions Q2660080.