Saeima Linked Data Fragments server

Matches in Saeima for { <http://dati.saeima.korpuss.lv/entity/speech/1997_05_28-seq48> ?p ?o. }

• 1997_05_28-seq48 type Speech.
• 1997_05_28-seq48 number "48".
• 1997_05_28-seq48 date "1997-05-28".
• 1997_05_28-seq48 isPartOf 1997_05_28.
• 1997_05_28-seq48 spokenAs 29.
• 1997_05_28-seq48 spokenText "Godāto sēdes vadītāj! Godātie kolēģi deputāti! Es lūgtu Saeimas deputātus atbalstīt šo pieprasījumu un virzīt to kā Saeimas pieprasījumu Ministru prezidentam Šķēles kungam un ekonomikas ministram Krasta kungam par šo "Latvenergo" enerģijas tarifu paaugstinājuma atcelšanu. Es jau minēju motivāciju savā runā, tos pamatiemeslus, kas man lika sagatavot šo pieprasījuma projektu un kāpēc es vēl joprojām uzskatu, ka viņš būtu virzāms kā Saeimas pieprasījums. Šie tarifi faktiski kopā ar lēmuma projektu varētu tikt iesniegti saskaņā ar šo Saeimas pieprasījumu. Pēc tam šie tarifi būtu samazināmi vai patiesībā šis tarifu paaugstinājums būtu atceļams. Šī motivācija vispirmām kārtām ir tieši pēc būtības, ja mēs skatāmies šos "Latvenergo" tarifu aprēķinus, kurus Ekonomikas ministrija ir iesniegusi pēc mūsu deputātu prasības. Mēs atklājām šajos tarifos ļoti daudz būtisku nepilnību un būtisku trūkumu - kaut vai attiecībā uz to pašu tranzītelektroenerģijas uzskaiti, kura patiesībā tiek veikta ļoti nepilnīgi un kura pēc būtības netiek... Teiksim, vienā no atbildēm uz deputātu jautājumiem ministrs Krasta kungs raksta, ka kompensācijas par tranzītu (domāts ir elektroenerģijas tranzīts cauri Latvijas teritorijai) nosedz faktiskos tranzītapkalpošanas izdevumus un ka sakarā ar to šie izdevumi nav iekļauti elektroenerģijas tarifu aprēķinā. Tad nu jājautā: kāds labums ir Latvijas valstij vai arī pašam šim uzņēmumam "Latvenergo" no šīs tranzīta piedāvāšanas, ja jau to ieņēmumu, kas no šā tranzīta tiek iegūti, tikai tam vien pietiek, lai nosegtu šos tranzīta zudumus? Jautājums ir tāds: kāpēc mūsu valsts vispār ielaižas šādā pasākumā? Turpretī "Latvenergo" tiek plānoti tajā paša laikā lieli attīstības izdevumi, un tad iznāk, ka šie visi attīstības izdevumi tagad ir jāsedz tikai Latvijas elektroenerģijas patērētājiem. Tas nekādā gadījumā nav taisnīgi, un man ir ļoti liels prieks dzirdēt, ka Pieprasījumu komisijas deputāti šeit atzīst, ka ir nepieciešams meklēt lielas iekšējās rezerves. Es šeit acīm redzami varu parādīt vēl vienu lielu iekšējo rezervi, tas ir, šo tranzīta maksas paaugstināšanu, lai tomēr ieņēmumi no tranzīta arī tiktu iekļauti šajā kopējā "Latvenergo" bilancē, izejot no kuras tiek arī veikts šis tarifu aprēķins. Tātad par "Latvenergo" attīstības izdevumiem ir jāmaksā ne tikai Latvijas patērētājiem, bet arī tām valstīm, kas mūsu Latviju izmanto kā elektroenerģijas tranzīta valsti. Es domāju, šeit neviens nevarēs to apstrīdēt. Tālāk. Mēs joprojām uzskatām par nemotivētu līdzekļu tēriņa pieaugumu šajā gadā kvalificētiem juristu pakalpojumiem. Šis tēriņš ir pieaudzis par vairāk nekā 1 miljonu latu, bet pēc gada pārskata revīzijas datiem šis pieaugums faktiski sasniedz 343% no iepriekšējā gada līmeņa. Pieaugums ir vairāk nekā trīs reizes. Mēs faktiski šo situāciju redzam arī dažādās citās nozarēs, dažādās jomās, kur faktiski šie juristu pakalpojumi tiek ārkārtīgi sadārdzināti. Turklāt ir skaidrs, ka šis sadārdzinājums ir nepamatots, un šeit varētu darīt kaut ko citu... arī šos darbus veikt racionālākā veidā. Virkne šo un citu argumentu, kurus var izvirzīt un kurus speciālisti atrod šajos tā saucamajos tarifu pamatojumos, ko ministrija gribētu nosaukt par tādiem un faktiski, pēc būtības, liek secināt, ka šo tarifu pamatojuma dokumentācija neiztur nekādu kritiku. Otrs jautājums ir arī par to cilvēku personisko atbildību, kuri ir balsojuši Energoregulēšanas padomē par šo tarifu paaugstinājumu, un tur, kā jau minēju, divi no šiem cilvēkiem, kas šajā padomē ir balsojuši "par" šo paaugstinājumu, šajā padomē dažādu iemeslu dēļ vairs nestrādā. Un tagad ir jautājums: ja valdība ir uzskatījusi vai ja ministrs ir uzskatījis, ka šīs padomes vadītājs Pakrastiņa kungs vairs nevar šo padomi vadīt, vai tad nebūtu arī no morālā viedokļa pareizi tomēr pārskatīt arī lēmumus - ļoti būtiskus un strīdīgus lēmumus, kas Pakrastiņa kunga vadībā ir tikuši pieņemti? Jāņem vērā, ka šis balsojums padomē tomēr nav bijis viennozīmīgs par šo tarifu paaugstinājumu, un tādēļ šī ir faktiskā motivācija, kāpēc ir nepieciešams veikt šo tarifu paaugstinājuma atcelšanu. Tālāk. Ir arī šī formālā motivācija, kas faktiski parāda to, ka šis tarifu paaugstinājums ir prettiesisks, un uz to norāda šie Ministru kabineta 1995. gada 10. oktobra noteikumi nr. 299 "Noteikumi par elektroenerģijas pārdošanas cenām", kur ar Ministru kabineta noteikumiem ir fiksēta šī iepriekšējā elektroenerģijas pārdošanas cena. Lai varētu šo elektroenerģijas pārdošanas cenu mainīt, ir vai nu jāatceļ šie iepriekšējie Ministru kabineta noteikumi, vai arī jaunais tarifs jāapstiprina ar Ministru kabineta noteikumu palīdzību. Tā kā (vismaz saskaņā ar juridiskās datu bāzes datiem), šī lieta nav tikusi izdarīta un mums nav iespējas veikt izmeklēšanu, šeit tomēr vajadzētu vismaz autoritatīvām ministrijas amatpersonām atnākt un sniegt skaidrojumu, kāpēc ir izveidojusies šāda veida situācija. Kamēr tas nav ticis izdarīts, mums ir pilnīgi formāla... faktiski mums ir iespēja pat iesniegt savu pieprasījumu Satversmes tiesā. Taču, lai tas nebūtu jādara, mums vajadzētu šeit pašiem savā starpā - Saeimai un Ministru kabinetam - tomēr vienoties par to, ka šis tarifu paaugstinājums ir prettiesisks un kā tāds viņš ir arī atceļams. Šī visa argumentācija, ko es šeit minēju, arī parāda, ka valdība, pieļaujot šo elektroenerģijas tarifu paaugstinājumu, faktiski ir rīkojusies kā monopoluzņēmuma lobijs, nevis kā tautas interešu aizstāve, un, ja mēs šo kārtību turpināsim, tad mums ir jāuzdod, teiksim, jautājums, vai mums valstij ir vajadzīga tāda valdība, kas neaizstāv pati savas tautas intereses. Mana atbilde ir tāda, ka nav vajadzīga tāda valdība, bet mēs varbūt varam tomēr šo jautājumu vismaz šajā konkrētā gadījumā atrisināt un pilnīgi konkrēti nobalsot par šo pieprasījumu, un pēc tam pieņemt attiecīgu Saeimas lēmumu. Es aicinātu deputātus to izdarīt. Paldies.".
• 1997_05_28-seq48 language "lv".
• 1997_05_28-seq48 speaker Karlis_Cerans-1965.
• 1997_05_28-seq48 mentions Q822919.
• 1997_05_28-seq48 mentions Q211.
• 1997_05_28-seq48 mentions Q21625222.
• 1997_05_28-seq48 mentions Q3736450.
• 1997_05_28-seq48 mentions Q2498135.
• 1997_05_28-seq48 mentions Q1191011.