Saeima Linked Data Fragments server

Matches in Saeima for { <http://dati.saeima.korpuss.lv/entity/speech/1997_05_15-seq217> ?p ?o. }

• 1997_05_15-seq217 type Speech.
• 1997_05_15-seq217 number "217".
• 1997_05_15-seq217 date "1997-05-15".
• 1997_05_15-seq217 isPartOf 1997_05_15.
• 1997_05_15-seq217 spokenAs 29.
• 1997_05_15-seq217 spokenText "Godātā Saeima! Mums vēl ir ticība, ka jums atgriezīsies sirdsapziņa. Jautājums par valdības demisiju, protams, ir ļoti nopietns. Prasīt demisiju var tikai tad, kad ir nopietns cēlonis. Un šis nopietnais cēlonis ir varbūt, no mana viedokļa, teorētisks vai varbūt mītisks, proti, pašreizējā Lauksaimniecības ministrija - varbūt tiešām ne tik daudz Dilbas kungs, cik varbūt apkārt viņam esošie - un, galvenais, valdība, zem kuras spiediena atrodas arī šī ministrija, rīkojas apmēram tā, ka netic objektīviem likumiem, tirgus ekonomikas pamatlikumiem. Es ieteiktu viņiem izlasīt vismaz grāmatu "Tirgus ekonomikas pamati". Nebūtu slikti, ja būtu savulaik iepazinušies savā laikā ar Kārļa Marksa ekonomisko mācību, tur ir par kapitāla apriti diezgan skaidri pateikts, tikai vajadzēja iegaumēt un saprast - agri vai vēlu mums būs tāda tirgus ekonomika un būs jāmācās. Tur ir tādi pamatlikumi, kurus nekādā gadījumā nevar apiet un nevar viltot, un es gribu atgādināt lauksaimniecības sakarā taisni šos pamatlikumus. Mums tiek izplatīta tāda teorija: kāpēc gan lauksaimniekiem vajadzīgas subsīdijas, ja nedod subsīdijas, teiksim, kaut vai tiem pašiem spēļu namu turētājiem. Vai kaut vai pogu, bikšu ražotājiem. Vai tiešām būs jāsaka tā: lūdzu, sēdieties skolas solā un mācieties, ka lauksaimniecībā ir savas īpatnības un viena no tām īpatnībām ir tā, ka lauksaimniecības produktu ražo gadiem ilgi. Labība izaug tikai pēc gada, bet labu ganāmpulku var izveidot vairākos un pat daudzos gados, tikai šis ganāmpulks ir tas ražošanas priekšmets, kas dod to produkciju. Un tieši tāpēc subsīdija ir vajadzīga, lai nerastos nepārtrauktas krīzes lauksaimniecībā, lai nerastos nepārtraukti bankroti lauksaimniecībā. Sakarā ar to, ka vienā reizē, vienā gadā nebūs šīs produkcijas, tad arī steigsimies nu ražot, bet šis pārgājiens uz citu produkciju, uz vajadzīgo produkciju prasa milzīgu laiku un sagatavošanos, un kapitālieguldījumus, un tie nav iespējami vienkārši tāpēc, ka ir šis garais ražošanas cikls. Un, ja ir garš ražošanas cikls, pavisam citāda ir tirgus ekonomikas vērtību sadale, un tas nu ir jāsaprot. Šī elementārā teorija, kas ir jāapgūst skolā, nav jāatkārto te no tribīnes. Un, ja Ministru kabinets un Lauksaimniecības ministrija šo elementāro lietu nav apguvusi un mēģina mācīt zemniekus: "Kāpēc tad jūs nevarat ražot? Redz, kā tas tirgotājs uztaisa veikalu un jau trijos mēnešos ir bagāts," - tad tas jau nozīmē tikai to, ka vispār nav nopietnas domas par šo jautājumu. Un ir otrs jautājums. Tiek izplatītas baumas, lai sanaidotu strādniekus ar zemniekiem: "Uz strādnieku nodokļu rēķina, uz pilsētas preču ražotāju rēķina, nu jādod tās subsīdijas zemniekiem. Tā ir vienkārši zemnieku lutināšana uz pilsētnieku rēķina." Nu tad paskatīsimies, kā notiek kapitāla aprite, un nemānīsim cilvēkus, un neskubināsim uz naidu starp divām draudzīgām darba darītāju grupām! Šī subsīdiju nauda nodrošina, lai nebūtu šo nepārtraukto bankrotu laukos, lai līdz ar to nebūtu dzīves līmeņa pazeminājuma un lauksaimniecības produktu cenu celšanās. Bez tam, ja nosaka kvotas un subsīdijas, tad tā produkcijas palētināšana jau ir gluži reāla no šā viedokļa arī. Tātad - divi nosacījumi. Un var teikt: ja mēs rēķinātu precīzi, tad redzētu, ka strādnieks, kura maksātā nodokļa daļa tiešām ieiet šinī lauksaimniecības subsīdijā, šo ieguldīto daļu atgūtu divkārtīgi, proti, viņam būtu simtprocentīga peļņa. Ja kārtīgi rēķinātu, mēs pie tāda rezultāta nonāktu. Šis ir otrais teorētiskais pierādījums, ka nopietni jāpieiet šiem jautājumiem. Trešais arguments - Eiropas savienība."Mēs ejam uz Eiropas savienību!" Īstenībā tā mēs ejam uz Austrumiem, tikai runājam, ka ejam uz Eiropu. Eiropas savienība nav tik nezinoša, lai nesaprastu, ka lauksaimniecībā subsīdijas būs neizbēgamas, un tā viņu runāšana, ka nākotnē nebūs šo subsīdiju, ir apmēram tāda pati runāšana, kāda bija teorētiskā runāšana, kas arī nāca no Eiropas, tā bija Kārļa Marksa mācība par komunismu un sociālismu. Kāpēc tad viņi necēla komunismu un sociālismu tur, bet lika celt Austrumos? Un tagad mēs sekosim atkal viņu teorijām, kurām viņi paši netic, jo viņiem saprāta pietiek. Bet viņiem ir citas intereses, kāpēc vajag šeit saskubināt, lai mūsu lauksaimniecība neattīstītos, un šīs intereses jūs ļoti labi saprotat, ja jūs tiešām mazliet orientējaties tirgus ekonomikas interesēs. Redziet, kāds ir secinājums: šī valdība tic nereāliem mītiem, bet netic reāliem ekonomikas likumiem. Kā lai šādu valdību novērtē? Šo valdību var novērtēt tikai tā: vai nu viņa ir nezinoša, vai arī to dara tīšām. Izvēlieties, kas jums šķiet mīļāks - nezinoša vai dara to tīšām. Bet ir daži apstākļi, kas liek domāt, ka tas tiešām tiek darīts tīšām. Tas pats jautājums par reģioniem, kuram jau pieskārās Kostandas kungs. Ja Latviju neattīsta par zemi, kur visa tauta dzīvo savstarpējā sakarā normāli, tad veidosies megapole Rīga un visās pārējās vietās būs panīkuši lauki, un mēs tikai brīnīsimies, kad pienāks brīdis, ka mums vairs nebūs nekā ko eksportēt, mēs visu tikai importēsim. Un beigās tikai brīnīsimies, kāpēc neizbēgama ir inflācija, lata sabrukums. Bet, ja mēs visu tikai importēsim un nespēsim neko eksportēt, tad rezultāts neizbēgami būs tas, ka vajadzēs drukāt naudu, jo mums valūtas rezerves jau izsīkst, to mēs zinām, kaut gan banka to mazliet slēpj. Protams, to var uzskatīt arī par valsts noslēpumu. Un vēl viens jautājums. Tas, liekas, ir saskaņots un tīšām darīts. Proti, Latvijā bērnu dzimst puse no tā skaita, kāds vajadzīgs, lai nākamo paaudzi atjaunotu. Mēs skaidri zinām, ka galvenais tautas šūpulis ir laukos, mazajās pilsētiņās. Tas viss tiek "nogremdēts", un dīvainā kārtā šī "nogremdēšana" saskan ar vienu teoriju, ko izvirza Krievijas reakcionāri un Žirinovskis: "Mums nav vajadzīga tā tauta Baltijas jūras krastā, mums ir vajadzīga tā zeme." Mēs zinām, cik iznīcinoši darbojas Ministru kabinets, cik iznīcinoši darbojas demogrāfijas jautājumos, par to jau vairākkārt ir runāts. Tātad tas ir kaut kāds mērķtiecīgs darbs, jo nesaprast, ka tauta iznīkst, nav iespējams, ja zina, ka tā atjaunojas tikai par pusi. Un te ir atkal dīvaina sakritība vienā lietā. Krieviem bija avīzes, iznāca vairākas, es pat nezinu, kādas te izplatījās, ar tām cīnījās vēl Dobelis; tur bija uzzīmēts plāns, kā Latviju sadalīt četros novados. Nezinu, vai tas ir sakritības dēļ vai atkal tīši, bet Latgalē veidotais novads ir tieši tāds; žirinovskieši bija izplānojuši, ka tas apgabals tiks pamazām "atspēlēts" no Latvijas, jo tur būs vairākums krieviski runājošo. Un izrādās... paskatīsimies, paņemsim šo karti, ko izgudrojis Ministru kabinets: tā saskan ar to karti, ko izgudroja šie reakcionāri no Krievijas. Kāpēc tas tā? Vēl. Ir septiņi gadi pagājuši kopš Latvijas neatkarības atgūšanas, bet vai kaut viena valdība, un arī šī valdība, ir izstrādājusi Latvijas perspektīvās attīstības programmu? Jūs nezināt, kādu mēs ceram Latviju redzēt pēc 20 gadiem? Nu pasakiet, kā jūs varat spert soli uz priekšu, ja jūs nezināt, kurp iet? Un tāpēc mēs redzam - soļi tiek sperti ļodzīgi, kā dzērumā. Bet tas nebūt nav dzērums, tā ir materiālā ieinteresētība: kāda grupa kaut ko vēlas, uztaisa likumprojektu, un Sadarbības padome, šis antikonstitucionālais orgāns, nokārto, lai šis likums tiktu pieņemts. Es lūdzu, kolēģi, apelēju pie jūsu sirdsapziņas - izmantojiet iespēju, izmantojiet arī tajā Sadarbības padomē iespēju, algojiet zinātniekus, kas izstrādās programmu, kā kuram reģionam attīstīties un kur varētu būt labvēlīgi apstākļi, lai ražotu to un to! Tas ir tik elementāri un vienkārši. Un jāsaka, ka Tautas kustības "Latvijai" ekspertu grupas strādā sabiedriskā kārtā, jo naudas mums nav, - strādā pie šā jautājuma, un mēs savā biļetenā pakāpeniski publicēsim visus šos uzdevumus, kas ir tiešām 20 gadu perspektīvā programma. Nu kāpēc jūs nevarat ziedot kaut kādu līdzekļu daļu, Ministru kabinets, un lūgt zinātniekiem atalgot šo smago darbu, kurš ir noteikti vajadzīgs! Jo ir zemes, kurās šādas programmas ir izstrādātas 50 gadus uz priekšu. Mēs nevaram iet tumsā, mums jāzina, kurp mēs ejam un kādu Latviju mēs vēlamies. Vēl viens tāds jautājums, kas man liekas dīvains. Krievi Eiropas savienībā veido sakarus ar Krieviju caur Poliju un Somiju, bet šie sakari caur Latviju tiek samazināti. Nu ko tad dara mūsu Eiropas lietu ministrs? Viņš skaitās ļoti gudrs, vismaz viņš rada ap sevi tādu slavinošu auru. Ko dara mūsu Ārlietu ministrija un ko galu galā par šiem cilvēkiem domā mūsu Ministru prezidents? Lūdzu, sāksim kaut ko darīt visi kopā! Un nedomājiet, ka mēs esam tikai kritizētāji, mēs vēlamies, lai Latvija attīstītos, mums jānotur Latvija visiem kopā, mēs tāpēc esam ievēlēti. Paldies par uzmanību.".
• 1997_05_15-seq217 language "lv".
• 1997_05_15-seq217 speaker Janis_Maulins-1933.
• 1997_05_15-seq217 mentions Q822919.
• 1997_05_15-seq217 mentions Q211.
• 1997_05_15-seq217 mentions Q2660080.
• 1997_05_15-seq217 mentions Q193089.
• 1997_05_15-seq217 mentions Q33.
• 1997_05_15-seq217 mentions Q39731.
• 1997_05_15-seq217 mentions Q159.
• 1997_05_15-seq217 mentions Q15628977.
• 1997_05_15-seq217 mentions Q52371.
• 1997_05_15-seq217 mentions Q36.
• 1997_05_15-seq217 mentions Q9061.
• 1997_05_15-seq217 mentions Q957035.