Saeima Linked Data Fragments server

Matches in Saeima for { <http://dati.saeima.korpuss.lv/entity/speech/1997_05_15-seq215> ?p ?o. }

• 1997_05_15-seq215 type Speech.
• 1997_05_15-seq215 number "215".
• 1997_05_15-seq215 date "1997-05-15".
• 1997_05_15-seq215 isPartOf 1997_05_15.
• 1997_05_15-seq215 spokenAs 29.
• 1997_05_15-seq215 spokenText "Godājamie kolēģi! Mēs, tiekoties ar zemniekiem, apbraukājot rajonus, rajonu pagastus, esam uzklausījuši ne mazums zemnieku pārmetumu par to, ka valdība nepilda likumu, kura nosaukums ir "Lauksaimniecības likums". Vēlreiz to atgādinām, un tāpēc arī iesniedzām šo pieprasījumu un sagatavojām šo lēmuma projektu par neuzticības izteikšanu valdībai. Es vēlreiz atgādinu to, ka, pieņemot Lauksaimniecības likumu, frakcijai "Latvijai" izdevās panākt, ka tika pieņemts mūsu frakcijas priekšlikums, ka no 1997. gada valsts budžeta ne mazāk kā 3% jābūt valsts subsīdijām lauksaimniecībai. Tagad valdība šo likumu pildīt negrib. Sākas spekulācijas ap to. Finansu ministrs Zīle sāk zīlēt, ka, lūk, zemnieki jau tāpat saņemot milzīgu atbalstu caur to, ka viņiem ir netiešie atvieglojumi, ka viņiem atmaksā atpakaļ akcīzes nodokli degvielai, un tā tālāk. Lai vispār lauksaimnieki, lūk, izvēloties, vai viņi gribot, lai viņiem saglabā šos netiešos atvieglojumus, vai arī gribot, lai nodrošina šīs 3% subsīdijas. Jautājums, mūsuprāt, frakcijas "Latvijai" prāt un zemniekuprāt, ir cits - ka jāpaliek ir gan šiem netiešajiem atvieglojumiem, gan valdībai jānodrošina 3% subsīdijas no budžeta. Jo kas tad lai pilda valstī likumus, ja Latvijas valdība nepilda likumus? Konkrēti, valdība nepilda šo Lauksaimniecības likumu. Un šeit nelīdzēs nekāda aizbildināšanās ar to, ka, lūk, šā gada budžets jau ir apstiprināts un tāpēc tur neesot iekļauta šī summa. Valdība tagad gatavojas izdarīt budžeta grozījumus. Tad, lūdzu, izdarīsim tos budžeta grozījumus tā, lai šo likumu izpildītu un zemnieki šīs subsīdijas saņemtu! Tieši to mums uzsvēra un prasīja zemnieki, pašvaldību vadītāji visur laukos. Vadošās partijas, tieši otrādi, domā nevis par to, kā sniegt atbalstu zemniekiem, bet par to, kā ņemt nost jau to pašu mazumiņu, kas zemniekiem vēl bija. Tā nesen valdošās partijas "Latvijas ceļš", "Tēvzemei un Brīvībai", "Saimnieks", Zemnieku savienība - un tā tālāk - pieņēma šeit, Saeimā, grozījumus likumā "Par Latvijas labības tirgu un valsts labības rezervi", ar kuriem likvidēja 3% iemaksu labības ražošanas reģionālās izlīdzināšanas fondā graudu audzētāju atbalstīšanai. Nebija jau šīs atbalsta summas nekādas lielās, kādi 5 - 9 lati par hektāru, tomēr tās bija ļoti nozīmīgas. It sevišķi Latgales zemniekiem. Latgalē vairāk nekā 3000 zemnieku saņēma šo atbalstu. Tagad tas ir noņemts nost. Tāpēc zemnieki saka: "Arī graudus tad laikam mums vairs nebūs jēgas audzēt." Tāpēc arī pat tie zemnieki, kuri ir zemes lietotāji, īpašnieki vairāk nekā 100 hektārus lielām saimniecībām, kuriem ir pat tehnika, nezina, ko tad vairs darīt šopavasar, kad valdība atsakās no atbildības par lauksaimniecību. Nav skaidrs, ko sēt, ko audzēt, ko iepirks, par kādām minimālajām cenām. Tāpēc zemnieki ir pateikuši pat ļoti pesimistisku vērtējumu, ka šīs valdības politikas dēļ šis gads Latvijas lauksaimniecībai vispār var izrādīties pēdējais. Tad, kad Saeimā apsprieda līgumu starp Baltijas valstīm par brīvo tirdzniecību ar lauksaimniecības precēm, frakcija "Latvijai" uzsvēra, ka Latvijas lauksaimnieks ir jānostāda vienādā stāvoklī ar Lietuvas un Igaunijas lauksaimniekiem, iesniedzām priekšlikumu, ka Latvijas valdībai jānodrošina lauksaimniecībai tāds pats valsts atbalsta līmenis, kāds ir Igaunijā un Lietuvā. Valdošās partijas to noraidīja. Toreiz pret to sevišķi iestājās "Latvijas ceļš". Tas, ka tieši valdības augstākās amatpersonas gremdē Latvijas lauksaimniecību, ir fakts. Spilgts piemērs. Jelgavā, apmeklējot Jelgavas cukurfabriku, mēs interesējāmies, kāpēc Latvijā neizdodas saražot vairāk cukura no Latvijā izaudzētām cukurbietēm. Kāpēc neiepērk no zemniekiem lielāku daudzumu cukurbiešu, lai tie zinātu, ka ir vērts audzēt vairāk, ka gūs lielāku peļņu. Izrādās, to darīt traucē ievestais cukurs. Kādā veidā tas ienāk Latvijā? Zemkopības ministrijas Cukura licencēšanas komisija dod atsevišķiem uzņēmumiem, piemēram, "Uzvarai", "Staburadzei", "Laimai" un tā tālāk, atļauju šai lētā cukura ievešanai no ārzemēm. Vai tik tie visi nav tā saucamie Šķēles ietekmes uzņēmumi vai, kā daži cilvēki saka, "Šķēles impērijas" uzņēmumi? 1996. gadā tādā veidā tika ievests apmēram 18 000 tonnu cukura. Salīdzinājumam: Jelgavas cukurfabrika 1996. gadā no zemniekiem iepirktām cukurbietēm saražoja 18 000 tonnu cukura. Tātad varētu no zemniekiem iepirkt divas reizes vairāk šo cukurbiešu, divreiz vairāk saražot Latvijas cukuru, bet tam traucē tieši Šķēles valdības politika. Tātad tiek domāts tikai par kādu atsevišķu uzņēmumu, tiek domāts tikai par personīgo peļņu. Mūsu deputāts Edmunds Grīnbergs bija Vidzemes zemnieku organizētās protesta akcijas laikā pie zemniekiem Veselavā, Jānis Mauliņš - Skrīveros, Imants Liepa bija Ķekavā. Visur zemnieki nepārprotami prasīja Šķēles valdības demisiju. Tagad to prasa šeit, Saeimā, Tautas kustība "Latvijai". Kas vēl uztrauc lauku cilvēkus? It sevišķi viņus uztrauc šobrīd sasteigtā, nepārdomātā administratīvi teritoriālā reforma. Zemnieki jautāja valdībai, zemnieki jautāja Saeimai: ko zemnieki un citi lauku cilvēki iegūs no šīs sasteigtās reformas? Izdevumi pieaugs jau tā trūcīgajiem lauku cilvēkiem, ja pieaugs attālums līdz jaunajiem lielpagastu centriem, līdz pagasta padomei, skolai, ambulancei un tā tālāk. Apvienojot dažus nabadzīgos pagastus, no tā neradīsies automātiski jauns, bagāts pagasts. Tāpēc uzskats ir nepārprotams - nedrīkst šo apvienošanu veikt administratīvi, to izlemjot Rīgā no augšas. Ir jārēķinās ar pašu pašvaldību, ar pašu iedzīvotāju viedokli. Jārīko referendums, nobalsošana. Tāda ir lauku cilvēku prasība. Nekas pozitīvs nevar arī būt, veidojot šos četrus lielos reģionus. Kur tad būs tas Latgales reģiona centrs - Rēzeknē vai Daugavpilī? Kur būs Vidzemes reģiona centrs - Cēsīs vai Valmierā? Jebkurā no gadījumiem būs pārējie cilvēki nostādīti ļoti, ļoti sliktā situācijā. Kā viņi nokļūs no šīm malienēm līdz šim reģiona centram? Vieglāk viņiem būs aizbraukt varbūt pat līdz Rīgai nekā uz reģiona centru. Voluntāri tiek šis jautājums lemts. Šķēle, kā redzam, aizbrauc uz Cēsīm, satiekas restorānā ar pāris uzņēmējiem, un pāris stundu laikā viņam ir gatavs secinājums, ka Vidzemes reģiona centrs būs C��sīs. Vai tā ir valstiska un nopietna attieksme pret administratīvi teritoriālo reformu, pret lauku ļaužu likteni? Nē. Ne velti cilvēki jau sāk skaitīt pantiņus, kādi savulaik bija par Brežņevu, Hruščovu un tā tālāk. Cilvēki saka tā: "Ko tad te taisīs tos četrus reģionus, tad jau taisīsim uzreiz tikai vienu reģionu - Rīgas reģionu, ar pārējo lauku teritoriju - visu Latviju." Vai citi jau ir izdomājuši nosaukumus, kā tad šos četrus dižos Šķēles veidotos reģionus sauks? Viens priekšlikums ir saukt tos tā: "Latšķēle, Kušķēle, Vidzšķēle un Zemšķēle." Tāpēc arī ir šie skaitāmpantiņi par šo administratīvi teritoriālo reformu, kurus lauku ļaudis ir sacerējuši. Piemēram: "Sadalīsim Latviju šķēlēs, sasvērsim birkavos un tad tikai taisni pa Latvijas ceļu uz priekšu tā, ka gailis pakaļ nedziedās." Tik tālu šīs valdības pārstāvji ar savu realizēto politiku ir noveduši mūsu valsts situāciju, ka cilvēkiem neatliek nekas cits, kā rūgti ironizēt un smieties par šiem lēmumiem, kurus te gatavo šī Šķēles valdība. Tiem nav nekāda ekonomiskā pamatojuma, nav izplānots, kāds būs skolu tīkls, kāds būs bērnudārzu tīkls, kāds būs pasta sakaru nodaļu tīkls. Nav neviens domājis par to, kāda būs infrastruktūra un kādus līdzekļus ieguldīs tās sakārtošanā. Vai kāds aizbraucis uz vietām un paskatījies, ka pagastu starpā reāli nemaz nav šo ceļu? Kā tad pēc to apvienošanas varēs iedzīvotāji - lauku cilvēki, lauksaimnieki - nokļūt no šiem tālajiem galiem līdz šim lielpagasta centram? Par ceļiem teica: "Visi ceļi ved uz Romu." Tāpat arī no pagastiem ceļi ved uz pašreizējo rajonu centriem, bet pagastu starpā ceļu nav. Lūk, tāpēc ir šī prasība no pašvaldību iedzīvotājiem, no lauksaimniekiem, no pašvaldību vadītājiem, ka Šķēles valdībai ir jādemisionē, jo šī politika, ko tā realizē, ir prettautiska politika. Lauku cilvēkus uztrauc arī tas, ka jau tagad ir tūkstošiem bērnu, kas neapmeklē skolas, jo vecākiem nav naudas. Nevar nopirkt grāmatas, nevar nopirkt nepieciešamo fizkultūrai, zīmēšanai, nevar nopirkt darba burtnīcas, nav vecākiem naudas, lai bērni tiktu paēdināti. It sevišķi zemnieku bērni šobrīd ir šajā ļoti traģiskajā situācijā, jo vecākiem nav naudas, un pie tā vainojama ir pašreizējās valdības ekonomiskā politika, Latvijas valdības - Šķēles valdības - lauksaimniecības politika. Mēs esam neskaitāmas reizes uzsvēruši arī to, ka nedrīkst pieļaut lauku slimnīcu slēgšanu rajonos. Apmeklējumos mēs redzējām, kādas izskatās tās vietas, kurās šīs lauku slimnīcas ir jau likvidētas, kā, piemēram, Alūksnes rajona Liepnā, Alūksnes rajona Apē, redzējām arī, kādas izskatās šīs lauku slimnīcas tur, kur tās vēl nav likvidētas, kā Viļānos, kā Jelgavas rajona Elejā, un tā tālāk. Ir skaidrs viens - ka tiek darīts viss, lai šīs lauku slimnīcas slēgtu. Mums tāda politika nav pieņemama, jo tur, kur šīs slimnīcas tiek slēgtas, orientējoties uz šo centralizāciju, ka, lūk, brauks visi uz šīm centrālajām slimnīcām un tur saņems palīdzību, aina ir tāda, ka cilvēki ir novesti tiktāl, ka palielinās ielaisto slimību skaits, cilvēki nesaņem pienācīgu medicīnisko aprūpi, palielinās līdz ar to cilvēku mirstība. Un tas nav kaut kur Āfrikas džungļos, bet tas ir šeit, Eiropā, 20. gadsimta beigās. Tas ir Latvijā. Līdz šim mēs teicām, ka Latvijā divreiz tiek gatavots vairāk zārku, nekā kārts šūpuļu, tātad mirstības un dzimstības attiecība bija 1:2. Cilvēku nomira divas reizes vairāk nekā piedzima. Turpretim tagad Šķēles valdības politikas rezultātā šī aina krasi pasliktinās. To rāda pagājušā gada dati, un to rāda šā gada pirmo četru mēnešu rezultāti. Nesen pagastos mēs jautājām konkrēti šos skaitļus. Piemērs. Ludzas rajons. Tur mirstības un dzimstības attiecība pagājušajā gadā ir sasniegusi 1:5, 1:6, bet šogad šī aina vēl straujāk progresē. Pēc atkārtotās Šķēles valdības sastādīšanas, kas notika šā gada sākumā, šā gada - 1997. gada - pirmajos četros mēnešos, piemēram, Mērdzenes pagastā ir 12 nomiruši un tikai viens piedzimis. Lūk, tāda ir šī Šķēles valdības melnā bilance. Jūs to zināt negribat. Jums rādās viss rožainā gaismā. Jūs tikai stāstāt, ka Šķēles valdība, lūk, nezina, kādu augšupeju radījusi. Ka dzīve iet uz augšu. Bet tad, kad mēs apmeklējam cilvēkus, viņi skaidri pasaka savu attieksmi, kā, piemēram, Valmieras pansionātā, kur praktiski visi darbinieki šobrīd ir parādos un nespēj samaksāt pat par dzīvokli, par komunālajiem maksājumiem. Tur darbinieki pasaka atklāti: Šķēles valdība saka, ka dzīve iet uz augšu, bet bikses krīt uz leju. Tāds ir tautas viedoklis par jūsu saimniekošanu. Šādai Šķēles valdībai tāpēc ir jādemisionē. Mēs esam neskaitāmas reizes arī šeit, Saeimā, izvirzījuši šos jautājumus, parādījuši tās finansu afēras, kas ir bijušas saistītas gan ar Aizsardzības ministriju, gan ar Labklājības ministriju. Vienā no pēdējiem paskaidrojumiem parādījām šo nitroglicerīna darījumu, kādu zaudējumu tas nodara valstij un kā to uztver cilvēki lauku novados, kā to uztver lauksaimnieki, zemnieki, lauku cilvēki. Tā ir ņirgāšanās par šiem lauku cilvēkiem, sūtot šīs milzīgās nitroglicerīna kravas, 2000 - 3000 latu vērtībā, uz katru šo mazo lauku slimnīciņu, uz veco ļaužu pansionātiem. Un šeit mēģina iestāstīt, ka tā ir nez kāda labdarība un ka tas ir nez kāds Latvijas valdības panākums! Esam neskaitāmas reizes pacēluši šeit, Saeimā, jautājumu par Pensiju likumu, prasot izmainīt šo amorālo likumu, kāds šobrīd Latvijā ir. Taču valdošā koalīcija nevēlas un nevēlas to saprast, tāpēc nav cita ceļa, kā veidot Latviju kā labklājības valsti, kā vērst šeit lietas uz labo pusi, kā tikai izsakot neuzticību šai prettautiskajai valdībai. Tāpēc es gribu aicināt atbalstīt frakcijas "Latvijai" priekšlikumu, mūsu deputātu iniciatīvu, par šīs valdības demisiju.".
• 1997_05_15-seq215 language "lv".
• 1997_05_15-seq215 speaker Odisejs_Kostanda-1963.
• 1997_05_15-seq215 mentions Q822919.
• 1997_05_15-seq215 mentions Q211.
• 1997_05_15-seq215 mentions Q79820.
• 1997_05_15-seq215 mentions Q2660080.
• 1997_05_15-seq215 mentions Q37.
• 1997_05_15-seq215 mentions Q191.
• 1997_05_15-seq215 mentions Q4102950.
• 1997_05_15-seq215 mentions Q193089.
• 1997_05_15-seq215 mentions Q39731.
• 1997_05_15-seq215 mentions Q1807079.
• 1997_05_15-seq215 mentions Q80021.
• 1997_05_15-seq215 mentions Q179830.
• 1997_05_15-seq215 mentions Q1773319.
• 1997_05_15-seq215 mentions Q3498695.
• 1997_05_15-seq215 mentions Q3899540.
• 1997_05_15-seq215 mentions Q1669018.
• 1997_05_15-seq215 mentions Q220.
• 1997_05_15-seq215 mentions Q8080291.
• 1997_05_15-seq215 mentions Q2021893.
• 1997_05_15-seq215 mentions Q7240277.
• 1997_05_15-seq215 mentions Q20562149.