Saeima Linked Data Fragments server

Matches in Saeima for { <http://dati.saeima.korpuss.lv/entity/speech/1997_05_15-seq212> ?p ?o. }

• 1997_05_15-seq212 type Speech.
• 1997_05_15-seq212 number "212".
• 1997_05_15-seq212 date "1997-05-15".
• 1997_05_15-seq212 isPartOf 1997_05_15.
• 1997_05_15-seq212 spokenAs 46.
• 1997_05_15-seq212 spokenText "Cienījamie deputāti! Mūsu pieprasījums valdībai radās ne tikai Vidzemes reģiona zemnieku aktivitāšu iespaidā. Šīs problēmas atkārtojas, arī tiekoties ar Kuldīgas, Ventspils, Rēzeknes, Jelgavas, Ludzas un citu rajonu pašreiz vēl stiprākajiem zemniekiem. Nedrīkst turpināties tāda situācija valstī, kāda tā ir pašlaik, kad vietējais ražotājs nespēj apgādāt mūsu valsts iekšējo tirgu ar pašu ražotajiem galvenajiem pārtikas produktiem. Latvijas Valsts agrārās ekonomikas institūta pētījumi liecina, ka aizvadītajā gadā saražotais piena, gaļas un olu daudzums neapgādā Latvijas iedzīvotājus ar pārtikas produktiem pat minimālo vajadzību līmenī. Tas pats ir arī ar pārtikas un lopbarības graudiem. Līdz ar to cieš mūsu valsts tautsaimniecības neatkarība. Spēkā esošie ievedmuitas tarifi neveicina vietējo ražojumu konkurētspēju ar ārvalstu lēto, subsidēto produkciju. Tas nenozīmē, ka mums vajadzētu norobežoties no ārējā tirgus vai domāt par robežu slēgšanu, bet gan ir jārealizē katras valdības pamatuzdevums, tas ir, savu iedzīvotāju saimniecisko un sociālo interešu aizsardzība un tautsaimniecības veicināšana. Tieši tā, kā to dara Eiropas savienībā kā noslēgtā lieltelpā. Ceru, mūsu valdība to apzinās, ka pašlaik - līdz iestāšanās laikam Eiropas savienībā - ražošanas līmenis ir maksimāli jākāpina, jo pēc tam tādu iespēju vairs nebūs. Bet mūsu valstī notiek gluži pretējs process. Lauksaimniecībā iekšzemes kopprodukts aizvadītajā gadā ir pazeminājies visvairāk. Vai tomēr nevajadzētu vispirms uzņemties atbildību par saviem pilsoņiem, gādāt par to, lai būtu izdevīgāk pašiem ar zemi strādāt, nevis pēc īpašuma atgūšanas to iztirgot ārzemniekiem? Piemēram, mums nav svešs uzņēmums "Canadian Agro", kurš ir nopircis ievērojamu daļu Zemgales auglīgākās augsnes. Šinī rajonā vietējie zemnieki nevar konkurēt ar Kanādas firmu nomas un zemes cenas dēļ. Lietuvā arī šī pati firma "Canadian Agro" labprāt iegādātos zemi, bet valdība to neļauj, jo pirmām kārtām atbalsta vietējo zemnieku intereses. Protams, vieglāk produktus ir ievest no ārzemēm. Kā redzam pēc statistikas, beidzamajos gados lauksaimniecības produkcijas imports attīstās daudz straujāk nekā eksports. Milzīgie dotēto preču ievedumi pārslogo tirgu, zemnieki grimst nabadzībā, zaudē konkurences spējas. Tas mūs noved "trešās pasaules" valstu statusā un līmenī. Galvenais, pats satraucošākais ir tas, ka valdības politikas rezultātā tiek apdraudēta lauksaimniecības izdzīvošana. Turpinās lauku sociālā un ekonomiskā grimšana nabadzībā. Latvijas laukos sāk dominēt naturālā saimniecība. Ražošana orientēta tikai ģimenes vajadzību apmierināšanai. Tā pašreiz ir visizplatītākā reakcija kā atbilde uz zemajām cenām, atkarību no pārstrādes uzņēmumiem, brīvo tirgu, kapitāla trūkumu saimniecībā. Kā piemēru minēšu piena ražošanu. 1995. gadā 90% bija tādu saimniecību, kur apkopa no 1 līdz 5 govīm, bet 1996. gadā šādu saimniecību īpatsvars bija 97%. Analizējot situāciju, rodas iespaids, ka apzināti tiek kaitēts Latvijas lauksaimniecībai importa vairumtirgotāju un liellopu gaļas pārstrādes uzņēmumu interesēs. Pasaulē kļūdu, no kurām mācīties, ir pietiekoši, jo neierobežotā īpašuma tiesību un brīvā tirgus principa realizācija noved lauksaimniecību līdz katastrofai, kā tas savulaik, kā mēs zinām, bija Amerikas Savienotajās Valstīs. Latvijā lauksaimniecības produktu eksportu bremzē, pirmkārt, preču augstās izmaksas, kam pamatā ir atpalikusī tehnoloģija un zems darba ražīgums. Diemžēl šeit atkal jāpiemin mūsu kaimiņu - lietuviešu valdības rīcība, kur valsts sedz 60% no kredītlikmes īstermiņa aizdevumiem progresīvas tehnoloģijas un jaunas tehnikas iegādei. Latvijas preces sadārdzina valsts realizētā ekonomiskā politika, augstās nodokļu likmes un augstās resursu monopolcenas. Tādēļ vēl aktuālāka kļūst Lauksaimniecības likumā iestrādātā norma, ka Ministru kabinets apstiprina noteikumus lauksaimniecības produkcijas un lauksaimniecībā izmantojamo ražojumu un pakalpojumu cenu un tarifu paritātes nodrošināšanai. Tas, kā redzams, netiek pildīts. Otrkārt, Ministru kabineta apstiprinātajā lauksaimniecības attīstības gada programmā ir jānosaka valsts garantētā lauksaimniecības un pārtikas produkcijas iepirkuma cena. Cerams, ka līdz 1. augustam, kad Ministru kabinetam šī lauksaimniecības attīstības gada programma ir jāapstiprina, tas tiks izdarīts. Treškārt, Lauksaimniecības likuma normas, kas nedarbojas, attiecas uz subsīdijām lauksaimniecībai. Kā zināms, tās nedrīkst būt mazākas par 3% no gada pamatbudžeta kopējiem izdevumiem. Pašlaik, kad ir budžeta pārpilde, nevajadzētu būt grūtībām šo normu izpildē. Nepieciešams izstrādāt subsidēšanas principus vairākiem gadiem uz priekšu, lai lauksaimnieks zinātu, ko valsts grib attīstīt, papildus piemērojot subsīdiju diferencēšanu, ņemot vērā ražošanas apstākļus un reģiona īpatnības. Kā zināms, lauksaimniecības uzņēmums - nodokļu maksātājs, realizējot izejvielas pārstrādes uzņēmumiem, kārtējā tekošā mēneša laikā budžetā ieskaita pievienotās vērtības nodokli, bet norēķinu par produkciju saņem vairākus mēnešus vai pat gadu vēlāk. Jānovērš tas, ka lauksaimnieki, paši atrodoties apgrozāmo līdzekļu trūkumā, ir spiesti kreditēt valsts budžetu paredzēto maksājumu veidā. Pievienotās vērtības nodoklis budžetā jāpārskaita pēc norēķinu veikšanas ar pārstrādātājiem. Vai Latvijā lauksaimniecība ir vajadzīga - tas ir jautājums, uz kuru atbildi gaidām no pašreizējās valdības un tās vadītāja Šķēles kunga. Vienotas politikas šinī jautājumā joprojām nav. Tas tautai tiek pasniegts tādā rakursā, kāds nepieciešams attiecīgajā politiskā teātra ainā. Protams, Zemkopības ministrija viena pati bez pārējās valdības atbalsta, pat vislabāko nodomu vadīta, to izpildīt nevar. Tādēļ aicinu atbalstīt frakcijas "Latvijai" iesniegto lēmuma projektu. Paldies par uzmanību.".
• 1997_05_15-seq212 language "lv".
• 1997_05_15-seq212 speaker Ervids_Grinovskis-1925.
• 1997_05_15-seq212 mentions Q211.
• 1997_05_15-seq212 mentions Q37.
• 1997_05_15-seq212 mentions Q193089.
• 1997_05_15-seq212 mentions Q16.
• 1997_05_15-seq212 mentions Q8436.
• 1997_05_15-seq212 mentions Q179830.
• 1997_05_15-seq212 mentions Q1773319.
• 1997_05_15-seq212 mentions Q30.
• 1997_05_15-seq212 mentions Q1669018.