Saeima Linked Data Fragments server

Matches in Saeima for { <http://dati.saeima.korpuss.lv/entity/speech/1997_05_15-seq210> ?p ?o. }

• 1997_05_15-seq210 type Speech.
• 1997_05_15-seq210 number "210".
• 1997_05_15-seq210 date "1997-05-15".
• 1997_05_15-seq210 isPartOf 1997_05_15.
• 1997_05_15-seq210 spokenAs 29.
• 1997_05_15-seq210 spokenText "Godāto sēdes vadītāj, godātie kolēģi deputāti! Pēdējo mēnešu notikumi Latvijā nepārprotami norāda uz to, ka pie mums atkal ir nobriedusi varas krīze un ir situācija, kurā valdība nespēj vai negrib virzīt valsts attīstību, šos procesus atbilstoši tautas interesēm. Un vēl dziļāka ir palielinājusies plaisa starp tautu un varu, jo valdība nepilda tos pienākumus, kuru dēļ viņa mūsu valstī ir izveidota, tas ir, aizstāvēt tautas intereses un gādāt par tautas dzīves apstākļu uzlabošanos vai vismaz par to nepasliktināšanos. Un tāpēc šodien ir nobriedis jautājums par neuzticības izteikšanu Ministru kabinetam. Viena no organizētākajām tautas neapmierinātības formām bija Vidzemes zemnieku prasību izvirzīšana un vēlāk rīkotās zemnieku protesta akcijas. Un es esmu ļoti priecīgs, ka zemnieki veidojas par organizētu spēku, kas jau spēj formulēt savu viedokli un sāk ietekmēt arī politisko notikumu virzību valstī. Es esmu pārliecināts, ka zemnieki vēl vienā vai otrā forumā nospēlēs savu lomu un ka valdība būs spiesta rēķināties ar to, ka satiksme tiks bloķēta arī uz galvenajām automaģistrālēm. Un neaprobežosies ar to vien, ja turpināsies tāda pati zemnieku pazemošanas un iznīcināšanas politika, kāda tā bijusi līdz šim. Cilvēks var ciest klusu un paciest pārestības, bet līdz noteiktam brīdim. Reaģējot uz šīm Vidzemes zemnieku prasībām, mēs frakcijā "Latvijai" sagatavojām virkni jautājumu un pieprasījumu par tēmām, kas skar zemnieku intereses. Un jāsaka, ka uz mūsu galvenajiem jautājumiem neko vairāk kā vien nekonkrētu atrunāšanos mēs neesam saņēmuši. Šeit zināmas pozitīvas iezīmes varēja samanīt ministra Dilbas kunga izteiktajā, bet arī tas bija tikai vēlējuma formā un attiecībā uz nākamo gadu. Taču jautājums ir pilnīgi konkrēts - par Lauksaimniecības likuma izpildi un par subsīdiju nodrošināšanu zemniecībai 3% apmērā no valsts pamatbudžeta. Tas materiāls, ko mēs saņēmām no Zemkopības ministrijas jeb faktiski, jāsaka, no valdības, pirmkārt, jau pēc savas formas ir necieņas izrādīšana pret Saeimu, jo mēs redzam, ka atbildes uz šiem jautājumiem parakstījusi tikai valsts sekretāra vietniece Pilveres kundze, lai gan jautājumi... pieprasījums bija adresēts Ministru prezidentam Šķēles kungam un zemkopības ministram Dilbas kungam. Jā, šeit ir šī Dilbas kunga pavadvēstulīte ar vienu teikumu, ka viņš nosūta šo Pilveres kundzes sagatavoto materiālu, taču mums ir vajadzīgs kārtīgs dokuments ar pašas politiski atbildīgās personas parakstu, bet to mēs neesam saņēmuši. Un, ja mēs skatāmies arī pēc būtības, tad par šā Lauksaimniecības likuma 16. panta neizpildi faktiski šogad netiek pateikts pilnīgi nekas. Zemnieki ir pateikuši pilnīgi skaidri, ka tā faktiski ir pamatprasība. Un es saprotu no tās atbildes, kuru mēs saņēmām, ka Zemkopības ministrija atbalsta Latvijas Zemnieku savienības frakcijas sagatavotos priekšlikumus. Taču tas nav mūsu pienākums - zināt, kāda frakcija šeit kādus priekšlikumus ir kaut kur sagatavojusi, bet mums ir vajadzīga konkrēta valdības nostāja, nevis Zemkopības ministrijas atbalsts kaut kādiem vieniem vai otriem dokumentiem, ja tādi vispār pastāv. Tomēr tajā pašā laikā es saprotu, ka, Zemkopības ministrija var kaut ko atbalstīt, bet mēs varam arī palasīt, teiksim, ko avīzēs saka premjers. Tātad Šķēle atzina, ka līdz šim pret zemniekiem bijis par "mīkstu" un solīja turpmāk nemainīt valsts politiku zemkopības jautājumos dažu vārguļu, bļāvēju dēļ. Tad tas ir "Rīta Ekspresis", 19. aprīlis. Tālāk - "Lauku Avīze", 2. maijs. Ministru prezidenta Šķēles kunga reakcija uz šo prasību bija momentāna: "Murgi!" Un tālāk tas ir pamatots - īss komentārs. Blakus tādiem jau pierastiem iepriekšējo premjeru dotajiem Latvijas iedzīvotāju apzīmējumiem kā "mazais cilvēks" un "reņģu ēdāji" tagad var izdalīt apakšgrupu zemnieku apzīmēšanai - "murgotāji". Man tikai ir jājautā; vai Šķēles kungs arī likuma prasības uzskata par murgiem? Un tad ir jautājums: kādā valstī mēs dzīvojam, (Starpsauciens: "Tu nezini? Latvijā!") ja tas tiešām tā ir? Tālāk. Protams, šī valdības nievājošā attieksme pret zemnieku prasībām nav vienīgais iemesls, kāpēc šodien ir nobriedis šis jautājums par neuzticības izteikšanu Ministru kabinetam. Ļoti būtisks jautājums ir par elektroenerģijas tarifiem, par kuriem mēs šodien arī iesniedzām pieprasījumu, kas tika nodots Pieprasījumu komisijai un kur mēs arī skaidri motivējām savus uzskatus. To parāda arī dažādu ekspertu veiktā šo elektroenerģijas tarifu analīze, jo faktiski, izstrādājot un apstiprinot šos tarifus, valdība nav ņēmusi vērā enerģijas patērētāju jeb tautas lielākās daļas intereses. Un šeit tiek pieļauti būtiski pārkāpumi, raugoties no šo interešu ievērošanas viedokļa. Pie tam valdībai šīs funkcijas - kontrolēt šos monopoluzņēmumu tarifus - ir dotas tāpēc, lai viņa nepieļautu šo monopoluzņēmumu tarifu nepamatotu paaugstināšanos, bet tas netiek darīts. Tādējādi mēs šeit redzam pilnīgi konkrēti, ka valdība nepilda savas funkcijas. Nepilda tās funkcijas, kuru dēļ viņa mums šeit, Latvijā, ir iecelta kā valdība. Un, ja valdība neaizstāv savu tautu, tad tautai nav vajadzīga šāda valdība. Tas ir pilnīgi skaidri un viennozīmīgi. Dažādās tikšanās reizēs ar vēlētājiem cilvēki ļoti saasināti uztver administratīvi teritoriālās reformas projektu un jautā: kas notiks ar sociālo infrastruktūru? Kas notiks ar mazajām lauku skolām? Mēs redzam no Šķēles kunga izteikumiem un no viņa komentāriem par politiku, ka šī valdības politika ir viennozīmīgi orientēta uz šo mazo lauku skolu slēgšanu. Mēs uzskatām, ka šāda politika ir iznīcinoša Latvijas lauku kultūrvidei un ka mums nav vajadzīga tāda valdība, kas grib iznīcināt mūsu lauku kultūrvidi un kas īsteno pasākumus, lai to izdarītu. Argumentu neuzticības izteikšanai Ministru kabinetam šobrīd ir vairāk nekā pietiekami. Mēs varam pilnīgi skaidri un viennozīmīgi teikt, ka Ministru kabinets Latvijā veicina korupciju. Un tas ir tas, teiksim, kādā veidā Ministru kabinets pilda vai, pareizāk sakot, nepilda Korupcijas novēršanas likumu attiecībā uz dažādu valsts amatpersonu naudas uzkrājumu deklarēšanu, kaut arī Korupcijas novēršanas likums viennozīmīgi nosaka to, ka šie naudas uzkrājumi ir jādeklarē visām valsts amatpersonām. Taču Ministru kabinets izdod rīkojumu, kas atļauj to nedarīt. Vismaz pagaidām. Tālāk - nekārtības privatizācijas procesā. Ļoti būtisks jautājums ir arī par to, kam mūsu valstī tiek tērēta nauda. No vienas puses, algu paaugstinājums tika apsolīts skolotājiem, ierakstot to Šķēles valdības pirmajā deklarācijā, ka skolotāju algas pakāpeniski tuvināmas ierēdņu algām, bet izdarītais ir tieši pretējais - ierēdņiem algas tiek paceltas, turpretim skolotājiem tās paliek tajā pašā līmenī. Un, manuprāt, nekādi citādi kā vien par nekaunību nevar vērtēt šo Ministru prezidenta, Ministru prezidenta biedru, valsts ministru un parlamentāro sekretāru algu paaugstināšanu, jo Ministru prezidenta alga šobrīd ir 650 latu plus vēl 55 lati reprezentācijas izdevumiem. Un attiecīgi ar to ir samērojamas arī ministru un valsts ministru algas. Tāpat mēs uzskatām, ka nav pieņemama šāda nepamatoti lielas algas noteikšana arī Valsts prezidentam Guntim Ulmanim, bet tas ir arī viss, ko valdošā politiskā elite nodrošina. Tālāk - netaisnības Pensiju likumā. Invalīdu braukšanas atvieglojumu atcelšana. Tas notiek faktiski valdības spiediena rezultātā. Tas tautai nav pieņemams, un tas nav pieņemams arī Tautas kustībai "Latvijai". Es gribu šeit apliecināt, ka mums ir viennozīmīgi skaidra vēlēšanās panākt to, lai Latvijā būtu tiesiska un Eiropas standartiem atbilstoša valsts, lai mūsu valsts varētu iekļauties arī civilizēto valstu apritē un nenonāktu pašizolācijā, kas neizbēgami novestu pie mūsu traģiski pastiprinātas atkarības no Austrumu puses. Bet visa šī virzība uz Rietumu pusi un visas šīs tirgus reformas, kuras tiek mēģināts realizēt, būs lemtas neveiksmei, ja viņas tiks pavadītas ar šādu - faktiski cinisku - valdošās politiskās elites un Ministru kabineta attieksmi pret tautu. Un tāpēc tieši šīs tirgus ekonomikas pārmaiņu vārdā, tieši šīs nākotnē civilizētās dzīves vārdā Latvijā es aicinu izteikt šodien neuzticību Ministru kabinetam. Un vēl pats pēdējais, manuprāt, ļoti zīmīgais, ko man šodien izdevās izlasīt laikrakstā "Diena", tas ir, ka mūsu Ministru prezidents un Uldis Osis ir parakstījuši līgumu ar "Lata International". Tātad "Lata International" ir saņēmusi lielāko kredītu, kurš mūsu valstī ir ticis izvazāts. Un es domāju, ka šo amatpersonu minēšana šajā avīzē, tajā skaitā nosaucot Šķēles kungu šajā sakarā, ir visai zīmīga. Un, kaut arī šeit nav konkrēta Prokuratūras slēdziena par konkrētu premjera līdzdalību šajā tautas aplaupīšanā, es tomēr domāju, ka tas laiks, kad parādīsies šādi pilnīgi konkrēti dokumenti, vairs nav aiz kalniem. Un visiem deputātiem, kuri ir atbalstījuši valdību, būs jākaunas par to, kādu valdību viņi ir atbalstījuši un kādas valdības veidošanā viņi ir piedalījušies. Es aicinu izteikt neuzticību Ministru kabinetam. Paldies.".
• 1997_05_15-seq210 language "lv".
• 1997_05_15-seq210 speaker Karlis_Cerans-1965.
• 1997_05_15-seq210 mentions Q822919.
• 1997_05_15-seq210 mentions Q211.
• 1997_05_15-seq210 mentions Q193089.
• 1997_05_15-seq210 mentions Q12360039.
• 1997_05_15-seq210 mentions Q646756.
• 1997_05_15-seq210 mentions Q60106.
• 1997_05_15-seq210 mentions Q4337942.
• 1997_05_15-seq210 mentions Q47282.