Saeima Linked Data Fragments server

Matches in Saeima for { <http://dati.saeima.korpuss.lv/entity/speech/1997_05_15-seq208> ?p ?o. }

• 1997_05_15-seq208 type Speech.
• 1997_05_15-seq208 number "208".
• 1997_05_15-seq208 date "1997-05-15".
• 1997_05_15-seq208 isPartOf 1997_05_15.
• 1997_05_15-seq208 spokenAs 6.
• 1997_05_15-seq208 spokenText "Cienījamais Prezidij! Godājamie deputāti! Esmu rakstiski atbildējis uz pieprasījumu, tomēr gribu vēlreiz īsumā raksturot situāciju laukos. Kāpēc šogad turpinās lauku iedzīvotāju ienākumu samazināšanās? Pirmkārt, piena pārstrādes uzņēmumi, kas pieder pamatā zemniekiem, paši sev samazina piena iepirkuma cenu. Šā gada janvārī vidēji maksāja par 1,6 santīmiem litrā mazāk nekā pirms gada; februārī - 1,4 santīmi, un martā - 1,3 santīmi. Rēķinot, ka pērn pārstrādei tika iepirkti 380 tūkstoši tonnu piena, 1 santīms uz vienu litru piena kopā veido 3,8 miljonus latu. Otrkārt, ienākuma samazinājumu dos arī lopu realizācija. Cenas gan ir palielinājušās, bet ievērojami samazinājies pārdotās gaļas daudzums. Liellopi ir izkauti, bet uzsākt cūku audzēšanu baidīja iepriekšējā gada grūtības to realizēšanai. Tā ienākumi samazinās, realizējot nozīmīgākos produkcijas veidus. Bet nav noslēpums, ka šogad paredzama izdevumu palielināšanās, un tā varētu būt šāda: elektrībai - 0,8 miljoni latu, minerālmēsliem - 2,5 miljoni, tehnikas iegādei - 0,5, rezerves daļām - 0,8. Turklāt vēl paredzams nodokļu pieaugums: sociālais nodoklis - 3,4 miljoni, akcīzes nodoklis benzīnam - 0,7 miljoni, zemes nodoklis, dabas resursi - kopā apmēram 2 miljoni. Tātad tas kopā ir 20 miljoni. Kā kompensēt šos līdzekļus? Atbilde ir šķietami pavisam vienkārša - jāpaceļ piena un gaļas cenas, tā to dara citas tautsaimniecības nozares, piemēram, "Latvenergo" jau vairākas reizes ir izmantojis šo metodi. Sak', tas to maksā, un kāda mums daļa par pircēju. Valdība sen neregulē pārtikas produktu cenas, privatizētie pārstrādes uzņēmumi nosaka zemas cenas, bet tiek vainota valdība. Izrādās, ka cenu paaugstināšana nav tik vienkārša lieta. Augsto cenu režīms prasīs stingrāku piedāvājuma kontroli ar sekojošo sadārdzināto administratīvo iejaukšanos, Latvijas lauksaimniecības ražojumu gan iekšējās, gan ārējās konkurētspējas pazemināšanos, kontrabandas draudus, kam seko tirgus destabilizācija. Paceļot cenas, Latvijas lauksaimnieks pazaudē savas produkcijas pircēju. Tie laiki, kad viss bija deficīts - sviests, miltu paciņa, pat degvīns -, ir aizgājuši vēsturē. Ja kur rodas preču deficīts tirgū, šo robu momentā aizpilda citi ražotāji. Nākamais variants ir pacelt muitu importētajiem pārtikas produktiem, bet līdzšinējā pieredze liecina: jo augstāki ir muitas nodokļi, jo lielāka ir kontrabanda un zaudējumi iekšzemes ražotājam. Daļēji šis faktors vēl šodien negatīvi darbojas gaļas importā. Ja Latvija palielinās nodokļu līmeni uz robežas, tad to pret Latviju veiks arī citas valstis un tad mēs atkal būsim aiz "dzelzs aizkara". Ir vēl kāds variants - subsidēt pārstrādes uzņēmumus, lai varētu iepirkt produkciju par valsts noteiktajām cenām. Tā tas līdz šim bija Lietuvā. Bet ko darīt ar produkciju, kuru dārdzības dēļ nav iespējams tālāk realizēt? Mums jau ir rūgta pieredze ar 1990. gada sākumā iepirktajiem graudiem par 20 rubļiem kilogramā. Arī Lietuvā subsidētie pārstrādes uzņēmumi saražoja produkciju, kuru tās dārdzības dēļ nevarēja pārdot. Valsts bija spiesta no budžeta iedalīt papildu līdzekļus, lai produktus realizētu. Viena pati agrārā reforma īpašumu sakārtošanas līmenī neatrisina visas problēmas. Ir jāsakārto arī pati ražošana, pārstrāde un realizācija. Kas ir Latvijas piensaimniecība šodien? Ir 81% govju īpašnieku, kam ir no vienas līdz divām govīm, jeb 95 tūkstoši sīksaimniecību. Ar 50 līdz 100 slaucamām govīm var lepoties tikai 99 zemnieku saimniecības jeb 0,08% no visiem govju īpašniekiem. No otras puses, piena pārstrādes uzņēmumos 90. gadu sākumā bija jaudas 3 miljonu tonnu piena pārstrādei, 1996. gadā tika pārstrādāts, kā jau es teicu, 380 tūkstoši tonnu. Visas nevajadzīgās, novecojušās jaudas daļēji tiek uzturētas, to izmaksas jāsedz piena ražotājiem. Gribam vai negribam, bet liela daļa nerentablo uzņēmumu, kas nevar norēķināties par piegādāto produkciju, ir jāslēdz. Cerība, ka tas notiks dabīgās konkurences ceļā, nav sevi attaisnojusi, jo šīs nesaimnieciskās izmaksas tiek uzliktas zemniekiem. Tajā pašā laikā piena pārstrādes uzņēmumi ir visbūtiskākais ķēdes posms lauksaimnieka saražotās produkcijas ieiešanai tirgū. Bez pārstrādes nav produktu tirgus kvalitātes. Un pats galvenais - bez pārstrādes uzņēmumu līdzdalības nav produkcijas eksporta. Zemkopības ministrija turpina darbu, lai veicinātu kredītresursu pieejamību un procentu likmju samazināšanu. 1997. gada valsts subsīdiju nolikums paredz subsidēt pusi, ne vairāk kā pusi... ne vairāk kā 10% no kredīta jeb līzinga gada procentu likmes, ja kredīts ņemts jaunas augstražīgas tehnikas un tehnoloģijas iegādei. Šā subsīdiju veida ieviešana aktivizējusi šogad jaunas tehnikas tirgu, jaunu tehnoloģiju ieviešanu. Izveidots kredītgarantijas fonds 500 tūkstošu latu apmērā. Tas nozīmē, ka lauksaimnieki varēs saņemt kredītgarantijas 30 līdz 50% apjomā no kopējās kredīta summas, ja kredīts paredzēts lauksaimnieciskās ražošanas attīstībai vai eksportspējīgas produkcijas ražošanai. Bez tam, privatizējot valsts akciju sabiedrības "Ventamonjaks" valsts kapitāldaļu un privatizācijas rezultātā iegūtos līdzekļus, līdzekļi tiks nodoti kredītgarantijas fonda veidošanai. Lai veicinātu lauksaimnieciskās ražošanas sekmīgu attīstību, "Laukkredīts" no 1995. gada augusta ir paplašinājis savu darbību, un līdztekus lauksaimnieciskās ražošanas saimniecību, uzņēmumu kreditēšanai uzsākta privātā sektora lauksaimniecības produkcijas pārstrādes, kokapstrādes, agroservisa, mazo un vidējo uzņēmumu kreditēšana, izsniedzot ilgtermiņa investīciju aizdevumus. Aizdevumu likme patlaban ir 14 līdz 15% gadā (Pasaules Bankas kredītlīnijas). Maksimālais aizdevuma apjoms nav ierobežots, pastāv iespēja atvērt kredītlīniju, tas ir, aizdevumu līdzekļus saņemt pa daļām, tieši vajadzīgajā laikā, tā samazinot procentu maksājumu apjomu. Latvijas Hipotēku un zemes bankas valsts akciju sabiedrības "Laukkredīts" naudas līdzekļus turpmāk būs lielākas iespējas izlietot kredītu piešķiršanā. Arī jaunā Pasaules Bankas kredītlīnija 25 miljonu dolāru apmērā, kura sāks darboties 1997. gada nogalē, būs domāta mazo un vidējo uzņēmumu veidošanai laukos. Zemkopības ministrija plāno nākamā gada subsīdijās paredzēt šo kredītu daļēju dzēšanu, līdz 30% no kopējās summas, pēc attiecīgo biznesa plānu realizācijas. Pēdējā laikā palielinās iespējas saņemt kredītus ar līzinga nosacījumiem. Jebkura banka jaunpērkamu lietu var pieņemt kā ķīlu, taču, ja ņem kredītu, tad tā nevar būt vienīgā ķīla. Tikai ar jaunpērkamās tehnikas ķīlu, gadījumā, ja kredītņēmējs iemaksā līdzdalības maksu, ne mazāku par 30% no kredītu summas... Ir noteikumi par Latvijas Republikas valdībai piešķirto ārvalstu aizdevumu izmantošanu, kas nosaka kredītu sadales izlietojuma un atmaksas kārtību. Atbilstoši šiem noteikumiem neviena valsts institūcija, to skaitā arī Zemkopības ministrija, nav tiesīga iejaukties kredītu saņemšanas un izlietošanas procesā, kā arī garantiju noteikšanā. Tā kā kredītus Latvijas Republikā izsniedz tikai bankas, tās nosaka kredītgarantiju nodrošinājumu un specifiku. Latvijas Hipotēku un zemes bankā pastāv iespēja izmantot līzinga nosacījumus tehnikas iegādei. Pirms runāju tālāk par atbalstu lauksaimniecībai, gribu uzsvērt, ka jāizšķir atbalsts lauksaimnieciskajai ražošanai un atbalsts laukiem. Valdībā par lauksaimniecību atbild galvenokārt Zemkopības ministrija, turpretim šī atbildība par laukiem ir vienādā mērā jāsadala starp Ekonomikas, Finansu, Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministriju un citām ministrijām. Ja atbalsta, tad ar vislielāko taupību un izdoto līdzekļu efektivitāti. Svarīgi izlemt, vai turpmāk valsts atbalstīs lauksaimniecības izdzīvošanu vai arī tās nostiprināšanu, izveidojot konkurētspējīgu, laikmetīgu tautsaimniecības nozari. Tāpēc, sastādot jauno valsts atbalsta koncepciju, kuru šonedēļ izskatīja Ministru kabinetā, uzsvars ir likts uz noteiktu mērķu atrisināšanu, kas radītu labvēlīgus apstākļus lauksaimnieciskās ražošanas un lauku vides attīstībai. Vispirms - radīt labvēlīgus priekšnosacījumus zemes pirkšanai. Mums ir ne mazums zemnieku, kas spējīgi izmantot lielākas platības, bet nav līdzekļu zemes iegādei. Tāpēc valstij jāuzņemas zināma daļa pamatkredīta dzēšanā par zemes pirkšanu - ar nosacījumu, ka ražošana attīstās atbilstoši iepriekš izstrādātajam saimniekošanas plānam. Tas pats attiecināms uz būvniecību, ēku rekonstrukciju, ganāmpulku paplašināšanu, augļu, ogu dārzu ierīkošanu un tehnikas iegādi. Atbalsta metode - līdzfinansēšana. Subsīdiju daļa varētu sastādīt no 20 līdz 40%, zināmi atvieglojumi paredzēti gados jaunajiem zemniekiem. Līdz šim lielākais ražošanu bremzējošais faktors ir ierobežotās produkcijas realizācijas iespējas. Vai ir vērts palielināt ražošanu, ja nav atrisināta produkcijas realizācija? Tāpēc vienlīdz svarīgs ir lauksaimniecības tirgus un produkcijas kvalitātes jautājums. Eksperti norāda, ka pasaulē neviens netirgojas ar sviesta masu vai kautķermeņiem, bet gan ar noteiktas markas sviestu vai šķiņķiem, karbonādēm un citiem konkrētiem gaļas veidiem. Tāpēc ir jāizstrādā noteikumi, jānodrošina ražošanas priekšnoteikumi Latvijas sviestam, Latvijas bekonam. Un lai ārzemju pircējs tos pazīst, pieprasa un uzticas. Domāju, ka šis un citi pasākumi Latvijas lauksaimniecību var atveseļot un arī dos vairāk labuma nekā piemaksa par hektāru, govi vai tonnu. Tiek saglabāta arī sēklkopības un ciltsdarba subsidēšana, no tā iegūst visi lauksaimnieki. Šīs problēmas turpmāk jārisina saistībā ar tirgus pieprasījumu. Par galveno lauksaimniecības kā ražošanas nozares atbalstīšanas mērķi šobrīd izvirzāms uzdevums panākt efektīvas lauksaimniecības ražošanas izveidošanu, kas spētu noturēties Latvijas tirgū, konkurēt Baltijas vienotās tirdzniecības starpā un integrēties Eiropas koptirgū, ražojot produkciju, kas savu kvalitatīvo rādītāju ziņā atbilstu pasaules prasībām. Ieejot nākošajā reformu fāzē, mainās akcenti lauksaimniecības subsidēšanas mērķos. Tie tiek novirzīti no atsevišķu nozaru saglabāšanas uz attīstības veicināšanu, kā arī uz jaunu, spējīgu cilvēku piesaistīšanu laukiem. Būtībā no vecās sistēmas būtu jāatsakās nekavējoši, tomēr, lai neradītu iespējas problēmām laukos saasināties, lai papildus neradītu strauju pārmaiņu izraisīto spriedzi, lietderīgāk to veikt pakāpeniski. Šonedēļ Ministru kabineta sēdē konceptuāli tika atbalstītas sekojošas valsts atbalsta programmas: augšņu kultūrtehniskā, agrotehnoloģiskā ielabošana, lauksaimnieciskās ražošanas un pārstrādes attīstības tehniskā modernizācija, ciltsdarbs un sēklkopība, augsnes kvalitātes uzlabošana, augkopības produkcijas ražošanas pārstrāde, netradicionālo nozaru un lauku vides atbalsts, kredītu garantijas fonds, kvalitātes apliecinājuma un izcelsmes zīmju piešķiršana. Un tam kopumā ir plānots palielināt atbalsta subsīdijas līdz 20 miljonu apjomam. Kā jūs zināt, šogad subsīdiju veidā ir izdalīti 10 miljoni. Tātad nākošajā gadā ir paredzēts dubultot. Un tas, es ceru, gūs atbalstu, arī pieņemot budžetu šeit - Saeimā. Līdztekus subsīdijām saglabājamas arī nodokļu atlaides laukos, jo tās aptver visplašāko lauksaimnieciskās produkcijas ražotāju loku. Un tās arī sastāda vairāk nekā 20 miljonus latu. Latvijas lauksaimniecības attīstība ir ievirzījusies agrārās reformas nākošajā posmā. Sākotnēji visa uzmanība tika vērsta uz īpašuma formas maiņu, piemēram, uz zemes reformu un uz uzņēmumu privatizāciju, kuras rezultātā ir izveidota lauksaimniecība, kas balstās uz privāto saimniekošanu. Taču šobrīd uzsvars tiek likts uz lauksaimniecības strukturālajiem uzlabojumiem jeb optimizāciju. Nobeigumā gribētu izteikt pateicību tiem deputātiem, kam rūp lauku problēmas. Un tāpēc gribētu aicināt arī šogad izdarīt budžeta izmaiņas, un, ja mums veidojas budžeta pieaugums, novirzīt to lauksaimniecības atbalstam. Paldies par uzmanību.".
• 1997_05_15-seq208 language "lv".
• 1997_05_15-seq208 speaker Roberts_Dilba-1949.
• 1997_05_15-seq208 mentions Q822919.
• 1997_05_15-seq208 mentions Q211.
• 1997_05_15-seq208 mentions Q37.
• 1997_05_15-seq208 mentions Q193089.
• 1997_05_15-seq208 mentions Q3736450.
• 1997_05_15-seq208 mentions Q39731.
• 1997_05_15-seq208 mentions Q52371.
• 1997_05_15-seq208 mentions Q7164.