Saeima Linked Data Fragments server

Matches in Saeima for { <http://dati.saeima.korpuss.lv/entity/speech/1997_05_08-seq345> ?p ?o. }

• 1997_05_08-seq345 type Speech.
• 1997_05_08-seq345 number "345".
• 1997_05_08-seq345 date "1997-05-08".
• 1997_05_08-seq345 isPartOf 1997_05_08.
• 1997_05_08-seq345 spokenAs 100.
• 1997_05_08-seq345 spokenText "Godātie Prezidija locekļi, godātie kolēģi! Es gribētu mazliet atgādināt jums vēsturi, kādā veidā jeb kā mēs esam nonākuši šodien pie šā Bēgļu likumprojekta. Pirmo reizi Latvija sastapās ar šo problēmu, ar šiem nelegālajiem imigrantiem ļoti krasā situācijā 1994. gada beigās. Varētu teikt, ka tā bija Ziemassvētku "dāvana", kad vairāk nekā 100 bēgļi - kurdi, Afganistānas cilvēki un no Irākas centās nokļūt Skandināvijas valstīs, bet tika aizturēti jūrā no mūsu Latvijas robežsargu puses. Tā viņi nonāca Latvijā un tika ievietoti tā saucamajā Olaines nometnē. Šis fakts vēlāk izraisīja arī diezgan nepatīkamas konsekvences Latvijai ārpolitikas jomā, jo mūs apsūdzēja, turklāt pamatoti, ka mēs turam cilvēkus bez statusa noteikšanas tādā kā ieslodzījumā un izturamies pret viņiem varbūt netaisni vai nehumāni. Šie visi faktori kopā lika valdībai ļoti operatīvi rīkoties, un 1995. gada sākumā Ministru kabinets radīja darba grupu, kurai uzdeva par pienākumu izstrādāt noteikumus jeb pārskatu par šo situāciju un arī dot rekomendācijas Ministru kabinetam, valdībai, ko darīt šajā situācijā. 1995. gada pavasarī darba grupa par to ziņoja Ministru kabinetam, un es jums nolasīšu viņu sniegto rekomendāciju no šā ziņojuma: "Darba grupa uzskata, ka optimālai jautājuma risināšanai būtu jāizstrādā nacionālā likumdošana, kura balstītos uz konvencijas normām..." (šeit domāta Ženēvas konvencija par bēgļa statusu) "... par stingru kritēriju izvirzīšanu personām, kas vēlas ieceļot Latvijas Republikā. Ņemot vērā apstākli, ka Latvijas Republika pašlaik nespēj nodrošināt robežas necaurlaidību, ir jārēķinās ar nelegālo imigrantu ieceļošanu un atrašanos Latvijas Republikā, tādēļ jebkurā gadījumā ir jādefinē to tiesiskais statuss un uzturēšanās režīms Latvijas Republikā." Pēc šā ziņojuma Ministru kabinets ar savu rīkojumu uzdeva Tieslietu ministrijai izstrādāt nacionālo likumdošanu šajā jomā. Es nezinu, kādu apstākļu dēļ, kas tam bija par iemeslu, ka tas netika izdarīts, taču šī lieta turpinājās, līdz mēs, Latvijas valsts, sevišķi Ārlietu ministrija, saņēmām ļoti lielu spiedienu, pārmetumus no Skandināvijas valstīm, no augstā komisāra bēgļu jautājumos par šo Olaines cilvēku likteni un viņu problēmu. 1996. gada augustā Ministru kabinets atkal izveidoja jaunu darba grupu, kurai uzdeva strādāt pie nacionālās likumdošanas izstrādāšanas bēgļa tiesiskā statusa jautājumos. Par darba grupas vadītāju nozīmēja mani, un šajā darba grupā ietilpa Iekšlietu ministrijas, Labklājības ministrijas, Tieslietu ministrijas, Ārlietu ministrijas, Eiropas integrācijas biroja, Latvijas Ģenerālprokuratūras pārstāvji, kā arī no Cilvēktiesību biroja pieaicinātas personas. Un arī citas ieinteresētas personas varēja piedalīties šīs darba grupas sēdēs. Lūk, šeit arī jūsu priekšā, godātie kolēģi, ir tapis šis darba grupas izstrādātais projekts, kuru mēs šodien apspriežam. Es vēlētos vēl pateikt to, ka, bieži šeit klausoties, ko jūs sakāt, un jūsu ierosinājumus, kritiku, pārmetumus, gribu sacīt, ka viņi ir vietā, taču man liekas, ka mēs šeit jaucam nelegālo imigrāciju, imigrantu plūsmu ar bēgļa statusa jautājumu. Nelegālo imigrantu skaits, kā mēs jau toreiz redzējām darba grupas ziņojumā, nekad nesamazināsies, šī plūsma paliek, un ar to ir jācīnās, bet bēgļa statusa jautājums top aktuāls tikai tad, kad šis cilvēks, kurš ir legāli vai nelegāli ieceļojis Latvijā, pieprasa bēgļa statusu. Taču tas vēl, dārgie kolēģi, nenozīmē, ka mēs viņam to dosim vai piešķirsim. Arī tad tas tiek izskatīts, un, ja tas ir nepamatots, ja tas ir tikai ekonomisku iemeslu dēļ vai ja viņu noķēra, tā teikt, aiz rokas pārkāpumā un viņš pēkšņi izmanto šo privilēģiju, pieprasot statusu, tad viņam šis statuss var tikt arī nepiešķirts, var tikt noraidīts. Un viņš atkal nokļūst šajā te Olaines situācijā, kas mums bija jau agrāk. Es ļoti piekrītu Ādamsona kungam un Kristovska kungam, - mūsu bijušajiem iekšlietu ministriem, kuri vislabāk pārzināja šo situāciju un vēl joprojām pārzina attiecībā uz šo nelegālo imigrantu plūsmu, kas patiešām nemazinās. Un te nu, lūk, laikam būtu vieta runāt konkrēti par šo jautājumu un vairāk nekā par bēgļa statusu, jo šeit kaut kas ir jādara un jācīnās. Es uzskatu tā, un arī darba grupas viedoklis ir tāds, ka, pieņemot šādu likumprojektu, kurš būs likums par bēgļa statusa noteikšanu, mūsu valsts no tā var tikai iegūt, kā pareizi norādīja Kristovska kungs, ja mēs beidzot noteiksim viņu statusu, to, vai viņš ir nelegālais imigrants vai viņš ir patiešām bēglis. Vēl es gribētu norādīt, kā šeit izteicās kolēģis, ka mēs bēgļus raidītu atpakaļ vai nu uz Krieviju, vai Baltkrieviju, vai Ukrainu, bet mēs to nevaram izdarīt. Mēs, dārgie kolēģi, nevienu bēgli atpakaļ neraidīsim. Mēs gribam izraidīt atpakaļ tikai nelegālos imigrantus, kuriem nav šī statusa, vai arī bēgļus, kuri it kā spekulēs ar šā statusa pieprasījumu, un viņiem tad noraidīs. Jā, tādus mēs raidīsim atpakaļ, un to mēs gribam panākt. Es arī piekrītu, ka varbūt ļoti vietā ir jūsu pārmetumi mums, Ārlietu ministrijai, par šiem te atpakaļuzņemšanas līgumiem, kuri nav vēl noslēgti ar Krievijas Federāciju, ar Baltkrievijas Republiku, ar Ukrainu, bet arī šeit es negribu taisnoties. Es patiešām teiktu, ka ir jāstrādā, un mēs strādāsim, un Ārlietu ministrija dara visu iespējamo. Šeit ir problēmas ar to, ka pretējā puse jeb mūsu sarunu partneris, varbūt neizrāda to interesi, kādu mēs vēlamies saņemt. Bet es gribu norādīt, ka ne tikai mēs esam iesaistīti šajā problēmā. Šīs problēmas pastāv arī Skandināvijas valstīs, Rietumeiropas valstīs attiecībā uz šiem atpakaļuzņemšanas līgumiem, kurus arī tās nespēj noslēgt. Tātad es negribētu teikt, ka mēs būtu sliktākā situācijā vai vājāki, vai būtu mazāk strādājuši. Tā ir ļoti plaša problēma šodien arī citām valstīm. Nākošā lieta, ko es gribētu vēl pieminēt un ko pieminēja, man šķiet, arī Kristovska kungs, ir tā, ka Latvija tiek izmantota kā tranzītvalsts. Patiešām, līdz šim viņa tika izmantota kā valsts, caur kuru labuma meklētāji, varbūt bēgļi mēģināja un mēģina nonākt labākā ekonomiskajā situācijā citu valstu teritorijā. Ja mēs pieņemsim šo Bēgļa statusa likumu, tad es domāju, - un arī mūsu darba grupa tā uzskata - , ka šī plūsma caur mums kā tranzītvalsti noteikti rimsies vai pat apstāsies pilnīgi, jo tad bēgļi vai labuma meklētāji sapratīs, ka tad, ja viņus notvers Skandināvijā, Rietumeiropas valstīs, Latvija tiks uzskatīta, teiksim par patvēruma zemi, kuru viņi varēja iegūt iepriekš. Un tad viņus raidīs atpakaļ uz Latviju. Un to nu gan, zināt, šie cilvēki nevēlas piedzīvot. Viņi nemeklē šeit patvērumu, jo viņi zina, ka ekonomiskā situācija šeit ir ļoti slikta. Es varētu arī tā teikt, ka manā sarunā ar vienu no mūsu ārzemju vēstniecību pārstāvjiem tika norādīts, ka jau šodien ir tādas norādes, ka labuma meklētāji vai varbūt bēgļi tagad meklē apkārtceļu nevis caur Baltijas valstīm, nevis caur Latviju, bet caur Sanktpēterburgu, caur Somiju, jo Krievija vēl tiek uzskatīta par nedrošu valsti un tur atpakaļ bēgļus neatgriež. Tas ir viens tāds ļoti nozīmīgs punkts šiem bēgļiem, ka viņi zina - viņus tur atpakaļ neatgriezīs, viņi paliks tajā Skandināvijā. Protams, mums ir jābūt gataviem, ka būs arī finansiāli izdevumi. Un neviens to nenoliedz. Es varu šeit stāvēt jūsu priekšā un apgalvot, ar pateicību teikt, ka donorvalstis ir apsolījušas palīdzību 1997. un 1998. gadam. Bet mēs jau, dārgie kolēģi, nevaram vienmēr atļauties tikai cerēt uz šādu palīdzību, ka mēs vienmēr saņemsim to un ka mums nekad nebūs pašiem jārūpējas par šo jautājumu. Latvijas valsts, parakstot vairākus starptautiskus līgumus un konvencijas, ar to arī apņēmās īstenot demokrātiskos principus un turpināt virzīties uz tiesisku valsti. Un es gribētu varbūt šajā vietā arī norādīt, ka Latvijas likuma mērķis, šā likumprojekta, ko mēs apspriežam, 1. pantā ir teikts, ka Latvijas pienākums ir deklarēt, respektēt vispāratzītos starptautisko tiesību principus. Pievienojoties vairāk nekā 50 starptautiskajiem līgumiem, konvencijām vai tiesību aktiem, 1990. gada 4. maijā Latvija līdz ar to apņēmās īstenot šīs tiesības, šos humānos principus. Piemēram, ANO Vispārējā cilvēktiesību deklarācija, tās 14. pants runā par to, ka cilvēkam ir tiesības uz patvērumu no briesmām valstī un valstij tā ir jāsniedz. Arī mēs to atzīstam, parakstot jeb pievienojoties šai ANO Vispārējai cilvēktiesību deklarācijai un citām konvencijām. Es vēlos varbūt arī pateikties jums, kolēģi, par visu to, ko jūs izteicāt šeit, - par kritiku, arī par atbalstu šim likumprojektam. Es ticu, ka Latvija, pievienojoties Ženēvas konvencijai, kas mums vēl ir priekšā, un pieņemot mūsu nacionālo likumdošanu, tikai iegūs starptautiskajā mērogā, - iegūs prestižu, iegūs tādu Latvijas tēlu, kas mums ir ļoti vajadzīgs, lai mēs integrētos Eiropas savienībā. Un tādēļ es pateiktos par jūsu ierosinājumiem uz nākošo lasījumu, kurus mums vajadzētu apsvērt. Es piekrītu, ka darba grupa nevarēja visu pārredzēt tik labi, kā to vajadzētu, kaut gan mēs vadījāmies pēc likumiem, kas jau ir pieņemti Lietuvā, pēc Somijas likuma, pēc Polijas likuma, pēc Vācijas likuma un citiem tiesību aktiem. Bet mēs būsim pateicīgi arī par jūsu ierosinājumiem šeit uz otro lasījumu, ja mēs pieņemsim viņu pirmajā lasījumā. Un es ļoti aicinu jūs, dārgie kolēģi, atbalstīt viņu, nodot komisijai un strādāt tālāk, lai mēs varētu beidzot sakārtot šo jautājumu par tiesiskumu Latvijā, par šā bēgļa tiesiskā statusa noteikšanu vai arī par nelegālā imigranta statusa noteikšanu, kurš nepakļaujas šā likuma prasībām. Paldies par jūsu uzmanību un atsaucību.".
• 1997_05_08-seq345 language "lv".
• 1997_05_08-seq345 speaker Olafs_Bruvers-1947.
• 1997_05_08-seq345 mentions Q211.
• 1997_05_08-seq345 mentions Q4294315.
• 1997_05_08-seq345 mentions Q37.
• 1997_05_08-seq345 mentions Q193089.
• 1997_05_08-seq345 mentions Q33.
• 1997_05_08-seq345 mentions Q1771611.
• 1997_05_08-seq345 mentions Q39731.
• 1997_05_08-seq345 mentions Q159.
• 1997_05_08-seq345 mentions Q15628977.
• 1997_05_08-seq345 mentions Q796.
• 1997_05_08-seq345 mentions Q889.
• 1997_05_08-seq345 mentions Q212.
• 1997_05_08-seq345 mentions Q183.
• 1997_05_08-seq345 mentions Q36.
• 1997_05_08-seq345 mentions Q1092499.
• 1997_05_08-seq345 mentions Q184.
• 1997_05_08-seq345 mentions Q656.
• 1997_05_08-seq345 mentions Q71.