Saeima Linked Data Fragments server

Matches in Saeima for { <http://dati.saeima.korpuss.lv/entity/speech/1997_05_08-seq316> ?p ?o. }

• 1997_05_08-seq316 type Speech.
• 1997_05_08-seq316 number "316".
• 1997_05_08-seq316 date "1997-05-08".
• 1997_05_08-seq316 isPartOf 1997_05_08.
• 1997_05_08-seq316 spokenAs 84.
• 1997_05_08-seq316 spokenText "Sēdes priekšsēdētāj! Godājamie kolēģi! Es šorīt runāju par to, cik liels tas bēgļu apjoms varētu būt, un izpratu no balsojuma tā, ka ne visai manī ieklausījās. Es dzirdēju no citiem, ka kāds par mani ir teicis: ja Valdmanis atkal šitā runā, tad vajadzētu viņu atkal izmest uz vairākām nedēļām! Bet es tagad gribētu runāt mazliet par to, ko Seiksta kungs stāsta un nestāsta. Otrais pasaules karš beidzās ap 1945. gadu, un lielākā daļa no tiem latviešiem, par kuriem Seiksta kungs runāja, bija jau sen Kanādā, Amerikā vai Austrālijā. Un tikai tad, kad bija miers nokārtojies, bēgļu jautājumā drīz nāca šī konvencija. Mums tie nemieri stāv priekšā, un Seiksta kungs ļoti nepareizi jūs maldina, ka, teiksim, mana vai kāda cita famīlija aizbrauca, zinādama par 1951. gada konvenciju. Mēs iebraucām Kanādā 1948. gadā. Otra lieta, ko mēs it kā slēpjam un uz ko atsaucamies, ir tā, ka varētu būt tā, ka mēs noslēgsim līgumu ar Baltkrieviju un ar Krieviju un ka tad mēs varēsim to bēgli izraidīt no Latvijas un sūtīt uz turieni atpakaļ. Mums kategoriski paskaidroja tajā piecu komisiju sēdē tas zviedrs, kas tur bija, ka mums tādu tiesību nebūs, kamēr tam cilvēkam nebūs piemēroti vai dzīvību neapdraudoši apstākļi Baltkrievijā, Krievijā vai Ukrainā, un mēs uz turieni viņu raidīt nedrīkstēsim. Un tad kļuva ļoti viegli saprotams, ka tad, ja tas ukrainis vai baltkrievs atnāks uz mūsu robežām un mēs viņu kaut kādā ceļā nogādāsim uz Zviedriju, zviedri atgādās viņu atpakaļ, un tad mums viņš būs šeit jāintegrē, jo mēs viņu nedrīkstēsim sūtīt atpakaļ uz Baltkrieviju. Un es neizprotu, kāpēc mēs šitā viens otru maldinām. Mums tika vienkārši paskaidrots, ka vislabāk... Vissliktākā pazīme bija, ka mēs Sarkanajā zālē sēdējām. Kā Kreitusa kundze teica, tas likums ir "jēls". Tie puiši, kas tur bija atnākuši, pirmkārt, neļāva saņemt tiešu atbildi no tā zviedra vai no tiem citiem eiropiešiem, kuri bija atbraukuši, jo viņi iejaucās pilnīgi no sākuma un muldēja. Kad Ādamsona kungs viņiem prasīja, ar kuriem paraugiem viņi ir strādājuši, atbilde skanēja, ka viņi esot ņēmuši no igauņiem un lietuviešiem. Viņi nekā par Lietuvu nezināja. Viņiem bija cipari, kuri atšķīrās no īstenības pat 100 reižu. Mums pilnīgi nesagatavots, "jēls" likums ir iedots, kurš mūsu tautai ir ļoti, ļoti svarīgs, jo, kad bēgļi nāks, - un es ticu, ka nāks, - tas būs ekonomiskais un politiskais, militārais un drošības sabrukums. Cilvēki gribēs mukt, un viņi mums nestāstīs par tām tekām, kur viņi var iet. Viņi nāks nevis desmitiem gadā, bet 10 miljoniem gadā. Un ļoti liela daļa no viņiem nāks caur Latviju. Taču Eiropa sev rezervē tiesības to bēgli sūtīt atpakaļ uz Latviju, ja tas bēglis atzīsies, ka viņš ir nācis caur Latviju, vai ja kā citādi to varēs pierādīt. Turpretī mēs to bēgli nedrīkstēsim sūtīt ārā. Vēl viena lieta, ko Seiksta kungs piemirsa mums pateikt. Kad es prasīju... un tur arī ļoti labi uzstājās dakteris Kalnbērzs, teikdams: mēs Latvijā esam "reanimācijas gultā", vai mēs varam uzņemties šādu nastu? Tanī laikā bija runa tikai par vairākiem desmitiem cilvēku gadā. Un zviedrs piekrita, ka nē, ka mums ir morālas tiesības lūgt pasaulei nopietnāk nākt mums palīgā. Mums tikko stāstīja, ka runa ir par 100 000 latu lieliem izdevumiem Latvijai. Tās ir blēņas! Kad sāk runāt par šodienas Lietuvas pieredzi, tad redz, ka Lietuvā šie 4000 bēgļu ierodas vairākās kategorijās un ka Lietuvas valdība pagaidām to palīdzību saņem no ārzemēm. Viņiem budžetā vairāk nekā 3,5 miljoni dolāru paredzēti šim jautājumam. Tās summiņas augs, tie bēgļi tiks labāk ēdināti, un viss viņiem būs labāks nekā mūsu latviešu bērniem vai Latvijas pensionāriem. Un es neizprotu to, ko Kreituses kundze izteica, - ka mēs esam kaut kādās sprukās. Es domāju, ka mēs varbūt esam pareizā vietā. Mums ir skaļi no Saeimas tribīnes jāpasaka: "Nē." Un, ja būs jāskaidro, ja arī būs dažiem ierēdņiem nepatikšanas, tad mēs beigās paskaidrosim to, kas šeit notiek. To viedokli, to problēmu. Un mums ir jāsauc šajā bēgļu jautājumā pasaule palīgā. Pasaule zina to bēgļu jautājumu, par kuru es jums šodien stāstīju. 1991. gadā pirms augusta puča mēs pārspriedām to jautājumu Kanādā, stāvēdami pie kartes, kur, kā un ko vajadzētu, un sapratām, ka tās pirmās palīdzības noliktavas ir jāliek uz austrumiem no Sanktpēterburgas un Maskavas, lai tie pūļa cilvēki iet uz nepareizo pusi, ka ir jāsargā tās vietas, kuras ražos enerģētikas produktus. Taču ir jāsaprot, ka pēc desmit stundu ilga brauciena vilcienā tas bēglis var būt pie mūsu robežām. Un viņi nāks un nāks. Un nāks nevis desmitos, bet nāks 10 miljonos, tāpēc, ja mēs šo jautājumu neņemsim nopietni... es saprotu, ka ministrija viņu nav ņēmusi nopietni... tad mums būs problēmas. Taču man nav problēmu. Ja es būtu Eiropas parlamentā, es paskaidrotu, ka mūsu ministrija nespēj nopietni šo jautājumu izskatīt un ka mums vajag, lai pasaule nāk mums palīgā šo jautājumu labi izvērtēt. Vajadzības gadījumā atsauksim tos trīs ģenerāļus, kas sēdēja ar Blumbergu un mani kopā gan Monreālā, gan Toronto, gan Otavā. Mēs vairākas reizes šo jautājumu pārrunājām. Atjaunosim tās sarunas, tos sakarus. Tur bija pat veselas grāmatas par šo jautājumu, ko vairāki amerikāņu "think tanks" jeb "domāšanas tanki" bija radījuši. Ja ir kāds bēgļu jautājums attiecībā uz sabrukušo Lielkrieviju, tad, ja mēs to neizlabosim, pieplūdums būs liels. Un šajā ziņā mēs varam sadarboties ar pasauli un neaiziet bojā. Taču mēs varam aiztaisīt arī acis, būt pavirši, uzņemties, un tad, kad mēs būsim jau gājuši bojā... Jo cik tad vajag, lai mūs - 1 miljonu cilvēkus - izkliedētu tajos cilvēkos, kuri šeit nāks iekšā, lai izšķērdētu to mazumu, kas mums vēl ir atlicis? Un tas bēglis būs tas bagātais. Viņš ies pa Čaka ielu... ne jau tas latvietis, jo viņam nebūs tik daudz mantības kā tam bēglim. Es domāju, ka šī spekulācija ir pilnīgi aplama. Mēs to neesam izdomājuši. Un kāpēc... vai mēs patiešām tiem ierēdņiem, kurus pārraugot, ministri ir prēmēti, vai patiešām mēs šiem ierēdņiem nevaram prasīt, lai viņi nopietni pie tā jautājuma strādā? Man nebūtu nekāda kauna kā latvietim, kas ir arī daļa no Saeimas un valdības, Eiropai skaidri pateikt: "Mums ir tādi ierēdņi, kas neder! Šis jautājums ir nopietns, nāciet pie galda, pārrunāsim, ko mēs varam darīt." No tiem 46 pantiem 30 panti ir atrunājami pilnībā. Un, kā Kreituses kundze teica, tajos dažos citos pantos, teiksim, 2. pantā, kas definē, kas ir bēglis, tur var ierakstīt visu ko un it kā nevar atrunāt. Bet var gan! Pasaule grib zināt, ko mēs esam ar mieru uzņemties, lai viņa ar to var rēķināties. Un mēs, it kā pasauli maldinādami, sak, Černobiļas nekad nebija, mēs sakām: "Mēs tos bēgļu plūdus nobremzēsim uz mūsu robežām un ņemsim viņus atpakaļ, un ir vienalga, vai jūs viņus apšķūrējat ar kaļķiem vai ko citu un lieliem tīkliem. Mēs tiksim galā. Mēs, spēcīgā Latvijas tauta! Mēs esam maza un niecīga tauta. Mums tas ir jāatzīst, un tad mēs kļūsim spēcīga tauta. Bet vissliktākā lieta Latvijā ir mūsu Ārlietu ministrija un tie citi ierēdņi, kuri vienkārši savus "mājas darbus" nav izdarījuši. Man nav nekāda kauna atzīties, ka daži no mums ir pilnīgi nepiemēroti saviem amatiem, ka no viņiem ir jāatkratās, ka iesim kopā ar tiem, kuri saprot to lietu, sēdēsim pie galda un izskatīsim šo jautājumu. Droši vien poļi šo jautājumu redz konkrētāk nekā mēs, jo daudzi no Baltkrievijas ies tieši uz Polijas robežu. Ko viņi domā? Igauņiem šī problēma būs samērā maza, bet Latvijai būs liela. Un Lietuva varēs ļoti lielu daļu no tiem, kuri ies caur Lietuvu, sūtīt atpakaļ uz Latviju. Mums no Baltijas valstīm šī problēma ir vissmagākā. Tomēr pati smagākā problēma ir tā, ka mēs nespējam vienkārši šos mūsu "mājas darbus" izdarīt. Es jūs visus lūdzu - es varbūt nepareizi uzstājos šorīt - vienkārši šo likumprojektu tagad nelaist tālāk, lai valdība saprot, ka tas ir nopietns jautājums, pie kura ir jāstrādā. Risinājums būs tāds, ka mēs ar pasauli kopā strādāsim, ka mēs visi būsim godāti un priecīgi, ka mēs būsim labāki izprasti. Neteiksim pasaulei, ka mēs spējam to, ko mēs nespējam! Viņi tad par mums tikai smiesies. Mēs nespēsim tos plūdus, kas nāks šeit... šo jautājumu atrisināt. Kāpēc mēs gribam savu tautu iznīcināt ar to solījumu, ka mēs varam, bet, kad mēs redzēsim, ka mēs to nevaram, kad pasaule to sapratīs, tad jau būs par vēlu. Lūdzu, balsojiet tā, lai tas likumprojekts neietu tālāk! Paldies.".
• 1997_05_08-seq316 language "lv".
• 1997_05_08-seq316 speaker Gundars_Valdmanis-1940.
• 1997_05_08-seq316 mentions Q822919.
• 1997_05_08-seq316 mentions Q211.
• 1997_05_08-seq316 mentions Q649.
• 1997_05_08-seq316 mentions Q37.
• 1997_05_08-seq316 mentions Q193089.
• 1997_05_08-seq316 mentions Q16.
• 1997_05_08-seq316 mentions Q39731.
• 1997_05_08-seq316 mentions Q159.
• 1997_05_08-seq316 mentions Q15628977.
• 1997_05_08-seq316 mentions Q212.
• 1997_05_08-seq316 mentions Q36.
• 1997_05_08-seq316 mentions Q184.
• 1997_05_08-seq316 mentions Q34.
• 1997_05_08-seq316 mentions Q129677.
• 1997_05_08-seq316 mentions Q656.
• 1997_05_08-seq316 mentions Q408.
• 1997_05_08-seq316 mentions Q172.
• 1997_05_08-seq316 mentions Q1930.
• 1997_05_08-seq316 mentions Q340.