Saeima Linked Data Fragments server

Matches in Saeima for { <http://dati.saeima.korpuss.lv/entity/speech/1997_05_08-seq310> ?p ?o. }

• 1997_05_08-seq310 type Speech.
• 1997_05_08-seq310 number "310".
• 1997_05_08-seq310 date "1997-05-08".
• 1997_05_08-seq310 isPartOf 1997_05_08.
• 1997_05_08-seq310 spokenAs 77.
• 1997_05_08-seq310 spokenText "Godātie kolēģi, sameklēsim dokumentus nr. 2263, nr. 2570 un nr. 2570A! Likumprojekts "Par patvēruma meklētājiem un bēgļiem Latvijas Republikā" tapis ilgstošas Ministru kabineta izveidotās darba grupas darba rezultātā. Šodien mēs varam apspriest tā koncepciju un pieņemt tādu vai citādu lēmumu. Gribu bilst, ka projekts izraisījis ārkārtīgi plašas diskusijas, kas, manuprāt, ir ārkārtīgi pozitīvi, jo tas nav jautājums, kuru varētu pieņemt ātri vai, vēl jo vairāk, steidzami. Komisija arī šajā jautājumā neuzskatīja par iespējamu divos lasījumos forsētā veidā pieņemt šo likumu. Pasaules valstu skaitā 122 valstis ir ne tikai ar iekšējo likumdošanu, un arī tās ir ratificējušas Ženēvas 1951. gada konvenciju. Latvijai ir zināmas problēmas šajā aspektā. Es gribētu tās nosaukt. Pirmkārt, mums ir laika deficīts. Mēs ilgi esam gatavojušies un šobrīd Baltijas reģionā esam vienīgā valsts, kam nav ne iekšējās likumdošanas šajā sfērā, ne arī šobrīd jau esam gatavi ratificēt 1951. gada konvenciju. Otrkārt, mūs zināmā mērā stimulē uz to kaimiņvalstu ieinteresētība, bet vēl lielākā mērā Latvijas ieinteresētība bezvīzu režīmā. Bezvīzu režīms nav tikai tūrisms. Tās ir arī investīcijas, tas ir bizness un tās ir diplomātiskās... es atvainojos, ne tikai diplomātiskās attiecības, bet jebkura veida attiecības ar citām valstīm. Treškārt, diskusijas izraisa un izraisīs Latvijas ģeogrāfiskais stāvoklis, jo ļoti daudzi pamatoti uztraucas, ka Latvija vēl vairāk var kļūt par valsti, kuru izmantos kā tranzītu ceļā uz Rietumiem ne jau bēgļi, bet nelegālie migranti. Ceturtkārt, diskusijas ir izvirzījušās arī par varbūtējām politiskajām izmaiņām Austrumos, kas varētu pastiprināt nelegālo migrantu vai arī bēgļu pieplūdumu Latvijas Republikā. Un visbeidzot Latvijai joprojām nav divpusējo līgumu ar Austrumu valstīm par nelegālo migrantu atpakaļuzņemšanu. Tomēr, neskatoties uz šiem sarežģītajiem jautājumiem, Latvijai ir jāpieņem iekšējā likumdošana un ir jāratificē 1951. gada konvencija. Kāpēc? Par starptautisko aspektu es jau runāju. Tas ir ne tikai bezvīzu režīms, tas ir arī ceļš uz Eiropas savienību. Šķiet, ka neviens nešaubās, ka Latvijai nav cita ceļa ne tikai ekonomiski, bet arī politiski un drošības aspektā, kā vien Eiropas savienība. Ja Latvija šodien nodemonstrētu neieinteresētību risināt šo jautājumu, mēs ārkārtīgi apgrūtinātu jebkura veida sarunas ar Eiropas savienību, bet, sliktākajā gadījumā, pat "izkristu" no Baltijas procesa un vēl sliktākā gadījumā attālinātu līdz nepārredzamai nākotnei dalību Eiropas savienībā. Es nepārspīlēju, godātie kolēģi! Jautājums tiešām ir nopietns. Otrkārt, es jau drusciņ runāju par to, ka Eiropai būs grūti izprast, kāpēc Igaunija un Lietuva var pieņemt analogus likumus un iekšējā likumdošanā noregulēt šos jautājumus un kāpēc Latvija to nevar. Treškārt, šis likums visvairāk ir vajadzīgs Latvijai, ne tik daudz Stokholmai, Kopenhāgenai vai Strasbūrai. Tieši Latvijai visvairāk! Kāpēc? Tikmēr, kamēr mums nav likumdošanas akta par patvēruma meklētājiem un bēgļiem, līdz tam laikam mēs juridiski korekti nevaram noteikt to personu statusu, kas ierodas Latvijā legāli vai nelegāli. Ja mums parādīsies, īsāk runājot, vēl viens Olaines kontingents, tad mēs joprojām nezināsim, ko darīt. Mums nebūs ne juridisku, ne morālu tiesību ar viņiem apieties barbariski. Mēs nevaram izraidīt, jo mēs nevaram arī noteikt, kurš no viņiem bēg no represijām un kurš meklē laimi Rietumos. Projekta diskutablākās vietas ir finansējums, robežas un šie bilaterālie, piedodiet, divpusējie līgumi. Īsi runāšu par finansējumu. Būtībā jautājums ir skaidrs, man tikai ir pārmetums valdības darba grupai un ministrijām. Un šis pārmetums izskanēja arī kopīgajās sēdēs ar Ārlietu komisiju, Juridisko komisiju, Aizsardzības un iekšlietu komisiju un ar Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisiju, ka nav skaidri parādīti aprēķini, nav paredzēti grozījumi budžetā un tā tālāk. Bet tajā pašā laikā es gribu bilst sekojošo. Tomēr tas nav šķērslis, lai pieņemtu šo likumu. Kāpēc? Tāpēc, ka manā rīcībā, komisijas rīcībā, ir donorvalstu un Apvienoto Nāciju Organizācijas Bēgļu centra pagaidu vienošanās. Pagaidām daudz kas ir atkarīgs, kā mēs strādāsim pie likuma, par to, ka Latvijai visi izdevumi divus gadus tiek segti no Bēgļu centra un donorvalstu līdzekļiem, izņemot mūsu pašu cilvēku darba algas. Protams, ir jautājums par to, ko mēs darīsim pēc diviem gadiem. Šiem aprēķiniem tomēr ir jābūt arī tad, ja mūsu donorvalstis segtu visus šos izdevumus. Bet ir vēl viens aspekts, kas mani un komisiju nomierina pilnīgi. Proti, mums ir tiesības atsevišķus likuma pantus vai pat visu likumu iedarbināt tad, ja Apvienoto Nāciju Organizācijas Bēgļu centrs izpilda savus priekšlikumus, tātad, ja viņi izpilda to, ko viņi paši mums piedāvā. Varu pateikt pat to, ka Lietuvā, piemēram, situācija ir diezgan paradoksāla. Proti, Lietuvā sen ir pieņemts Bēgļu likums, bet viņš vēl šodien nav spēkā. Viņi ir ratificējuši šo Konvenciju, bet iekšējais likums vēl nedarbojas. Būtībā viņi ir nonākuši tādā situācijā, ka rati ir priekšā zirgam. Mums faktiski ir viens ieguvums no tā fakta, ka Baltijas valstis ir priekšā. Mēs ļoti būtiski varam mācīties no tiem trūkumiem, kas mūsu draudzīgajās kaimiņvalstīs ir pieļauti. Jums, godātie kolēģi, ir izdalīts mūsu likumdošanas salīdzinājums - dažu mūsu likumprojektu salīdzinājums ar Lietuvas un Igaunijas likumdošanu, kur jūs varat redzēt, ka mēs esam drusciņ stingrāki. Es pat pieļauju, ka otrā un trešā lasījuma gaitā mēs šo pozīciju vēl vairāk varam pastiprināt. Godātie kolēģi! Nobeidzot savu ziņojumu, es gribu pateikt arī vienu emocionālu lietu, ne tikai juridisku vai politisku. Latviešu tautai, Latvijas tautai un Latvijas tautām ir liels morāls pienākums pret šiem jautājumiem izturēties ļoti humāni. Vairāk nekā 100 tūkstoši latviešu, tieši pateicoties šai 1951. gada konvencijai, un attiecīgo valstu iekšējiem likumiem, atrada tur patvērumu un neaizgāja bojā Sibīrijā vai vēl kaut kur. Tieši balstoties uz šo konvenciju. Cita lieta - un šajā ziņā Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisija ir vienisprātis - , ka mehānismam jābūt skaidrākam, lai šo likumu nevarētu izmantot vai ar to spekulēt negodīgi cilvēki un laimes meklētāji. Mums ir jābūt ļoti labam sagatavošanās darbam, lai likums tiešām nepārvērstos Latvijai par nastu ne tikai finansiāli, bet arī citādā nozīmē. Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisija, saņēmusi pārējo Saeimas komisiju atzinumus, konstatēja, ka Juridiskā komisija un Aizsardzības un iekšlietu komisija ir akceptējusi. Ārlietu komisijai radās šaubas, un mēs momentā, lai gan Kārtības rullis mums varētu ļaut to arī virzīt uz priekšu, mēs nerīkojāmies un arī turpmāk nerīkosimies tādā veidā, ka, mehāniski balsojot, mēģināsim kaut ko "dabūt cauri". Ja arī uz otro lasījumu ne tikai Ārlietu komisijai, bet jebkurai komisijai vai deputātam būs šaubas, mēs garantējam mūsu kompetences, mūsu iespēju līmenī konsultācijas ar tiem speciālistiem, kas šeit ir, lai tiešām būtu nevis mehānisks balsojums, bet pārdomāts un Latvijai ļoti, ļoti vajadzīgs pozitīvs balsojums šajā projektā. Paldies par uzmanību. Es domāju, ka kolēģi krietni debatēs un papildinās. Paldies.".
• 1997_05_08-seq310 language "lv".
• 1997_05_08-seq310 speaker Antons_Seiksts-1946.
• 1997_05_08-seq310 mentions Q822919.
• 1997_05_08-seq310 mentions Q211.
• 1997_05_08-seq310 mentions Q79820.
• 1997_05_08-seq310 mentions Q37.
• 1997_05_08-seq310 mentions Q191.
• 1997_05_08-seq310 mentions Q193089.
• 1997_05_08-seq310 mentions Q39731.
• 1997_05_08-seq310 mentions Q1754.
• 1997_05_08-seq310 mentions Q1065.
• 1997_05_08-seq310 mentions Q12360039.
• 1997_05_08-seq310 mentions Q1748.
• 1997_05_08-seq310 mentions Q71.