Saeima Linked Data Fragments server

Matches in Saeima for { <http://dati.saeima.korpuss.lv/entity/speech/1997_05_07_a-seq4> ?p ?o. }

• 1997_05_07_a-seq4 type Speech.
• 1997_05_07_a-seq4 number "4".
• 1997_05_07_a-seq4 date "1997-05-07".
• 1997_05_07_a-seq4 isPartOf 1997_05_07_a.
• 1997_05_07_a-seq4 spokenAs 78.
• 1997_05_07_a-seq4 spokenText "Godājamais priekšsēža kungs! Ārlietu ministra kungs, dāmas un kungi! Man vispirms gan gribētos izteikt neapmierinātību ar to, ka ārlietu ministra kunga runa vai runas būtība nonāca mūsu rokās tikai šodien. Ja man tā būtu bijusi pieejama, piemēram, vakar, tad es būtu varējis uzrakstīt tādu lasāmu rakstu, kas plūstu ļoti tekoši, un es mēģinātu izanalizēt to pa punktiem. Bet, lai nu kā, no mana toņa nevajadzētu iedomāties, ka es speciāli gribu nodarboties ar kritiku. Un kā nekā mana partija ir koalīcijā, ja tā to drīkst nosaukt. Bez tam mums ir tiešām šis vispārējais konsensuss par ieiešanu Eiropas savienībā un NATO, par mūsu drošību un mūsu lomu pasaulē. Tomēr mani atkal uz tādām mazliet rūgtām pārdomām - arī tām nav bijis daudz laika - pamudināja pašreizējā Krievijas parlamentāriešu delegācijas vizīte. Krievijas vēstnieka Udaļcova kunga un pāris citu ierēdņu uzraudzībā, ja es tā drīkstu izteikties. Jo tiešām kaut ko mēs neesam nokārtojuši savās attiecībās ar Krieviju. Mēs pieļaujam šādu kundzisku attieksmi no Krievijas vēstnieka puses pret Ārlietu ministriju un arī pret mūsu parlamentāriešiem. Tātad tur ir neierobežotas iespējas izteikties - citiem vārdiem sakot, nolasīt mums lekciju, - bet mēs pat neuzdrīkstamies to ierobežot. Es domāju, ka laiks ir pienācis mūsu Ārlietu ministrijai tomēr pacensties paskaidrot Krievijai, ka, ja nu mēs esam tādi demokrātiski kaimiņi un gribam veikt sarunas un tirgoties, un visu ko labi attīstīt, tad ir nepieciešams to darīt uz vienāda pamata. Tāpat kā mūsdienās ir parasts tādām mazām valstiņām kā Luksemburgai vai Lihtenšteinai kritizēt Franciju vai Angliju, vai pat Ameriku, ja vajag, tāpat arī mums ir jābūt iespējai kritizēt mūsu Austrumu kaimiņu, kas pār mums ir dominējis, mūs okupējis, - pat tad, ja viņš to tagad noliedz un atsaucas uz Padomju Savienību. Tikai atsevišķos gadījumos tiek pieņemts tas, ko Padomju Savienība, pat Staļina laikā, ir jau izdarījusi, kā pats par sevi saprotams. Piemēram, Somijas teritorija, Latvijas teritorija, Igaunijas teritorija. Varbūt pat Japānas teritorija. Un no tām neatsakās. Ja jau Krievija saka, ka viņa ir absolūti nevainīga, cietusi tāpat kā visas citas republikas vai okupētās valstis, kā mēs, trīs Baltijas valstis, kāpēc tad viņa pieņem šīs dāvanas no Padomju Savienības? Tur rodas pretrunas, tur rodas acīm redzamas grūtības mūsu sarunās ar Krieviju. Un tagad - robežu jautājums. Kas tad ir šis robežu jautājums? Mēs vēl detaļas nezinām. Esot jau gandrīz viss sagatavots. Es pirms mūsu debatēm par ratifikāciju... Lai gan interesanti, ka vakar un šodien, tiekoties ar Krievijas parlamentāriešiem, bija jau izteikta tāda doma no viņu puses, ka Domē jau nu laikam šo līgumu neratificēšot. Tas nozīmē, ka kaut kādā veidā tiek varbūt atvieglināts mūsu uzdevums. Tā ka attieksme ir diezgan sarežģīta arī no Krievijas puses. Bet es tomēr gribu atkārtot to, ko es jau agrāk esmu teicis šajā ļoti sāpīgajā jautājumā, ar ko šis parlaments drīz tiks konfrontēts un kas kaut kā slīd mums garām. Proti, kāda tad ir Latvijas Satversmes attieksme? Latvijas Satversmes nostāja ir nepārprotama. Tās 3. pants nosaka: "Latvijas valsts teritoriju starptautiskos līgumos noteiktās robežās sastāda Vidzeme, Latgale, Kurzeme un Zemgale." Jācitē arī Satversmes 77. pants: "Ja Saeima grozījusi Satversmes 1., 2., 3. vai 6. pantu, tad šādi pārgrozījumi, lai tie iegūtu likuma spēku, ir nododami tautas nobalsošanai." Birkava kungs pieminēja mūsu ieiešanu Eiropas savienībā - ka varbūt šis jautājums būtu jānodod tautas nobalsošanai. Protams, šinī jautājumā tautas nobalsošana nav notikusi visās valstīs. Var būt "jā" un var būt "nē". Bet šis ir viens būtisks jautājums, kurā tiešām mums būs jārēķinās ar tautas balsi. Tagad - par Satversmes 3. panta vārdiem: "starptautiskos līgumos noteiktās robežās". Skaidrs, ka attiecībā uz Latvijas austrumu robežu, tas ir, robežu ar Krieviju, galvenais starptautiskais līgums ir 1920. gada 11. augustā Rīgā parakstītais Miera līgums ar Padomju Krieviju. Tajā ir nosprausta robeža un noteikti Krievijas pienākumi pret Latviju - citu starpā, Krievijas atteikšanās uz mūžīgiem laikiem no pretenzijām uz Latvijas teritoriju. Šajā sakarībā, protams, mums nav pieņemamas Krievijas piedāvātās garantijas NATO locekļa statusa vietā, jo šī atteikšanās uz mūžīgiem laikiem no mūsu teritorijas izklausās kā izsmiekls tagadējo sarunu gaismā. Un Krievijas nostājas gaismā, kad tā it kā aizmirst mūsu brīvvalsts laiku. Bez tam 1920. gada Miera līgums sevi nevar atcelt. To nevar padarīt par neesošu jau tādēļ, ka tas nosprauž robežu, kā teikts 1969. gadā pieņemtajā starptautiskajā Vīnes konvencijā. Tāpēc ne viena, ne otra līgumslēdzēja puse nevar šo līgumu vienpusīgi atcelt, denonsēt, atsaucoties uz radikālām situācijas izmaiņām. Bez tam no minētās Vīnes konvencijas izriet, ka Miera līgums paliek spēkā, ja Latviju nelegāli okupē kāda sveša vara. Abpusēja vienošanās par Miera līguma denonsāciju nav iespējama, ja viena no līgumslēdzējām pusēm ir okupēta. Šāda vienošanās varētu notikt tikai tad, ja abas puses būtu brīvas, neatkarīgas un suverēnas valstis. Turpinot Latvijas Satversmes 3. panta analīzi, kļūst skaidrs: kā uz to ir norādījis latviešu sabiedrībā labi pazīstamais Ķīles profesors Dītrihs Lēbers savā traktātā par Abrenes jautājumu, 1920. gada Latvijas un Padomju Krievijas miera līgums ar tā norādēm uz Latvijas un Krievijas valsts robežu ir apstiprināts arī citos starptautiskajos līgumos, tostarp 1927. gada un 1933. gada Tirdzniecības līgumā, 1939. gada pavasarī noslēgtajā savstarpējās neuzbrukšanas līgumā un tā paša gada liktenīgajā savstarpējās palīdzības līgumā, kas uzspieda Latvijai padomju militārās bāzes. Uz brīdi novēršoties no neatkarīgās Latvijas tiesiskās sfēras, pieminēsim 1990. gada 4. maiju un tajā pieņemto Neatkarības deklarāciju. Tā uzsver 1920. gada Miera līgumu. Lai gan Latvijas un Federatīvās Krievijas līgums, ko noslēdza 1991. gadā, PSRS iziršanas priekšvakarā, nepiemin 1920. gada Miera līgumu, tas atsaucas uz 4. maija Neatkarības deklarāciju, tādējādi netieši atzīstot arī Miera līgumu. Ir skaidrs, ka okupācija, kas notika 1940. gadā, nav izdzēšama. Šī okupācija pastiprina, pēc tās pašas Vīnes konvencijas, mūsu 1920. gada Miera līgumu, un mēs nedrīkstam savā līgumā par robežu šo Miera līgumu apiet. Mēs nedrīkstam nosaukt šo jauno robežu jeb demarkācijas līniju, jeb tehnisko robežu par valsts robežu, tad mēs pārkāpsim savu Satversmi, savus likumus un starptautiskos likumus. Par to lai Ārlietu ministrija nopietni padomā. Birkava kungs runāja par ilūzijām, nepamatotu optimismu, par uzņemšanu Eiropas savienībā. Mums priekšā stāvot un mūs gaidot liels darbs. Viņš arī nožēloja, ka nelaiķis Ķezbera kungs te nebija un nerunāja par ārlietām. Bet, cik es zinu Ķezbera kunga uzskatus šajā lietā, viņš teica: "Ak, paies vēl 10-15 gadi, pirms mēs vispār iekļūsim Eiropas savienībā!" Un kas būs starplaikā? Nu droši vien mums jāturpina tā mūsu ciešā sadraudzība ar Krieviju. Quo vadis Latvija? Tādā gadījumā es esmu optimistiskāks, un es mēģinu - un es ceru, ka Ārlietu ministrija arī to darīs, iestāstīt mūsu Rietumu partneriem, ka sakarā ar to, ka mūs mākslīgi izrāva no Rietumeiropas un Ziemeļeiropas dabiskās vides, šīs mums dabiskās vides, un piecdesmit gadus turēja mūs kaut kādā nereālā pasaulē, un aizliedza mums turpināt to darbu, ko mēs bijām ļoti sekmīgi iesākuši jau trīsdesmitajos gados, - ka sakarā ar to mūsu gadījums ir speciāls un ka viņi, saistīdamies ar mums, neriskēs daudz; ka mēs tomēr esam čakli un ka mūs būtu jāuzņem visā drīzumā, un ka mums nebūtu jāgaida desmit, piecpadsmit vai cik tie gadi. Nebūsim tik mazdūšīgi un jau iepriekš nedosim munīciju mūsu pretiniekiem vai skeptiķiem Rietumu nometnē! Tas pats attiecas arī uz NATO. Ka tādi skeptiķi ir, mēs zinām, bet to, ka ir arī atbalstītāji, mēs nupat, nesen, izbaudījām Portugālē, kas mūs atbalsta, kas atbalsta mūsu ieiešanu NATO kaut vai šodien - un atbalsta par spīti tam, ka Portugālei pašai bija ilgi jāgaida uz iekļūšanu Eiropas savienībā. Arī tur, Portugālē, atzīst, ka mūsu gadījums ir speciāls. Nebūsim tik mazdūšīgi, nedosim munīciju mūsu pretiniekiem! Paldies par uzmanību.".
• 1997_05_07_a-seq4 language "lv".
• 1997_05_07_a-seq4 speaker Juris_Sinka-1927.
• 1997_05_07_a-seq4 mentions Q822919.
• 1997_05_07_a-seq4 mentions Q211.
• 1997_05_07_a-seq4 mentions Q2660080.
• 1997_05_07_a-seq4 mentions Q191.
• 1997_05_07_a-seq4 mentions Q193089.
• 1997_05_07_a-seq4 mentions Q33.
• 1997_05_07_a-seq4 mentions Q39731.
• 1997_05_07_a-seq4 mentions Q159.
• 1997_05_07_a-seq4 mentions Q15628977.
• 1997_05_07_a-seq4 mentions Q142.
• 1997_05_07_a-seq4 mentions Q32.
• 1997_05_07_a-seq4 mentions Q7184.
• 1997_05_07_a-seq4 mentions Q15180.
• 1997_05_07_a-seq4 mentions Q43070.
• 1997_05_07_a-seq4 mentions Q12360039.
• 1997_05_07_a-seq4 mentions Q17.
• 1997_05_07_a-seq4 mentions Q1741.
• 1997_05_07_a-seq4 mentions Q45.
• 1997_05_07_a-seq4 mentions Q1707.
• 1997_05_07_a-seq4 mentions Q347.