Saeima Linked Data Fragments server

Matches in Saeima for { <http://dati.saeima.korpuss.lv/entity/speech/1997_05_07_a-seq24> ?p ?o. }

• 1997_05_07_a-seq24 type Speech.
• 1997_05_07_a-seq24 number "24".
• 1997_05_07_a-seq24 date "1997-05-07".
• 1997_05_07_a-seq24 isPartOf 1997_05_07_a.
• 1997_05_07_a-seq24 spokenAs 77.
• 1997_05_07_a-seq24 spokenText "Cienījamie kolēģi! Pirmkārt, es gribu izteikt gandarījumu par to, ka notiek ārpolitiskās debates, jo tā ir katras valsts parlamenta dzīves normāla sastāvdaļa. Tas ir veids, kā parlaments ietekmē ārpolitiku un arī veido ārpolitiku. Šajā sakarībā mani mazlietiņ no rīta pārsteidza "Dienā" lasītais par to, ka Birkava kungs bijis ļoti skeptisks pret mūsu debatēm, bet es tomēr ceru, ka šo debašu rezultātā šādas, tādas izmaiņas mūsu ārpolitikā notiks. Viena no lietām, kas šeit tika izskanējusi, manuprāt, bija ļoti pareiza. Tas bija Vītola kunga aizrādījums par Latvijas nesabalansēto politiku starp divām Ķīnām. Tā ir pat vairāk nekā nesabalansēta. Un, ja mēs nevaram sava biznesa attīstības labā atrisināt tādu jautājumu, kāda ir vīzu izsniegšana vai pārstāvniecības atvēršana Taibei, kur pie tam no mums neprasa naudu, tad varbūt tā nav pati pareizākā un tālredzīgākā ārpolitika no Latvijas puses. Bet, ja man jāsaka, tad, vēlreiz atgriežoties pie tā, kas bija rakstīts "Dienā", vēl vairāk mani pārsteidza Jāņa Jurkāna attieksme, kurš uzskata, ka šādām debatēm vispār nav jēgas. Un te es gribētu atgādināt, ka tad, kad bija runa par Birkava atbrīvošanu no amata, Jurkāna kungs bija ļoti apvainojies, ka debašu laiks bija saīsināts. Šodien diemžēl viņš šīm debatēm neuzskaita laiku, kaut gan tieši šodien ir laiks runāt par Latvijas valsts ārpolitiku un mēģināt panākt viņas konstruktīvas izmaiņas uz labo pusi, jo ir atrastas kļūdas. No tā es secinu pavisam vienkāršu lietu, to, ka Jurkāna kunga - es runāju, protams, par Jāni Jurkānu - debašu mērķis diemžēl ir nevis ārpolitika, bet gan Birkava kungs un viņa gāšana. Un nevis ārpolitikas uzlabošana. Te man gribētos pieminēt, ka pirms pāris dienām es piedzīvoju vienu no sava mūža spilgtākajiem apkaunojumiem. Es sen nebiju juties tik slikti, kā tas bija tikšanās laikā ar Krievijas deputātiem. Šī tikšanās bija starp Latvijas parlamenta frakciju pārstāvjiem un Krievijas Domes deputātiem. Dīvainā kārtā mūsu supernacionālajiem spēkiem, kas ar tādu baudu ir gatavi slānīt jebkuru latvieti, kuru viņi neuzskata par pietiekami labu latvieti, nebija laika atnākt uz debatēm un paklausīties, ko runāja Žirinovska kunga pārstāvji. Nu labi, pieņemsim, ka nebija laika. Bet otra puse, mūsu kreisie draugi, mani pārsteidza vēl sliktāk. Diemžēl tā nu gadījās, ka tajā vietā es biju visradikālākais, jo es vienkārši pārstāvēju mūsu valsts ārpolitikas vairākuma pozīciju, bet diemžēl mūsu kreisie draugi, kā man likās, sēdēja galda nepareizajā pusē, jo viss, ko viņi darīja, bija tas, ka viņi palīdzēja Krievijas delegācijai. Manuprāt, mēs nevaram, protams, runāt par to, ka ārpolitikā visiem ir jāstāv vienā ierindā, un tomēr ir valsts pamatintereses. Un attiecībā uz šīm valsts pamatinteresēm nevar būt dažādas pozīcijas. Tās var būt mūsu iekšpolitiskajās diskusijās, nevis pie sarunu galda ar Krieviju. Un tad nav skaidrs, kāpēc viņi sēž šajā pusē, bet nevis tajā pusē, kaut gan viņus ir ievēlējusi mūsu tauta. Cienījamie kolēģi! Šonedēļ tiek atzīmēta Eiropas diena. Un es, saņēmis jūsu uzticību vadīt Eiropas lietu komisiju, debatēs galvenokārt pievērsīšos Eiropas lietām. Latvijai liktenis tās attīstībā nav devis pārāk daudz izvēles iespēju. Arvien vairāk sarūk to cilvēku skaits, kuri uzskata, ka Latvija var atgriezties 30. gados, bet tas mūs novestu pie mūžīgas atpalicības. Ir iespēja attīstīties saviem spēkiem. Attīstoties saviem spēkiem, mēs, pieņemsim, attīstīsimies ātrāk nekā pārējās Eiropas tautas, kaut arī nav pamata domāt, ka latvieši ir daudz talantīgāki nekā pārējās Eiropas tautas. Bet, ja mēs to 50 gadu intervālu, kas mūs šķir no normālas attīstības, pārvaram 30 vai 20 gados, tad tik un tā Dānija pa to laiku būs aizgājusi vēl 20 gadus uz priekšu. Un tā mēs sākam nepārtrauktu sacensību ar laiku, kurā mēs zaudējam. Attīstība tikai ar saviem spēkiem, protams, nozīmē, brīvu, neatkarīgu valsti, ja mūs neokupē otrreiz, bet tas nozīmē arī lēnu attīstību. Paldies Dievam, liktenis mums ir piedāvājis liftu, kas mūs var pacelt. Un šis lifts ir Eiropas savienība. Man ir tādas aizdomas, ka pēdējā gadā jeb pēdējā laikā mēs sevi mazliet maldinām, proti, mēs skatāmies uz saviem skatlogiem un mums liekas, ka kaut kādā ziņā mēs esam sasnieguši Eiropas līmeni. Nē, tā pilnīgi nav taisnība! Tie ir tikai skatlogi. Mūsu valsts infrastruktūra, mūsu valsts ekonomikas struktūra ir tik mazattīstīta, ka to grūti pat iedomāties. Mums viņa ir jāpiepilda ar konkrēto ekonomisko saturu, bet diemžēl tas prasīs milzīgu darbu un daudzus gadus. Nekas nenotiks ne piecos, ne sešos, ne septiņos gados. Mēs soli pa solim iesim uz priekšu. Eiropas savienība savukārt mums dod citādus piemērus. Nule kā Čepāņa kunga vadībā Saeimas delegācija bija Portugālē. Portugāle ir viens no šiem skaistajiem stāstiem par Eiropas savienības izdošanos. Viņš ir tik skaists kā tāda salkana amerikāņu filma. Jo tik tiešām attīstība, ko piedzīvo šī kādreizējā Eiropas nomale, šis Eiropas zvejnieku ciemats, ir fantastiska - infrastruktūras attīstība, rūpniecības attīstība. Kāpēc mēs, pieņemsim, baidāmies no vienotā tirgus? Tāpēc, ka mums nav īsti ko izvest. Mēs neražojam tehnoloģiski tik sarežģītas preces, lai viņas vestu ārā no valsts. Portugāle uztraucas par vienotu tirgu tāpēc, ka tā īsā laikā ir sasniegusi tādu līmeni, ka tai ir ko izvest. Tiek ražotas tādas preces, ko var vest ārā no valsts. Portugāle ir līdzīga mums vēl vienā ziņā. Arī Portugāle ir pārdzīvojusi diktatūru. Arī viņa vēlāk nekā pārējās valstis sāka savu ceļu uz uzplaukumu. Tas varbūt mums ir labākais paraugs, kā īsā laikā ar pārējo Eiropas tautu palīdzību var izrauties no nabadzības un iet straujiem soļiem uz priekšu. Otrs tāds pats labais stāsts ir Īrija. Īrija īsā laikā ir sasniegusi satriecošus rezultātus. Es minēšu kaut vai dažus skaitļus. Lauksaimniecībā fermera ienākumi kopš Īrijas iestāšanās Eiropas savienībā ir pieauguši seškārtīgi. No Eiropas savienības strukturālajiem fondiem Īrija ir saņēmusi 21 miljardu mārciņu, kas ir daudz vairāk nekā dolāros šāda pati summa. Lūk, tās ir tās perspektīvas, ko Eiropas savienība dotu jebkurai valstij. Bet ne jebkura valsts izmanto šīs iespējas, jo Eiropas savienībai ir arī nelaimīgi stāsti. Un par vienu no tādiem stāstiem varētu uzskatīt Grieķiju, kurai bija tādas pašas iespējas, taču tajā pašā laikā Grieķija nav panākusi tādu attīstību, kādu viņa varēja panākt. No tā ir izdarāms pavisam vienkāršs secinājums - viss ir atkarīgs no mums pašiem! Lifts mūs nevedīs automātiski augšā, bet mums ir jāpanāk, lai tas lifts strādā. Es jūs tagad it kā aģitēju par Eiropas savienību. Tā nav taisnība, jo formāli jūs visi piekrītat, ka Latvijai ir jāstājas Eiropas savienībā, bet tajā pašā laikā, kad mēs nonākam līdz konkrētiem likumiem, tas tā vairs nav. Latvijas Saeima ir vismaz divus likumus izskatījusi vai vēl izskata, kuri ir kategoriskā pretrunā ar Eiropas savienību un arī ar sapratni - ar ekonomisko filozofiju, kas valda brīvajā tirgū. Tas ir likums par lauksaimniecību, kura dēļ savā laikā Kaula kungs krita, un tāds ir arī likums, kas tagad tiek izskatīts, - par alkohola monopolu. Tas ir kategoriskā pretrunā ar visām ekonomiskajām tendencēm, kas ir pasaulē, taču mēs viņus izskatām, jo uzskatām par nopietniem un vajadzīgiem. Pašreizējā brīdī Latvijas Republika pilda "Balto grāmatu". "Baltā grāmata" īstenībā ir kā pavāra recepte, kā pareizi uzbūvēt ekonomiku. Tā ir citu valstu pieredze, kas sakoncentrēta īsā veidā, kā padarīt valsti bagātu, kā radīt nacionālo bagātību. Mūsu attieksme pret "Balto grāmatu" palaikam ir tāda, it kā mums uzspiestu kaut ko. Latvijā nekas nav jādara priekš Eiropas savienības. Viss, ko mēs Latvijā darām, ir jādara priekš mums pašiem - priekš latviešiem un citiem cilvēkiem, kuri dzīvo šajā zemē. Un "Baltā grāmata" ir tikai labākais veids, kā mums iesaka to izdarīt. Jūs paskatieties tikai uz nosaukumiem likumos, kuri mums ir jāharmonizē! Tad jūs redzēsiet ļoti vienkāršu tendenci - liela daļa no viņiem, ja ne lielākā, ir veltīta dzīves kvalitātei. Tam, kādu pārtiku mēs ēdīsim, ar kādām rotaļlietām spēlēsies mūsu bērni. Tiek domāts, lai viņas nebūtu kaitīgas, kāds ir to iepakojums. Arī par to, vai ir krāsvielas pārtikai un tamlīdzīgi. Tas viss ir mūsu labā, jo mūsu tauta ir tiesīga dzīvot tādā pašā kvalitātē, kā to dara pārējās Eiropas tautas. Jā, protams, katrs no šiem likumiem maksā naudu, bet vai tad tiešām mūsu dzīves kvalitāte nav to pelnījusi, lai par viņu maksātu? Tā vietā mēs esam nomocīti ar aizdomīgumu - ar aizdomīgumu pret to, kāpēc tad tā Eiropa grib mūs. Kāpēc viņiem ir tik izdevīgi, ka mēs nākam? Ko tas dos mūsu lauksaimniecībai? Vai mūsu lauksaimniecība neiznīks? Pat tad, ja Eiropas savienībā vienotās lauksaimniecības politikas ietvaros dotācijas tiks samazinātas uz pusi, Latvijā zemniecība tik un tā saņems desmit reižu augstākas dotācijas, nekā pašreiz Latvijas valsts var piešķirt un varēs piešķirt nākamajos divdesmit gados. Mēs skaidrām acīm neredzam to, kas mums ir izdevīgi, un tas ir dīvaini. Vai ir alternatīva Eiropas savienībai? Jā! Ir divas valstis, kuras nesteidzas iestāties Eiropas savienībā, un kuras arī mūžīgi tiek minētas - Šveice un Norvēģija. Bet, pirmkārt, viņas abas ir drošā vietā. Pirmā - Eiropas viducī, kur neviens viņai netiek klāt, bet otrā - NATO, kur arī neviens viņai netiek klāt. Un, otrkārt, pats galvenais ir tas, ka abas šīs valstis, normāli attīstoties visu pēckara laiku, arī pirmskara laiku un nezinot karus, ir donorvalstis. Iestāšanās Eiropas savienībā viņām nozīmē to, ka viņas maksās pārējām Eiropas savienības nabadzīgākajām valstīm, lai izlīdzinātu līmeni. Ja mēs būtu donorvalstu grupā, varbūt arī mēs netiektos nokļūt Eiropas savienībā, bet mēs - tieši pretēji! - esam to valstu grupā, kas saņems palīdzību no Eiropas savienības. Šeit tika minēti skaitļi par to, ko Latvijas tauta domā par Eiropas savienību. Man nav pēdējo rezultātu, jo es esmu palūdzis, lai nākošā mēneša aptaujā šis skaitlis tiek sameklēts, bet man ir skaitļi par pagājušā gada augustu un decembri. Pagājušā gada augustā 43% Latvijas pilsoņu uzskatīja, ka ir jāstājas Eiropas savienībā, decembrī - 48%, tātad pieaugums ir plus 5%. Augustā 31% uzskatīja, ka nevajag stāties Eiropas savienībā, bet decembrī jau 34% uzskatīja, ka nevajag. Pieaugums - plus 3%. Savukārt neizšķirīgo cilvēku skaits no 26% ir nokrities līdz 14%. Samazinājums - par 8%. Latvijas tauta sāk izdarīt savu izvēli, bet problēma ir tāda, ka šī izvēle tiek izdarīta uz nekvalitatīvas bāzes. Tā ir emocionāla izvēle, tā nav izvēle, kas ir pamatota ar skaitļiem. Latvijā par to nav sākusies diskusija, kā pareizi norādīja arī Daudiša kungs. Nav sākusies diskusija par to, kas ir Eiropas savienība, ko viņa dos Latvijas tautai, un šī diskusija nevar būt fragmentāra. Godīgi jāatzīst, ka Latvijas Republikā nav tādu speciālistu, kas pārredz Eiropas savienību kopumā. Mēs nevaram vēl kvalitatīvi piedalīties šajā diskusijā. Arī man pašam, jo vairāk es ieeju Eiropas savienības tematikā, jo man arvien vairāk rodas jautājumu. Jā, es, paldies Dievam, beidzot atšķiru britu un dāņu nostāju, un man pēdējā laikā britu nostāja liekas daudz svarīgāka. Eiropas savienībā pašā notiek milzīgas diskusijas par Eiropas savienības likteni. Bet es gan gribu pateikt, ka, kaut arī Eiropas savienībā pastāv eiroskeptiķi, viņi ir tur iekšā. Tāpat kā Latvijā rit diskusija par Latvijas valdību, vai viņa ir laba vai slikta; tā teikt, ir arī Latvijas skeptiķi, bet viņi ir šeit iekšā. Tā ir normāla diskusija, kad ir gan eiroskeptiķi, gan eiropozitīvisti. Savukārt ļoti nedaudzi no šiem diskutētājiem runā par ekonomiskajām priekšrocībām, ko dod Eiropas savienība. Diskutē par otro un trešo tā saucamo pīlāru, bet nevis par ekonomiskajām priekšrocībām, jo viņas ir tik acīm redzamas. Mazliet apstāšos pie mūsu komisijas darba. Pirmkārt, Latvija bija pirmā no Baltijas valstīm, kas nodibināja Eiropas lietu komisiju, un nule to ir izdarījusi arī pēdējā - Igaunija. Man jāsaka tas, ka Latvija bija pirmā un tai bija arī īpašs efekts, jo tā nu ir gadījies, ka Latvija, dzīvodama ar vienu no vecākajiem Eiropas Pamatlikumiem, ir saglabājusi arī šā Pamatlikuma tradīcijas, proti, parlamenta īpašo lomu valsts pārvaldē. Pārējās valstīs, kas tagad tiecas iestāties Eiropas savienībā, galvenais uzsvars un arī palīdzība - naudas, juridiskā - tiek likta uz valdību, taču, pateicoties tam, ka mūsu parlamentā ir šāda komisija, pateicoties tam, ka pārējās Baltijas valstīs ir šīs komisijas, Eiropas savienība sāk atvēlēt naudu tieši parlamentārajai darbībai, un šis gads ir pirmais, kad nauda tiek atvēlēta arī parlamentiem. Šo naudu var izmantot dažādi. Mums ir speciāli piekomandēts viens cilvēks no Eiropas savienības, kurš sagatavo Eiropas lietu komisijas izveides plānu, mēs to izveidosim, un tā būs laba Eiropas lietu komisija. Es ceru, ka gada laikā mēs šo reformu pabeigsim. Tā varbūt nav reforma, bet tas ir iesākums, kā mēs būvējam šo komisiju. Bet ir vēl arī otrs pozitīvais. Mēs esam panākuši, ka Eiropas savienība sāk izdalīt naudu parlamentāriešu un parlamenta darbinieku apmācībai.".
• 1997_05_07_a-seq24 language "lv".
• 1997_05_07_a-seq24 speaker Edvins_Inkens-1958.
• 1997_05_07_a-seq24 mentions Q822919.
• 1997_05_07_a-seq24 mentions Q211.
• 1997_05_07_a-seq24 mentions Q191.
• 1997_05_07_a-seq24 mentions Q193089.
• 1997_05_07_a-seq24 mentions Q39731.
• 1997_05_07_a-seq24 mentions Q35.
• 1997_05_07_a-seq24 mentions Q159.
• 1997_05_07_a-seq24 mentions Q28206.
• 1997_05_07_a-seq24 mentions Q7184.
• 1997_05_07_a-seq24 mentions Q22890.
• 1997_05_07_a-seq24 mentions Q41.
• 1997_05_07_a-seq24 mentions Q20.
• 1997_05_07_a-seq24 mentions Q39.
• 1997_05_07_a-seq24 mentions Q45.
• 1997_05_07_a-seq24 mentions Q1867.
• 1997_05_07_a-seq24 mentions Q984021.