Saeima Linked Data Fragments server

Matches in Saeima for { <http://dati.saeima.korpuss.lv/entity/speech/1997_05_07_a-seq18> ?p ?o. }

• 1997_05_07_a-seq18 type Speech.
• 1997_05_07_a-seq18 number "18".
• 1997_05_07_a-seq18 date "1997-05-07".
• 1997_05_07_a-seq18 isPartOf 1997_05_07_a.
• 1997_05_07_a-seq18 spokenAs 38.
• 1997_05_07_a-seq18 spokenText "Godātais Prezidij! Godātie deputāti! Es vispirms gribētu apsveikt Latvijas Republikas ārlietu ministru Valdi Birkavu ar ļoti labi sagatavotu runu, kurā viņš diezgan pamatīgi un nopietni analizēja ārpolitisko situāciju un to, kādā veidā Ārlietu ministrija šobrīd cenšas realizēt mūsu pieņemto valdības deklarāciju. Godātie deputāti! Es domāju, ka jau 5. Saeimas laikā pieņemtā ārpolitiskā koncepcija, par kuru deputāti diskutēja veselu dienu, un šīs ārpolitiskās koncepcijas atsevišķi uzdevumi jeb atsevišķi virzieni, kas tika konkretizēti jau pēc tam valdības deklarācijā, konkrētajā ārpolitiskajā sadaļā, ir pamats tam, lai mēs šodien konkrēti analizētu to, ko mums ir izdevies izdarīt, un to, ko mums varbūt nepieciešams mainīt, ņemot vērā reāli eksistējošo situāciju. Godātie kolēģi, ir pilnīgi skaidrs tas, ka pamatjautājumi, kurus mēs šodien izskatām, ir jābāzē uz valdības deklarācijas ārpolitisko sadaļu. Uz to, cik lielā mērā mēs esam spējuši atbalstīt vai realizēt to, un uz to, kādas ir bijušas veiksmes vai neveiksmes. Es gribētu uzsvērt to, ka ārpolitika un ārpolitikas realizācija, ārpolitiskās koncepcijas realizācija, lielā mērā ir atkarīga ne tikai no Ārlietu ministrijas, ne tikai no valdības, bet ka tajā ir trīs pamatsastāvdaļas. Mēs varam runāt par to, kura no tām ir svarīgāka. Es domāju, ka tās visas ir līdzvērtīgas. Pirmā ir šī Saeimas vairākuma apstiprinātā un Ārlietu ministrijas personā realizētā valdības ārpolitika. Tā, ko veic atbilstoši valdības deklarācijai Ārlietu ministrija. Otra sastāvdaļa mūsu kopējā ainā ir tas, ko veic Saeima parlamentārajā līmenī. Es gribu uzsvērt - it īpaši tādēļ, ka par to šodienas runā nebija neviena vārda, - ka arī Saeimas risinātie ārlietu jautājumi ir ļoti būtiski. Tas, kādā veidā mēs pasniedzam parlamentārajos pasākumos, parlamentārajās tikšanās savu ārpolitiku, es domāju, ir viena no pašām būtiskākajām lietām. Jo tā ir ļoti svarīga tribīne. Tā ir tribīne, no kuras mēs panākam atbalstu savām iniciatīvām ar saviem priekšlikumiem. Trešā ārpolitikas sastāvdaļa ir tā, ko realizē Valsts prezidenta institūcija. Tās ir vizītes, tās ir tikšanās, tā ir mūsu valsts viedokļa paušana visaugstākajā līmenī, kad ir runa par mūsu interesēm, kas ir saistītas ar mūsu partneriem, ar mūsu draugiem, ar tiem, kuri uzlūko mūsu valsti un ar kuriem mēs gribam sadarboties. Ir viens jautājums, par kuru mums, runājot par šo efektivitāti, būtu īpaši jārunā: kādi gan ir kritēriji ārpolitikas efektivitātei? Kādā veidā mēs šodien varam novērtēt šo efektivitāti un cik lielā mērā mēs esam gatavi šodien izdarīt izmaiņas? Pirmais jautājums, manā izpratnē. Par to diezgan asi šodien ārlietu ministrs runāja, tas ir ekonomiskais aspekts. Mūsu valsts intereses ekonomiskajā jomā. Jo pamatā mēs tomēr runājam par vienu lietu - ka mazām valstīm veidot savu ārpolitiku ar mērķi radīt sev drošību, suverenitāti, garantēt savu drošību, piesaistīt ārvalstu investīcijas, pierādīt, ka investīciju vide šeit ir pievilcīga, atbalstīt savu ekonomisko interešu, savu ražojumu intervenci citos reģionos un citās valstīs, kā arī aizstāvēt savu pilsoņu intereses, bez šaubām, ir dārgs prieks. Tas ir ļoti dārgs prieks. Tajā pašā laikā viens no mērķiem, es uzskatu, ir panākt šo ekonomisko interešu realizāciju, un varbūt tā koordinējošā loma ir Ārlietu ministrijai, ņemot vērā arī citu ierēdņu, citu ministriju un resoru atbalstu. Taču jāņem vērā, ka līdz 1996. gada beigām Latvijā ārvalstu investīcijas bija ienākušas nepilnu 300 miljonu latu apjomā. No tām 2/3 (tie ir gandrīz 200 miljoni latu) ir devušas četras valstis - Amerika, Dānija, Krievija un Anglija. Jautājums ir par to, cik lielā mērā ir sekmējušas interesi par Latviju tās 2/3 no visām investīcijām, kuras ir piesaistītas mūsu valstij, un cik lielā mērā ir bijusi efektivitāte šim darbam, ko ir darījušas vēstniecības, ko ir darījuši ekonomiskie atašeji, ekonomiskie padomnieki šajās vēstniecībās, kā viņi ir sekmējuši interesi par Latviju. Es domāju, ka šeit ir vēl daudz neizmantotu iespēju, vēl jo vairāk tāpēc, ka, ja tik tiešām Latvijā 2/3 no visām investīcijām dod četras valstis, tas tātad nozīmē, ka mūsu potences ir stipri vien vēl neizmantotas. Tas skar gan Ziemeļvalstis, gan arī citas Eiropas savienības valstis. Ja mēs runājam arī par ekonomiku, es gribētu īpaši uzsvērt jautājumu: kas ir Baltijas valstu sadarbība? Bez šaubām, darbojas Baltijas asambleja, Baltijas parlamentārā asambleja, Baltijas Ministru kabinets. Taču jāatzīmē, ka tajā pašā laikā ir jautājumi, kas ir saistīti ar Baltijas valstu dziļāku integrāciju, ar dziļāku sadarbību, jo mazām valstīm ir ļoti dārgi uzturēt savas vēstniecības, ļoti dārgi atrast iespējas savu preču intervencei tajā vai citā valstī. Šeit tika pieminēta Taivana, kur mums būtu nepieciešams atvērt savu tirdzniecisko misiju. Mēs runājām arī par nepieciešamību šādu misiju atvērt Japānā. Es personīgi uzskatu, ka mums ir jāiet pa tādu ceļu, ka visas trīs Baltijas valstis kopīgi atvērtu šīs misijas Āzijas reģionā, katra segtu, piemēram, 1/3 no šiem izdevumiem, kas ir saistīti ar misiju atvēršanu, ar tirdzniecības interešu realizāciju. Tie ir jāsadala, lai šā jautājuma risinājums būtu maksimāli ekonomisks. Iespējams, ka mums ir jāanalizē Beniluksa valstu, tas ir, Beļģijas, Luksemburgas, Holandes, modelis. Iespējams, ka mums ir jāanalizē Ziemeļvalstu modelis. Mazām valstīm ir ļoti grūti veidot savu ārpolitiku, uzturēt savas vēstniecības. Ar to ienākuma apjomu, kas mums ir tagad, tas ir ļoti, ļoti grūti. Es redzu perspektīvu tikai un vienīgi šajā dziļākajā integrācijā un arī iespējami vienotā Baltijas valstu vēstniecību atklāšanā tajā vai citā valstī nākotnē. Jo tikai tādā veidā mēs spēsim aptvert visus pasaules reģionus, pārstāvēt mūsu valsts intereses tajā vai citā valstī. Vēl es gribu atsevišķi pieskarties jautājumam, par kuru runāja gandrīz visi debatētāji, tā ir Eiropas savienība. Eiropas savienība ir izvirzīta kā viens no pamatmērķiem mūsu ārpolitikā, un arī viss, kas tiek darīts iekšpolitikā, ir vērsts uz to, lai mēs maksimāli ātrākā tempā pietuvotos Eiropas savienībai un Eiropas savienības dalībvalstu līmenim. Godātie deputāti, ja mēs to darām (un tas mums ir j��dara), tas, kas mums palīdz realizēt tās reformas iekšienē, ir šo ārpolitisko mērķu korelācija ar iekšpolitiskajiem mērķiem, jo privatizācijas process, likumdošanas izmaiņas un mūsu saimnieciskā sakārtotība lielā mērā ir atkarīga no tām prasībām, kuras mums ir izvirzītas Eiropas savienības valstu, Eiropas savienības prasību līmenī un kuras mēs cenšamies ievērot. Godātie kolēģi! Eiropas savienības visas 15 valstis ir augstas attīstības valstis, ar augstu nodrošinātības līmeni, ar augstām sociālajām garantijām. Es šodien, gatavojoties uzstāties, paņēmu faktus par 1996. gadu. Eiropas savienības valstīs pats zemākais nacionālais kopprodukts uz vienu iedzīvotāju pagājušajā gadā bija Portugālē. Portugālē tas bija 8900 dolāru uz vienu iedzīvotāju. Priekšpēdējā vietā ir Grieķija - ar 9300 dolāriem, ja nemaldos. Latvijai, pēc mūsu rīcībā esošām ziņām, šis rezultāts pagājušajā gadā ir Ls 1111 jeb nedaudz vairāk par 2000 dolāriem. Lai mēs sasniegtu to nacionālā kopprodukta līmeni, kāds ir šobrīd Portugālē, pēc nacionālā kopprodukta līmeņa pēdējā valstī, Latvijai vajag, ja ir piecprocentīgs nacionālā kopprodukta pieaugums, 53 gadus (pastāvot nosacījumumam, ka Portugālē nacionālais kopprodukts nepieaug). Tātad ir jautājums: cik tālu mēs šobrīd vēl atrodamies no šā līmeņa? Bet tas absolūti nerada mums nekādu nepieciešamību iegrimt pesimismā. Es uzskatu, ka šī tiekšanās uz Eiropas savienību jeb uz šo attīstīto valstu sabiedrību, kura ir ar augstu nodrošinātības pakāpi, pirmām kārtām palīdz sakārtot mūsu tautsaimniecību, mūsu ekonomiku, mūsu sociālo sfēru. Bez šaubām, šis ceļš ir ļoti tāls, lai mēs sasniegtu to ekonomisko līmeni, to pārticības līmeni, kāds ir Eiropas savienības valstīs. Taču mēs tur gribam būt, un mēs darām visu iespējamo, lai to panāktu. Jautājums ir tikai par to, cik lielā mērā pati tauta atbalsta, saprot šā ceļa nepieciešamību. Un, ja mēs runājam par Eiropas savienību, tad ir jāsaka, ka šajā valdībā ir divi balsstiesīgi Ministru kabineta locekļi, kuri atbild par šo virzību uz Eiropas savienību. Jā, jo šī atbildība ir sadalīta starp Eiropas lietu ministru un ārlietu ministru, no kuriem viens atbild par šo ārējo procesu, bet otrs atbild par iekšējo."Eirobarometrs"- ir tāds informācijas žurnāls - rāda, ka no visām kandidātvalstīm, kuras vēlas iestāties Eiropas savienībā (un tādas šobrīd ir 10), Latvijai ir viens no viszemākajiem socioloģiskajiem rādītājiem jautājumā par to, cik daudz iedzīvotāju vēlas būt Eiropas savienībā. Nedaudz vairāk par 50 procentiem iedzīvotāju nav nekāda viedokļa par vai pret šo iestāšanos Eiropas savienībā. Apmēram 20 procentiem šis viedoklis ir negatīvs, un apmēram tādam pašam skaitam tas ir pozitīvs. Līdz ar to šis izskaidrošanas darbs, kādu ir nepieciešams veikt Latvijā, iekšienē, lai izprastu šo reformu nepieciešamību, lai saprastu, ko mēs gribam panākt, lielā mērā ir atkarīgs no šā iekšējās sapratnes līmeņa veidošanās. Diemžēl šobrīd risinājums jautājumam, kas skar šo sfēru, ir diezgan atpalicis, jo šis fakts, ka vairāk nekā 50 procentiem Latvijas iedzīvotāju nav izpratnes un nav sava viedokļa par Eiropas savienību, pierāda to, cik daudz mums vēl pašiem ir vēl jādara. Atsevišķi vēl, runājot par šiem "mājasdarbiem" jeb par šo savas ekonomikas, savas saimniecības sakārtošanu, pakļaujot to mūsu ārpolitiskajiem mērķiem un risinot to kopā ar tiem, ir jāsaka, ka, bez šaubām, svarīgs politisks jautājums, nākotnes jautājums mūsu ārpolitikā, ir bezvīzu režīms ar Ziemeļvalstīm. Šāds bezvīzu režīms pašlaik mums pastāv ar Dāniju no 1997. gada 1. janvāra un ar Islandi - no 1997. gada 21. aprīļa. Notiek sarunas ar Somiju, Zviedriju un Norvēģiju. Bezvīzu režīms starp Igauniju un šīm valstīm ir spēkā jau no šā gada 1. maija. Latvija ir parakstījusi jeb parafējusi līgumu ar minētajām valstīm par sadarbību cīņā pret noziedzību, par nelegālo imigrantu atpakaļuzņemšanu. Taču, lai varētu parakstīt līgumu par bezvīzu ceļošanu un lai tas stātos spēkā, ir jāizpilda daži steidzami "mājasdarbi" - jāuzlabo Latvijas pilsoņu pases, nodrošinot iespēju nolasīt no tām informāciju ar kompjūtera palīdzību, jāpievienojas Ženēvas konvencijai par bēgļiem (par to te tika jau runāts), jāuzlabo kontrole uz Austrumu robežas. Zviedrija un Somija 1999. gadā, tas ir, pēc diviem gadiem, pievienosies Šengenas līgumam. Ja Latvijai būs bezvīzu režīms ar šīm valstīm, tas atvieglos sarunas par bezvīzu režīmu starp Latviju un pārējām Šengenas līguma valstīm. Ja tas tā būs. Bez šaubām, tas ir pirmais solis, uz ko mēs varētu tiekties, sakārtojot savas attiecības iekšzemē. Es gribētu nobeigumā izteikt secinājumu, ka šādas debates, bez šaubām, ir nepieciešamas, un, pirmkārt, akcentēt, ka nepieciešama lielāka konsekvence no Ārlietu ministrijas puses, uzstājoties Saeimā un aizstāvot savu viedokli, un pārliecinot arī par nepieciešamiem pasākumiem, jo šie mūsu ārpolitikas koncepcijas realizācijai nepieciešamie pasākumi reizēm iznāk ļoti sasteigti, kā tas pašlaik ir ar šo Bēgļu konvenciju, kad tā ir ļoti lielā tempā jāizskata Saeimā. Par šo Bēgļu konvenciju mēs runājam jau aptuveni gadu. Šajā ziņā es uzskatu, ka Ārlietu ministrijai būtu daudz konsekventāk jānāk šeit, Saeimā, un jāpamato deputātiem savs viedoklis, un tas varbūt lielā mērā atvieglotu šos procesus un novērstu sasteigtību. Otrs jautājums. Bez šaubām, būtu tik tiešām jāatrod iespējas...".
• 1997_05_07_a-seq18 language "lv".
• 1997_05_07_a-seq18 speaker Andris_Ameriks-1961.
• 1997_05_07_a-seq18 mentions Q822919.
• 1997_05_07_a-seq18 mentions Q211.
• 1997_05_07_a-seq18 mentions Q191.
• 1997_05_07_a-seq18 mentions Q193089.
• 1997_05_07_a-seq18 mentions Q33.
• 1997_05_07_a-seq18 mentions Q39731.
• 1997_05_07_a-seq18 mentions Q35.
• 1997_05_07_a-seq18 mentions Q159.
• 1997_05_07_a-seq18 mentions Q15628977.
• 1997_05_07_a-seq18 mentions Q31.
• 1997_05_07_a-seq18 mentions Q189.
• 1997_05_07_a-seq18 mentions Q32.
• 1997_05_07_a-seq18 mentions Q25931626.
• 1997_05_07_a-seq18 mentions Q34.
• 1997_05_07_a-seq18 mentions Q41.
• 1997_05_07_a-seq18 mentions Q20.
• 1997_05_07_a-seq18 mentions Q12360039.
• 1997_05_07_a-seq18 mentions Q17.
• 1997_05_07_a-seq18 mentions Q13116.
• 1997_05_07_a-seq18 mentions Q45.
• 1997_05_07_a-seq18 mentions Q71.
• 1997_05_07_a-seq18 mentions Q960031.