Saeima Linked Data Fragments server

Matches in Saeima for { <http://dati.saeima.korpuss.lv/entity/speech/1997_05_07_a-seq14> ?p ?o. }

• 1997_05_07_a-seq14 type Speech.
• 1997_05_07_a-seq14 number "14".
• 1997_05_07_a-seq14 date "1997-05-07".
• 1997_05_07_a-seq14 isPartOf 1997_05_07_a.
• 1997_05_07_a-seq14 spokenAs 77.
• 1997_05_07_a-seq14 spokenText "Godātais sēdes vadītāj! Godātie kolēģi! Cienījamie klātesošie! Arī es, tāpat kā ārlietu ministrs Birkavs, sākumā gribēju izteikt gandarījumu par to, ka mēs esam atsākuši savlaicīgi ļoti labu tradīciju, proti, ārpolitiskās debates. Pirmās un lielākās šīs ārpolitikai veltītās debates Latvijā sākās jau Satversmes sapulces laikā - 1921. gadā. Ārpolitikā pie mums, Latvijā, daudz tiek darīts ļoti dažādos līmeņos un jomās. Ar to nodarbojas Valsts prezidents, Saeima, Saeimas starpparlamentārās delegācijas, komisijas, valdība un atsevišķas ministrijas. Es domāju, ka šodien mūsu pienākums būtu izvērtēt šo darbu gan kopsakarībās, gan konkrētās lietās, kā arī apspriest mūsu ārpolitiku nevis kā panākumu, bet kā problēmu, arī to, cik lielā mērā mūsu valsts realizētā ārpolitika ievēro mūsu valsts un mūsu tautas intereses. Es kopā ar mūsu kolēģiem Kārli Druvu un Odiseju Kostandu pārstāvu Latvijas parlamentu Ziemeļatlantijas asamblejā, tas ir, NATO dalībvalstu parlamentāriešu un asociēto locekļu - Centrāleiropas un Austrumeiropas deputātu organizācijā. Šīs organizācijas galvenais uzdevums ir Eiropas drošības jautājumu apspriešana, NATO loma šajā aspektā un asociēto valstu attiecības ar NATO. Tāpēc es gribētu savā runā aplūkot pamatā tikai vienu jautājumu - mūsu valsts drošības garantijas un attiecības ar NATO, to ārējo un iekšējo dimensiju. Mēs, kolēģi, zinām, ka nedaudz vairāk kā pēc mēneša Madridē notiks NATO galotņu tikšanās, kur izlems, kādas valstis tiks uzņemtas aliansē. Pagājušajā nedēļā es biju Ziemeļatlantijas asamblejas simpozijā Romā un tur man personīgi jau likās skaidrs, ka runa te varētu būt tikai par trīs valstīm - par Ungāriju, Poliju un Čehiju, kuras varētu tikt aicinātas iestāties aliansē. Protams, Itālija un Francija iestājas arī par Rumāniju, bet tas nu ir cits jautājums. Šodien ir pavisam skaidrs, ka Baltijas valstis šajā pirmajā kārtā netiks aicinātas iestāties NATO, un tam, es domāju, ir vairāki iemesli. Un, pirmkārt, tā ir mūsu gatavība vai, pareizāk sakot, negatavība gan politiskajā, gan militārajā, gan tehniskajā, gan finansu jomā. Otrkārt, tas ir Krievijas Federācijas kategoriskais "nē". Tādēļ šodien rodas jautājums: kas tagad pateiks, kādas tad ir mūsu valsts drošības garantijas - vai programma "Partnerattiecības - mieram", kas paredz drošības nama spāres, bet neparedz jumtu? Vai tās būs atvērtās durvis, ko mums tik daudz sola Rietumvalstu kolēģi un saka: "Jums jāgaida ir nākamās kārtas"? Vai tomēr mēs paliekam tā saucamajā pelēkajā zonā? Jāsaka, ka NATO paplašināšanās ir ļoti jūtīgs jautājums un ka to mēs izjūtam ikkatrā mūsu tikšanās reizē starptautiskajos forumos. Mēs negribam lai būtu uzvarētāji un zaudētāji konkurencē uz iestāšanos NATO kā skaistumkonkursā, jo zaudētājam otrajā kārtā tādos gadījumos šādas iespējas vairs nedraud. Jāsaka atklāti, ka mūs mulsina dažu Rietumvalstu un Austrumvalstu jaunas aizsardzības un drošības filozofijas konstrukcijas. Par tām jau runāja šodien ministrs. Viena no tādām ir Baltijas valstu "nepiesegtā" neitralitāte vai reģionālā drošības sistēma kopā ar neitrālajām valstīm - Somiju un Zviedriju. Te gan jāsaka, ka neitralitāte ir efektīva un skaista tik ilgi, kamēr kāds "nepieklauvē" tev pie durvīm. Islandes piemērs - tā bija neitrāla valsts līdz brīdim, kamēr to neokupēja sabiedrotie. Labi, ka tas vēsturiski beidzās miermīlīgi - sabiedrotie atvainojās par okupāciju, un Islande iestājās - kur? NATO. Šodien neitralitāte ir kā grūtniecība pa pusei. Vinstons Čērčils teicis, ka neitralitāte ir atkarīga no tā, kurā pusē jūs esat neitrāli. Tā tas bija arī attiecībā uz Zviedriju. Piemēram, "aukstā" kara laikā Zviedrijas neitralitāti nodrošināja arī NATO "kodollietussargs", nevis tikai spēcīgā Zviedrijas pretgaisa aizsardzības sistēma. Neiztika arī bez kontaktiem ar NATO un bija slepena programma sadarbībai ar NATO, par palīdzības saņemšanu PSRS uzbrukuma gadījumā. Tie ir fakti, kurus mēs martā varējām dzirdēt Ziemeļatlantijas asamblejas seminārā Ženēvā un kurus minēja Zviedrijas armijas pulkvedis Nils Foranders. Zviedrijas un Somijas pozīcija ir tradicionāla - palikt ārpus militāriem blokiem, kaut gan šī nostāja ir pietiekoši elastīga, jo mēs zinām, ka Zviedrija sadarbojas ar Baltijas valstīm, labprāt uzņemas nopietnas saistības miera nodrošināšanā Baltijas jūras reģionā, Balkānos, palīdz "Baltbat" darbībā un tā tālāk. Drošībai ir jābūt nedalāmai. Zviedrija tāpēc atraida jebkādas lokālās, apvidus, drošības alianses veidošanas iespēju, un par to mēs šodien pārliecinājāmies tad, kad mēs Ārlietu komisijā tikāmies ar saviem kolēģiem no Zviedrijas Aizsardzības komisijas. Un viņi to apstiprināja. Attiecībā uz Baltijas valstu iespējamo neitralitāti mums droši vien būtu vērtīgi un ļoti interesanti zināt, vai kāda no lielvalstīm, ieskaitot NATO dalībvalstis, ir gatava to garantēt un vai šīs saistības varētu atrast vietu NATO Baltijas valstu hartā, par kuru mēs runājam un kuru mēs gaidām. Un tomēr - kapēc NATO? Pirmkārt, nav vairs divu naidīgu bloku pēc "aukstā" kara beigām. Eiropas savienība vēl nav izveidojusi savas drošības struktūras. Mēs nevaram uzskatīt Eiropas savienību kā alternatīvu NATO. Eiropas savienības un NATO paplašināšanas procesi ir eiroatlantiskās integrācijas divas dimensijas. Tādēļ vienīgā reālā kolektīvās drošības struktūra pasaulē ir NATO, kaut gan šodien, tiekoties ar Krievijas deputātiem, mēs uzzinājām, ka iespējama pavisam jauna drošības ass veidošanās - Maskava - Pekina - Teherāna. Otrkārt, svarīgi ir vēsturiskie aspekti - mums ir jāmācās no vēstures. Latvijas ārpolitikas modelis nevar būt tāds kā lielvalstīm - ASV, Krievijai vai Francijai un Lielbritānijai. Un te ir jāpiekrīt Polijas pārstāvim, kurš pēdējā simpozijā Romā Ziemeļatlantijas asamblejā teica, ka Krievija var būt pati par sevi Eiropā, bet Polija ir par mazu, tāpēc tā meklē sabiedrotos. Tālāk. Mūsu ārpolitika nevar būt arī neitralitātes politika kā Zviedrijai, kuru pēdējo simts gadu laikā nav postījis karš. Arī Dānija un Norvēģija nekad nav dzīvojušas 50 gadu okupācijas režīmā. Arī Čehija, Ungārija, Slovakija, Polija nekad nav bijušas PSRS sastāvā. Kā apliecina prakse, neitralitāti parasti izvēlas tās valstis, kuras nav cietušas pasaules karos, ko nevar teikt par mums, Baltijas valstīm. Baltijas valstis un NATO kopīgi atbild par stabilitāti un drošību Baltijas jūras reģionā. Un te diemžēl es nekādi nevaru piekrist Baltijas asamblejas nesen pieņemtajai rezolūcijai, kurā ir aicinājums uzņemt NATO pirmajā kārtā vienu no Baltijas valstīm. Arī Ziemeļatlantijas asamblejā šī ideja tika kategoriski noraidīta, jo nav lietderīgi izraut kādu valsti no viena reģiona vai apvidus. Un tagad jautājums, kas varbūt ir īpaši aktuāls: kā būt ar Krievijas nepārprotamo "nē" Baltijas valstu iestājai NATO? Vispirms būtu jāpasvītro, ka katrai valstij ir tiesības izvēlēties sev drošības sistēmu. Un mēs redzam vismaz trīs punktus, kas darīs skaidrākas Latvijas un Krievijas attiecības NATO ārējās adaptācijas kontekstā. Pirmkārt, mēs necenšamies pēc drošības pret Krieviju, bet pēc kopīgas drošības ar to. Otrkārt, mēs redzam attīstāmies mūsu attiecības pozitīvā virzienā, un, treškārt, mēs pasvītrojam, ka neredzam mūsu dalību NATO kā jaunu "dzelzs aizkara" radīšanu. Mēs saprotam, ka NATO galotņu tikšanās Madridē būs ļoti svarīga. Mēs ceram uz visu sabiedroto izpratni par to, ko mēs sagaidām no alianses, tas ir, skaidru dalības perspektīvu visām kandidātvalstīm un skaidru paziņojumu, ka pirmie nebūs pēdējie un noteiktas vadlīnijas nākošo kandidātvalstu uzaicināšanai, kā arī konkrētu atvērto durvju politikas izveidošanu. Un tagad, godātie kolēģi, nedaudz par mūsu ārpolitikas tā saucamo iekšējo dimensiju, proti, par informatīvo politiku, sabiedriskās domas izzināšanu, ārpolitikas skaidrošanu un publicitāti. Tūlīt piebildīšu, ka tas ir mūsu nepadarītais mājas darbs. Cerēt tikai uz žurnālistiem mums, politiķiem, būtu nepiedodami. Es domāju, ka vēl joprojām mūsu tautai nav skaidrs, ko tai nozīmē Eiropas savienība, ko nozīmē - iestāties NATO. Viss mūsu ārpolitikas pamatdarbs, kas nav mazs, ir vērsts pamatā uz āru."Mēs gribam, mēs varam, mēs jau esam gandrīz gatavi", - tā mēs visur ziņojam - visos starptautiskajos forumos, tikšanās reizēs. Bet vai mums ir zināms, kā NATO kandidātvalstu iedzīvotāji, pilsoņi, ieskaitot Latviju, izturas pret iestāšanos NATO? Lai to uzzinātu, piemēram, Slovakijā šajās dienās tiek rīkots referendums. Polija regulāri rīko aptaujas, un viņi zina, ka 1992. gadā tikai 50% iedzīvotāju bija par NATO, bet šogad jau 92 balsoja par iestāšanos aliansē. Čehi pašlaik saka, ka šodien tikai 42% iedzīvotāju ir par iesaistīšanos NATO. Pārējie vai nu nezina, vai ir pret. Otrkārt, vai mēs zinām, kā kandidātvalstu parlamenti, ieskaitot Saeimu, izturas pret iekļaušanos NATO? Čehijā 75% deputātu ir "par", Polijā - 90%. Tajā pašā laikā Čehijā tikai 50% parlamentāriešu ir pret referenduma rīkošanu šajā jautājumā. Arī pie mums Saeimā uzskati ir ļoti dažādi, un mēs esam par to pārliecinājušies, strādājot Ārlietu komisijā. Un, treškārt, vai mums ir zināms, kā pašas 16 NATO dalībvalstis izturas pret NATO paplašināšanu, jo, kā zināms, līgums par alianses paplašināšanu būs jāratificē parlamentos? Man personīgi bija jaunums, kad es seminārā uzzināju, ka, iespējams, Holandes parlaments nenobalsos par līguma ratifikāciju, proti, par NATO paplašināšanu, un ka viena no tur ietekmīgākajām partijām - liberālā partija - būs pret. Par daudzu valstu parlamentu nostāju mums vienkārši nav informācijas. Es uzdevu šos jautājums sev un mums tādēļ, ka mēs vāji, nepietiekoši darbojamies mūsu tautas informēšanā. Mēs maz stāstām, kas tiek darīts gan savas valsts, gan tautas drošībai. Un nenoliedzami ārpolitikas jomā pietiekoši profesionāli darbojas Ārlietu ministrija, Eiropas lietu ministrs Kiršteins, Saeimas delegācijas gan Eiropas padomes Parlamentārajā asamblejā, gan Rietumeiropas savienībā, Ārlietu komisijā un Aizsardzības un iekšlietu komisijā, bet mums trūkst tā, ko sauc par sociālpsiholoģisko kompetenci. Drošība ir skābeklis, ko elpo valsts neatkarība un tautas brīvība. Godātie kolēģi! Latvijai ir īpašs ģeopolitiskais stāvoklis. Neatkarīgās Latvijas valsts pirmais ārlietu ministrs Zigfrīds Meierovics, kuram ir vislielākie nopelni Latvijas neatkarības izcīnīšanā, 1920. gadā kādā sarunā teica, ka Latvijas neatkarība ir trausls jēdziens, jo Latvija tiek apdraudēta kā no Austrumiem, tā no Rietumiem, bet, ja arī uz īsu brīdi Latvija būtu patstāvīga, tam būtu liela nozīme mūsu nākotnei. Viņš uzsvēra arī to, ka Latvija grib būt par tiltu, nevis par barjeru starp valstīm saimnieciskā ziņā, bet ne politiskā ziņā. Runājot par neatkarību, Meierovics minēja arī to, ka latvieši būtu pateicīgi, ja liktenis šādai atelpai mums piešķirtu kaut 25 gadus. Toreiz liktenis mums atelpai bija atvēlējis tikai 20 gadu. Šodien mēs negribam atelpu, mēs gribam elpot ar pilnu krūti. Paldies par uzmanību.".
• 1997_05_07_a-seq14 language "lv".
• 1997_05_07_a-seq14 speaker Imants_Daudiss-1945.
• 1997_05_07_a-seq14 mentions Q822919.
• 1997_05_07_a-seq14 mentions Q211.
• 1997_05_07_a-seq14 mentions Q79820.
• 1997_05_07_a-seq14 mentions Q649.
• 1997_05_07_a-seq14 mentions Q193089.
• 1997_05_07_a-seq14 mentions Q33.
• 1997_05_07_a-seq14 mentions Q1020384.
• 1997_05_07_a-seq14 mentions Q39731.
• 1997_05_07_a-seq14 mentions Q35.
• 1997_05_07_a-seq14 mentions Q159.
• 1997_05_07_a-seq14 mentions Q15628977.
• 1997_05_07_a-seq14 mentions Q142.
• 1997_05_07_a-seq14 mentions Q189.
• 1997_05_07_a-seq14 mentions Q7184.
• 1997_05_07_a-seq14 mentions Q23666.
• 1997_05_07_a-seq14 mentions Q36.
• 1997_05_07_a-seq14 mentions Q38.
• 1997_05_07_a-seq14 mentions Q15180.
• 1997_05_07_a-seq14 mentions Q28.
• 1997_05_07_a-seq14 mentions Q218.
• 1997_05_07_a-seq14 mentions Q34.
• 1997_05_07_a-seq14 mentions Q20.
• 1997_05_07_a-seq14 mentions Q213.
• 1997_05_07_a-seq14 mentions Q956.
• 1997_05_07_a-seq14 mentions Q220.
• 1997_05_07_a-seq14 mentions Q3616.
• 1997_05_07_a-seq14 mentions Q2807.
• 1997_05_07_a-seq14 mentions Q71.
• 1997_05_07_a-seq14 mentions Q8016.
• 1997_05_07_a-seq14 mentions Q16348230.