Saeima Linked Data Fragments server

Matches in Saeima for { <http://dati.saeima.korpuss.lv/entity/speech/1997_05_07_a-seq12> ?p ?o. }

• 1997_05_07_a-seq12 type Speech.
• 1997_05_07_a-seq12 number "12".
• 1997_05_07_a-seq12 date "1997-05-07".
• 1997_05_07_a-seq12 isPartOf 1997_05_07_a.
• 1997_05_07_a-seq12 spokenAs 46.
• 1997_05_07_a-seq12 spokenText "Godātais sēdes vadītāj, godātie kolēģi Saeimas deputāti! Godātais ministra kungs! Es vēlētos sākt ar salīdzinājumu no tēlotājmākslas. Ja mēs iedomājamies vienu klasisku ķīniešu gleznu, tad priekšplānā mēs redzam, ka mākslinieks ir uzzīmējis lielus kalnus, lielu jūru, augstas debesis, taču tad, ja mēs pieliecamies tuvāk, mēs ieraugām, ka kaut kur starp kalniem ir viena maza, maza mājiņa, un tad, kad mēs pieliecamies vēl tuvāk, tad mēs ieraugām vienu mazu, mazu cilvēciņu kaut kur blakus tai mājiņai. Es gribētu teikt, iztēlojoties, kā mākslinieks šo darbu ir radījis, ka viņš ir ņēmis lielu otu, uztriepis debesis, kalnus un pēc tam sācis strādāt ar mazāku otiņu, salīdzinoši kā Birkava kungs, kurš mums šeit uzvilka šo rāmi, uzzīmēja debesis, kalnus, jūru. Mans uzdevums šobrīd būtu ņemt mazāku otiņu un piezīmēt klāt dažas sīkākas detaļas. Es gribētu sākt ar rāmi, proti, konstatēt to, kur mēs šobrīd atrodamies vai kādu es redzu moderno starptautisko attiecību kontekstu 20. gadsimta beigās, kur Latvija atrodas. Birkava kunga ziņojumā es saklausīju dažus apstiprinājumus, kas tomēr liecina par to, ka kopš 20. un 30. gadiem starptautiskajā modernajā politikā ir notikušas būtiskas izmaiņas, proti, starptautiskajās attiecībās galvenā darbojošās persona vairs nav valsts. Mums par pārsteigumu Ārlietu ministrijai šodien vairs nepieder monopols ārpolitikas īstenošanā. Milzīgs pārrobežas darījumu skaits šodien būtiski ietekmē kā iekšpolitiku, tā ārpolitiku. Un, ja būtu iespējams to salīdzināt, es gribētu teikt, ka ekonomiskās un politiskās attiecības veido valstis ar noteiktām robežām, turpretī ekoloģiskās problēmas ignorē valsts robežas, jo jūrā nokļuvušam mazutam nevar aizliegt pārvietoties no vienas valsts teritoriālajiem ūdeņiem uz citas valsts teritoriju vai arī indīgajām vielām, kas nonāk atmosfērā, aizliegt ar vēju šķērsot valstu robežas. Līdzīgus secinājumus aizvien vairāk jums iespējams attiecināt arī uz politiskajām un ekonomiskajām norisēm, uz tā saucamajiem zemajiem kontaktiem, kur ārpolitiku arvien vairāk sāk veidot cilvēku savstarpējās attiecības, kur ārpolitiku arvien vairāk sāk ietekmēt biznesa darījumi un transnacionālās organizācijas. Es vēlos arī teikt, ka pagātnē ir palicis tas laiks, kad starptautiskajās attiecībās spēks bija visefektīvākais instruments politisko mērķu sasniegšanai. Ārpolitikas jautājumos pagātnē, manuprāt, ir palicis arī tas laiks, ka starptautiskajās attiecībās pastāvēja stingra hierarhija, kad politika tika iedalīta "lielajā" un "mazajā" politikā, kur pie "lielās" politikas tika pieskaitīti militārās drošības un valsts aizsardzības jautājumi, bet "mazajai" politikai tika atstāta ekonomisko un sociālo jautājumu risināšana. Es vēlos teikt, ka šodien, 20. gadsimta beigās, šādas hierarhijas nav un ka politika netiek dalīta "lielajā" un "mazajā". Tas sasaucas ar tēzi, ko sacīja Birkava kungs par iekšpolitikas un ārpolitikas saplūšanu, kas lielā mērā nosaka to, ka visas politikas sfēras kļūst aptuveni vienādi nozīmīgas. Militārā drošība un aizsardzība, kas nav mazsvarīgs faktors starptautiskajās attiecībās, šodien nebūt nedominē un nenosaka dienas kārtību. Latvijas Ārlietu ministrija ir definējusi ministrijas galvenos darbības mērķus, ka tie būtu drošība un stabilitāte, bet blakus tiem šodien skaidrāk nekā iepriekš ir jānosauc arī cits mērķis, kas varbūt ir Ārlietu ministrijas darbības pamatuzdevums, - šīs valsts un šīs valsts iedzīvotāju labklājība un šīs labklājības veicināšana. Lielā mērā ārpolitikas uzdevums šodien ir izlauzt ceļu mūsu precēm uz starptautiskajiem tirgiem, bet ārvalstu investīcijām izlauzt ceļu uz Latviju. Labs piemērs tam varētu būt Latvijas Attīstības aģentūras nesen organizētās Latvijas dienas Hanoveras rūpniecības gadatirgus ietvaros, kur Latvijas delegāciju pārstāvēja arī valdības locekļi un Valsts prezidents. Pēc šīs izstādes, apkopojot šo Latvijas dienu rezultātus, daudzi Latvijas uzņēmumi saņēma no vācu uzņēmumiem iepriekš nepieredzētu pasūtījumu skaitu un noslēdza iepriekš nepieredzētu daudzumu darījumu. Es gribētu teikt, no otras puses, tā, ka tas ir labs piemērs, kā mēs varam rīkoties. Eirocentriskā domāšana labi noder politisko, varbūt drošības jautājumu risināšanā, turpretī šo ekonomisko jautājumu risināšanā tā jau ir pagātne. Ekonomikā šodien robežas, ģeogrāfiskais izvietojums vairs nav tik nozīmīgs kā informācija kā tāda. Šīs robežas un ģeogrāfiskais izvietojums vienkārši vairs nenosaka šo galveno lomu. Kā labu piemēru es gribu minēt Čīles investīcijas Latvijā. Jūs iedomājieties mazo valstiņu - Čīli. Varbūt šai pirmajai investīcijai Latvijā firmai "Corpora Tres Montes", kura ir privatizējusi "Straumi", bija tīri gadījuma raksturs. Viņi šobrīd tur ražo sausās sulas, lai eksportētu tās uz Krievijas tirgu. Viņi šeit ir ieguldījuši 5 miljonus dolāru un atraduši Latviju, iepazinušies ar Latviju. Šodien viņu interese ir milzīgi pastiprinājusies par Latviju - vienu tālu valsti. Un viņi popularizē un reklamē šīs milzīgās ģeogrāfiskās iespējas, šīs milzīgās tranzīta dzīslas iespējas arī citām firmām Čīlē. Šobrīd šī pati firma saistībā ar Liepājas ostu un citiem projektiem plāno investēt Latvijā vēl aptuveni 50 miljonus dolāru. Tas nozīmē tikai to, ka ģeogrāfiskajam attālumam modernajā ekonomikā nav izšķiroša loma, bet gan informācijai. Manuprāt, ir otra lieta, kas attiecas uz šiem tālajiem tirgiem - nosacīti tālajiem, ģeogrāfiski tālajiem tirgiem. Proti, pilnīgi neizmantots līdz šim ir Dienvidaustrumāzijas milzīgais ekonomiskais potenciāls. Ja Japānai šodien ir vēstniecība Igaunijā, pārstāvniecība Lietuvā, tad jautājums ir tāds: kāpēc šodien Japānai nav nekā Latvijā? Šim gigantam. Es gribu runāt par to, ka, runājot par Dienvidaustrumāzijas tirgu un šī ekonomiskā potenciāla apgūšanu, milzīga nozīme būtu agresīvas informācijas kampaņai šajā virzienā, kas varētu vietējos uzņēmējos un investoros radīt interesi par Latviju. Bet es gribu teikt arī vienu citu lietu. Es gribu parunāt par vienu valsti, kura ir pietiekami labi informēta par Latviju, kurai pašai, neatkarīgi no šādām agresīvām reklāmas kampaņām, ir interese par Latviju, kura šeit darbojas un šo interesi apliecina jau vairākus gadus. Taču tas ir arī sarežģīts jautājums starptautiskajās attiecībās - tā ir Taivana. Un es īpaši gribu uzsvērt šo Taivanas jautājumu savā runā. Protams, es neizvirzu šodien šeit jautājumu par Ārlietu ministrijas ārpolitikas kursu attiecībā uz diplomātiskajām attiecībām ar Ķīnu, kas neļauj veidot diplomātiskās attiecības ar Taivanu. Es neizvirzu jautājumu par vērtību orientāciju, par cilvēktiesībām un visiem citiem šiem jautājumiem, to skaitā par Latvijas nostāju pret ASV un Dānijas rezolūciju par cilvēktiesību pārkāpumiem Ķīnā. Es vienkārši gribu norādīt uz tīri praktiskām lietām, ka, manuprāt, Ārlietu ministrija pārāk ir polarizējusi savu viedokli šajā jautājumā, un ar konkrētiem piemēriem ilustrēt to, ka diplomātiskās attiecības ar Ķīnu, līdzīgi kā tas ir daudzām citām pasaules valstīm, neliedz paralēli veidot ļoti ciešas un draudzīgas attiecības, kuras būtu abpusēji izdevīgas, ar Taivanu. Es negribu, ka zaļās gaismas iedegšana Ķīnai sāktu lēnām izpausties kā nepraktisks un nekonstruktīvs Taivanas iniciatīvu noliegums. Diplomātijai, kā jūs minējāt, ir jābalstās uz praktiskiem un konstruktīviem risinājumiem, uz tirdzniecības un tūrisma apjoma izvērtēšanu. Vai Taivanai ir interese Ziemeļeiropā? Atbild: "Jā, ir!" Zviedrijas tirdzniecības apjoms ar Taivanu 1995. gadā ir 1,2 miljardi Amerikas Savienoto Valstu dolāru. Taivana ir Zviedrijas otrais lielākais tirdzniecības partneris Dienvidaustrumāzijā. Visām Ziemeļvalstīm ir pozitīva tirdzniecības bilance ar Taivanu, un galvenie materiāli, ko viņi eksportē uz Taivanu, ir kokmateriāli, koksne, papīrs - tieši tie produkti un tās eksportpreces, ar kurām arī Latvija varētu sekmīgi konkurēt šajā milzīgi ietilpīgajā Taivanas iekšējā tirgū, kurai nav dabas resursu, bet kurai ir lielas patēriņa iespējas. Es gribu runāt arī par tūrismu. Piemēram, pagājušajā gadā Zviedriju vien apmeklēja 12 000 tūristu no Taivanas. Tad, kad es viesojos Taibei Pasaules tirdzniecības centrā, es novirzījos no manas vizītes dienas kārtības un iegriezos apciemot Somijas tūrisma pārstāvniecību šajā tirdzniecības centrā, un viņi, uzzinājuši, ka es esmu Latvijas pārstāvis, teica: "Mēs katru dienu saņemam piecus vai sešus zvanus no mūsu rezidentiem. Un viņi mums, somiem, lūdz iespēju izkārtot Baltijas valstu vīzas." Es uzskatu, ka viens praktisks risinājums varbūt, nepārskatot lielās līnijās attiecības ar Ķīnu, būtu, izmantojot Latvijas Attīstības aģentūru, atvērt pārstāvniecību Taibei, kur risināt jautājumus par kultūras apmaiņu, kur risināt jautājumus par tūrisma veicināšanu un piedāvāt vietējam tirgum informāciju par iespējamajiem tirdzniecības darījumiem, par mūsu Latvijas eksportprecēm un Taivanas investīciju iespējām šeit, Latvijā. Šādas pārstāvniecības ir 18 Eiropas valstīm, kurām visām ir diplomātiskās attiecības ar Ķīnu, nevis ar Taivanu. Tur ir tieši šādas tirdzniecības un tūrisma pārstāvniecības, kas ir arī pilnvarotas izsniegt vīzas vietējiem Taivanas rezidentiem. Šo 18 Eiropas valstu starpā ir Čehija, Polija un nākotnē, kā es to esmu sapratis no pēdējās ārlietu ministra vietnieka vizītes, no Taivanas vizītes Lietuvā, arī Lietuva, kas bija pirmā no Baltijas valstīm, kura nodibināja diplomātiskās attiecības ar Ķīnu, kura ir vienīgā no Baltijas valstīm, kam ir vēstniecība Pekinā, un kura šobrīd arī plāno atvērt pārstāvniecību Taibei. Es uzskatu, ka tas ir tas praktiskais ceļš, kuru mēs varam iet un kurš būs abpusējs ieguvums. Un es arī lūdzu šajā gadījumā varbūt ministra kungu - mēs izteiksim šādu aicinājumu no Taivanas atbalsta grupas šeit Saeimā - uz vienu konstruktīvu diskusiju par tiem principiem, uz kādiem mēs šīs attiecības ar Taivanu varam risināt. Un es ceru, ka arī ministrs būs praktisks šajos jautājumos. Paldies par uzmanību.".
• 1997_05_07_a-seq12 language "lv".
• 1997_05_07_a-seq12 speaker Maris_Vitols-1972.
• 1997_05_07_a-seq12 mentions Q822919.
• 1997_05_07_a-seq12 mentions Q211.
• 1997_05_07_a-seq12 mentions Q37.
• 1997_05_07_a-seq12 mentions Q191.
• 1997_05_07_a-seq12 mentions Q193089.
• 1997_05_07_a-seq12 mentions Q33.
• 1997_05_07_a-seq12 mentions Q148.
• 1997_05_07_a-seq12 mentions Q39731.
• 1997_05_07_a-seq12 mentions Q35.
• 1997_05_07_a-seq12 mentions Q159.
• 1997_05_07_a-seq12 mentions Q15628977.
• 1997_05_07_a-seq12 mentions Q36.
• 1997_05_07_a-seq12 mentions Q34.
• 1997_05_07_a-seq12 mentions Q213.
• 1997_05_07_a-seq12 mentions Q17.
• 1997_05_07_a-seq12 mentions Q956.
• 1997_05_07_a-seq12 mentions Q298.
• 1997_05_07_a-seq12 mentions Q1867.