Saeima Linked Data Fragments server

Matches in Saeima for { <http://dati.saeima.korpuss.lv/entity/speech/1997_05_07_a-seq10> ?p ?o. }

• 1997_05_07_a-seq10 type Speech.
• 1997_05_07_a-seq10 number "10".
• 1997_05_07_a-seq10 date "1997-05-07".
• 1997_05_07_a-seq10 isPartOf 1997_05_07_a.
• 1997_05_07_a-seq10 spokenAs 84.
• 1997_05_07_a-seq10 spokenText "Augsti godātie deputāti un klātesošie Ministru kabineta locekļi! Vispirms es gribētu pateikties ārlietu ministram par to, ka viņš rada iespēju šeit ierasties, nolasīt ziņojumu un pateikt mums savu viedokli par ārpolitiku un ļaut mums apmainīties ar viedokļiem, kurus, kā jau es teicu, es ceru, viņš ņems arī vērā. Taču šodien, runājot par ārpolitiku, man gribētos akcentēt divus momentus: cik mēs Latvijā esam gatavi tam, ja nepiepildās mūsu pamatievirzes un pamatnostādnes ārpolitikā? Jo es domāju, ka šajā zālē būs ļoti maz deputātu, kuri teiks, ka Latvijas pamatnostādnes, kā jāvirzās tālāk Latvijas ārpolitikai, ir nepareizas. Pamatnostādnes ir pareizas. Mūsu vēlme viennozīmīgi arī ir pareiza, bet ar mūsu vēlmi ļoti bieži, kā ir parādījusi prakse, vien ir par maz. Un te ir jautājums: cik mēs praktiski, nevis teorētiski esam gatavi tam, ka mūsu vēlmes tiek atteiktas? Cik šie izstrādātie alternatīvie modeļi ir pieņemami Latvijai, nevis Krievijai, Francijai vai Norvēģijai, un kas jādara Latvijas valdībai, ja mēs nebūsim NATO? Un mēs zinām, ka mēs pirmajā kārtā patiešām tur nebūsim. Kādu ceļu iet? Ko veikt? Kas ir mūsu Ārlietu ministrijas portfelī? Ar to tad arī vajadzētu sākt un runāt ar deputātiem, runāt arī ar Latvijas tautu, lai cilvēki nedzīvotu ilūzijā, ka tūlīt, tūlīt tas notiks. Jāsaka: jā, mēs turp ejam, bet šis ceļš šobrīd mums vēl nav kļuvis par realitāti, ir jāatrod cits! Nākamais jautājums, ja mēs runājam par valsts ārpolitiku, es gribētu teikt, ir tāds: cik valsts ārpolitika ir saskaņota un atbilst valsts iekšpolitikai? Cik lielā mērā ārlietu ministra darbība tiek saskaņota ar citu ministru darbībām? Vai mums nav izveidojusies tāda situācija, ka ārlietu ministrs iet savu ceļu - drošu, noteiktu un, varētu teikt, bieži vien pārliecinošu, turpretī citi ministri uzskata, ka viņi dzīvo savu atsevišķo dzīvi, nesaistot to kopā ar ārpolitiku. Man ir prātā kaut vai tāds mazs, sīks piemērs, kas it kā nekas nebūtu, tikai maza, sīka saķeršanās, - Maskavas Valsts universitātes filiāles atklāšana Latvijā. Vai izglītības ministrs, pirms teica "jā" vai "nē", aizgāja pie ārlietu ministra un aprunājās, ko nozīmē pateikt "jā" vai "nē"? Jo sen ir pagājis tas laiks, kad bija Maskavas universitāte un Latvijas universitāte un kad viņas slēdza savas vienošanās. Tagad tās ir divu neatkarīgu valstu universitātes, un šis jautājums arī ir starpvalstu jautājums. Kā var izveidoties situācija, ka izglītības ministrs smaidot saka: es gribēju būt diplomātisks! Vai ir šis kopējais kurss vai nav? Kurā brīdī un kādā veidā katram ministram ir tiesības tēlot diplomātu un pēc tam arī īsti neatzīt, kas ir noticis vai kas nav noticis? Nākamais jautājums - Bēgļu likums. Viennozīmīgi nepieciešams Eiropas savienības ceļā. Jā! Bet atkal ir nākamais jautājums: vai likuma izstrādātāji ir veikuši visu, kas bija nepieciešams, lai šis likums patiešām Latvijā varētu sākt darboties? Vai ir panākta vienošanās ar Latvijas Pašvaldību savienību, jo pašvaldības būs tās, kurām daudz kas no šinī likumā noteiktā būs jārealizē? Un ir šausmīgi rūgti dzirdēt, ka uz jautājumu atbild tā: "Nē, ar pašvaldībām mēs neesam runājuši! Pieņemsim likumu un tad jau skatīsimies, kā ar viņām to saskaņot." Vai šāda veida rīcība valsts iekšienē veicina to, lai Latvijas ārpolitiskais prestižs augtu un lai patiešām mēs praktiski realizētu to, ko mēs gribam realizēt? Tālāk - Latvijas ārpolitika un Latvijas ekonomiskā neatkarība. Tās, manuprāt, ir divas lietas, kas ir visciešāk saistītas, jo šodien pēc Krievijas Domes delegācijas vizītes Latvijā (tā gan vēl nav beigusies, tā turpinās) arvien biežāk gribas uzdot jautājumu: vai var būt politiski neatkarīga valsts, kurai cita valsts var diktēt ekonomiskos noteikumus? Un atbilde laikam visiem ir viena: nē, tāda valsts politiski nevar būt neatkarīga, ja kāds var draudēt: "Es jums aizgriezīšu naftas vadu, un tad jūs redzēsit, kas ar jums notiks!" Un mēs zinām, ka notiks diezgan daudz kas. Daudz kas nepatīkams un daudz kas smags. Un budžetā radīsies pamatīgs robs. Vai Latvijas iekšējais ražošanas potenciāls, tā attīstība, tendences, Latvijas preču ražošana atbilst ārpolitikas kursam un drošai gaitai uz Eiropas savienību? Vai tas ir iekšēji saskaņots un šodien atbilst tam? Nākamais jautājums, kas tieši tāpat ir saistīts ar šo ekonomisko neatkarību, ir jautājums par to, vai cita valsts drīkst diktēt savas prasības un teikt: tikai tad, ja tiks izdarīts tas un tas, ja tiks izmainīts Pilsonības likums, ja sāksies vispārēja naturalizācija, mēs ratificēsim līgumus! Līgumus, no kuriem atkal ļoti atkarīga ir Latvijas ekonomika. Vai Latvijā drīkst būt šāda situācija un vispār rasties domas par to, ka mums varbūt tomēr būs jāpakļaujas, jo, redziet, viņi diktē? Vai valstī nebija jābūt tādai situācijai, ka tas gan var radīt zināmas grūtības, bet ne tādas, lai politiķis atļautos teikt: jā, mums laikam būs viņi jāuzklausa! Un te jau arī ir citi piemēri. Jautājums labklājības ministram, kura diemžēl nav šeit klāt, jo viņš laikam uzskata, ka labklājības sfēra nav saistāma ar ārpolitiku: vai Eiropas savienība runās un pieņems valsti, kur pensija ir 2 lati? Vai ekonomiski valsts ar šādu iekšējo struktūru ir vajadzīga Eiropas savienībai, jo tur nav paredzētas subsīdijas un ieguldījumi pensiju izmaksāšanai valsts iedzīvotājiem? Arī šis process un šī likumdošana ir jāsaskaņo ar ārpolitisko virzību. Nav jādomā par desmitgadu perspektīvu, kas būs tad, kad būs, bet gan par to, kā tas saskan ar rīcību, ko šodien dara valsts? Un tālāk ir vēl viena lieta. Ja nu notiek brīnums un mums saka: jā, NATO durvis ir vaļā, tad man ir elementārs jautājums - Birkava kungs, kur jūs ņemsit naudu, lai samaksātu dalības maksu? Vai Latvijā ir izveidots rezerves fonds naudas izteiksmē, lai sāktu realizēt tās prasības, ko izvirza NATO, ko izvirza Eiropas savienība? Mēs šodien esam nonākuši tik tālu, ka mums ir jāsaka tā: mēs nevaram nopirkt ēku Francijā, jo nav laicīgi pras��ta nauda, bet tas, ko prasa ēka Francijā un viņas nopirkšana, ir mazs sīkums salīdzinājumā ar to summu, ko valstij prasa iestāšanās NATO. Un tad vēlreiz ir jautājums: kā ir saskaņota ekonomiskā varēšana ar ārpolitiskajām iespējām, kādas Latvijai tiek pavērtas? Un pēdējā piebilde pie šīs runas ir tāda. Birkava kungs, jā, naudas jums ir iedalīts mazāk, bet atkal - nauda jums ir iedota tik daudz, cik daudz budžets varēja atļauties, jo citādi kādam tā bija jāatņem. Un tātad vēlreiz - lai būtu aktīva ārpolitika, kura ir nepieciešama Latvijai, ir jāpiepilda budžets, bet to var piepildīt, tikai attīstot ražošanu, un tāpēc man gribētos aicināt Birkava kungu aktīvāk Ministru kabineta sēdēs saistīt šos abus jautājumus - Latvijas ekonomisko varēšanu un ārpolitiskās aktivitātes, to, cik lielā mērā mēs esam gatavi ekonomiski realizēt to, ko pasaule mums ārpolitikā piedāvā. Es gribu šodien teikt, ka ekonomiski mēs esam "zem nulles", bet politiski mēs esam krietni, krietni plus skalā, taču, kamēr šie divi rādītāji nebūs līdzsvarā, diemžēl daudzas iespējas mums var paiet garām. Un visbeidzot es tomēr gribētu teikt jums, Birkava kungs, ka šārīta strīds televīzijā "Rīta bumā", kurš tad bija vainīgs, kāpēc Saeima nesaņēma jūsu uzstāšanās tēzes, kā mēs bijām vienojušies Ārlietu komisijā, 7 dienas iepriekš... Diemžēl tie bija jūsu ierēdņi, jo ir ļoti īpatnēji Saeimā saņemt dokumentu un neizplatīt to 7. maijā līdz pulksten 12.00. Es ceru, ka tas bija pārpratums, kuru jūs novērsīsit, bet šinī gadījumā es arī gribētu attaisnot Saeimas Ārlietu komisiju, jo viņa nav pieradusi saņemt šāda veida dokumentus 24 stundas pirms sēdes.".
• 1997_05_07_a-seq10 language "lv".
• 1997_05_07_a-seq10 speaker Ilga_Kreituse_(Grava)-1952.
• 1997_05_07_a-seq10 mentions Q822919.
• 1997_05_07_a-seq10 mentions Q211.
• 1997_05_07_a-seq10 mentions Q649.
• 1997_05_07_a-seq10 mentions Q193089.
• 1997_05_07_a-seq10 mentions Q159.
• 1997_05_07_a-seq10 mentions Q15628977.
• 1997_05_07_a-seq10 mentions Q142.
• 1997_05_07_a-seq10 mentions Q7184.
• 1997_05_07_a-seq10 mentions Q20.
• 1997_05_07_a-seq10 mentions Q13164.