Matches in Saeima for { <http://dati.saeima.korpuss.lv/entity/speech/1997_04_24-seq86> ?p ?o. }
Showing items 1 to 11 of
11
with 100 items per page.
- 1997_04_24-seq86 type Speech.
- 1997_04_24-seq86 number "86".
- 1997_04_24-seq86 date "1997-04-24".
- 1997_04_24-seq86 isPartOf 1997_04_24.
- 1997_04_24-seq86 spokenAs 77.
- 1997_04_24-seq86 spokenText "Godājamie kolēģi! Es paņēmu līdzi grāmatiņu, kas saucas "Mērfija likums", tur ir tādas ļoti vērtīgas lietas kā mistera Koula aksioma: "Mūsu planētas intelekta summa ir konstants lielums; tajā pašā laikā iedzīvotāju skaits arvien pieaug." Es gandrīz katram no mūsu runātājiem esmu piemeklējis pa vienai aksiomai. Fullera likums ļoti labi derētu Čerānam un Ozoliņa kungam, tas ir šāds: "Jo tālāk no lasītāja vai skatītāja notiek nelaime, jo lielāks līķu skaits nepieciešams, lai šai nelaimei pievērstu uzmanību." Rubina kungam es varētu ieteikt Lipmena dilemmu: "Cilvēki specializējas savu lielāko vājību jomā." Norādot uz "Latvijas ceļu" (un beigu beigās attiecībā arī uz Kostandas kungu un Mauliņu kungu): "Personai ar vismazākajām zināšanām ir visvairāk viedokļu." Es jums gribētu teikt attiecībā uz medikamentiem, kurus Labklājības ministrija ir nopirkusi un dalījusi slimnīcām un pansionātiem: tas ir valsts garantēts Pasaules Bankas kredīts. Šie medikamenti ir saņemti 1993. gadā, un šos medikamentus vajadzēja izdalīt, jo pretējā gadījumā šie medikamenti būtu vienkārši jānoraksta. To darīju es, maksādams par šiem medikamentiem un dalīdams tos slimnīcām. To šogad darīja arī Makarova kungs un Viņķeļa kungs, un, ticiet man, ja nākamajā gadā ministrs būs Kostandas kungs, viņš kā godīgs cilvēks darīs tieši tāpat, jo viņš ļoti labi sapratīs, ka firma "Grindeks" ir valsts uzņēmums un ka valsts uzņēmums - tā ir Latvijas valsts nauda, un ka vienkārši norakstīt vai izmest laukā vienalga kurus medikamentus - tas nozīmē izšķērdēt Latvijas valsts naudu. Ja Makarova kungs šo naudu tomēr nolemj atdot pansionātiem vai slimnīcām, tad tas ir tikai labs darbs un to viņam pārmest nevar. Šodien mēs esam skatījuši ļoti daudzus jautājumus par pensijām, un man priekšā ir dokuments, kas liecina, kā ir mainījies piešķirto pensiju skaits Latvijas Republikā pēdējo mēnešu laikā. Janvārī bija piešķirtas 1207 pensijas, turpretī martā, pēc tam, kad tika iztaisīta zināma ažiotāža sakarā ar iespējamām likuma izmaiņām, tika piešķirtas jau 3938 pensijas. Tas nozīmē, ka cilvēki, kas nebija īsti pārliecināti par to, ka viņiem šobrīd jādodas pensijā, nobijušies no iespējamām izmaiņām pensiju likumdošanā, sāka strauji pieprasīt šo pensiju. Teiktais īpaši attiecas uz kundzēm 55-57 gadu vecumā. Un otrs rādītājs: jaunpiešķirto pensiju vidējais apmērs 1997. gada janvārī bija 48,45 lati, turpretim martā bija 42,4 lati, tātad jau martā izmisīgi mēģināja aiziet pensijā cilvēki, kam bija mazāka vidējā izpeļņa. Es nevēlos teikt, ka absolūti viss pensiju likumdošanā ir kārtībā, bet apzināta Pensiju likuma vai Labklājības ministrijas "šūpošana" ir darbs pret savu valsti, pret savu tautu, jo tas nozīmē, ka mēs mēģinām "izšūpot" otro lielāko Latvijas budžetu, tas ir sociālais budžets, kas ir gandrīz viena trešā daļa no Latvijas kopējā budžeta."Izšūpojot" šo naudas summu un "izšūpojot" šo likumdošanu, mēs nekādā ziņā nepalīdzam savai valstij. Regulāras un ļoti biežas likuma maiņas ne pie kā laba nav novedušas. Katra šāda likumdošanas izmaiņa ļoti rūpīgi jāpārdomā, lai nākamās izmaiņas, piemēram, pēc eventuālas viena, otra vai trešā ministra nomaiņas, nenovestu pie vēl absurdākiem rezultātiem, kādus mēs pat šodien nevaram prognozēt. Un dīvaini ir tas, ka, neskatoties uz tām problēmām, kas ir Latvijas Pensiju likumā, šo likumu izmisīgi mēģina pārņemt daudzas citas Austrumeiropas valstis, turklāt mēģina to pārņemt bez mūsu ieteiktajām eventuālajām izmaiņām. Es vēlreiz atkārtoju: šis likums ir pieslīpējams, bet fundamentāli maināms tas nav. Tāpat kā fundamentāli nav maināma Latvijas Labklājības ministrijas vadība, un ir jāļauj tai strādāt tanī ritmā un ar to varēšanu, kāda tai šodien ir. Man līdz šim ir bijušas lielas pretenzijas par finansēšanas kārtību veselības aprūpē, un mēs ar dakteri Viņķeli regulāri visās iespējamās tikšanās reizēs par to esam ļoti skaļi diskutējuši, apšaubot viens otra kompetenci, taču man jāsaka tā: diemžēl šī reforma tomēr iet savu gaitu, un tagad to apturēt būtu vislielākais neprāts, jo Latvijā vairākreiz mainīt virzienu nedrīkstam. Ja mēs esam šoreiz noteikuši kādu virzību Latvijas veselības aizsardzības finansēšanai, tad pa šo taku mums ir jāiet un visiem pārējiem pie šīs takas stingri jāturas. Un tad nu lai Makarova kungs un Viņķeļa kungs, kuri tagad perfekti pārvalda šo sistēmu, kuru viņi ir izdomājuši līdz pēdējam santīmam, turpmāk arī atbild un turpina savu darbu!".
- 1997_04_24-seq86 language "lv".
- 1997_04_24-seq86 speaker Peteris_Apinis-1958.
- 1997_04_24-seq86 mentions Q211.
- 1997_04_24-seq86 mentions Q7164.
- 1997_04_24-seq86 mentions Q2071602.