Saeima Linked Data Fragments server

Matches in Saeima for { <http://dati.saeima.korpuss.lv/entity/speech/1997_04_24-seq47> ?p ?o. }

• 1997_04_24-seq47 type Speech.
• 1997_04_24-seq47 number "47".
• 1997_04_24-seq47 date "1997-04-24".
• 1997_04_24-seq47 isPartOf 1997_04_24.
• 1997_04_24-seq47 spokenAs 84.
• 1997_04_24-seq47 spokenText "Vēlreiz paldies par uzmanību, godājamie deputāti. Paldies par vārdu. Es gribēju teikt, ka, spriežot par Pensiju likumu, tieši Makarova kungs varbūt nebūtu tas, uz kuru vajadzētu likt to pašu lielāko punktu un kuru tieši par to kritizēt. Es tieši toreiz strādāju 5. Saeimas Sociālo un darba lietu komisijā, mēs ļoti nopietni strādājām pie Pensiju likuma, jo mēs arī sapratām, ka tāds Pensiju likums, kāds tas bija - ka cilvēka līdzdalība savas pensijas veidošanā bija pilnīgi izslēgta -, arī nav pieņemams, un, pēc dažādu valstu vairāku ekspertu domām, bija skaidrs, ka ir jāiet uz apdrošināšanas principa ieviešanu pensionēšanai. Par šo principu tika ļoti ilgi un pamatoti diskutēts Sociālo un darba lietu komisijā, un faktiski lielākā daļa, gandrīz visi deputāti, piekrita. Tiešām, - ja mēs ejam pa šo reformu ceļu un gribam veikt šo reformu kompleksi, tad tiešām šis princips ir nepieciešams, tas ļaus jauniem cilvēkiem vairāk strādāt, būt ieinteresētiem savas nākotnes veidošanā, veikt šos pensiju uzkrājumus, vai nu maksājot valsts pensiju fondā, vai arī strādājot un garantējot sev nākotni caur privātiem pensiju fondiem. Taču jau toreiz iezīmējās viens elements, par kuru ļoti aktīvi iestājāmies - es un arī komisijas vadītāja Kuprijanova, to var paskatīties komisijas sēžu protokolos. Mums bija pilnīgi nepieņemams princips par formulas aprēķināšanu. Lielākie strīdi bija, es varētu teikt, tādā samērā filozofiskā gaisotnē, kad kolēģi no trimdas un viņu tāds varbūt spilgtākais "rupors", ļoti prātīgs, ļoti profesionāls cilvēks... tieši gribu teikt, runāt par viņa domu pasauli... viņš uzskatīja, ka šie padomju laikā nostrādātie gadi, tie, kas cilvēkiem ir nostrādāti, dzīvojot Latvijā, ir pilnīgi svītrojami, un faktiski tie netiktu ņemti vērā, aprēķinot šīs pensijas, jo - ko tur ņems vērā, kā saka, okupācijas laika gadus! Bija visādi - okupācija ir okupācija, un nav jāskatās, kā kurš strādājis, godīgi strādājis vai nav godīgi strādājis. Un tā nu tika ņemts un ar vienu tādu svītrojumu nosvītrots faktiski pusmiljona cilvēku darba mūža ieguldījums Latvijas ekonomikā. Un faktiski tās debates tā arī neizvērsās, tuvojās vēlēšanas, un faktiski "Latvijas ceļš" kā vadošais politiskais spēks, es domāju, to arī neizvērtēja. Jo, kā es zinu, "Latvijas ceļā" bija tādi, kas bija ļoti pragmatiski politikā, piemēram, Andris Bērziņš, kas šodien ir Rīgas mērs. Viņš arī tā samērā skeptiski uz to skatījās un bija par to, lai ieguldījums būtu lielāks, taču "Latvijas ceļa" politiķi nosvērās šo trimdas ekspertu priekšā un tika pieņemts politisks lēmums, kaut gan par kļūdām, ko nesīs šis politiskais lēmums... tika pilnīgi skaidri prognozēts, kādas būs tās kļūdas, kā tas viss veidosies, skumji, ka arī žurnālisti to tā neatspoguļoja. Es atceros tā laika presi, neviens nerunāja par šīm detaļām, runāja varbūt par personālijām, par kaut kādām citām politiskām niansēm, bet pati likuma būtība, kas skar pusmiljonu Latvijas iedzīvotāju, tā arī netika kārtīgi izskatīta. Tā ka es domāju vienkārši atgādināt, ka, ja mēs runājam par labklājības ministru, tad varbūt tik tiešām izsacīsim viņam kritiku visnotaļ par tām lietām, par kurām viņš ir to pelnījis, bet nemēģināsim viņam, kā saka, pārmest to, par ko viņš faktiski nav pelnījis pārmetumus. Līdz ar to mēs arī zināmā mērā, kā saka, degradējam šos kritikas elementus un mūsu kritika kļūst populistiska, nevis konstruktīva. Ja runājam par Makarova kungu, es gribētu runāt par citām lietām, ko valdība un valdības sociālo jautājumu bloka politiskais vadītājs Makarova kungs nav izdarījis un ko viņam vajadzēja izdarīt, un par ko arī šodien ir atklāti jārunā, un tāpēc šis pieprasījums ir vajadzīgs, un tāpēc arī es to atbalstu. Mēs atceramies, ka tieši gadu iepriekš Sarkanajā zālē bija Šķēles kunga tikšanās ar dažādu politisko partiju pārstāvjiem un mēs tad runājām par tādām lietām kā par efektīvāku sociālā nodokļa administrēšanu, jo visiem bija skaidrs, ka krājas sociālā nodokļa parādi, tas netiek pietiekami administrēts, ka tur ir nepieciešama reforma - strauja, enerģiska reforma, lai mēs beidzot varētu sakārtot vienu no galvenajām valsts ienākuma bāzēm, kas skar vismazāk aizsargātos Latvijas Republikas iedzīvotājus. Taču Šķēles kungs toreiz solīja, ka tas viss tiks veikts ar datoru, ka tiks pāriets uz nodokļu datorizētu uzskaiti un ka tam visam jau vajadzētu būt kādu pusgadu iepriekš. Es tā nobrīnījos, bet biju ļoti patīkami pārsteigts, es sapratu, ka cilvēki ir sapratuši šo reformu un zina, ko viņi dara, un panāks precīzāku, labāku šā nodokļa iekasēšanu. Taču šodien, mēs redzam, ir aprīlis, pat runas par šādu darbu vairs netiek veiktas, mēs redzam, ka šis process vairs tik spoži nav kontrolējams, un es domāju, ka, lūk, šis punkts arī būtu Makarova kungam viens no tādiem punktiem, kur būtu ļoti nopietni jāstrādā, lai celtos šī sociālā ienākuma bāze, lai varētu efektīvāk to izmantot. Nākamais punkts, par ko arī vajadzētu ļoti stingri kritizēt, lai valdība pārdomā visu, - tas būtu par veselības aizsardzības reformu. Veselības aizsardzības reforma, arī no finansiālā viedokļa, ja mēs ejam uz apdrošināšanas medicīnu, ir vesela tēma, faktiski process mīņājas uz vietas un reāli nekas netiek uz priekšu. Ir vēl vesela virkne tiešu, konkrētu tēmu, kas skar labklājību un to, ko ministrs varētu darīt šajā jomā. Ir vēl viena lieta, ka arī ministram ir ļoti grūti strādāt, jo Latvijā faktiski tādas reālas sociālās politikas, tā kā mēs runājam par veselības aizsardzības koncepciju vai par kādām citām lietām, tā arī nav. Nāk, mainās ministri, mainās valdība, bet nav konkrēta dokumenta, kas tiktu apspriests, izdiskutēts no dažādu profesionāļu viedokļa, un līdz ar to arī ir ļoti grūti saprast, kā strādāt, kā nestrādāt. Es arī, kad sastādījām valdību, mēģināju runāt par sociālās politikas nozīmi, par tās principiem, par darba efektivitāti, es arī runāju ar Gundaru Bērziņu, Šķēles kunga padomnieku, es arī runāju ar pašu Šķēles kungu, mēģinot akcentēt viņam tos momentus, kas, būdami nerealizēti, arī Godmaņa kungu noveda pie samērā bēdīga gala, pie kraha. Kā jūs zināt, Godmaņa kungs arī savas darbības pēdējā gadā ignorēja sociālo politiku un bija licis nepareizus akcentus, un līdz ar to viņa sākotnēji veiksmīgā politika vēlāk izvērsās par politisku krahu. Par to es visus brīdināju, un es redzēju, ka šie cilvēki saprot, vismaz mēģina domāt, ka tiešām te kaut kas ir jādara. Bet kāpēc nekas nenotiek? Kāpēc, ja cilvēki to grib, cilvēki to saprot, nekas nemainās? Es saskatīju tādu lietu, ka ir tāds veidojums - es baidos to nosaukt, jo Valdmaņa kungs to nosauca vienā vārdā un par to viņam uz noteiktu laiku liedza vārdu -, un tā ir Sadarbības padome. Es arī vairākkārt presē publicēju, ļoti konkrēti rakstīju par Sadarbības padomes nekonstitucionālo raksturu. Latvijas Republikas Satversmē nav tāda jēdziena. Šis veidojums - es teikšu tā, es ceru, ka sēdes vadītājs man atļaus lietot vārdu "veidojums", - šis veidojums ir faktiski sevī sakopojis valsts galveno likumdošanas un valsts galveno izpildvaru. Manuprāt, šis ir precedentgadījums, man personīgi tas nav pieņemams, un es ceru, ka arī daudziem Latvijas Republikas politiķiem tas nav pieņemams. Mēs redzam, ka šī Sadarbības padome faktiski dara tā, ka Šķēles kungs arī kļūst zināmā mērā par šā orgāna ķīlnieku. Šķēles kungs reāli nevar šodien atsaukt jebkuru ministru. Ja Šķēles kungs šodien, teiksim, par visām šīm lietām pārmestu Makarova kungam un gribētu uzlabot Labklājības ministrijas darbu, un atsauktu... izteiktu vēlmi atsaukt no amata Makarova kungu, es domāju, ka Makarova kungs paliktu savā vietā, bet Šķēles kunga vietā varbūt būtu, iespējams, Krasta kungs. Tāpēc es domāju, ka, protams, ar šīm debatēm grūti kaut ko reāli izdarīt, bet šis pieprasījums ir vajadzīgs, tas ir politiski izglītojošs, un es domāju, ka daudzi cilvēki sāks saprast, kā tās lietas virzāmas. Varbūt iedomāsies, kā to visu risināt. Bet reāli ir tā, ka mēs šodien esam tādā situācijā, ka katrs var runāt, ko viņš grib, izteikt jebkurus argumentus, bet, kā Sadarbības padome lems, tā arī būs. Paldies par uzmanību.".
• 1997_04_24-seq47 language "lv".
• 1997_04_24-seq47 speaker Andris_Saulitis-1962.
• 1997_04_24-seq47 mentions Q822919.
• 1997_04_24-seq47 mentions Q211.
• 1997_04_24-seq47 mentions Q2660080.
• 1997_04_24-seq47 mentions Q5618600.