Saeima Linked Data Fragments server

Matches in Saeima for { <http://dati.saeima.korpuss.lv/entity/speech/1997_04_24-seq40> ?p ?o. }

• 1997_04_24-seq40 type Speech.
• 1997_04_24-seq40 number "40".
• 1997_04_24-seq40 date "1997-04-24".
• 1997_04_24-seq40 isPartOf 1997_04_24.
• 1997_04_24-seq40 spokenAs 29.
• 1997_04_24-seq40 spokenText "Godāto sēdes vadītāj, godātie kolēģi deputāti! Šobrīd mēs līdz ar to jau esam nonākuši līdz labklājības jautājumu blokam mūsu šodienas darba kārtībā, un te ir šie divi jautājumi. Vispirms ir šis deputātu pieprasījums par Labklājības ministrijas attieksmi pret pensionēšanās jautājumiem un pret Pensiju likumu, bet pēc tam mums darba kārtībā ir arī lēmuma projekts par neuzticības izteikšanu labklājības ministram Makarova kungam. Bet nu visu pēc kārtas. Es tomēr gribētu šos Pensiju likuma jautājumus izdalīt nedaudz atsevišķi, jo tas ir tāds lielāks bloks visā šajā Labklājības ministrijas darbībā. Tur būs vēl arī dažādi citi jautājumi, un tāpēc es gribētu runāt tieši šī pieprasījuma kontekstā. Mēs Saeimā esam saņēmuši milzīgu daudzumu dažādu vēstuļu, kurās ir protests pret Pensiju likuma netaisnībām, un mēs šādu pašu viedokli dzirdam arī visās tikšanās reizēs, kur mums uzdod jautājumu par to, kā tas var būt, ka viens cilvēks var saņemt, teiksim, viena lata pensiju, turpretī cits turpat blakām var saņemt tūkstoš latu lielu pensiju, un to, kā vispār šāda kārtība var būt samērojama ar kaut kādu elementāra taisnīguma principu ievērošanu. Un es varu pateikt arī pilnīgi skaidri, ka tas ir liels pazemojums cilvēkam, kas ir godīgi nostrādājis visu savu darba mūžu, ja viņam tagad šī darba mūža pēdējā gadā vai divos gados nav izdevies atrast darbu. Tad viņam pensijas vietā faktiski ir iespēja saņemt tikai valsts noteikto šo minimālo sociālo pabalstu. Godātie kolēģi, Sociālo un darba lietu komisijas izveidotā darba grupa pieprasīja no ministrijas statistikas datus par to, cik tādu cilvēku šobrīd ir, kas Latvijā ir bez darba stāža pēc 1996. gada 1. janvāra, un kuri ir tie cilvēki, kam pilnīgi viennozīmīgi tiks piešķirts šis sociālais pabalsts. Šī statistika, ko mēs šeit redzam, ir vienkārši drausmīga - valstī kopumā tādu ir 28,46% vīriešu un 34,82% sieviešu, tas ir, turpat trešā daļa. Tātad gandrīz trešā daļa no visiem cilvēkiem, kuriem būs jāiet pensijā pēc jaunpieņemtās kārtības. Šī pensija nekādā ziņā nevarēs pārsniegt šo valsts noteikto sociālo pabalstu - šos 25 latus. Pie tam ir jāņem vērā, ka bez šiem cilvēkiem, kuriem nav šī darba stāža, vēl ir daudz tādu cilvēku, kas strādā mazapmaksātu darbu un kam arī šī pensija nebūs daudz lielāka. Ja mēs šo statistiku paskatāmies pa atsevišķiem rajoniem un pilsētām, tad redzam, ka šī situācija atsevišķās vietās ir vienkārši katastrofāla. Piemēram, Jūrmalas pilsētā šī statistika uzrāda to, ka 68,8% no visiem vīriešiem pēc 1996. gada 1. janvāra ir bez darba stāža. Tātad divas trešdaļas no visiem Jūrmalas vīriešiem, kam būs jāiet pensijā, saņems ne vairāk par šo sociālo pabalstu. Šis skaits, kā jau es minēju, būs pat vēl lielāks. Es negribu aizkavēt jūsu uzmanību ar ļoti daudziem skaitļiem, bet gribu pieminēt tikai statistiku par Balvu rajonu. Un šī statistika ir vispār satriecoša, jo 64,3% vīriešu un 87,5% visu sieviešu Balvu rajonā pēc 1996. gada 1. janvāra ir bez darba stāža. Tātad šiem cilvēkiem vispār nav nekādas cerības saņemt pensiju, kas būtu lielāka par šo sociālo pabalstu. Ja mēs atgriežamies pie vecā Pensiju likuma, tad šeit vismaz redzam, ka viņu pensija svārstās vismaz 40 latu robežās, turpretī - tagad mēs nonākam pie tā, ka ļoti būtiskai sabiedrības daļai pensija būs līdz 25 latiem, un līdz ar to šis jaunais likums ir būtisks trieciens mūsu sabiedrībai, tiem cilvēkiem, kuru lielākā daļa ir nostrādājuši šo savu darba mūžu. Es gribu šeit pateikt to, ka tie cilvēki, kuri tic Dievam, zina, ka nopelnītās algas neizmaksāšana strādniekam par viņa padarīto darbu - un mēs šeit saskaramies tieši ar šādu situāciju - ir grēks, kurš brēc pēc atriebības. Tas ir pat ārkārtīgi smags morāls kaitējums, teiksim, morālas pārestības nodarījums būtiskai sabiedrības daļai. Arī to mēs, vismaz tie cilvēki, kuri tic Dievam, zinām, ka šajos Dieva baušļos ir teikts: "Tev būs godāt savu tēvu un māti!" Un līdzīgi tam arī visai sabiedrībai ir jārūpējas par šo savu vecāko paaudzi. Tajā pašā laikā es saprotu, ka šis ir problemātisks likums un ka mēs varam diskutēt par to, kāda ir mūsu konkrētā ministra loma un kāda ir Labklājības ministrijas loma šā likuma sagatavošanā un īstenošanā. Arī šeit mēs redzam, ka šis likums nav bez trūkumiem. Un, ja labklājības ministrs televīzijā un arī dažādās intervijās apzināti vai neapzināti neredz šīs problēmas Latvijas valstī un ja viņš apgalvo to, ka, lūk, mēs nedrīkstam mainīt šos spēles noteikumus spēles laikā, tātad šo pensiju piešķiršanas kārtību, neatkarīgi no tā, kādas ir šīs netaisnības, tad šeit kaut kas nav kārtībā. Tāpēc ir tapis arī šis pieprasījums. Un tas ir tieši Labklājības ministrijas atbildības jomā. Ministrijai ir pienākums pašai nākt klajā ar saviem priekšlikumiem, kā izlabot šo netaisnību. Bet, ja ministrs pat neredz, ka šeit ir kaut kādas problēmas, tad man varbūt ir jautājums šā ministra pārstāvētajai partijai: vai arī šī partija "Tēvzemei un Brīvībai" tiešām neredz tās problēmas, kas mums valstī ir pensiju jomā? Tas būtu ārkārtīgi dīvaini. Tad nu mēs beidzot nonākam Saeimā līdz tam, ka mums šis jautājums ir jāizvirza šādā veidā. Es esmu pilnīgi pārliecināts, ka partijas "Tēvzemei un Brīvībai" ierindas biedri vienprātīgi atbalstīs domu, ka šī pensiju aprēķināšanas kārtība nav taisnīga un ka šeit ir pieļauti būtiski pārkāpumi, jo vienkāršajos cilvēkos ir saglabājusies šī taisnīguma izjūta, kura diemžēl aiz dažādām formulām ir pazudusi deputātos un ministriju ierēdņos, jo vairāk vai mazāk skaistas formulas rada gan no vienas, gan no otras puses atkarībā no tā, no kuras puses tās aplūko. Turpretī mums pastāv šī reālā dzīve, mums eksistē cilvēki - reāli cilvēki, kuri ar šo kārtību tiek pazemoti. Kā jau es minēju, labklājības ministram ir pienākums redzēt šo netaisnību. Šeit ir milzīga atbildība par ļoti daudzu cilvēku likteņiem, un tas ir ministrijas pienākums - piedāvāt šos risinājuma ceļus, lai šo situāciju novērstu. Šeit pat ir tā, ka mēs no labklājības ministra šajā brīdī nemaz neprasām pielikt katram pensionāram pie pensijas 5 latus, ko mēs varētu arī prasīt. Mēs gribam zināt, ko ministrija un valdības locekļi ir darījuši, lai novērstu privatizācijas nekārtības, valsts mantas izlaupīšanu, lielu līdzekļu aizplūšanu garām valsts kasei. Šobrīd tas nav pat jautājums par šo. Šobrīd ir jautājums par tā mazumiņa, kas mums ir, taisnīgu, godprātīgu sadalīšanu starp mūsu sabiedrības locekļiem - pensionāriem. Jautājums ir par to, lai viens pensionārs neiedzīvotos uz pārējo pensionāru rēķina. Turklāt tāds pensionārs, kurš ir blēdis un kurš, izmantojot šā likuma nepilnību, pats ar saviem sociālajiem maksājumiem ir izveidojis sev šo lielo pensiju. Šis ir jautājums par to, vai Labklājības ministrija faktiski saprot, ka viņa pastāv cilvēku dēļ un ka lēmumi sociālajā sfērā ietekmē visu sabiedrību. Es šeit būtu gatavs paspert vēl kādu soli pretim savstarpējai sapratnei, ja tāda vispār ir iespējama ar Makarova kungu, jo man tiešām rūp tas, lai šī situācija tiktu atrisināta. Mēs piekrītam, ka šīs pensijas pamatformula... ka šī pensija - tas ir uzkrātais kapitāls, kas matemātiski dalīts ar vidējo sagaidāmo gadu skaitu. Šī formula principā ir pareiza, tomēr šī formula var darboties pilnvērtīgi tikai tad, kad būs beidzies šis pārejas periods, kad visiem šiem cilvēkiem par visu viņu darba mūžu šie sociālās apdrošināšanas maksājumi būs individualizēti, un tad, cik nu kurš būs samaksājis, tik viņš arī dabūs. Tad mēs varēsim novilkt arī šos valsts sociālā pabalsta "griestus", kuri varētu būt arī lielāki, nekā ir šobrīd, bet tas jau būs cits jautājums. Bet šobrīd visas šīs likuma netaisnības, kas ir pieļautas šajā pārejas periodā, kad cilvēkam par vienu nostrādāto gadu un par sociālās apdrošināšanas maksājumiem, kas izdarīti viena gada laikā, tiek aprēķināta pensija par visu mūžu, it kā šis cilvēks šos sociālās apdrošināšanas maksājumus būtu maksājis visu mūžu... Nu nav tā! Viņš nav maksājis šos sociālās apdrošināšanas maksājumus 40 gadu. Viņš tos ir maksājis vienu gadu! Mēs šo diskusiju uzsākām jau ar savu likumprojektu, kuru iesniedzām 26. februārī, un mēs arī turpināsim cīnīties par to, lai šie taisnīgie principi tiktu iedzīvināti mūsu Pensiju likumā. Tāpēc būtu ļoti labi, ja arī Labklājības ministrijas nostāja šajā jautājumā būtu skaidra. Tad varētu šīs nekārtības pārtraukt. Es vēl gribu šā Pensiju likuma sakarā mazliet parunāt arī par politisko atbildību. Tagad kaut kāda sakustēšanās Saeimā Sociālo un darba lietu komisijā ir notikusi. Teiksim, arī atsevišķi "Latvijas ceļa" deputāti, piemēram, Leiškalna kungs, šeit nāk un par to runā, un šie argumenti šobrīd nav arī tie sliktākie, kas no viņa puses tiek izvirzīti, tomēr es gribu uzsvērt un visiem pateikt, ka šo Pensiju likumu ir pieņēmusi 5. Saeima savā pēdējā darba sēdē. Es varu pateikt visiem arī to, kurš praktiski kontrolēja šo 5. Saeimas darbību, kurš politiskais spēks tas bija. Tiem, kuri to vēl nezina. Tas ir sevi par intelektuālu dēvēt gribošais "Latvijas ceļš". Tas nu ir pilnīgi skaidrs, un faktiski arī mūsu sabiedrībai ir jāsaprot, ka atbildība par šāda Pensiju likuma pieņemšanu lielā mērā ir jāprasa tieši no "Latvijas ceļa". Protams, šī atbildība ir jāprasa arī no pilnīgi visiem citiem deputātiem, tiem, kuri ir balsojuši par šā Pensiju likuma pieņemšanu 5. Saeimā. Man šeit ir šī izdruka, un šeit ir šausmu lietas! Mēs redzam, ka ar dažiem atsevišķiem izņēmumiem faktiski vienīgie cilvēki, kuri kā frakcija ir balsojuši "pret", ir "Līdztiesība", bet visi tā saucamie nacionālie spēki ir balsojuši "par". Tad lūgums ir arī žurnālistiem - paņemiet šo balsojumu (tā ir 1995. gada 2. novembra sēde), un tur mēs visu redzam. Protams, šeit ir atsevišķi cilvēki - gan komponists Imants Kalniņš, kas ir atradis par iespējamu "atturēties", gan arī Alfreds Čepānis, kas atradis par iespējamu "atturēties", arī Kokina kungs no Zemnieku savienības... Bet ko ir domājuši citi? Un kāda ir šī atbildība visiem šiem "nacionāļiem"? Un tad es gribu prasīt: vai tā ir nacionāla politika, kas piesmej lielāko savas tautas daļu un arī pašus latviešus? Manuprāt, tā nav nacionāla politika. Vēl ļoti īsi. Pensiju likums saka... Es gribu pieminēt arī to, ka šī vispārējā pensiju aprēķināšanas formula nav vienīgā problēma šajā likumā. Šeit ir arī pilnīgi konkrētas problēmas attiecībā uz invalīdiem - gan uz invaliditātes pensijas aprēķināšanu III grupas invalīdiem, gan arī uz šo absolūti cinisko normu, ka invaliditātes pensiju būs tiesības saņemt tikai tiem invalīdiem, kam ir bijis šis triju gadu apdrošināšanas stāžs. Un arī šeit frakcija "Latvijai" ir iesniegusi pilnīgi konkrētus priekšlikumus, kā šo situāciju labot, un es ceru, ka mēs līdz tam nonāksim. Arī šeit būtu svarīga Labklājības ministrijas attieksme šajā jautājumā. Tāpēc, godātie deputāti, es gribu lūgt, ņemot vērā šodienas specifisko situāciju - un tas mums ir nākamais jautājums, - arī ministru atnākt un paskaidrot šo savu viedokli, kāds viņš šeit ir un kā šo problēmu var risināt tālāk, bet pēc tam nobalsot par šo Saeimas pieprasījumu. Un, ja tas ir nepieciešams, tiešām nopietni izskatīt nākamo šodienas darba kārtības jautājumu. Paldies.".
• 1997_04_24-seq40 language "lv".
• 1997_04_24-seq40 speaker Karlis_Cerans-1965.
• 1997_04_24-seq40 mentions Q822919.
• 1997_04_24-seq40 mentions Q211.
• 1997_04_24-seq40 mentions Q1807079.
• 1997_04_24-seq40 mentions Q3899540.
• 1997_04_24-seq40 mentions Q940903.
• 1997_04_24-seq40 mentions Q182488.