Saeima Linked Data Fragments server

Matches in Saeima for { <http://dati.saeima.korpuss.lv/entity/speech/1997_04_24-seq30> ?p ?o. }

• 1997_04_24-seq30 type Speech.
• 1997_04_24-seq30 number "30".
• 1997_04_24-seq30 date "1997-04-24".
• 1997_04_24-seq30 isPartOf 1997_04_24.
• 1997_04_24-seq30 spokenAs 29.
• 1997_04_24-seq30 spokenText "Godāto sēdes vadītāj! Godātie kolēģi deputāti! Paldies Pieprasījumu komisijai par šo pozitīvo atzinumu attiecībā uz šo pieprasījumu. Es šobrīd nāku šeit uzrunāt jūs ar lūgumu Saeimai kopumā lemt pozitīvi par šī jautājuma virzīšanu - šo pieprasījumu virzīt tālāk kā Saeimas pieprasījumu, jo tas ir viennozīmīgi skaidrs, ka zemniecība visos laikos ir bijusi un kā tāda viņa var būt arī pašlaik, un viņai kā tādai ir jābūt arī turpmāk - būtiskam, stabilizējošam faktoram tautas attīstībā un vispār sabiedrības dzīvē, jo tās pamatvērtības, ar kurām zemnieks saskaras savā ikdienā, - tā ir zeme, un tā ir apkārtējā vide, un tas ir dziļais cilvēciskums, ko viņš izjūt, un arī tas darba tikums, kas ir zemniekam, - tas ir tas, uz kā mūsu sabiedrība var balstīties un kas var būt stabils pamats sabiedrības normālai attīstībai arī citās jomās. Jo, redzot tās attīstības tendences, kuras šobrīd notiek faktiski gan mūsu valstī, gan arī pasaulē kopumā, - tā ir cilvēku atsvešināšanās no dabas un arī jēdziena par to, kas ir labs un kas ir slikts, relativitāte... tas ne pie kā laba nevar novest. Mēs tiešām redzam, ka zemniecība ir šis stabilizējošais faktors. Un, kā jau es minēju, ļoti būtiski ir arī tas, ka zemnieki ir tie, kuri uztur dzīvu godīga darba tikumu mūsu valstī, mūsu sabiedrībā, un mums ļoti gribētos, lai šie zemnieki varētu to darīt tādā pašā veidā arī turpmāk. Tāpēc arī ir šī mūsu, - gan frakcijas "Latvijai", gan arī citu deputātu - rūpe par šo zemniecības likteni Latvijā, jo mēs redzam, ka šis liktenis šobrīd tai ir pārāk grūts, un tās reformas, kas zem liberāliem karogiem šeit tiek veiktas, ne vienmēr ņem vērā šīs tautai vitāli svarīgās daļas intereses tādā veidā, kā to vajadzētu darīt. Es gribu norādīt, teiksim, uz to, ka daudzas dažādas reformas pie mums tiek veiktas ar tādu motivāciju, ka mums ir jādodas uz Eiropas savienību un ka tāpēc šeit ir vajadzīga visa liberalizācija, visa importētā pārtika un tamlīdzīgi. Bet es gribu norādīt arī uz to, ka pašā Eiropas savienībā ir ārkārtīgi nopietna kopējā lauksaimniecības politika, kuras pati būtība - un šī būtība ir redzama faktiski visos Eiropas savienības lauksaimniecības dokumentos - ir ļoti vienkārša - ka Eiropas savienība ir sapratusi to, ka viņai ir svarīgi saglabāt šo ģimenes īpašuma struktūru un harmonisku zemes aizņemšanu no zemnieku puses. Tāds varētu būt šis neveiklais tulkojums, bet ideja ir skaidra. Eiropas savienība ir sapratusi to, ka viņai ir nepieciešama šī harmoniskā lauku attīstība, un viņa šim nolūkam arī veltī ļoti daudz līdzekļu. Šī kopējā lauksaimniecības politika, kas Eiropas savienības valstīs tiek īstenota, tās līmenis būtiski pārsniedz to nelielo lauksaimniecības atbalsta līmeni, kas mums šeit - Latvijā - pat ir paredzēts likumā. Lauksaimniecības likumā mums ir paredzēts ļoti neliels šis atbalsta līmenis, bet labi ir tas, ka viņš šajā likumā vispār ir paredzēts, - šie 3%, kas arī bija mūsu ierosinājums. Un paldies Saeimai par atbalstu! Tagad diemžēl arī mēs redzam to, ka valdība negrib pildīt šo Lauksaimniecības likuma prasību. Par to mums sūdzas arī paši zemnieki, un man šeit ir bijušas ļoti nopietnas tikšanās ar šo Cēsu rajona zemnieku iniciatīvas grupu. Viņi prasa: "Kā tas var būt, ka valdība nepilda likumus. Un kādu tad likumu izpildi mēs varam gaidīt no valsts pilsoņiem, ja pat valdība nepilda šos likumus?" Tiešām šīs prasības, ko viņi izvirza Saeimai un valdībai, ir absolūti samērīgas un šeit viņas būtu vienīgi atbalstāmas. Tam es vēl ceru pieskarties mazliet vēlāk. Tātad mūsu šā pieprasījuma pirmie punkti, kuriem mēs lūdzam skaidrojumu, ir šādi: kāpēc valdība, pretēji šā Lauksaimniecības likuma 16. panta prasībām, nenodrošina subsīdijas zemniecībai 3% apmērā no valsts budžeta? Un mūs interesē pilnīgi konkrētas lietas un pilnīgi konkrēti pasākumi, ko valdība darīs, lai 1997. gadā izpildītu šo Lauksaimniecības likuma prasību. Un tas arī ir viennozīmīgi un skaidri jāpasaka, ka likumi ir jāpilda un ka viņi ir jāpilda arī tajos gadījumos, kad mūsu valsts politiskajai un ekonomiskajai elitei nav tieša personiska labuma no šo likumu pildīšanas. Tomēr šie likumi ir jāpilda! Šeit ir vajadzīgi pilnīgi konkrēti pasākumi un nekādā gadījumā nevar tikt pieļauta kaut kāda atrunāšanās, ka, lūk, zemniecība jau saņem kaut kādas netiešās subsīdijas, teiksim, akcīzes nodokļa atvieglojumus vai kaut kādas tamlīdzīgas... es atvainojos par šo vārdu, muļķības, bet zemniekiem akcīzes nodoklis par dīzeļdegvielu tiek atmaksāts tapēc, ka viņi, izmantojot šo dīzeļdegvielu, ar savu satiksmi brauc nevis pa ceļu, bet brauc pa savu tīrumu. Šis akcīzes nodoklis tiek ievākts tāpēc, lai pamatā varētu uzturēt kārtībā ceļus. Un šeit tas nav saistīts ne ar kādu atbalstu zemniecībai vai ar ko citu. Tā vienkārši ir absolūti loģiska norma, ka par ceļu uzturēšanu nemaksā tie, kuri pa šiem ceļiem nebrauc. Tā ka šeit šī Lauksaimniecības likuma prasība ir jāizpilda absolūti konsekventi. 3. punkts. Ņemot vērā to, ka šobrīd valdībā notiek darbs pie divu nākamo gadu budžeta sastādīšanas, mēs ļoti gribam zināt, kādā formā šīs 3% subsīdijas tiek ieplānotas nākamā gada budžetā. Jo tas nu ir skaidrs, ka šis ir tas brīdis, kad šos lēmumus var reāli ietekmēt, un es tomēr gribētu, lai arī Saeima skaidri pasaka, ka šīs prasības tiešām ir pilnīgi reālā veidā jāieplāno. Un, ja Ministru kabinets dos šo skaidrojumu, kādā veidā tas ir paredzēts, tad arī mēs - gan Saeimas deputāti, gan sabiedrība, paši zemnieki, varēs vērtēt, vai šis tiešām ir pats optimālākais veids, kādā šīs subsīdijas zemniekiem ir jādod. Tomēr pats svarīgākais ir tas, lai šīs subsīdijas būtu! Tālāk ir divi pēdējie punkti. Viņi tieši izriet no šīm Vidzemes zemnieku prasībām. Un tas ir pirmais jautājums: ko valdība un Zemkopības ministrija ir darījušas, lai pilnveidotu zemnieku kreditēšanas politiku un lai zemnieki varētu iegūt tehniku uz kredīta tādā veidā, ka pati šī tehnika kalpo kā kredīta garants? Mēs esam visādus kredītus mūsu valstī devuši un dāļājuši pa labi un pa kreisi, un tagad ir jāveido parlamentārās izmeklēšanas komisijas, kurās mēs centīsimies noskaidrot, kur šie kredīti ir palikuši. Bet šie kredīti netiek doti mūsu valstī šobrīd pilnīgi dabiskam un pilnīgi konkrētam mērķim - zemniecības atbalstam ar tehniku. Tas ir skaidrs, ka zemniekam šobrīd nav iespēju ieķīlāt nezin kādus īpašumus vai ieķīlāt savu zemi, un tas varbūt arī nebūtu labi, ka zemniekam būtu sava zeme jāieķīlā, bet pasaulē ir izplatīta arī citāda prakse, kuru diemžēl pie mums viena vai otra iemesla dēļ negrib ieviest. Un tā ir tāda prakse, ka zemnieks, pērkot tehniku, pērk to faktiski uz nomaksu un pati šī lauksaimniecības tehnika kalpo kā kredīta garants. Ja arī šī zemnieka saimniecība nesaimnieko tik veiksmīgi, kā to gribētos, tad šī tehnika jau nekur nepazūd. Es saprotu, ka šī tehnika, protams, ir jāapdrošina, arī pret tiem gadījumiem, kad šī tehnika salūst, lai šiem kredītu devējiem nebūtu nekādu zaudējumu, bet zemniekam šī tehnika var tikt iedota, un absolūti nav saprotams, kāpēc valdība nav spējusi panākt šādus izkārtojumus, lai tas šobrīd varētu notikt. Es uzskatu, ka tas ir valdības un Zemkopības ministrijas pienākumus - realizēt zemniecības atbalsta politiku šādā veidā. Tas neprasa lielus papildu līdzekļus no budžeta. Šī tehnika šiem zemniekiem nav jāuzdāvina. Viņiem ir jādod iespēja to nopirkt, paņemt uz kredīta, lai viņi pēc tam paši varētu ar šo tehniku atpelnīt. Un ļoti daudzi zemnieki šādā veidā nostātos uz kājām. Un tālāk 5. punkts: ko konkrētu Zemkopības ministrija ir darījusi, lai izstrādātu konstruktīvus risinājumus zemnieku izvirzītajām prasībām attiecībā uz ekonomiskajām svirām? Šeit var minēt subsīdijas, garantēto iepirkumu, tiešās piemaksas un citus mehānismus šo zemnieku saimnieciskā stāvokļa normalizācijai. Un ļoti būtiski ir panākt to, lai zemnieki var plānot savu saimniecisko darbību. Tas ir, ja zemnieks sēj kādu labību, tad viņam tomēr būtu jāzina kaut kāds garantēts cenu līmenis un, teiksim, arī kaut kādas kvotas, kā zemnieks varēs vismaz šo savu produkciju pārdot. Jo tagad iznāk tāda situācija, ka zemnieks, kam rudenī jāsēj rudzi, nezina, ko viņš ar tiem rudziem nākamajā gadā varēs darīt, cik graudu mūsu valstī tiks importēts no ārzemēm un tā tālāk. Valstij tomēr ir šeit jānosaka kaut kādas šīs intervences cenas, vismaz kaut kādas noteiktas kvotas. Un mums arī tikšanās reizē ar zemniekiem tika izstāstīta tāda prakse, ka, tiklīdz valsts nosaka šādu intervences cenu, tūdaļ šie labības uzpircēji pieliek pie savas cenas mazliet klāt. Un tāpēc, lai šie uzpircēji tomēr varētu dabūt šo labību... lai zemnieki šādā veidā saņemtu vairāk, tiešām būtu liels lūgums, godātie deputāti, atbalstīt šo pieprasījumu, lai ministrija šeit sniedz oficiālu atbildi, un pēc tam varbūt varētu izvērst arī nelielas debates uz šā pieprasījuma bāzes konkrēti par zemkopības politikas tālākajiem risinājumiem Latvijā. Šeit arī tādas prasības mēs esam dzirdējuši, un, protams, mēs saprotam to, ka tas viss nevar tikt atrisināts tikai ar debatēm šeit - Saeimā. Tālāk ir vajadzīga pilnīgi konkrēta rīcība, jo tomēr mēs esam ievēlējuši valdību, no kuras mēs šo konkrēto rīcību un pilnīgi konkrētus priekšlikumus, kādā veidā šo situāciju mēs varam atrisināt, ceram šeit dzirdēt. Un tālāk arī pilnīgi konkrētus pasākumus, kā šo situāciju izlabot, lai tomēr šai zemniecībai palīdzētu kaut kādā veidā no šīs krīzes tikt ārā. Es aicinu šo pieprasījumu atbalstīt, un paldies jums par uzmanību.".
• 1997_04_24-seq30 language "lv".
• 1997_04_24-seq30 speaker Karlis_Cerans-1965.
• 1997_04_24-seq30 mentions Q822919.
• 1997_04_24-seq30 mentions Q211.
• 1997_04_24-seq30 mentions Q193089.
• 1997_04_24-seq30 mentions Q8436.