Saeima Linked Data Fragments server

Matches in Saeima for { <http://dati.saeima.korpuss.lv/entity/speech/1997_04_10-seq206> ?p ?o. }

• 1997_04_10-seq206 type Speech.
• 1997_04_10-seq206 number "206".
• 1997_04_10-seq206 date "1997-04-10".
• 1997_04_10-seq206 isPartOf 1997_04_10.
• 1997_04_10-seq206 spokenAs 68.
• 1997_04_10-seq206 spokenText "Cienītie kolēģi! Šis ir viens no nopietnākajiem pantiem. Un jāsaka, nekādi nevaru atbalstīt to, ko ir pieņēmusi komisija. Labi zinot stāvokli mūsu valstī, man tomēr vienmēr ir jāuzdod jautājums - vai mūsu valsts rūpējas pirmām kārtām par saviem pilsoņiem, kas viņai ir svēts pienākums, vai viņa vienkārši kaut kā skatās uz visiem, kuri šeit uzturas. Mēs esam labi konstatējuši, ka pat no tiem, kuri vēlas iegūt pilsonību, ir ārkārtīgi zems procents to, kuri to tiešām dara. Ārkārtīgi zems procents! Un kas viņus attur? Viņus attur ne jau kādi nopietni argumenti, viņus ļoti vienkārši attur, redziet, visas šīs spēlītes ar visādiem viesiem no citām valstīm, ar sūdzībām - šausmīgi smags valodas eksāmens. Ja jau tu esi normāli iemācījies valodu, tad eksāmens arī nevarētu būt smags. Bet te jau ir šī nicinošā attieksme pret mūsu valodu. Tāpat - ka ļoti grūts vēstures eksāmens. Es domāju, tā ir šī absolūtā nevēlēšanās zināt Latvijas vēsturi. Un nepilsonis šeit jūtas arvien ērtāk un arvien ērtāk. Es gribētu atgādināt cienījamajiem klātesošajiem, ka Latvija savā nelielajā teritorijā ir koncentrējusi trešo lielāko Krievijas pilsoņu diasporu ārpus Krievijas robežām. Vai tiešām tas mums ne par ko neliecina? Un man ir ļoti žēl, ka mūsu Saeima arvien vairāk sāk rūpēties par visiem šiem īpatnējā veidā šeit iekļuvušajiem dažādajiem pilsoņiem un nepilsoņiem. Un, redziet, es jums pastāstīšu vienkāršu paņēmienu, kā graut Latvijas valsti no iekšienes, tas ļoti vienkārši var iznākt. Šie cilvēki nesteidzas iegūt Latvijas Republikas pilsonību, un kā nepilsoņiem viņiem nav nekādu pienākumu mūsu valsts priekšā, vispār nekādu. Bet savas tiesības viņi pakāpeniski nostiprina ar mūsu lobistu palīdzību. Šos cilvēkus, kas šādas lietas ir piedāvājuši, es varu nosaukt tikai par lobistiem. Par visīstākajiem lobistiem. Jā, es viņu intereses saprotu. Šeit ir tiešām gards kumoss. Un te jau nav runa par šīs profesionālās kvalifikācijas sertifikātiem. Te nav runa par to! Visa šā priekšlikuma būtība parādās jau tālāk - 56. pantā. 56. panta 1. apakšpunktā ir pateikts - speciālu atļauju aptiekas atvēršanai var saņemt fiziskā persona, kurai ir profesionālās kvalifikācijas sertifikāts... Viss ir kārtībā! Kā tad mums trūkst? Pilsoņu, kuriem ir dotas iespējas atvērt aptiekas? Mums tiešām vairs savu pilsoņu nav? Tagad ir ļoti interesanti samudžinātais jaunais tā saucamais variants. Izlasiet uzmanīgi šo tekstu: saņemt kvalifikācijas sertifikātu ir tiesības Latvijas pilsoņiem un bijušās PSRS pilsoņiem, kuriem nav Latvijas pilsonības. Nu ģeniāli uzrakstīts! It kā tas tāpat nebūtu skaidrs. Es domāju, tas ir apzināti ierakstīts, lai nedaudz sagrozītu šīs lietas jēgu. Arī tālāk ir ļoti labi rakstīts - "pastāvīgi dzīvo Latvijā". Cik ilgi? Atbrauca vakar varbūt un dzīvo Latvijā. Un daudziem ir bijis diezgan vienkārši nokārtot šīs dzīves problēmas. Tātad tas ir absolūts pēdējā laika produkts, kurš te ir radies. Tālāk teikts - "prot valsts valodu". Cienītie autori, ko nozīmē - "prot valsts valodu"? Mēs labi zinām, kādā veidā ļoti bieži izsniedz šos dokumentus, kas apliecina valsts valodas prasmi, un mēs labi zinām pat augstākajai valodas prasmes kategorijai atbilstošo dokumentu īpašnieku prasmi. Dzīvē jūs neesat ar to sastapušies, cienītie kolēģi. Ja jūs gribat ar to iepazīties, tādas iespējas jums ir tepat Rīgā, riņķī un apkārt. Mēs jau te esam sadevuši pilsonību veselai rindai, kuri pat izlamāties latviski neprot, nemaz nerunāsim par citiem izteicieniem. Un tāpēc es saprotu šo arvien pieaugošo lobismu šajā Saeimā. Varbūt es varētu saprast un varētu diskutēt ar tiem cilvēkiem, kuri to darītu, nu, kaut vai kāda grupējuma interesēs, ja tas tomēr arī valstij nāktu par labu, bet šādi piedāvājumi ir skaidri un gaiši vērsti pret Latvijas pilsoņu saimniecisko patstāvību, tie ir vērsti par labu tiem, kas par katru cenu tur līdīs iekšā, līdīs iekšā nekaunīgi, līdīs iekšā ļoti nekaunīgi tāpēc, ka tā ir peļņa, tā ir iespēja tirgoties. Es varētu piekrist vienai lietai - šeit nav līdz galam izdomāts jautājums, lūk, par šo sertifikātu saņemšanu. Un tiesības atvērt aptieku... tas viss ir šeit pārāk sabāzts kopā, tam es varētu piekrist, bet šajā, esošajā stāvoklī nevar atbalstīt šādu priekšlikumu. Jāsaka, kaut kas līdzīgs ir arī tur tālāk. Tā ka faktiski mana uzstāšanās ir veltīta visai šai pamatidejai. Ņemot vērā tieši to stāvokli, kāds ir šodien, kad pie mums brauc un mūs māca cilvēki, kuriem nav nekādas vēlēšanās iepazīties ar faktisko stāvokli Latvijā. Mēs viņus, protams, pieklājīgi sagaidām, pieklājīgi aizvadām, "pabarojam" ar kaut kādu vispārīgu informāciju, un viss. Bet kāpēc mēs nedodam viņiem iespēju nopietni iepazīties ar to, ka mūsu Saeimā, šajā 6. Saeimā, mierīgi atnāk uz tribīni 6. Saeimas deputāts un šeit visiem jums, cienījamie kolēģi, pasaka - Latvijā okupācija nav bijusi, Latvijas iedzīvotāji 1940. gadā sagaidīja okupantus ar ziediem. Tas skanēja šīs Saeimas darbības laikā no šīs tribīnes. Diez vai cienījamie iebraucēji, pārbaudītāji šādu informāciju ir saņēmuši? Pasakiet man, lūdzu, cik pasaulē ir valstu, kuras ļauj saviem parlamentāriešiem uzkāpt tribīnē un ņirgāties par savas valsts neatkarības zaudēšanu vai apdraudēšanu? Cik vēl jūs tādu varat nosaukt? Bet mēs, redziet, visu laiku taisnojamies. Ielaidām mēs nepilsoņus ugunsdzēsības sistēmā ar tādiem naiviem vārdiem: ziniet, nu vai tad jums nav vienalga, kas dzēš uguni, vai tas ir pilsonis vai nepilsonis? Nē, nebija par to runa, runa bija par militarizētu iestādi, par iestādi, kuras darbinieki nēsā ieročus. Es gribētu atgādināt, ka tikai pilsonim Latvijā ir tiesības nēsāt ieroci. Tikai pilsonim. Bet mēs mierīgi ielaižam iekšā militarizētajās struktūrās nepilsoņus un briesmīgi priecīgi esam par to. Es saprotu - dažas organizācijas, kurām bija vajadzīgas nelatviešu balsis pašvaldību vēlēšanām, tāpēc šeit nāca un kvēli uzstājās un gari runāja, skaļiem vārdiem piesaucot, aicinot tā saucamos savējos, aģitējot pret nacionāļiem, un tā tālāk. Nav ko brīnīties. Nav ko brīnīties - šī politika šeit ir, bet jautājums ir pavisam cits: kāpēc mēs negribam visu šo materiālu apkopot un pasniegt jebkurai starptautiskai institūcijai, kurai tiek sniegti asarainu vēstuļu plūdi par to, kā mēs tos nabadziņus šeit apspiežam? Un šeit ir vistīrākais piemērs. Protams, te nav nekāda politika iekšā. Es nesaku, ka tie ierosinātāji to visu saista ar politiku, nē, tur ir vistīrākā saimnieciskā sadarbība, cenšanās savējos ievilkt iekšā tajā sistēmā, lai jau nu pelna, gan jau kaut kādā veidā mēs sadarbosimies. Un nebūtu par to vispār jābrīnās. Jābrīnās ir par ko citu. Mūs visus, cienījamie klātesošie, visus mūs, kas šeit atrodamies, ir ievēlējuši Latvijas Republikas pilsoņi. Vai mums tas nav skaidrs? Kā priekšā tad mums ir atbildība? Pirmkārt, kā priekšā? Pirmām kārtām un galvenām kārtām mums ir atbildība par Latvijas Republikas pilsoņiem, par cilvēkiem, kas ir mūs ievēlējuši. Un tad, kad mēs būsim daudzmaz tikuši galā ar visu to, kas viņiem ir vajadzīgs, mēs varēsim vēl par kaut ko citu padomāt. Bet es tiešām redzu, ka par gandrīz katru likumu, kuram ir kaut kāda saistība ar iespējām kaut ko iedabūt iekšā, vieni un tie paši oratori kāpj tribīnē, vieni un tie paši, un citreiz asarainā balsī, citreiz niknā, kā nu stāvoklis prasa, grib aizstāvēt tā saucamos savējos. Tāpēc, protams, es ierosinu noraidīt šo jauno redakciju un atstāt to redakciju, kāda bija pieņemta otrajā lasījumā. Paldies par uzmanību.".
• 1997_04_10-seq206 language "lv".
• 1997_04_10-seq206 speaker Juris_Dobelis-1940.
• 1997_04_10-seq206 mentions Q822919.
• 1997_04_10-seq206 mentions Q211.
• 1997_04_10-seq206 mentions Q2660080.
• 1997_04_10-seq206 mentions Q1020384.
• 1997_04_10-seq206 mentions Q159.
• 1997_04_10-seq206 mentions Q15180.