Saeima Linked Data Fragments server

Matches in Saeima for { <http://dati.saeima.korpuss.lv/entity/speech/1997_03_25-seq94> ?p ?o. }

• 1997_03_25-seq94 type Speech.
• 1997_03_25-seq94 number "94".
• 1997_03_25-seq94 date "1997-03-25".
• 1997_03_25-seq94 isPartOf 1997_03_25.
• 1997_03_25-seq94 spokenAs 38.
• 1997_03_25-seq94 spokenText "Godātais Prezidij! Godātie deputāti! Izskatīsim Ministru kabineta iesniegto dokumentu nr. 2207 - likumprojektu "Par kooperatīvajām sabiedrībām un to savienībām". Pēc būtības šis likumprojekts ir pārstrādāts Augstākās padomes 1991. gada 6. augustā pieņemtais likums par kooperatīvajām kopdarbības sabiedrībām, ievērojot kooperācijas praktisko pieredzi gan pirmskara Latvijā, gan pašreiz pasaulē, kā arī kooperāciju bremzējošos faktorus mūsu republikā pašreiz - pēc zemes privatizācijas laukos. Likumprojekts gan satura, gan apjoma ziņā ir stipri atšķirīgs no pašlaik spēkā esošā likuma. Izstrādājot likumprojektu, ir sakārtots kooperatīvo sabiedrību dibināšanas process, precizēta kapitāla veidošanās un peļņas sadalīšanas kārtība, konkretizēta sabiedrības pārvaldes sistēma, kā arī viss, kas saistīts ar mantiskiem un finansiāliem ieguldījumiem, sabiedrību dibinot, biedram iestājoties sabiedrībā vai izstājoties, to izslēdzot un organizācijai likvidējoties. Minēto iemeslu dēļ, neskatoties uz to, ka likumprojektā nav paredzēts šo sabiedrību iedalījums pa veidiem un ir likvidēta prasība pēc paraugstatūtiem kā juridiskas normas, ir palielinājies kopējais pantu skaits šajā likumprojektā (salīdzinājumā ar spēkā esošo likumu). To, ka ir vajadzīgs jauns likums par kooperatīvajām sabiedrībām un to savienībām, ir atzinuši zinātnieki, praktiķi un speciālisti, arī iepriekšējās Saeimas deputāti. Likuma nepilnības ir viens no iemesliem kooperācijas zemajam līmenim, it sevišķi laukos. Pašlaik mūsu valstī ir reģistrētas nedaudz vairāk par 1000 dažāda veida kooperatīvo sabiedrību, biedrību, savienību vai apvienību. Visvairāk to ir lauksaimniecībā. Oficiāli kooperējusies ir gan tikai viena ceturtā daļa no kopējo zemniecību kopskaita. Tajā pašā laikā Rietumeiropas valstīs kooperācijas līmenis laukos ir vidēji 70-90%. Kooperācija visvairāk vajadzīga tieši nelielajām zemnieku saimniecībām ar platību līdz dažiem desmitiem hektāru, kuras atsevišķi nevar iegādāties un nespēj izmantot augstražīgu tehniku. Valsts premjerministra Šķēles kunga vērtējums, ka saimniecība ar platību līdz 50 hektāriem nav perspektīva, nav pamatots kooperatīvi attīstītā valstī. Šīs saimniecības, kam šī zemes platība ir neliela, var audzēt zemenes, upenes, avenes, pēc kurām ir liels pieprasījums pasaules tirgū, arī dārzeņus, zaļumus un citus. Šajās saimniecībās tieši roku darba īpatsvars ir lielāks nekā lielajās saimniecībās, līdz ar to pēc kooperācijas ir aktuāla prasība. Un galvenokārt šeit ir jādomā par to, ka kooperācija jāattīsta pēc interešu kopības. Ja ņem vērā garāžu kooperatīvus vai dārzkopības kooperatīvus, tad tur nekādu aģitāciju nevajadzēja, jo te ir kopējās intereses, un arī kooperatīvi attīstījās strauji. Bez tam kooperatīvajiem formējumiem, šīm nelielajām zemnieku saimniecībām, ir daudz darba tieši visu resursu sagādē, kā arī produkcijas realizācijā, jo apjoms, ko saražo šīs saimniecības, mazās saimniecības, nav tik liels, lai varētu rēķināties ar pārstrādātāju ieinteresētību šīs produkcijas savākšanā. Spēcīgas kooperatīvu savienības varētu būt spējīgas konkurēt ar pašreizējiem lauksaimniecības produktu pārstrādes uzņēmumiem, kuru vairākums ir dabīgie monopoli savā nozarē un faktiski diktē lauksaimniekiem savus noteikumus. Ja pavērtē, kāda tad ir starpnieku daļa transporta, pārstrādes, uzglābāšanas, pārdošanas kopējā realizācijas cenā, tad, salīdzinot ASV ar Latviju (lai gan šis salīdzinājums nav tik veiksmīgs), redzam, ka kartupeļiem ASV tas ir 10-20 %, Latvijā - 33%. Tāpat liellopu gaļa: ASV 30-40%, bet Latvijā - 62-65%. Tā ka lielu daļu no šīs galējās cenas saņem vidutājs, bet mazāku daļu saņem, bez šaubām, šīs produkcijas izejvielu ražotājs. Galu galā, ja pārstrādātājs negrib dalīties savā peļņā ar ražotājiem, tad zemniekiem neatliek nekas cits, kā veidot savu kooperāciju mazu pārstrādes uzņēmumu radīšanā, jo viens to nespēj izveidot. Tātad arī šeit ir vajadzīga kooperācija. Otrkārt, kooperatīvajām sabiedrībām ir jābūt arī tām, ko jau no Godmaņa valdības laikiem deklarēja, ka valdībai ir jārunā ar ražotājiem katram savā galda pusē, jāvienojas par apjomiem, jāvienojas par cenām, jāvienojas par ražotāju attīstību. Šīs kooperatīvās savienības varētu būt ļoti labas šādu sarunu veicējas, jo pašreizējās asociācijas, kas izveidotas produkcijas ražošanai, nav vēl tiktāl pilnveidotas, lai varētu šīs sarunas veikt. Mūsu skatījumā, sarunām būtu gatava Latvijas Zemnieku federācija, Statūtsabiedrību asociācija un citi formējumi, kas veidosies tālākajā kooperatīvu attīstībā. Jāpiezīmē vēl tas, ka, sakārtojot likumdošanu Latvijas pirmās brīvvalsts laikā 1937. gadā, kooperācija, it sevišķi laukos, guva it kā otro elpu. Kooperatīvās sabiedrības īsā laikā tika organizatoriski sakārtotas un necerēti ātri ieguva vispārēju piekrišanu. Sakārtota likumdošana pavērs ceļu jau esošā veida statūtsabiedrībām kļūt par kooperatīvajām sabiedrībām, to savienībām, pilnīgi saglabājot esošo ražošanas fondu un ražotspēju, tās nesagraujot. Uz otro lasījumu likumprojektam būtu jāsagatavo vairāki priekšlikumi, un būtiskākie no tiem būtu tādi, ka kooperatīviem ir jāparedz uzņēmumu ienākuma nodokļa un pievienotās vērtības nodokļa atlaide, jo šeit kooperējas zemnieki. Šeit it kā paši zemnieki jau maksā šos nodokļus, bet kooperatīvā sabiedrība dabū maksāt tos otrreiz. Ja šo nodokļu atlaide nebūs panākta, tad tādā gadījumā kooperatīvo sabiedrību attīstība būs "iesaldēta". Otrs jautājums: kā tad ir ar zemi kooperatīvajām sabiedrībām? Domāju, ka arī šeit varētu atrast risinājumu, jo neapstrādātas ir lielas zemes platības. Un kāpēc gan kooperatīvi savā īpašumā nevarētu iegūt šo zemi? Jautājums te ir vēl tālāk virzāms. Lauku cilvēkiem ir ļoti daudz neizmantoti sertifikāti. Par šiem sertifikātiem varētu uzņemt kooperatīvā kā cilvēka pajas daļu un tālāk iegādāties zemi. Tikai tad mums ir jāpagarina pāris gadu uz priekšu iespēja pirkt zemi par sertifikātiem. Šis jautājums ir rūpīgi jāizstudē. Varbūt šeit var rast reālu risinājumu. Vēl viens jautājums, kas jārisina kooperatīvajām sabiedrībām, ir tāds pats kā paju sabiedrībām, - lai varētu saņemt kredītus. Un kredītiem šeit vajadzētu būt divu veidu. Pirmkārt, pārstrādes uzņēmumiem vajadzētu saņemt īstermiņa kredītus uz vienu, diviem vai trijiem mēnešiem, lai norēķinātos ar zemnieku saimniecībām par piegādāto produkciju 10 dienu laikā, kā to nosaka likums. Un likmēm šeit ir jābūt 1-2% apmērā, lai varētu šo kredītu izmantot. Otrkārt, ir vajadzīgi ilgtermiņa kredīti, lai kooperatīvs varētu attīstīties. Likumprojektu ir izskatījusi Saeimas Budžeta un finansu (nodokļu) komisija, Juridiskā komisija un Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija, un tās ir ierosinājušas to izskatīt un pieņemt pirmajā lasījumā. Aicinu balsot par šo likumprojektu pirmajā lasījumā. Paldies.".
• 1997_03_25-seq94 language "lv".
• 1997_03_25-seq94 speaker Edgars_Bans-1936.
• 1997_03_25-seq94 mentions Q822919.
• 1997_03_25-seq94 mentions Q211.