Saeima Linked Data Fragments server

Matches in Saeima for { <http://dati.saeima.korpuss.lv/entity/speech/1997_03_25-seq8> ?p ?o. }

• 1997_03_25-seq8 type Speech.
• 1997_03_25-seq8 number "8".
• 1997_03_25-seq8 date "1997-03-25".
• 1997_03_25-seq8 isPartOf 1997_03_25.
• 1997_03_25-seq8 spokenAs 29.
• 1997_03_25-seq8 spokenText "Augsti godātais priekšsēdētāj! Cienījamie kolēģi! Visu mūžu nostrādājis zinātnē un augstskolā, es šā likumprojekta parādīšanos Saeimā vērtēju pozitīvi. Vērtēju pozitīvi tādēļ, ka tas ir labs iegansts, lai uzmanību saasinātu attiecībā uz stāvokli Latvijas zinātnē un tās perspektīvu. Neapšaubāmi, ka pašreiz tas, kas notiek Latvijas zinātnē, satrauc ne tikai zinātniekus. Galu galā tas ir arī nākotnes, turpmāko panākumu ne vienīgais, bet tāds ļoti nopietns mets. Tas, ka šodien zinātnei ir grūti, ka tai nepietiek finansējuma, ka salīdzinājumā ar citām valstīm mums no budžeta tiek zinātnei iedalīts tas vismazākais procentiņš, to pat par procentu nevar saukt. Un tā tālāk. Otrs jautājums, kas šodien zinātnei ir ļoti aktuāls, ir tas lielais juceklis organizatoriskā, konceptuālā - un tā tālāk, un tā tālāk - ziņā. Neapšaubāmi liela daļa vainas šajā ziņā jāuzņemas arī pašiem zinātniekiem. Jāpiemin kaut vai tas fakts, ka habilitācijas padomju prasības ir atšķirīgas. Mums vajadzētu rast iespēju tomēr izstrādāt kādus kopējus, visiem pieņemamus kritērijus, pēc kuriem varētu panākt zināmu vienošanos. Tālāk. Vēl viena liela nepilnība ir tā, ka ļoti daudzi zinātnieki ir paraduši strādāt tikai un vienīgi pa vecam, prasot finansējumu tikai no valsts un aizmirstot, ka ir arī iespējams finansējumu dabūt, iekļaujoties dažādos starptautiskajos projektos. Ja zinātniskais līmenis ir pietiekams, tad iekļaušanās šādos zinātniskajos projektos ir iespējama. Šis ceļš Latvijā, salīdzinot ar mūsu tuvākajām kaimiņvalstīm nav tik labi kopts un ir pat mazliet piemirsts. Tanī pašā laikā ir arī tādi apstākļi, kas Latvijas zinātnes organizācijai pašreiz nav pārvarami. Mums pašreiz zinātnes organizācijas pašā galvgalā stāv Latvijas Zinātnes padome. Latvijas Zinātnes padome tika nodibināta neilgi pēc "dziesmotās revolūcijas". "Dziesmotā revolūcija" bija raksturīga ne tikai ar skaistām un drosmīgām dziesmām, bet arī ar vēlmi attīrīties no dažādiem birokrātijas sārņiem, iedibināt demokrātiskas nostādnes. Latvijas Zinātnes padomes izveidošana, kas ir vēlēts orgāns, neapšaubāmi, atbilst abiem šiem nosacījumiem. Vēl jo vairāk. Latvijas Zinātnes padomes ietvaros ir izveidotas 14 ekspertu komisijas, kuras ļoti rūpīgi izvērtē pieteikumus attiecībā uz grantiem, fundamentāliem, nopietniem pētījumiem. Es domāju, ka tas ir labs, demokrātisks ceļš, kā to visu izvērtēt. Šajās ekspertu komisijās strādā mūsu pašu cilvēki, kas šeit ir izveidojušies kā zinātnieki, kas šeit ir izglītojušies, kas ir Latvijas problemātikā iekšā "līdz ausīm", ja tā var izteikties, un kas galu galā pratīs novērtēt un atšķirt vienu pieteikumu no otra, dodot tam vai citam attiecīgas prioritātes. Es domāju, ka tā jucekļa novēršanai vajadzētu - taisni otrādi - pastiprināt Latvijas Zinātnes padomes lomu, šo ekspertu komisiju lomu aizsāktajā zinātnes organizācijas sakārtošanā Latvijā. Galīgā pretrunā ar šo principu ir šā likumproejekta 16. 1 pants. 16. 1 pantā ir ieteikts organizēt tā saucamo Zinātnes reformu un attīstības stratēģijas komisiju. Es uzskatu, ka šāda komisija radīs pilnīgu dublēšanos. Tas būs dublējošs orgāns attiecībā pret Latvijas Zinātnes padomi. Kam tas ir vajadzīgs? Nesaprotu un nevaru to saprast, jo tālāk, 18. pantā, kurā ir runa par Latvijas Zinātnes padomes funkcijām, ir norādīti gandrīz... mats matā tie paši uzdevumi, tās pašas funkcijas, kādas ir paredzētas šajā Zinātnes reformu un attīstības stratēģijas komisijai. Sakiet, lūdzu, vai mēs Latviju kādreiz iedomāsimies saukt par savu "neaptverami plašo" dzimteni? Tā ir mūsu mazā dzimtene, mūsu Dzintarkrasts. Un lai ir pārskatāma šī mūsu dzimtene! Nevajag šajā mazajā valstiņā divas šādas lielas, no valsts budžeta atalgotas institūcijas, kas atrastos vienā un tajā pašā Rīgā un nodarbotos ar vienu un to pašu problemātiku. Tas jau ir mazliet paradoksāli, ja ne smieklīgi. Tāpēc, nesaprazdams šīs dublējošās lomas nozīmi, es ļoti gribētu no atbildīgās komisijas referenta dzirdēt paskaidrojumu jeb motivāciju par šādas dublēšanās nepieciešamību, kā arī gribētu uzzināt, kas ir tie Latvijas Zinātnes padomes eksperti, kuri ir ieteikuši dibināt, lūk, šādu otru, dublējošu institūciju, un vai Latvijas Zinātnes padome ir veikusi ekspertīzi šajā jautājumā vai nav. Manuprāt, šis ir vissmagākais punkts likumprojektā, kas mums tiek piedāvāts. Protams, šis viens punkts nevar būt par iemeslu, lai mēs atteiktos no Latvijas zinātnes problēmu turpmākās iztirzāšanas šeit, Saeimā. Tādu iespēju mums dotu turpmākie šā likumprojekta lasījumi. Es būtu ar mieru balsot par nodošanu komisijai, ja Ābiķa kungs varētu šo motivāciju sniegt. Es lūdzu to sniegt. Kas attiecas uz kritērijiem, kādā veidā vērtēt, vai viens granta pieprasījums ir labāks par kādu citu granta pieprasījumu, es domāju, ka tas jau nu diez vai ir jāieraksta likumā. Tādam nolūkam ir Latvijas Zinātnes padome ar savām ekspertu komisijām un attiecīgajiem nolikumiem, kur to varētu ierakstīt. Katrā ziņā atsaukšanās uz starptautiski recenzējamiem publicējumiem, neapšaubāmi, ir viens no tādiem kritērijiem, kurus varētu ņemt vērā. Bet šajā sakarā ir viens nopietns "bet". Viens zinātnieku kolektīvs iesniedz granta pieprasījumu un arī otrs iesniedz pieprasījumu, un tā tālāk, un tā tālāk. Ir jāizšķiras par to, kuram no šiem pieteikumiem dot priekšroku, un tad nu skatās, kuram ir zinātniskie publicējumi. Bet principā šādu zinātnisko publicējumu nebūs nevienam, jo grantu mēs piesakām jaunai tematikai, nevis tai nodrillētai, tādai, ko viens otrs jau ir drillējis 10 vai 20 gadus. Tātad par šo jauno tematiku, kaut vai tādu, kas radniecīga iepriekšējai, publicējumu vēl nebūs, jo to nevar būt tāpēc, ka pētījums vēl nav uzsākts. Kā gan šie publicējumi var rasties? Šie publicējumi ir kā neapgāžams vērtīgs kritērijs tad, ja ir runa par izdarītā darba vērtēšanu. Tad - jā. Tad var balsot ar abām rokām. Bet runāt par nākotni ir mazliet nenopietni. Un eksperti ir pietiekamā skaitā. Un tomēr tanī pašā laikā es gribu vērst jūsu uzmanību uz to, ka ir savi "zemūdens akmeņi", pat ekspertus izmantojot. Atcerēsimies kaut vai situāciju ar Bula algebru. Kādreiz par šo autoru smējās kā par cilvēku, kas nodarbojas ar gaužām nevajadzīgām lietām. Bet tie, kas nodarbojas ar informātiku un matemātiku, ļoti labi zina, ka pašreizējā informātika balstās tieši uz Bula algebras izstrādātajām nostādnēm. Tā ka šeit izvērtēt fundamentālo zinātnes nozīmību ir ārkārtīgi grūts un atbildīgs uzdevums, kura izpildē nevar vadīties pēc kaut kādiem publicējumiem, kaut kādām citām kaut kur iepriekš risinātām tēmām. Latvija ir pietiekami maza, zinātnieku sabiedrībā viens otru pazīst, un tie eksperti ļoti labi zina, no kura autoru kolektīva var sagaidīt kādu atdevi. Es vēl norādītu arī uz citām zināmā mērā nopietnām nepilnībām, kuras ir šajā likumprojektā, kaut vai 30. pantā. Tiek slavēts, ka tur ir norādīti zinātnisko pētījumu virzieni. Un tanī pašā laikā tur stāv rakstīts, ka zinātniskai darbībai paredzētos līdzekļus piešķir arī zinātniskiem pasākumiem, investīcijām un citiem mērķiem. Kas tie par zinātniskiem pasākumiem bez pētījumiem? To tikai Dievs vien zina. Un varbūt arī autors, kas šo visu mums ceļ priekšā. Kas tie par zinātniskajiem pasākumiem? Prezentācijas, baļļu taisīšanas, izstādes, kaut kas tāds? Absolūti nav saprotams. Un tas ir ierakstīts likumā... Un likums visiem ir vienāds. Vismaz tā tam būtu jābūt. Tā ka, cienījamie kolēģi, es neieteikšu nevienam balsot "par" vai "pret" nodošanu komisijām. Paklausīsimies Ābiķa kunga motivāciju tiem jautājumiem, kurus es lūdzu motivēt, un tad es izšķiršos par to, kā balsot. Paldies par uzmanību.".
• 1997_03_25-seq8 language "lv".
• 1997_03_25-seq8 speaker Imants_Liepa-1937.
• 1997_03_25-seq8 mentions Q822919.
• 1997_03_25-seq8 mentions Q211.
• 1997_03_25-seq8 mentions Q2660080.