Saeima Linked Data Fragments server

Matches in Saeima for { <http://dati.saeima.korpuss.lv/entity/speech/1997_03_25-seq6> ?p ?o. }

• 1997_03_25-seq6 type Speech.
• 1997_03_25-seq6 number "6".
• 1997_03_25-seq6 date "1997-03-25".
• 1997_03_25-seq6 isPartOf 1997_03_25.
• 1997_03_25-seq6 spokenAs 46.
• 1997_03_25-seq6 spokenText "Cienījamais Prezidij! Cienījamie kolēģi deputāti! Īsi, konspektīvi pakavēšos pie pieciem momentiem. Pirmais. Par pašu šīsdienas Saeimas sēdes norisi. Arī man izbrīnu rada tas apstāklis, ka šeit nav neviena izpildvaras pārstāvja, kurš vada, koordinē zinātnisko darbu. Ja tas būtu izņēmuma gadījums šodien, es to kvalificētu kā nejaušību un tam varētu nopietnu vērību nepievērst. Bet es esmu ievērojis jau sen - un domāju, ka arī daudzi no jums, - ka mēs, Saeimas deputāti, izjūtam zināmu diskrimināciju un ignorēšanu no izpildvaras puses. Tā teikt, mēs Satversmē esam paredzēti, un ir jāpacieš mūs kā nepieciešamu ļaunumu: no mums vaļā nevar tikt, bet ignorēt mūs var. Iesaku par šo jautājumu padomāt un varbūt citā kontekstā par to izteikties radikālāk. Otrs ir jautājums, ko skāra arī iepriekšējā runātāja, Kreituses kundze. Mēs radām jaunu administratīvi birokrātisku struktūru, kura radīs paralēlismu, tas ir, veiks tās funkcijas, kuras faktiski ir jāveic un kuras var veikt jau tagadējās struktūras (es ar to domāju galvenokārt Zinātnes padomi). Tātad zinātniskās pētīšanas darbs, kurā dominante ir jaunrades process, tiks iekļauts vēl vairāk nekā līdz šim, varētu teikt, administratīvu ierobežojumu rāmjos. Un tādēļ es neredzu nepieciešamību pēc šādas papildu struktūras. Trešais. (Un tā varbūt būs, manuprāt, dominante šo piecu faktoru uzskaitījumā.) Es šeit saskatu bīstamu recidīvu, pareizāk sakot, recidīva padziļinājumu, kuru es definēju kā administratīvo zinātni. Sarunvalodā es to saucu arī par "kroņa" zinātni. Termins ir maz lietots, tādēļ dodu tā definējumu. Administratīvā zinātne ir raksturīga ar to, ka augsti stāvošs izpildvaras funkcionārs apriori ir pieņēmis kaut kādu lēmumu, kaut kādu konceptuālu viedokli, un zinātnieka uzdevums ir, pirmkārt, atrast teorētisku pamatojumu. Otrkārt, savākt empīriskus datus un tos selekcionēt, vadoties pēc mērķfunkcijas, kurus pēc noteikta algoritma apstrādā, lai tie dotu to pašu rezultātu, kas jau iepriekš apriori ir fiksēts. Padomju laikā visas zinātnes lielākā vai mazākā mērā nesa uz sevis administratīvās zinātnes zīmogu. Un šie recidīvi reizēm liek sevi just, arī tagad, pēc šā likumprojekta, ar šo jauno institūciju dibināšanu. Es tāpēc prognozēju, no šī administratīvā zinātne kā negatīva tendence zinātnes attīstībā var arī pastiprināties, un, tā kā tā nedos pozitīvu ieguldījumu zinātnes attīstībā, to es uzskatu par nopietnāko trūkumu, no kura ir nepieciešams izvairīties. Nākamais moments. Par grantu tēmām, šo tēmu vadītāju izvēli un kritērijiem, ka obligāti ir jābūt arī šīm publikācijām ārzemēs. Mans viedoklis (un ne tikai mans, un to es saku kā cilvēks, kas ir vadījis un vada grantu tēmas) ir tāds, ka jābūt ir zinātniskam darbam, neatkarīgi pat no tā, kur tas ir publicēts. Varētu būt runa par kritērijiem, kas nošķir zinātniski pētniecisku darbu no propagandiska rakstura sacerējumiem vai kompilācijas. Varu šeit atsaukties uz pieredzi, veidojot grantu tēmas jau šinī gadā. Es minēšu konkrētu piemēru. Man izdevās saglabāt granta tēmas vadītāja statusu tikai tāpēc, ka es arī varēju uzrādīt publikāciju ārzemēs, lai gan tas nav mans nopelns ne par vienu santīmu, man izlīdzēja ārzemju kolēģi - konkrēti, ASV. Viņi parūpējās, lai viens otrs mans sacerējums, kas radies šeit Latvijā, tiktu tur pārpublicēts, un tā nu es to varēju uzrādīt kā publikāciju ārzemēs. Ja tas tā nebūtu bijis, es šogad diezin vai būtu šo granta tēmu saņēmis. Un ir vēl viens zinātnieks lauksaimniecībā Boruka kungs, profesors, habilitētais doktors - kam pašreiz ir grūtības šinī ziņā, jo viņam šo publikāciju ārzemēs nav. Bet viņš pirms gada vai diviem publicēja fundamentālāko pētījumu Latvijas zinātnes attīstības vēsturē - par lauksaimniecības attīstību Latvijā. Un tagad izrādās, ka šis fundamentālais pētījums, kas ir liels ieguldījums Latvijas zinātnē, neko nav vērts, jo tas ārzemēs nav publicēts. Tādēļ es iesaku mainīt kritērijus un izvirzīt prasību, lai būtu zinātniska darba publikācijas. Vai precizēt tikai šos kritērijus, pēc kuriem to vērtēt. Nākamais jautājums, tas ir ļoti vienkāršs. Mums pašreiz - varbūt arī finansiālu apstākļu dēļ - netiek novērtēti fundamentālie pētījumi. Tie tiek atstāti novārtā. Mēs saprotam, ka fundamentālie pētījumi tūlītēju praktisku rezultātu nedod (tie dod iestrādi, kura tikai vēlāk sasniedz tādu konkretizācijas pakāpi, ka tai var būt kāda atdeve), bet bez tiem zinātnes attīstība nevar notikt. Ja tie pie mums netiks veicināti, mūsu zinātne nonāks strupceļā. Un nobeigšu savu domu ar starptautiska zinātnes metodologa vārdiem, ar tā saukto Seljes aksiomu, kura pastāv scientoloģijā - mācībā par zinātni, - ka kādas sabiedrības, kādas valsts rūpes par savu zinātni visuzskatāmāk raksturo tas, kāds ir zinātnes, zinātniski pētniecisko institūtu un pašu zinātnieku materiālais nodrošinājums. Es nerunāšu par to, kāds tas ir Latvijā, jo jums tas viss ir zināms, bet atrodu par nepieciešamu ar šo domas akcentu savu uzrunu beigt. Arī mans ierosinājums ir, ka šis likumprojekts būtu jāatdod atpakaļ komisijām un nopietni jāpārstrādā.".
• 1997_03_25-seq6 language "lv".
• 1997_03_25-seq6 speaker Ervids_Grinovskis-1925.
• 1997_03_25-seq6 mentions Q822919.
• 1997_03_25-seq6 mentions Q211.