Saeima Linked Data Fragments server

Matches in Saeima for { <http://dati.saeima.korpuss.lv/entity/speech/1997_03_25-seq50> ?p ?o. }

• 1997_03_25-seq50 type Speech.
• 1997_03_25-seq50 number "50".
• 1997_03_25-seq50 date "1997-03-25".
• 1997_03_25-seq50 isPartOf 1997_03_25.
• 1997_03_25-seq50 spokenAs 84.
• 1997_03_25-seq50 spokenText "Cienījamais Prezidij! Cienījamie kolēģi! Pēc Otrā pasaules kara daudzi miljoni šo cilvēku bija Vācijā, un viņi tika izvietoti pa visu pasauli. Otrais pasaules karš Latvijas mērogā beidzās pirms kādiem sešiem septiņiem gadiem. Tanī laikā mums ir bijuši spilgti spēki no ārzemēm, spilgti spēki ir it kā bijuši arī Ārlietu komisijā, ir bijis it kā ļoti spilgts Prezidents. Bet to 700 000 cilvēku liktenis nav it nekur starptautiski skatīts, un ir jautājums - kad tad mēs to skatīsim? Tas, ka būtu jāuzticas Sinkas kungam vai kādam citam, kas bijis jau 5. Saeimā, bet kas nekādi šo jautājumu nevirzīja uz priekšu, ir, manuprāt, pilnīgi nepieņemami. Es domāju, ka mēs esam daudzus momentus palaiduši garām, mums ir kaut kad jāpasaka: "Pasaule, paklausieties, mums šeit ir liela problēma. Strādāsim kopā un to risināsim!" Bet atbilde, ko mums dod Ārlietu komisija un visi tie, kuri grib mūsu tautu pārkrievot, ir: "Nē. Šo jautājumu neskatīsim, šos cilvēkus atstāsim šeit neziņā! Vienkārši to lietu atstāsim, lai notiek, kas notikdams!" Šī ir bezatbildība, jo mēs visi zinām, kas notiks. Cik ilgi mēs varēsim šos bezpilsoņus šeit turēt? Cik daudzas paaudzes mēs viņus varēsim šeit turēt, līdz mums būs jāatzīst, ka viņi ir mūsos ieprecējušies, šeit iedzīvojušies un ka viņu pēcteči ir kļuvuši par mūsu valsts pilsoņiem? Tas, ka mēs pagaidām viņus it kā drusku šķirojam, neko daudz neietekmē to likteni, uz kādu mēs vadām mūsu tautu. Manuprāt, tā ir vislielākā bezatbildība - tā steidzamība. Jo nekas nemainīsies. Septiņus gadus mēs tajā ziņā neko neesam darījuši. Un otra lieta būtu, ka šie tautas kalpi, kas šo likteni mums tik smagu uzliek virsū, ka mums ir jāgaida šī pārkrievošanās... Varbūt mums šitā pārkrievošanās ir jāpieņem, bet tad pieņemsim to atklātās debatēs, izdomāsim to jautājumu! Tiem 700 000 cilvēkiem ir savas raizes, un tiem citiem, kas dzīvo šeit Latvijā, ir savas raizes. Mēs it kā gribam sargāt mūsu tautu, gribam sargāt mūsu valodu, bet mēs visi tomēr kaut kā pielejam šiem mūsu centieniem "ūdeni" klāt. Tikai daži, kas tika deportēti, bijuši it kā nevainīgi, spriežot pēc "tēvzemiešu" izdotām vēstures grāmatām. Bet šodien "tēvzemieši", to skaitā arī Sinkas kungs, piecēlās kājās, godinot tos, kas tika deportēti. Nu, varbūt arī tos kriminālistus, kas tika deportēti? Mīļā Saeima, es jūs lūdzu padomāt! Kāpēc tāda steiga? Izrunāsim to visu katrs savā frakcijā. Jums, Sinkas kungs, it kā esot tik ļoti nacionāla partija, tāda, kas Silaraupu nodod, bet apspriediet to jautājumu un nāciet ar jūsu viedokli, vai mēs to jautājumu pacelsim internacionālā līmenī vai ne. Mēs tikai vienkārši pieņemam kaut kādu papīru, kas ir visiem citiem piemērots, un nesakām - skat, mūsu situācija ir drusku citādāka, mēs varētu kaut kādu piemērotāku līgumu panākt, kaut ko labāku izdarīt. Mēs nevaram šo zemi aizsargāt pret Krieviju, kamēr mums ir 700 000 krievu, to skaitā arī oficieru, šinī zemē. Mēs netiksim nekādā Eiropā, kamēr mums šī nasta būs. Mēs nekādi negribam to jautājumu risināt. Es nesaprotu, kā jūs to varēsiet tautai paskaidrot. Es jūs lūdzu nopietni padomāt, ko mēs panāksim ar šo steidzamību. Būs tikai viens cilvēks šeit par to jautājumu runājis, un likums būs pieņemts, un tas būs mūsu likums, un šī iespēja būs aizgājusi garām. Vai tas nav ārprāts, ka mēs palaižam garām šitādu iespēju, unikālu iespēju pateikt pasaulei, ka standartveida līgums nav attiecināms uz mums, kas esam tik tikko iznākuši no Otrā pasaules kara! Mums ir unikāla iespēja to izdarīt. Bet ļoti iespējams, ka es būšu beidzamais un vienīgais runātājs, jo ir steidzamība. Tas nozīmē, ka ir tagad pirmais, pēc tam būs otrais balsojums - un cauri. Šodien tas viss notiks. Un Sinkas kungs mums stāstīs, ka viņš aizstāv šo tautu. Jā, man asaras tek... Es jūs lūdzu visus drusku padomāt. Nav steidzamība vajadzīga. Mēs varam to likumu atdot atpakaļ, lai mēs varētu to smagi un grūti apspriest. Tas nav vienkāršs jautājums. Šoreiz ir runa par mūsu tautas likteni. Paldies par uzmanību.".
• 1997_03_25-seq50 language "lv".
• 1997_03_25-seq50 speaker Gundars_Valdmanis-1940.
• 1997_03_25-seq50 mentions Q822919.
• 1997_03_25-seq50 mentions Q211.
• 1997_03_25-seq50 mentions Q79820.
• 1997_03_25-seq50 mentions Q193089.
• 1997_03_25-seq50 mentions Q159.
• 1997_03_25-seq50 mentions Q183.