Saeima Linked Data Fragments server

Matches in Saeima for { <http://dati.saeima.korpuss.lv/entity/speech/1997_03_25-seq4> ?p ?o. }

• 1997_03_25-seq4 type Speech.
• 1997_03_25-seq4 number "4".
• 1997_03_25-seq4 date "1997-03-25".
• 1997_03_25-seq4 isPartOf 1997_03_25.
• 1997_03_25-seq4 spokenAs 29.
• 1997_03_25-seq4 spokenText "Godātais sēdes vadītāj! Godātie kolēģi deputāti! Atšķirībā no Kreituses kundzes, es runāšu "par" šo likumprojektu. Es uzskatu, ka šeit šī situācija ir pavisam cita, nekā tā bija ar Izglītības likumu, kas bija jauns likums jaunai nozarei un kas tiešām bija absolūti "jēls" un nesagatavots. Turpretī šis likums piedāvā grozījumus atsevišķos pantos, piedāvā likumu papildināt ar dažiem jauniem pantiem, un šeit tiešām, ja šī redakcija nebūs apmierinoša - un viņa arī mani vietām neapmierina - , tad šeit tiešām šos labojumus var tīri redakcionālā veidā izdarīt. Deputāti pat var iesniegt šos savus priekšlikumus. Viņu nebūs nepārskatāmi daudz, un līdz ar to šos labojumus varēs izdarīt. Jo šeit ir pavisam cits apjoms un tomēr arī pavisam cits problēmu līmenis, nekā tas bija Izglītības likumā. Tādēļ, manuprāt, šis salīdzinājums, ko šeit centās sniegt Kreituses kundze, ir nekorekts. Jo šis nav pats likums par zinātnisko darbību, bet gan tikai atsevišķi tā grozījumi. Kāds ir pats galvenais iemesls, kāpēc, manuprāt, šāds likums būtu atbalstāms? Tas ir tāpēc, ka beidzot šajā likumā ir skaidri noteikti dažādi zinātniskās darbības veidi, tas ir, ka mums Latvijā turpmāk būs fundamentālie un lietišķie pētījumi, ka mums būs valsts pētījumu programmas, ka mums būs uz tirgu orientēti pētījumi un ka mums būs valsts pārvaldes institūciju pasūtīti pētījumi. Mēs varam strīdēties par katru no šiem veidiem atsevišķi, bet tas, ka tiek pateikts precīzi, kādi šie veidi būs, tas ir labi. Un arī ir pilnīgi skaidrs, ka katram no šiem veidiem ir vajadzīgs atsevišķs finansēšanas mehānisms - , citādā veidā, nekā tas ir citiem šo pētījumu veidiem. Piemēram, pretēji Kreituses kundzes teiktajam, es noteikti atbalstu to, ka fundamentālo pētījumu grantam finansējuma piešķiršanas galvenais kritērijs ir zinātniskais līmenis, kas tiek apliecināts ar publikācijām starptautiskos zinātniskajos žurnālos vai ar patentiem. Mēs varam pieskaitīt šeit arī grāmatas. Protams, to var darīt. Bet es strikti gribu iestāties par to, ka mums šī publicējamība starptautiskos, turklāt starptautiski autoritatīvos, zinātniskajos žurnālos, ir jāpieņem par pamatkritēriju fundamentālo zinātnisko pētījumu finansēšanai. Jo kas tad ir fundamentāls zinātniskais pētījums? Tas ir tāds, kurš ir spējīgs būt autoritatīvs pasaules līmenī. Tas ir tāds, kurš pēta lietas, kuras pasaulē līdz šim nav pētītas un kurām ir kaut kāda zinātniska vērtība tiešām pasaules līmenī, tāds, kas izskaidro lietu pamatbūtību. Un tas ir vienalga, kurā valstī šī lietu pamatbūtība, šīs sakarības tiek atklātas. Un te nu nevienam nevar tikt dotas nekādas atlaides. Un tāpēc tiem zinātniekiem, kuri ir spējīgi strādāt pasaules līmenī, tikai šiem zinātniekiem pienākas fundamentālo pētījumu granti. Pasaulē ir izstrādāta sistēma, kura apliecina, dod iespēju izvērtēt to, vai konkrētā zinātnieka darbs ir starptautiskā līmenī vai viņš nav šajā starptautiskajā līmenī. Un vienīgais, kas šeit ir izdomāts, tā ir šī publicējamība starptautiski autoritatīvos zinātniskos žurnālos vai, vēl precīzāk sakot, tajos žurnālos, kuri tiek ņemti vērā, sastādot zinātnisko darbu citējamības indeksu. Ne jau jebkurš starptautisks žurnāls, kuru, teiksim, ir izdevušas divas no trijām Baltijas valstīm, sadarbojoties šeit, tiks ņemts vērā. Tādēļ pastāv šis starptautiski autoritatīvo žurnālu saraksts, kurā tiek iekļauti tie žurnāli, kurus starptautiskā zinātnieku sabiedrība par tādiem uzskata. Tas ir pilnīgi konkrēts saraksts, un, ja cilvēks spēj panākt savu rezultātu publikāciju šādos žurnālos, tad mums ir pilnīgs pamats domāt un uzticēties tam, ka šis cilvēks strādā tiešām pasaules līmenī. Jo tas fakts, ka šī cilvēka darba rezultāti tiek publicēti šādā žurnālā, liecina par starptautiskās zinātnieku sabiedrības atzinību šim cilvēkam. Un neviens cits kā tikai šī starptautiskā zinātnieku sabiedrība nevar izvērtēt to, vai šis cilvēks strādā attiecīgajā nozarē starptautiski atzītā līmenī vai ne. Un tādēļ mums šeit nav nekādas citas iespējas, runājot par tīri fundamentāliem pētījumiem, kā vien uzticēties šai starptautiskajai zinātnieku sabiedrībai. Protams, ir jārunā arī par tādiem pētījumiem, kuri mums ir specifiski tieši šeit - Latvijā, un tāpēc šeit ir papildus jāievieš citi pētījumu veidi, teiksim, pētījumi, kuri izriet no mūsu kultūras mantojuma saglabāšanas nepieciešamības, un arī tos mēs varam likumā šādā veidā iestrādāt. Un būtu lūgums arī komisijai šo faktu ņemt vērā. Iespējams, ka tas šeit varētu būt tajā pantā, kas ir par valsts pētījumu programmām, kā, piemēram, programma "Lettonika". Varētu būt pētījumi, kas tiek finansēti šīs programmas ietvaros, bet tie nav fundamentālie zinātniskie pētījumi. Tāpat ir arī dažādi citi ļoti labi pētījumi. Mums Latvijā ir ļoti vajadzīgi pētījumi, kuri nav uzskatāmi par fundamentāliem pētījumiem tajā izpratnē, kādu es jums izklāstīju, un tā ir arī tā izpratne, kas ir pasaulē pieņemta. Tas nozīmē, ka arī šie pētījumi var tikt finansēti un viņiem ir jātiek finansētiem, bet viņiem ir jāizvirza kaut kādi citi kritēriji. Fundamentālie pētījumi ir tie pētījumi, kuri ir spējuši iegūt starptautisku autoritāti, un viņi ir finansējami tāpēc, ka viņi ir spējuši iegūt šo starptautisko autoritāti. Un var būt arī būtiski papildfaktori, tie, ka attiecīgais pētījumu veicējs darbojas arī izglītības laukā un sniedz savas zināšanas tālāk studentiem. Tas ir būtisks faktors. Tāpat arī būtisks papildfaktors ir tas, ka šis attiecīgais pētījums ir ar tiešu vai nu tūlītēju, vai vismaz perspektīvu pielietojumu Latvijas saimniecībā. Ja izdodas šos faktorus apvienot, tad ir ļoti labi. Un tie var dot pielietojamību Latvijas saimniecībā, var dot vēl multiplikatīvu faktoru tam apjomam, ar kādu šis attiecīgais fundamentālais pētījums var tikt finansēts, bet pētījums ir fundamentāls tāpēc, ka viņš ir nozīmīgs starptautiskā līmenī. Runājot par tirgus orientētiem pētījumiem, arī šeit mehānisms ir absolūti skaidrs, un šis mehānisms ir tāds, ka, lai pētījums varētu tikt finansēts kā tirgus orientēts pētījums, viņam ir jāspēj piesaistīt finansējums no cita subjekta. Vislabāk - no nevalstiska subjekta. Ja ir kāds, kas grib veikt ��o zinātnisko pētījumu un ir gatavs pats par viņu maksāt vai arī ir spējīgs atrast kādu, kas par šo pētījumu maksā, tad arī valsts, konstatējot to faktu, ka šeit ir šis zinātniskā pētījuma saturs, var vienu daļu no pētījumu līdzekļiem piemaksāt klāt. Un tas ir šis tā saucamais tirgum orientētais pētījums. Manuprāt, būtiski ir tas, lai, izšķiroties par šo savu finansējuma daļu, valsts tomēr pietiekoši nopietni izvērtētu to, vai šeit ir šis zinātniskais saturs. Kādā veidā to var izdarīt? Acīmredzot Latvijas apstākļos vienīgais iespējamais veids būtu Zinātnes padomes ekspertu piesaistīšana, šo ekspertu vērtējuma lūgšana. Tātad arī šiem tirgus orientētajiem pētījumiem, manuprāt, ir jāveic šī zinātniskā ekspertīze no Zinātnes padomes ekspertu puses, jo tie cilvēki, kas Zinātnes padomē ir ievēlēti par ekspertiem, viņi mums Latvijā tomēr vislabāk un visneitrālāk varēs izvērtēt to, vai šajā pētījumā ir šis zinātniskais saturs vai arī kāds cilvēks šeit vienkārši cenšas blefot. Un tas, manuprāt, ir pats svarīgākais. Visai šai zinātnes finansēšanai un visām valsts pētījumu programmām, gan tirgum orientētiem pētījumiem, gan arī valsts pārvaldes institūciju pasūtītiem pētījumiem svarīgi ir tas, kā atšķirt to cilvēku, kurš tiešām grib veikt zinātnisku darbu un dot kaut kādu zinātnisku ieguldījumu, no tā cilvēka, kurš tikai grib slēpties zem šīs zinātnes maskas, iegūt sev finansējumu, par kuru reāli jāatskaitās, kā viņš cer, nebūtu. Ir jāspēj novilkt šī robeža starp zinātnieku un to, kurš par tādu grib tikai uzdoties. Un diemžēl šīs bažas ir reālas, viņas pastāv arī pašu zinātnieku sabiedrībā. Tāpēc tas, kurš var to izšķirt, ir ekspertu vērtējums. Protams, naudu dod valsts, un tāpēc arī ir loģiski, ka kādai valsts institūcijai ir sakāms šis pēdējais vārds; it sevišķi attiecībā uz valsts pētījumu programmām vai valsts pārvaldes institūciju pasūtītiem pētījumiem. Bet ir jāiedibina precīzs mehānisms, lai šī valsts institūcija, kas saka šo vārdu, - finansēt vienu vai otru progammu, vienu vai otru pētījumu, balstītos uz konkrētu zinātnisku ekspertīzi. Un, kā jau es teicu, tas pozitīvais šeit ir tas, ka šeit tiek piedāvāti visos šajos pētījumu veidos konkrēti mehānismi, par kuriem mēs varam strīdēties, bet tas jau ir otrā un trešā lasījuma jautājums - izstrādāt precīzi šos mehānismus, ielikt šos precizējumus, un tas, kas šeit ir izdarīts jau šobrīd, ir tas, ka ir iedota šī pati struktūra un ir iedots kaut kāds pamatteksts, uz kura bāzes mēs varam spriest par to, kādā veidā šie atsevišķie pētījumu veidi tiek finansēti un kādi ir šie mehānismi, kādā veidā tiek dalīta nauda. Protams, man arī šeit ir pilnīgi konkrēti iebildumi pret to kārtību, kāda šeit tiek ierosināta, un ir diezgan būtiskas neskaidrības, piemēram, jautājumā par valsts pētījumu programmām. Ko nozīmē tas, ka programmas konkursa kārtībā finansē Izglītības un zinātnes ministrija vai kāda cita attiecīga valsts pārvaldes institūcija? Šeit ir vēl tāds jautājums: ko nozīmē programmu finansēt konkursa kārtībā? Vai mums šo programmu būs vairāk nekā finansējuma, ja visi šie programmu nosaukumi un skaits jau pirms tam ir apstiprināts no izglītības un zinātnes ministra puses? Tātad vispirms tiek apstiprināts programmu skaits un nosaukumi, bet pēc tam šīs programmas tiek finansētas konkursa kārtībā. Vai tā situācija būs tāda, ka kaut kādas apstiprinātas programmas netiks pēc tam finansētas vai tomēr kā citādi? Šeit būtu vajadzīgs skaidrojums. Un otra, varbūt būtiskāka, lieta, ko es jau arī minēju, ir tā, ka ir nepieciešama šī zinātniskā ekspertīze, kura ir veicama ar Zinātnes padomes ekspertu līdzdalību. Tur var pat nebūt iesaistīta pati Zinātnes padome kā lemjošā institūcija, bet ir jābūt šiem Zinātnes padomes ekspertiem, jo tikai tādā veidā var veikt šo zinātnisko ekspertīzi. Un vēl es gribētu teikt, ka ļoti svarīgi ir tas, ka arī valsts pārvaldes institūciju pasūtītiem pētījumiem ir paredzēta šī zinātniskā ekspertīze, jo, ja šī nauda nāk no zinātnes budžeta, tad tādā gadījumā tam, kas tur iekšā tiek veikts, ir jābūt zinātnei. Un to, ka tā ir zinātne, var apliecināt zinātniskā ekspertīze. Jo citādi mēs atkal nonāksim tādā situācijā, ka valsts pārvaldes institūcijas tērēs naudu it kā zinātnei, mums būs liels zinātnes budžets, bet patiesībā tur tiks darītas pavisam citas lietas un risinātas pavisam ikdienišķas problēmas, kurām ar zinātni varbūt būs pavisam attāls sakars, lai neteiktu, ka šāda sakara vispār nav. Attiecībā uz Zinātnes reformu un attīstības stratēģijas komisiju. Kreituses kundze iebilst pret to, un, ja varētu minēt kādus konkrētus zinātniekus, zinātnieku sabiedrības autoritātes, kuras pret to ir iebildušas, tad, es domāju, šim izteiktajam viedoklim būtu pavisam cits svars. Bet tomēr arī pēc manā rīcībā esošās informācijas, zinātnes stratēģijas jautājumu izstrāde šobrīd mums Latvijā ir problemātiska. Un, tāpat kā līdz šim, tomēr ir problemātiska arī līdzšinējā zinātnes finansēšanas kārtība, tikai no Zinātnes padomes puses... Tā diemžēl novedusi lielā mērā pie tā, ka viena - lielākā - daļa zinātnieku praktiski saņem tikai šos savus nosacīti sociālos pabalstus grantu veidā un netiek dotas iespējas šiem zinātnes cilvēkiem kārtīgi nopelnīt. Neapšaubāmi, vismaz atsevišķiem cilvēkiem, kuri ir spējīgi piedāvāt kvalitatīvu "preci", šādas iespējas būtu jādod. Par to šeit ir tālāk jālemj un jāspriež, bet es aicinu šo likumprojektu katrā ziņā atbalstīt pirmajā lasījumā.".
• 1997_03_25-seq4 language "lv".
• 1997_03_25-seq4 speaker Karlis_Cerans-1965.
• 1997_03_25-seq4 mentions Q211.
• 1997_03_25-seq4 mentions Q957126.
• 1997_03_25-seq4 mentions Q39731.