Saeima Linked Data Fragments server

Matches in Saeima for { <http://dati.saeima.korpuss.lv/entity/speech/1997_03_25-seq2> ?p ?o. }

• 1997_03_25-seq2 type Speech.
• 1997_03_25-seq2 number "2".
• 1997_03_25-seq2 date "1997-03-25".
• 1997_03_25-seq2 isPartOf 1997_03_25.
• 1997_03_25-seq2 spokenAs 84.
• 1997_03_25-seq2 spokenText "Augsti godātie deputāti! Man atliek izteikt tikai visdziļāko nožēlu par to, ka šā likuma apspriešanā nepiedalās pats ministrs, kas par to ir atbildīgs. Tas nozīmē, ka kārtējo reizi, kad mēs izskatām izglītības un zinātnes jautājumus, valsts pārvaldes struktūrām nav ieinteresētības par to, kādu lēmumu pieņem Saeima, jo laikam ir dziļa pārliecība, ka šeit neviens īpaši nopietni runāt nevar. Bet es gribētu sākt ar to, ka šoreiz likumprojektam pirmo reizi ir autors, un vismaz es ceru, ka tas ir autors, kas ir parakstījies likumprojekta apakšā. Tas ir Augstākās izglītības un zinātnes departamenta Pārvaldes nodaļas vadītājs A. Melnis. Tātad ministrijas pārstāvis, kas veicis šo sastādīšanas darbu, ir zināms, bet uzreiz es gribētu jautāt komisijas pārstāvim, kurš iepazīstināja mūs ar šo likumprojektu: kuri tad bija tie Latvijas Zinātņu akadēmijas vadošie speciālisti, kas arī piedalījās šā likumprojekta izstrādē? Un vajadzētu teikt nevis "vadošie speciālisti", bet nosaukt viņu uzvārdus, lai mēs, tie, kuri esam visciešākajā veidā saistīti ar šo zinātnisko darbību, varētu arī konkrētiem cilvēkiem konkrēti vaicāt, kāpēc un ko jūs esat domājuši, ierakstīdami vienu vai otru punktu. Es uzreiz gribētu teikt, ka šis likumprojekts principā ir tāds pats "jēls" un darbībai negatavs, kāds bija arī Izglītības likums. Ja mēs apskatāmies šodien zinātnes darbību regulējošās institūcijas, tad mēs, sākot no Saeimā apstiprinātās Augstskolu padomes līdz fakultātēs darbojošamies zinātniskajām padomēm, nerunājot nemaz par starpposmiem, esam sasnieguši jaunu situāciju, kad, piemēram, vakar, kad Universitātē tika vērtēta nepieciešamība pēc starptautisko attiecību specialitātes un tika vērtēta šīs specialitātes pasniegšanas programma, tad šo vērtējumu veica neviens cits kā dakteris Andris Glāzītis. Visu cieņu dakterim Glāzīša kungam, un man pret viņu nav nekādu iebildumu, bet kāds sakars viņam ir ar starptautisko attiecību programmu un ar starptautisko attiecību pasniegšanu Latvijas Universitātē? Kā var izveidoties šāda sistēma? Tāda var izveidoties tikai tad, kad mēs nepārdomāti radām vienu institūciju pēc otras, kas koordinē, vada, norāda, parāda zinātniekiem, ko darīt, nedomājot par to, kā praktiski realizēt valstī zinātnes un izglītības reformu. Un man ir jāsaka ar nožēlu, ka šie ir kārtējie grozījumi, kādi bija Izglītības likumā, un nevis jauns likums par to, kā jādarbojas. Un tas vēlreiz parāda, cik nepārdomāta šajā brīdī ir Izglītības un zinātnes ministrijas darbība. Tur nedomā par to, kā realizēt reformu, bet tur domā, kā ar "ielāpiem" pielāpīt veco, mēģinot kaut kādā veidā kaut ko izmainīt. Pat ne izmainīt, bet radīt izmainīšanas šķietamību zinātnes un izglītības attīstībā. Kāpēc es pievērsu tādu uzmanību jautājumam par šīm dažādajām institūcijām? Tāpēc, ka šā likumprojekta galvenā būtība jums ir izteikta 2. lappuses 6. punktā - papildināt likumu ar 16. 1. pantu šādā redakcijā: "Zinātnes reformu un attīstības stratēģijas komisija". Tātad būs vēl viena institūcija, kas nodarbosies, un, ja mēs šeit izlasām, ar ko viņa nodarbosies, tad patiešām jāsāk prasīt autors, kurš to ir rakstījis, jo viens no uzdevumiem, ar ko nodarbosies šī komisija, ir tāds, ka tā izteiks priekšlikumus par pētījumu rezultātu nozīmību. Kādus priekšlikumus var izteikt par pētījumu rezultātu nozīmību? Vispirms pētījums ir jāveic, ir jābūt rezultātiem un, ja starptautisko attiecību specialitātē pētījumu rezultātu nozīmību sniegs ārsts Andris Glāzītis, tad kāds būs rezultāts? Es atvainojos jau iepriekš Glāzīša kungam, lai gan es viņa uzvārdu neloku negatīvā nozīmē, bet vienkārši arī viņš pats ir nolikts šajā muļķīgi kuriozajā situācijā šodien sabiedrībā. Skatoties tālāk, kas tad ir pirmais un lielākais, manuprāt, nonsens šajā likumprojektā? Tas nozīmē, ka te parādās vēl viena komisija, vēl viena institūcija, kurā sēdēs birokrāti, varbūt arī viens otrs no zinātniekiem, kas vēlreiz vērtēs, vai ir vajadzīgs tas darbs vai nav vajadzīgs. Līdz ar to Latvijas zinātnes padome tādā gadījumā veic apmēram tās pašas funkcijas kā šī nosauktā Zinātnes reformu un attīstības stratēģijas komisija. Pēc tam nāk fakultātes zinātniskā padome, pēc tam ir Rektoru padome, kas vērtē, un rezultāts ir pavisam vienkāršs, kas arī ir ierakstīts likumā pavisam īsā punktiņā. Un tad, kad visas šīs organizācijas ir "malušas", vērtējušas un recenzējušas pozitīvi un negatīvi, strīdējušās un "kasījušās", tad rezultātā izlasiet 5. lappusē ierakstīto: "Zinātnes budžeta projekta struktūru un finansējuma sadali galvenajiem pētījumu veidiem un pasākumiem nosaka izglītības un zinātnes ministrs." Ja tā, tad rodas jautājums: kādam nolūkam ir radītas visas šīs milzīgās institūcijas ja galā ministrs nosaka, kam iedos naudu? Es varu pateikt tikai vienu - tas ir nesakārtotības interesēs, lai pēc iespējas ilgāk tiktu apspriests kāds zinātniskais projekts un lai rezultātā neviens nesaņemtu nekādu naudu; lai visiem tiktu dots pa drusciņai un lai tie zinātnieki tur nomirst dabīgā nāvē, jo paliks tikai tie, kuri nevar vairāk nopelnīt par drusciņu, nevis tie, kuri varētu saņemt lielāku naudu un virzīt zinātni uz priekšu. Kāpēc es atļaujos teikt tādus vārdus? Tāpēc, ka ir ļoti interesants 31. pants - "Fundamentālo un lietišķo pētījumu finansēšana", kur ir ierakstīts... (grants - tātad tēma, par kuru maksā naudu.) ..."Granta piešķiršanas galvenais kritērijs ir zinātniskais līmenis." Jā, viennozīmīgi tas ir zinātniskais līmenis plus cilvēks vai cilvēku kopa, kas to realizē. Bet ko likumā nosaka, kas tad likuma izpratnē ir zinātniskais līmenis. Zinātniskais līmenis tiek apliecināts ar publikācijām starptautiskos zinātniskajos žurnālos vai ar patentiem. Tātad pirmām kārtām publikācija žurnālā tiek pielīdzināta patentam. Zinātnē tās visu laiku ir bijušas divas dažādas lietas, bet, es atvainojos, vai grāmata, monogrāfija nav zinātnisks darbs? Vai tāda ir tikai publikācija starptautiskā žurnālā? Un tālāk ir teikts, ka humanitāro zinātņu jomā var tikt apliecināts", nevis "var apliecināt"... bet "var tikt apliecināts arī ar publikācijām vietējos zinātniskos žurnālos". Tātad mūsu žurnāli, mūsu darbs, kas ir Latvijā, nav nekas, tātad tie varētu tikt ņemti vērā, bet piecas rindiņas starptautiskā žurnālā ir daudz augstāk vērtējama nekā zinātniska monogrāfija, kas ir izdota Rīgā, vienalga, kādā valodā. Šādu absurdu likuma labojumos ir ļoti daudz, un līdz ar to es gribētu arī kolēģiem atgādināt to, kā mēs apspriedām Izglītības likumu, jo piepildījās tas, ko mēs vairāki teicām no šīs tribīnes: "Nepieņemsim viņu pirmajā lasījumā, atdosim atpakaļ uzreiz!" Toreiz, kad pusotru gadu atpakaļ viņš bija pirmajā lasījumā, toreiz skanēja tādi pretargumenti, kādus es vakar izdzirdēju atkal no šīs pašas tribīnes, runājot par grozījumu likumā par zinātnisko darbību. Es jums atgādināšu to no stenogrammām. Juris Celmiņš, Demokrātiskās partijas Saimnieks frakcijas deputāts, komisijas priekšsēdētāja vietnieks: "Viena iespēja bija izlemt, - virzīt šo likumprojektu šeit uz sēdi - vai pieņemt otru iespēju - sākt gatavot, izstrādāt alternatīvu likumprojektu." Šiem deputātiem, kuri runāja "pret", acīmredzot nebija skaidrs tas, ka Izglītības, kultūras un zinātnes komisija nevar izdarīt nekādas izmaiņas pirmajā lasījumā."Mēs uzskatām par iespējamu šos trūkumus novērst, strādājot pie otrā lasījuma. Vispirms mums ir jāsaprot, kādā tempā mēs gribam šīs reformas realizēt un mēs gribam šīs reformas realizēt, sākot ar šī..." Tagad piebilde mana - ar 1996. gada 1. septembri..."Un tad mums ir jāiet tas ceļš, ka mēs šodien balsojam par Izglītības likuma pieņemšanu pirmajā lasījumā, lai varētu šo laiku saīsināt, dodot pietiekami garas un plašas iespējas strādāt starp pirmo un otro lasījumu varbūt kādus divus mēnešus". Pagāja pusotra gada. Likumprojektu paņēma atpakaļ, aizmirstot, kas ir teikts. Es atļaušos arī Ābiķa kungam atgādināt, ko viņš teica par Izglītības likumu. Ļoti līdzīgi tam, ko vakar teica par šiem grozījumiem: "Šis likumprojekts ir tapis apmēram divu gadu darba rezultātā Izglītības un zinātnes ministrijā". "Grozījumi likumā par zinātnisko darbību ir tapuši ilga darba rezultātā kopā ar Latvijas Zinātņu akadēmijas vadošajiem speciālistiem", tātad teksts gandrīz identisks."Apspriežot apmēram trīs likumprojektu variantus, kuri bijuši dažādā laikā ļoti daudzās un dažādās izglītības darbinieku auditorijās, šis likumprojekts ir izgājis cauri ministrijas sietam... Saprotot to, ka izstrādāt konceptuāli jaunu likumu, tas prasa ļoti lielu laiku, tas prasa piesaistīt ļoti daudzus speciālistus, mūsu komisija šobrīd, es atklāti pateikšu, tam nebija gatava, lai maksimāli ātrā laikā to izdarītu, un mēs uzskatām, ka ir pietiekams pamats balsot par šo likumprojektu konceptuāli pirmajā lasījumā." Cienījamās kolēģes un godājamie kolēģi! Es jūs aicinu noraidīt šo likumprojektu, atdot atpakaļ komisijai, lai mums neatkārtotos viss tas pats, kas notika ar Izglītības likumu. Lai man vēlreiz nav šeit jācitē un jāatgādina komisijas deputātiem viņu teiktie vārdi un pēc tam - viņu rīcība. Un es ceru - diemžēl man nav, pie kā griezties šeit zālē no ministrijas -, ka mums turpmāk šādus "jēlus", nesaskaņotus, nepārdomātus un neizskaidrotus likumprojektus uz Saeimu vairs nesūtīs un Izglītības, kultūras un zinātnes komisiju kā jau pozīcijas pārstāvi nenoliks tik neērtā un spiedīgā situācijā, kādā tā ir šobrīd, runājot par grozījumiem Zinātnes likumā.".
• 1997_03_25-seq2 language "lv".
• 1997_03_25-seq2 speaker Ilga_Kreituse_(Grava)-1952.
• 1997_03_25-seq2 mentions Q822919.
• 1997_03_25-seq2 mentions Q211.
• 1997_03_25-seq2 mentions Q957126.
• 1997_03_25-seq2 mentions Q2660080.
• 1997_03_25-seq2 mentions Q498407.
• 1997_03_25-seq2 mentions Q2021893.
• 1997_03_25-seq2 mentions Q16358650.
• 1997_03_25-seq2 mentions Q29552.