Saeima Linked Data Fragments server

Matches in Saeima for { <http://dati.saeima.korpuss.lv/entity/speech/1997_03_25-seq12> ?p ?o. }

• 1997_03_25-seq12 type Speech.
• 1997_03_25-seq12 number "12".
• 1997_03_25-seq12 date "1997-03-25".
• 1997_03_25-seq12 isPartOf 1997_03_25.
• 1997_03_25-seq12 spokenAs 29.
• 1997_03_25-seq12 spokenText "Godātais sēdes vadītāj! Godātie kolēģi deputāti! Es pavisam īsi atkal atgriezīšos pie zinātnes. Daži precizējumi. Pirmā tēze ir tā, ka fundamentāliem zinātniskiem pētījumiem vienīgais kritērijs ir publicējamība starptautiski autoritatīvos izdevumos. Tātad tas ir kritērijs, kas atļauj šo pētījumu nosaukt par fundamentālu, un pēc tam, kad viņš ir kļuvis par fundamentālu, tad par viņa vērtību un svaru mēs varam spriest dažādi. Un tāpēc man ir iebildumi pret to, ka 31. pantā mēs šeit rakstām, ka zinātniskais līmenis pētījumiem humanitāro zinātņu jomā var tikt apliecināts arī ar publikācijām vietējos zinātniskajos žurnālos. Tā būtu tēze, kura šeit, neapšaubāmi, būtu jāizņem ārā un jautājums par humanitārajām zinātnēm ir jārisina citā veidā, jo attiecībā uz fundamentāliem zinātniskajiem pētījumiem neviens cits, kā vien starptautiskā zinātnieku sabiedrība var izvērtēt, vai konkrētais pētījums ir nopietns attiecīgajā nozarē un vai cilvēks nedarbojas tikai nodarbošanās pēc, neradot nekādu rezultātu, bet tikai patērējot sabiedrības līdzekļus. Šīs zinātnes nozares ir tik sarežģītas un specifiskas, ka neviens cits, pat eksperts blakusnozarē, nespēs precīzi pateikt, vai šeit ir šī zinātniskā novitāte vai nav. Un to varēs izdarīt tikai starptautiskā zinātnieku sabiedrība attiecīgajā nozarē. Par pētījumu turpmāko finansēšanu. Lai varētu iegūt finansējumu, pretendentam ir jāspēj pierādīt rezultātu iegūšanas ticamību. Rezultāta finansēšanas brīdī tās nav un tā principā nevar būt, un tādēļ pašu rezultātu neviens principā nevar novērtēt. Kas dod ticamību? Ticamību dod iestrādes attiecīgajā jomā, kas ir apliecinātas ar starptautiska līmeņa publikācijām, vislabāk tādām, kas ir kādā šai jomai ļoti radniecīgā jomā. Sākot pilnīgi jaunu tēmu, ir jādod laba motivācija, bet ticamību dod šo pētījumu veicēja līdzšinējās publikācijas, starptautiski autoritatīvas publikācijas, kas rāda, ka šis cilvēks ir spējīgs veikt nopietnus pētījumus pasaules līmenī. Jautājums - kā zinātnē ienākt jaunajiem? Var ienākt caur grantiem citu speciālistu vadībā, kuriem pašiem ir šīs publikācijas. Otrkārt, varam runāt arī par atsevišķu jauno zinātnieku grantiem. Es zinu, ka šobrīd šādas iestrādes pastāv, grūti man pateikt tikai to, cik tālu tās ir tikušas. Ko darīt ar Latvijas vēsturi, kultūru, ģeogrāfiju, literatūru? Tās ir neapšaubāmi ļoti vajadzīgas zinātnes. Mēs varam runāt šajā sakarā arī par citām zinātnēm, kurās viena vai otra iemesla dēļ var pētījumus pilnīgi veikt tikai Latvijā. Lai saņemtu finansējumu šīs zinātnes, ir jāformulē arī šie kritēriji šīm zinātnēm (mēs varam tās saukt par zinātni par nacionāli kulturālo), un mēs šajā sakarā izstrādājam arī attiecīgu finansēšanas mehānismu, kādā veidā veic šo finansēšanu. Tā, lai šī nacionālā un nacionāli kulturālā motivācija netiktu jaukta kopā ar fundamentāli zinātnisko motivāciju. Tie ir citi kritēriji, tā ir cita sabiedrībai vajadzīga lieta, ko zinātnieks rada, un arī šī zinātne ir finansējama - nevis tāpēc, ka tā ir fundamentāla, bet tāpēc, ka tā ir zinātne par nacionālo vai nacionāli kulturālo. Neviens man neiestāstīs, ka Latvijā ekonomika vai socioloģija, vai psiholoģija, vai, es gribētu tomēr teikt, arī jurisprudence, - ka tās ir būtiski atšķirīgas, citādas nekā citur pasaulē un ka šajās nozarēs varētu pastāvēt kaut kādi zinātniski pētījumi, kuri tiek uzskatīti par fundamentāliem, bet kuri tiek publicēti tikai vietējos zinātniskajos žurnālos tāpēc vien, ka autors vai nu nav spējīgs uzrakstīt, vai negrib uzrakstīt šo publikāciju starptautiski autoritatīvam žurnālam. Un vēl. Es gribu piebilst, ka man ir liels lūgums neuzskatīt par zinātni jebkuru intelektuāli ietilpīgu darbu. Zinātne nepieciešami ietver sevī šo radošo momentu, un, ja mēs sāksim finansēt no zinātnes budžeta jebkuru intelektuāli ietilpīgu darbu, tā tendence var izrādīties ļoti kaitīga un bīstama pašai zinātnei, jo tad šis zinātnes budžeta finansējums būs it kā liels, bet paši zinātnieki, šis radošais darbs, nedabūs neko, un līdz ar to - arī šī zinātne kā kultūras sastāvdaļa. Es aicinu atbalstīt šo likumprojektu. Paldies.".
• 1997_03_25-seq12 language "lv".
• 1997_03_25-seq12 speaker Karlis_Cerans-1965.
• 1997_03_25-seq12 mentions Q211.