Saeima Linked Data Fragments server

Matches in Saeima for { <http://dati.saeima.korpuss.lv/entity/speech/1997_03_25-seq10> ?p ?o. }

• 1997_03_25-seq10 type Speech.
• 1997_03_25-seq10 number "10".
• 1997_03_25-seq10 date "1997-03-25".
• 1997_03_25-seq10 isPartOf 1997_03_25.
• 1997_03_25-seq10 spokenAs 84.
• 1997_03_25-seq10 spokenText "Godājamais Prezidij un kolēģi Saeimā! Zinātne, Latvija un labklājība ir ļoti cieši saistītas. Tad, kad es sāku domāt par brīvo Latviju, kad jau bija pieņemta deklarācija, ka Latvija atkal ir sevi atjaunojusi, sākām skatīties, ko mēs varētu darīt Latvijas labā. No tēva es mantoju interesi par elektrostacijām un izveidoju tehniskās sadarbības līgumu starp visu triju Baltijas valstu elektrokompānijām un "Ontario hydro", kur latvieši bija diezgan augstos amatos, bet prezidents bija igaunis. Mēs noslēdzām ar visām trijām Baltijas valstīm tehniskās palīdzības līgumu. Kanādieši bija ļoti priecīgi, viņi iemācījās no mūsējiem, kā labāk lieltransmisijās lietot alumīniju. Kanādiešiem bija ietaupījumi kādi 50 miljoni dolāru gadā, un viņi dabūja pētniecības rezultātus, par kādiem brīva pasaule nebija pat iedomājusies, ka tādus varētu atļauties. Bet viņi redzēja uzreiz rezultātus tajā sfērā un bija lielā sajūsmā. Bija arī citas vietas, kur mēs skatījāmies, kur mēs varētu pielietot to, kas Latvijā bija. Un visur pirmā reakcija bija ļoti laba. Es jums pastāstīšu par kulminācijas punktu. Man iznāca pusdienot kopā ar Faizera kompānijas padomes priekšsēdētāju, viņš bija jauns cilvēks, tikko kā tur ienācis, lai pārorganizētu to firmu. Firmas vērtība biržā ir apmēram 8 tūkstoši miljonu dolāru, un viņiem pētniecības darbiem bija atvēlēti kādi 300 miljoni dolāru gadā. Un viņš gribēja šo pētniecības darbu pārorganizēt. Man likās, ka es ļoti vienkārši varētu viņu pierunāt, lai viņš lielu daļu no tā darba pārceļ uz Baltiju, tā ietaupīdams lielu naudu. Tanī laikā mēs runājām, ka mēs Baltijā to pašu darbu varētu darīt uz pusi lētāk, nekā tas maksā Rietumos. Tā nu mēs tur sēžam un uz papīra uzmetam ciparus. Tad viņš saka: "Jā, Gundar, zini, es neticu, ka es pusi ietaupīšu, bet lai būtu puse - 80 miljonu dolāru gadā, un tas man kā firmas galvenajam stratēģim ļoti interesē." Pusdienas jautrā noskaņā rit uz beigām, bet tad viņš saka: "Bet zini, Gundar, man tev tomēr ir kaut kas jāpasaka. Ir tā: es esmu atbildīgs par 8 tūkstošu miljonu dolāru lielu kapitālu, mēs taisām zāles. Es tagad iešu taupīt 80 miljonus dolāru gadā, ielikšu Latvijā lielu daļu sava pētniecības darba, bet 10 gadu vēlāk tie, kuri lieto mūsu zāles, sāks mirt, jo izrādīsies, ka tas latviešu zinātnieks bija nolēmis, ka viņam labāk patiktu, ka tā pele dzīvo, ka tā pele nenomirst... Te bija Grinovska kunga runa par "kroņa" pētniecību... Un, ja cilvēki sāks mirt, tad mūsu firmu sāks apsūdzēt, bet es būšu mūsu sabiedrības īpašniekiem zaudējis visus 8 000 miljonu dolāru..." Un šis godaprāta trūkums, ko viņš saredzēja Latvijā un ko mēs redzam šeit Saeimā... Te ir cilvēki, kas visu savu mūžu strādājuši pret tiem, kuri bija pret komunismu, cilvēki, kas sodīja tos, kuri cīnījās par brīvu Latviju, tie, kuri sodīja Silaraupu, - tie visi šodien - mūsu sēru dienā pacēlās kājās. Nevienam mums nav godaprāta pateikt: nē, es esmu citāds! Un, ja mums šeit iedos kaut ko - kādu pētniecības darbu, tad pasaulē būs lielas šaubas, vai mūsu iegūtie rezultāti būs "kroņa" pētniecības rezultāti vai tie būs īsti. Faizera kompānija šodien labprāt maksā amerikānim pat simtreiz vairāk, nekā maksātu latvietim, tāpēc ka viņi tic tam, ko tas amerikānis parakstīs, bet ne visai ticēs tam, ko parakstīs mūsējie. Mēs esam pasaulē pazīstami kā krimināla valsts. Mēs vakar nolēmām, ka mēs šeit sargāsim no izsūtīšanas no Latvijas ne tikai Latvijas pilsoņus, bet arī, vienalga, kādus bijušās PSRS bezpilsonības cilvēkus. Mēs uz to pusi ejam tik strauji... Un vai tad jūs, zinātnieki, nevarat saprast - kāpēc... Jums varbūt ir pasaulē visspožākās spējas kādā laukā, bet kāpēc uz jums paskatās un pasaka: "Nē, paldies!" Es iepazīstināju ar Lielpēteri, kas ir darījis lielus darbus alumīnija magnētiskā lauka lietošanā, un, kad es pirmoreiz minēju viņa vārdu, bija pilnīgs klusums. Neticami! Lielpēteris būtu pieejams, viņš ir vadījis tādu un tādu konferenci Singapūrā, bet pēc pāris apspriedēm, kad lēma, vai Kanādas alumīnija kompānija Lielpēteri varētu uzaicināt, nonāca pie tā paša slēdziena: neuzticams zinātnes darbinieks! Neuzticams politisks darbinieks, neuzticams komercdarbinieks. Mums tā morālā atdzimšana ir tik grūta, mēs neviens neesam ar mieru neko ziedot savas morāles dēļ, bet mēs esam ar mieru to morāli pārdot par neko. Es esmu ļoti reti šeit redzējis kaut kādu pašaizliedzīgu "gājienu" patiesības labā. Mēs šeit ar Panteļējeva pirkstu nolemjam, ka labs ir slikts un slikts ir labs. Mēs sakām, ka mums ekonomiskās attīstības labā ir jāatdod viss, kas Latvijai pieder, turklāt bez jebkādiem ierobežojumiem. Nagļa kungs var darīt, kā viņš grib, un mēs šeit sakām sev, ka mēs pārstāvam tautu... Mīļie draugi, mums vēsturiski ir bijuši ļoti spēcīgi Nobela prēmijas ieguvēji ķīmijā, mums ir bijuši ļoti spēcīgi aviācijas darbinieki, kuri savulaik pareģoja, ka raķetes lidos uz Mēnesi un vēl nezin ko. Mums gandrīz katrā jomā ir bijuši ļoti spējīgi cilvēki, bet līdz ar mūsu godaprāta trūkumu to cilvēku, kuri šeit ir audzināti, kuri šeit ir skoloti, darbs kļūst nevērtīgs. Un pats kodols: mūsu zinātnes atjaunošana nav tik daudz atkarīga no tā, kas ierakstīts šajā likumā, bet gan no tā, ko mēs spēsim izdarīt ar tautas morāli. Pasaulē ir tik daudz sarežģītu problēmu, kuras zinātnei būtu jārisina, - kā mēs to un to, un to slimību labāk ārstēsim; kā mēs paēdināsim tos, kuriem nav ko ēst Āfrikā; kā mēs panāksim to, lai varētu ērtāk un labāk ceļot uz Mēnesi vai kur citur; kā mēs varētu pazemes ūdeņus atsārņot, kā mēs varētu iegūt ekoloģiski tīrāku vidi. Visos laikos ir bijis liels, liels pieprasījums pēc zinātniska darba. Bet tas zinātniskais darbs ir jādara cilvēkiem ar godaprātu. Un ko mēs spēsim izdarīt, lai atdzīvinātu to godaprātu mūsu tautā? Mēs sakām, ka esam tautas pārstāvji, ka strādājam tautas labā, bet beidzamajās pāris sēdēs tika pieņemti pilnīgi neticami lēmumi... Neviena ierobežojuma nav Naglim, kamēr viņš putina Latviju! Mums tagad nāks jaunais budžets virsū, un mēs saprotam, ka mēs tās darba vietas iznīcinām... Atkal būs bezdeficīta budžets, un mēs to "cilpu" pievilksim... Un neviens no mums negrib... es ceru, ka es nepareizi domāju... bet es ceru, ka vismaz trīsdesmit vai trīsdesmit pieci parakstīs to papīru, kurš šeit jau cirkulē... ka mēs viņam apskatīsim, kas mums ir jādara, lai mūsu tauta būtu turīgāka, - lai mēs varētu sākt to budžetu palielināt. Lai mēs sāktu saprast, kas notiek, un zinātu, cik tad mums patiešām izmaksā tas, ka mēs laukos to skolas bērnu audzinām, ka mēs viņam dodam veselību... Pēc mana aprēķina, tas no mūsu budžeta gandrīz nekā neprasa, jo tā nauda cirkulē, bet mēs to naudu sūcam ārā no cirkulācijas pa krimināliem kanāliem, un latvieši paliek arvien ubadzīgāki un ubadzīgāki, un mēs pārdodam visu, kas mums ir. Un mēs, šie simts tautas pārstāvji, kuriem vajadzētu meklēt to godaprātu... Pat tad, ja mēs būtu simts upuri, cik maz tas būtu salīdzinājumā ar to cilvēku skaitu, kuri ir gājuši bojā Sibīrijā vai karalaukos. Vai tad mēs esam tik gļēvi, ka nevaram sākt rīkoties pēc godaprāta, nemainot patiesību? Ja ir grūti, tad ir grūti, bet meklēsim cēloni, nemelosim, ka mēs pārstāvam tautu, kamēr mēs viņu apzogam! Nemelosim, ka mēs esam patrioti, ja mēs varam sodīt pat tādus, kuri mēģināja kaut druscītiņ patriotismu izrādīt. Mēs esam viena ļoti īpatnēja grupa šeit. Varbūt kādi desmiti šeit ir tādi, kuriem ir godaprāts un kuru vārdam mēs varētu ticēt, bet jūs visi citi staigājat apkārt ar tādu ticību, ka solītais makā nekrīt. Piecas reizes Latvijas Vienības partijai apsolīja Hipotēku banku par pakalpojumu, ka es nerunāšu vairs Eiropas parlamentā par to, kas šeit notiek... Un ne reizi nedabūju. Tāds negodības līmenis, kāds ir šajā zemē, bet it īpaši mūsu augstākajos vadoņos! Šorīt mūsu Prezidenta kungs pa radio runā, stāsta, ka mums nevajag atriebties tiem, kuri mūsu tautu apspieda, bet valsts līmenī mēs to nedrīkstam piemirst un tur tomēr tādi ir jāierobežo. Ko mēs esam izdarījuši beidzamajos pāris mēnešos? Leopolds Ozoliņš balsoja pret to, bet ko mēs izdarījām ar Leopoldu Ozoliņu? Grīnblata kungs, Straumes kungs, Jirgena kungs no frakcijas "Tēvzemei un Brīvībai"... Silaraupu piemirsāt, bet stāvējāt šodien kājās un viņu godinājāt. Man, draugi, cilvēki ielās saka, ka mēs zaimojam mūsu svētās vietas, ka mēs zaimojam mūsu varoņus, mūsu upurus jau ar to, ka tie, kuri to paši darīja, spēlēja to lomu... ka tie partijas sekretāri staigā ar ziediem tagad uz pieminekli. Tie frakcijas "Tēvzemei un Brīvībai" politiskie varoņi, kas varēja nolemt, ka jāsoda tas viņu biedrs, kas aizstāvēja Silaraupu. Kur mēs atradīsim to dzirksteli, kas atdzīvinās mūsu tautā godaprātu? Jo bez tā nekas, ko mēs darīsim, nebūs kvalitatīvs, un arī mūsu zinātnei klāsies arvien grūtāk un sliktāk. Jo neatkarīgi no tā, cik mūsu zinātnieki būs spilgti, vienalga, cik lēti viņi pārdosies, tad, ja viņu darbam nevarēs uzticēties, tad arī Faizera padomes priekšsēdētājam būs jādomā, ka varbūt tā pelīte Latvijā mira, bet tika atvietota. Šī kompānija nenāks šeit taupīt naudu un nepirks pat mūsu vislētāko zinātnisko spēku. Un kas mums ir jādara? Es saprotu, ka jums mācīja melot par to, ka jūs svinat Ziemassvētkus vai Jāņus, ka bija tik "opresīva" vara, bet nu mēs esam iemācījušies melot par visu: melot par to, ko mēs darām Saeimā, melot par to, ka mēs staigājam ar kaut kādu skaistu saukli... it kā Dilba, Druva un citi aizstāv mūsu zemniekus, lai gan katru dienu attiecībā uz zemniekiem tiek pieņemti arvien sliktāki likumi. Bet sakām, ka aizstāvam zemniekus. Katru dienu tiek pieņemti likumi, kas arvien vairāk un vairāk iznīcina to bagātību, kuru mūsu vecāki šeit ir radījuši. Bet mēs it kā aizstāvam tautu... Mēs - LNNK, Latvijas Nacionālās neatkarības kustība, "Tevzemei un Brīvībai" - staigājam ar saukļiem, ceļam godā tos, kuri Silaraupu nežēlīgi tiesāja. Mēs nespējam viņam laipni palūgt: "Mēs jūs negribam tiesāt, bet, lūdzu, neparakstiet tos papīrus, kuri runā par latviešu himnu šodien!" Ko mēs varam gaidīt no mūsu tautas, ja viņa ir tik smagi nosodīta ar šo negodīgumu, ko mēs šeit katru dienu piedzīvojam? Es lūgtu padomāt katram no mums tāpat kā Gorbunova kungam, un tā ir jāpārvēršas no negodīga cilvēka par godīgu cilvēku, un tad sāksim strādāt tautas labā.".
• 1997_03_25-seq10 language "lv".
• 1997_03_25-seq10 speaker Gundars_Valdmanis-1940.
• 1997_03_25-seq10 mentions Q822919.
• 1997_03_25-seq10 mentions Q211.
• 1997_03_25-seq10 mentions Q79820.
• 1997_03_25-seq10 mentions Q193089.
• 1997_03_25-seq10 mentions Q16.
• 1997_03_25-seq10 mentions Q39731.
• 1997_03_25-seq10 mentions Q15180.
• 1997_03_25-seq10 mentions Q334.
• 1997_03_25-seq10 mentions Q3899540.
• 1997_03_25-seq10 mentions Q488134.
• 1997_03_25-seq10 mentions Q4332232.
• 1997_03_25-seq10 mentions Q3896841.