Saeima Linked Data Fragments server

Matches in Saeima for { <http://dati.saeima.korpuss.lv/entity/speech/1997_03_24-seq97> ?p ?o. }

• 1997_03_24-seq97 type Speech.
• 1997_03_24-seq97 number "97".
• 1997_03_24-seq97 date "1997-03-24".
• 1997_03_24-seq97 isPartOf 1997_03_24.
• 1997_03_24-seq97 spokenAs 78.
• 1997_03_24-seq97 spokenText "Cienījamais Saeimas priekšsēdētāj! Cienījamie deputāti! Piedāvātais un otrajā lasījumā pieņemtais grozījums likumā ir vērsts uz peļņas biznesa sakārtošanu, raugoties no sabiedrības garīgās tīrības un morāles viedokļa. Pretēji būtībā, pēc maniem uzskatiem, ir Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas piedāvātie grozījumi, jo teksts saglabā esošo situāciju šajā jomā. Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas projekta 21. panta 7. un 8. punkta redakcija praktiski pieļauj azartspēļu organizēšanu jebkurā vietā, jo termins "nenorobežotas tirdzniecības telpas" ir absolūti neskaidrs. Ko tas nozīmē? Kā tās ir jānorobežo? Varbūt starp spēļu automātiem un veikala leti, kur pārdod, piemēram, nepieciešamās pārtikas preces, ir jānoliek puķu pods? Varbūt pat tas nemaz nav nepieciešams, varbūt var novilkt svītru ar krītu. Es negribu minēt konkrētus piemērus, bet, ja kādam ir vajadzīgi konkrēti piemēri, viņš var pabraukāt pa jaunajiem mikrorajoniem un paskatīties lielajos universālveikalos, kā tur spēļu automāti ir izvietoti pa visu veikalu. Tas visiem uzreiz ir redzams. Man nav jānosauc šie veikali vārdos. Kāpēc no otrajā lasījumā pieņemtā varianta ir pazuduši vārdi "bāze, kafejnīca un restorāni", ko otrajā lasījumā Saeima ar balsu vairākumu atbalstīja? Cerams, ka varbūt atbilde uz jautājumu radīsies vēl šodien, kad kāds nāks izteikties. Piemēram, šīs telpas - kafejnīcas, veikali, restorāni tomēr tiek sauktas vairāk vai mazāk par sabiedriskās ēdināšanas iestādēm, un tās apmeklē arī nepilngadīgie. Skaidrs, ka vietās, kas speciāli ir domātas azartspēlēm, ir attiecīgi sagatavotas personas, kas zina un pārzina likumus, un tās nepieļaus, lai nepilngadīgie iesaistītos azartspēlēs, bet, ja šie spēļu automāti ir izvietoti tā, kā tas ir šobrīd, - kur kontroles nav nekādas, tad nav jēgas tam, ka mēs gribam 21. panta 8. punktu izteikt tik cēli, ka jauniešiem un bērniem līdz 18 gadu vecumam azartspēlēs piedalīties ir aizliegts. Ja mēs kādā likuma pantā izsakām principiālu nostāju, tad vajadzētu, lai šī nostāja arī būtu konsekventi izturēta visos likuma pantos un lai mēs to ievērotu, bet šobrīd es to nejūtu un redzu, ka tas ir tikai deklaratīvs pants... atvainojiet, punkts! 8. punkts gan nosaka, ka jauniešiem un bērniem nebūtu iespējams piedalīties šajās spēlēs, bet viņi var aiz šī norobežojuma stāvēt blakus un skatīties, vērot un gaidīt izdevīgu brīdi. Un tas tiek pieļauts! Azartspēles nav tās, kuras var tikt organizētas, kur un kā pagadās,- veikalos, kafejnīcās un tā tālāk, jo šis katrā vietā viegli sasniedzamā un brīvi pieejamā netikuma piedāvājums ne tikai lēni, bet arī neatvairāmi grauj sabiedrības tikumus, kā arī praktiski liedz jebkādu iespēju valsts un pašvaldību atbilstošajām institūcijām kontrolēt spēļu biznesu. Kontroles trūkums savukārt pasliktina arī pašu spēlētāju stāvokli. Tādās vietās parasti ir sliktāka kriminogēnā situācija, nav arī garantijas, ka spēļu iekārtas tiek ekspluatētas pareizi, radot pietiekamu iespēju arī laimēt. Valsts ienākumi no tādām vietām parasti ir ļoti zemi, jo nav iespējams efektīvi kontrolēt naudas apgrozījumu un spēļu automātu īpašnieku peļņu. Šie atzinumi tiek izteikti, balstoties uz citu valstu ilggadīgu pieredzi. Aizraušanās ar azartspēlēm visā pasaulē tiek atzīta par vienu no lielākajiem cilvēku netikumiem. Civilizētas valsts uzdevums ir pēc iespējas pasargāt savus pilsoņus, it sevišķi nepilgadīgos, no netikumiem - dzeršanas, smēķēšanas, netiklības, zagšanas un azartspēlēm. Nav saprotams viedoklis, ka tiem, kuru galvenais dzinulis ir ik dienas nodoties azartam un kuri savu piepildījumu atradīs jebkuriem līdzekļiem, azartspēles jāpadara ērti pieejamas uz katra stūra. Tāda nostāja ir atteikšanās no vienas valsts funkcijas - veidot un pilnveidot savu pilsoni. Kā rāda vēsturiskā pieredze, ieviešot aizliegumus, pasargāt no netikumiem nav iespējams, aizliegums parasti noved pie gluži pretēja rezultāta, tāpēc daudz efektīvāk un izdevīgāk valstij un sabiedrībai ir stingri kontrolēt šo piedāvāto netikumu izmantošanu. Tomēr kontrole ir iespējama tikai tad, ja kontrolējamajai darbībai ir noteiktas striktas robežas un obligāti izpildāmi nosacījumi. Raugoties no valsts kases interešu viedokļa, jāsecina, ka šie visnepiemērotākajās vietās izvietotie un tādēļ praktiski neizkontrolējamie spēļu automāti rada to īpašniekiem kārdinājumu slēpt patiesi iegūto peļņu, un tādējādi valsts negūst tos nodokļu ienākumus, kas tai pienākas. Pašlaik firmas, kas nodarbojas ar azartspēļu organizēšanu, ir spiestas maksāt azartspēļu nodokli, bet azartspēļu biznesam ir arī otra puse - firmām ir jāmaksā arī uzņēmuma ienākuma nodoklis. Par to, cik lielā mērā tas tiek maksāts, mēs diemžēl precīzu informāciju nevaram saņemt. Diemžēl nākas konstatēt, ka no peļņas, kas tiek gūta no spēļu automātiem, kuri izvietoti veikalos, bāros un citās vietās, kas nav speciāli paredzētas azartspēlēm, ienākuma nodoklis vispār netiek maksāts. Tāpat ir jāņem vērā tas, ka šie likumā pieņemamie grozījumi nevienam neko neaizliegs un neviena cilvēka uzņēmējdarbību nesagraus, bet tie vienīgi sakārtos un padarīs civilizētas šīs azartspēles gan kā biznesa, gan kā izklaides veidu. Būtu naivi iedomāties, ka, pieņemot grozījumus 7. punktā tādā redakcijā, kādu to atbalstījusi Saeima otrajā lasījumā un par ko uztraucas Latvijas biznesa asociācija, būtībā apstāsies šī nozare un valstij būs lieli zaudējumi. Tā nebūs! Jo, pieņemot šos grozījumus, spēļu automāti no šīm iestādēm, kas atrodas veikalos un kafejnīcās, netiks vis izmesti uz ielas, bet tiks pārvietoti uz atsevišķu telpu, kur var kontrolēt un sekot līdzi tam, kā notiek šis spēļu bizness. Tātad valsts nekādus līdzekļus nezaudēs, un vienīgi varbūt varam piekrist tam, ka kādu laiku, kādu mēnesi, kāda ienākumu daļa varētu arī samazināties, bet to noteikti kompensēs azartiskie spēlētāji atlikušajā laikā. Tādējādi raudas par to, ka sportam un kultūrai nepietiks naudas, kā to izplata... Diemžēl man gandrīz vai jāprasa, kāpēc Saeima to izplata... Saeimas Kancelejai vai Prezidijam ir grūti norādīt deputātiem materiālus, kurus it kā parakstījusi Latvijas Spēļu biznesa asociācija, kur nav neviena paraksta, ne arī adreses, kur šī organizācija atrodas, kas šī ir par organizāciju, ko viņa pārstāv, cik viņā ir biedru, bet tā izplata materiālus, kas liek domāt, ka tūlīt, tūlīt notiks krahs, ja mēs pieņemsim stingrākus noteikumus, ko es piedāvāju arī savā priekšlikumā, iesakot precizēt 21. pantu. Tāpēc es aicinātu deputātus izteikt atbalstu manam 21. panta redakcijas piedāvātajam variantam, un ar tā atbalstu mēs varētu turpināt Saeimā jau iesāktos labojumus arī attiecībā uz tabakas ierobežošanu, ko mēs mēģinām darīt, veidojot sabiedrību. Tad turpinātos šī gaisotne, ka arī azartspēles tiek uzskatītas par pietiekoši lielu netikumu, lai viņu ierobežotu, jo tas pašlaik ir pārāk izpleties. Paldies.".
• 1997_03_24-seq97 language "lv".
• 1997_03_24-seq97 speaker Normunds_Peterkops-1961.
• 1997_03_24-seq97 mentions Q822919.
• 1997_03_24-seq97 mentions Q211.