Saeima Linked Data Fragments server

Matches in Saeima for { <http://dati.saeima.korpuss.lv/entity/speech/1997_03_20-seq665> ?p ?o. }

• 1997_03_20-seq665 type Speech.
• 1997_03_20-seq665 number "665".
• 1997_03_20-seq665 date "1997-03-20".
• 1997_03_20-seq665 isPartOf 1997_03_20.
• 1997_03_20-seq665 spokenAs 29.
• 1997_03_20-seq665 spokenText "Godātais sēdes vadītāj! Godātie kolēģi deputāti! Mēs strādājam ar dokumentu nr. 2356, kurš ir alternatīvs likumprojekts tam likumprojektam, kas izteikts dokumentā nr. 2075, un šodien mēs skatām faktiski tikai šo alternatīvo likumprojektu. Tie ir grozījumi likumā "Par uzņēmumu un uzņēmējsabiedrību maksātnespēju", un tās problēmas būtība, kura šeit tiek risināta, ir šāda. Mēs visi esam liecinieki tam, ka Atmodas sākuma gados valdošo politiķu bezatbildības vai arī noteiktu ekonomisko aprindu intereses aizstāvošas rīcības dēļ valsts uzņēmumu vadītājiem tika dotas brīvas rokas rīkoties ar valsts uzņēmumu mantu tā, it kā tā būtu viņu personiskā manta. Šādā veidā pieņemtu likumu rezultātā (mēs varam šajā sakarībā minēt, piemēram, likumu "Par valsts uzņēmumu" un citus likumus) ir notikusi valsts mantas izvazāšana un arī valsts uzņēmumu direktoriem ir tikušas dotas tiesības patvaļīgi izrīkoties ar uzņēmumu darbiniekiem, un ļoti daudzos gadījumos šīs iespējas ir izmantotas ļoti smagā veidā, strādājošajiem ne tikai nosakot viņu cilvēcisko cieņu pazemojošas algas, bet arī vispār neizmaksājot šīs algas par padarīto darbu. Tajā pašā laikā uzņēmumu vadībā esošie vecie komunisti, kā arī citas personas, kas dažādu apsvērumu dēļ tur tika iesaistītas, savā lielākajā vairumā nebija ieinteresētas uzņēmumu plaukstošā darbībā vai arī nebija spējīgas uzņēmumus vadīt. Citreiz tuvāk bija iespēja kaut ko iebāzt savā kabatā, dibinot dažādas SIA ar valsts uzņēmumu kapitālieguldījumu un izpildot vadītāju pienākumus kā vienā, tā otrā. Un nevar izslēgt arī tādu iespēju, ka citreiz bija izdevīga tīša sabotāža un noteiktām aprindām bija svarīgi, lai uzņēmums nevarētu strādāt un lai tādējādi, šim uzņēmumam bankrotējot, tiktu vājināta un grauta Latvijas ekonomika. (No zāles deputāte G. Gannusa: "Lēnāk! Neko nevar saprast!") Visi šie procesi labi iekļaujas vienā kopējā pret Latvijas Republiku vērsta genocīda shēmā, un tauta to agrāk vai vēlāk apzināsies absolūti skaidri, apzināsies arī tajā laikā pie varas esošo politiķu lomu šajos procesos. Bet šobrīd visu šo procesu rezultātā mēs esam nonākuši tādā situācijā: uzņēmums bankrotē, taču cilvēki, kas šajā uzņēmumā ir strādājuši, pat gadiem ilgi nav saņēmuši pienācīgu darba algu. Savukārt pagājušā gada rudenī pieņemtais likums "Par uzņēmumu un uzņēmējsabiedrību maksātnespēju" nosaka, ka šie darba algas parādi, kas uzņēmumam ir pret saviem darbiniekiem, ir atmaksājami prioritārā kārtā tikai par 3 mēnešu periodu. Un tā šie cilvēki, kas šajos uzņēmumos ir strādājuši, tiek atkal tālāk aplaupīti. Tāpēc frakcija "Latvijai" ierosināja izdarīt likumā "Par uzņēmumu un uzņēmējsabiedrību maksātnespēju" grozījumus, kas noteiktu, ka uzņēmumu parādi darbiniekiem (darba algas, kā arī darbā nodarīto kaitējumu atlīdzība) būtu prioritārā kārtā izmaksājami par visu to laika periodu, ko cilvēks ir strādājis. Tātad par visu to periodu, kurā ir sakrājies šis parāds, šī darba alga tiktu atmaksāta prioritārā kārtā, pirms tiek maksāts citiem kreditoriem. Budžeta un finansu komisijai, skatot šo likumprojektu, bija pamatoti iebildumi, ka mēs šo normu, ka cilvēkiem tiek atmaksāti šie darba algas parādi par visu periodu, attiecinām arī uz tālāko laiku, un tāpēc tika panākts kompromiss. Tika izveidota darba grupa, kurā bija gan arodbiedrību pārstāvji, gan šā likumprojekta iesniedzēji, gan arī Privatizācijas aģentūras pārstāvji un Ministru kabineta pārstāvji, kas izstrādāja šo pašu likumu "Par uzņēmumu un uzņēmējsabiedrību maksātnespēju", un mēs nonācām pie vienošanās, ka darbinieku prasījumi par darba algas un par darbā nodarītā kaitējuma atlīdzību ir apmierināmi pilnā apmērā un prioritārā kārtā (ir runa par visiem tiem prasījumiem, kas ir bijuši līdz likuma spēkā stāšanās dienai) un ka tālākie prasījumi, kas ir radušies jau likuma spēkā esamības laikā, būtu apmaksājami par 3 mēnešiem. Šis ir tas kompromiss, kurš ir iestrādāts šajā alternatīvajā likumprojektā, kas šodien tiek Saeimai piedāvāts balsošanai. Vēl papildus es varu pieminēt to, ka šis likumprojekts viens pats visu problēmu neatrisina, neskatoties uz to, ka arī šie trīs mēnešu darba algas parādu prasījumi tiek iekļauti to skaitā, kas prioritāri apmaksājami no bankrotējoša uzņēmuma, tas tomēr nedod garantijas, ka cilvēki, kas ir strādājuši, šo darba algas parādu par 3 mēnešiem tiešām saņems. Šādas saistības - cilvēkiem atmaksāt šo parādu par 3 mēnešiem - Latvija ir uzņēmusies, iestājoties Starptautiskajā darba organizācijā un ratificējot attiecīgās konvencijas, un tāpēc Budžeta un finansu (nodokļu) komisija nosūtīja vēstuli Ministru kabinetam ar aicinājumu izveidot speciālu garantijas fondu, kurā uzņēmumi varētu iemaksāt noteiktas naudas summas un no kura varētu tikt segtas tās izmaksas, kuras ir nepieciešamas darba algas parādu segšanai tajos gadījumos, kad uzņēmumam nav pat tādu līdzekļu, lai maksātnespējas gadījumā norēķinātos ar prioritāriem kreditoriem. Tas var gadīties. (No zāles deputāts J. Vidiņš: "Čerān, pārliecināji! Pietiek!") Tāpēc es aicinu Saeimu atbalstīt šo likumprojektu pirmajā lasījumā, un pirms debatēm es komisijas vārdā lūgtu nobalsot par šā likumprojekta steidzamību.".
• 1997_03_20-seq665 language "lv".
• 1997_03_20-seq665 speaker Karlis_Cerans-1965.
• 1997_03_20-seq665 mentions Q822919.
• 1997_03_20-seq665 mentions Q211.
• 1997_03_20-seq665 mentions Q4459436.
• 1997_03_20-seq665 mentions Q2484354.