Saeima Linked Data Fragments server

Matches in Saeima for { <http://dati.saeima.korpuss.lv/entity/speech/1997_03_20-seq235> ?p ?o. }

• 1997_03_20-seq235 type Speech.
• 1997_03_20-seq235 number "235".
• 1997_03_20-seq235 date "1997-03-20".
• 1997_03_20-seq235 isPartOf 1997_03_20.
• 1997_03_20-seq235 spokenAs 29.
• 1997_03_20-seq235 spokenText "Godātais sēdes vadītāj! Godātie kolēģi deputāti! Šā pieprasījuma būtība ir likt Ministru kabinetam izpildīt Korupcijas novēršanas likuma prasības. Korupcijas novēršanas likuma 23. panta otrās daļas 7. punktā ir norma, kas nosaka, ka valsts amatpersonām deklarācijās, kuras viņas iesniedz, stājoties amatā, ir jānorāda viņu skaidrās un bezskaidrās naudas uzkrājumi. Šāds ir likuma formulējums. Šāda pati norma saskaņā ar Korupcijas novēršanas likuma 24. panta otro daļu ir attiecināta arī uz valsts amatpersonu ikgadējām deklarācijām. Tas nozīmē, ka saskaņā ar likumu visām valsts amatpersonām - ministriem, deputātiem, ierēdņiem, arī valsts uzņēmumu un uzņēmējsabiedrību vadītājiem ir jāiesniedz šīs ikgadējās deklarācijas, kurās ir jānorāda gan skaidras, gan bezskaidras naudas uzkrājumi. Mēs redzam, ka tagad, kad mums pašiem ir jāizpilda šīs Ministru kabineta sastādītās valsts amatpersonu deklarāciju formas, šajās formās atkal nav paredzēta iespēja un nepieciešamība amatpersonām uzrādīt savus bezskaidras naudas uzkrājumus. Ministru kabinets jautājumu par skaidras naudas uzkrājumu deklarēšanu ir sapratis pareizi un tiešām liek uzrādīt skaidras naudas uzkrājumus, viņu summu, bet attiecībā uz bezskaidras naudas uzkrājumiem nez kāpēc ir parādījusies vēlme atļaut ... faktiski likt visām valsts amatpersonām šos bezskaidras naudas uzkrājumus nedeklarēt. Tātad šeit mums ir konkrēti jārunā par Ministru kabineta izstrādātajām deklarāciju formām, kas ir Ministru kabineta 1996. gada 30. jūlija noteikumi nr. 275, pirmais un otrais pielikums, kuri ir sastādīti pretēji Korupcijas novēršanas likuma prasībām. Motivācija šādai normai Korupcijas novēršanas likumā arī ir skaidra un acīm redzama, jo šī norma ir ļoti efektīva korupcijas ierobežošanā. Piemēram, ja amatpersonai ir jādeklarē savi ienākumi un savi uzkrājumi un ja viņa deklarē, piemēram, ka viņai šobrīd ir 50 000 latu, taču, ja kāda valsts uzņēmuma vai uzņēmējsabiedrības vadītājs vai arī kāds ierēdnis deklarē, ka viņam ir šie 50 000 latu, bet ja pēc tam viņš uzbūvē pili par 75 000 latu vai par 100 000 latu, tad viņam tomēr nāksies paskaidrot, kur viņš ir ņēmis šos 25 000 vai 50 000 klāt nākušos latus. Un, ja viņam to nenāksies paskaidrot Valsts ieņēmumu dienestam, tad viņam to nāksies paskaidrot sabiedrībai. Šeit ir tā pati normas būtība, ka amatpersonai šis viņas uzkrājums ir jāatklāj sabiedrībai, lai arī sabiedrība varētu izvērtēt, lai žurnālisti varētu izanalizēt. Un žurnālisti to arī izdarīs, es tam ticu, bet ir jābūt atklātībai šajā jautājumā. Tas ir viens no pamatnosacījumiem, lai varētu funkcionēt demokrātiska, tiesiska valsts un lai būtu šī sabiedrības kontrole pār to, kādā veidā amatpersonas var vai nevar rīkoties ar to līdzekļiem. Ir nepieciešami šie ierobežojumi. Tā ir pasaules praksē plaši lietota norma - šī amatpersonu naudas uzkrājumu deklarēšana, un tā nekādā gadījumā nav pretrunā ar kaut kādām cilvēktiesībām, kā šeit daži oponenti mēģina iztēlot, jo šī naudas uzkrājumu deklarēšana ir viena valsts amatpersonas pienākumu daļa, viena daļa no viņas pienākumiem. Jo, ja kāds cilvēks negrib savus ienākumus deklarēt, tad viņam vienmēr pastāv šī izvēle - nestāties valsts amatpersonu darbā. Es gribu teikt, ka šajā ziņā tieši ar šo bezskaidras naudas uzkrājumu deklarēšanu un vispār ar visu naudas uzkrājumu deklarēšanu Korupcijas novēršanas likums ir ļoti efektīvs līdzeklis cīņā pret amatpersonu blēdībām. Jo, kā jau teicu, ja būs šī deklarācija, tad sabiedrībai pietiks spēka izsekot šīs naudas uzkrājumu veidošanas dinamikai. Tad vismaz liela mēroga blēdības no amatpersonu puses tiks pēc būtības ierobežotas. Un šeit mēs varam runāt tieši par liela mēroga blēdību ierobežošanu un par liela mēroga nepelnītu iedzīvošanos. Es piekrītu, ka ar sīkajiem blēžiem šādā veidā īsti galā tikt nevarēs un ka šī ir norma, kura tiešām vēršas pret lielajiem, bet tas acīmredzot ir tas, kas arī skar visvairāk gan Kabinetu, gan diemžēl, iespējams, arī Saeimas vairākumu, ka tieši gribētu aizsargāt šos lielos. Kā jau teicu, Ministru kabinets šajā gadījumā, izdodams noteikumus likuma realizācijai, būtiski ir pārkāpis pašu likumu, jo nav paredzējis šajās deklarāciju formās uzrādīt arī bezskaidras naudas uzkrājumus. Mēs varam tikai minēt, kāda ir šī Ministru kabineta patiesā motivācija šajā gadījumā. Mēs nonākam ļoti paradoksālā situācijā. Faktiski ikvienam Latvijā šobrīd ir skaidrs, ka šeit pie mums pastāv būtiska korupcija. Avīzēs raksta arī par tiesu ietekmējamību, kas nozīmē to, ka pie mums ir būtiski apdraudēti tiesiskas valsts esamības paši pamati, jo cilvēkam - personai nevar vairs tikt nodrošināta iespēja gūt taisnīgas tiesas atbalstu savām likumīgajām interesēm. Un tieši tiesiska valsts bija tā, ko cilvēku masas 1988. gadā pieprasīja Mežaparkā. Tiesisku valsti, kas garantētu katras personas tiesību neaizskaramību un reālu to nodrošināšanu, kas respektētu ikviena cilvēka personas cieņu. Tas ir pats pamats, uz kura balstoties, mēs varam izveidot šeit plaukstošu sabiedrību. Ja cilvēka pamatintereses un šīs pašas pamattiesības tiek mīdītas kājām, tad mūsu valsts nevar uzplaukt un tad nelīdzēs nekādi iekšzemes kopprodukta pieaugumi, kas koncentrējas tikai nelielas saujiņas lielbagātnieku rokās vai tamlīdzīgi. Mums ir vajadzīgas pašas šīs cilvēku pamattiesības. Mēs arī redzam, ka Eiropas savienības komisijas eksperti ir ziņojuši par korupciju Latvijā visos līmeņos, bet tajā pašā laikā mums ir kaut nepilnīgs, bet tomēr zināmā mērā iedarbīgs Korupcijas novēršanas likums, tomēr Ministru kabinets tā vietā, lai faktiski meklētu vēl papildu iespējas korupcijas apkarošanai līdzās šajā likumā noteiktajam minimumam, atļaujas pat neievērot šo minimumu, tādējādi pats pārkāpdams likumu. Un tā diemžēl ir mūsu valsts tiesiskās sistēmas īpatnība, ka mazos blēžus ķer un liek cietumā, bet pret īstajiem - lielajiem - netiek vērstas nekādas sankcijas. Šie īsteni lielie ir tie, kuri savā labā izgroza likumus un, kad tas neizdodas, atļaujas nesodīti likumiem spļaut virsū. Un šis diemžēl nav vienīgais tāds gadījums. Es aicinu šoreiz tomēr izbeigt šo absolūti neloģisko un no cilvēciskā viedokļa nepieņemamo praksi un atgādināt Ministru kabinetam viņa pienākumu - īstenot šo likumu, kas ir absolūti vajadzīgs sabiedrības normālai attīstībai. Pretējā gadījumā mums ir pilnīgs pamats runāt par neuzticības izteikšanu Ministru kabinetam šeit no Saeimas puses vai no pašas tautas puses. Un, ja mēs arī Saeimā šobrīd nereaģējam, tad absolūti motivēti var runāt par neuzticības izteikšanu Saeimai, jo ne jau tāpēc tauta mūs ir ievēlējusi, lai mēs valstī veicinātu korupcijas attīstību, kas ir ārkārtīgi ļauns audzējs mūsu sabiedrības miesā. Tas nosūc dzīvības asinis un ir par cēloni mūsu ekonomikas stagnācijai, demogrāfijas krīzei un arī plašai vispārējai bezcerībai. Un cilvēku vairākumam, pat neatkarīgi no viņu materiālā stāvokļa, tomēr vēl ir tik daudz godaprāta un cilvēciskuma, lai neuzticētos tādai valdībai un Saeimai, kas tieši stimulē blēdības un viņu apzagšanu un iznīcina valsts nākotnes perspektīvu. Augstas valsts amatpersonas vārdos iestājas par nepieciešamību ierobežot korupciju, tādējādi it kā dodot mājienu par labo politisko gribu šajā jautājumā, turpretī darbos tiek darīts pilnīgi pretējais. Un Tautas kustībai "Latvijai" šāda divkosība nav pieņemama. Viens no mūsu programmas pamatpunktiem ir noziedzības un korupcijas apkarošana. Un to var izdarīt ar efektīvu pretkorupcijas policiju, bet ir jābūt arī efektīviem likumiem, stingriem likumiem. Viņiem ir jābūt stingrākiem, nekā tie ir šobrīd. Ir jāparedz konkrēta atbildība arī par Korupcijas novēršanas likuma citu normu pārkāpumiem, ir vajadzīgas daudzas citas būtiskas normas, piemēram, par dokumentu nozaudēšanu un tamlīdzīgi. Paradoksālā kārtā mums šobrīd Kriminālkodeksā nav šādas normas, kas uzliktu par to atbildību. Un ir vajadzība arī konsekventi ievērot likumus. Šī pieprasījuma oponenti uzskata, ka, tādā veidā sastādot deklarācijas, mēs norādām šo bezskaidras naudas uzkrājumu atrašanās vietu, ka tas it kā dotu labākas iespējas kontrolēt šo deklarācijās sniegto ziņu patiesumu, bet, pirmkārt, ir skaidrs, ka šajās deklarācijās sniegtās ziņas nav pilnīgas, jo ko tas līdz, ka Valsts ieņēmumu dienests zina šo atrašanās vietu. Šīs ziņas tik un tā ir absolūti neinformatīvas, un šajā ziņā šie Valsts ieņēmumu dienesta pārstāvji absolūti nav sapratuši lietas būtību, jo pats svarīgākais punkts ir darīt šos amatpersonu uzkrājumus zināmus sabiedrībai, un sabiedrība ir tā, kurai ir jārealizē kontrole un kura var realizēt šo kontroli daudz efektīvāk par Valsts ieņēmumu dienestu. Tauta ir reāls spēks šajā gadījumā, un pietiek mums neuzticēties tautai! Tā vietā, lai šeit konsekventi nodrošinātu šā likuma izpildi, Pieprasījumu komisijas pārstāvis motivē, ka, lūk, atkal ir nosūtīta vēstule ar ieteikumu grozīt šo Korupcijas novēršanas likumu, izdarīt kaut kādus precizējumus. Jautājums šeit ir pavisam cits un absolūti vienkāršs - ir nepieciešams konsekventi ievērot Korupcijas novēršanas likuma prasības un tādējādi uzlikt vismaz kaut kādus pietiekami būtiskus šķēršļus korupcijas tālākai attīstībai Latvijā. Es aicinu atbalstīt šo deputātu pieprasījumu. Paldies.".
• 1997_03_20-seq235 language "lv".
• 1997_03_20-seq235 speaker Karlis_Cerans-1965.
• 1997_03_20-seq235 mentions Q822919.
• 1997_03_20-seq235 mentions Q211.
• 1997_03_20-seq235 mentions Q193089.