Saeima Linked Data Fragments server

Matches in Saeima for { <http://dati.saeima.korpuss.lv/entity/speech/1997_03_06-seq571> ?p ?o. }

• 1997_03_06-seq571 type Speech.
• 1997_03_06-seq571 number "571".
• 1997_03_06-seq571 date "1997-03-06".
• 1997_03_06-seq571 isPartOf 1997_03_06.
• 1997_03_06-seq571 spokenAs 29.
• 1997_03_06-seq571 spokenText "Godātie deputāti! Es biju cerējis, ka šis jautājums tiks ātri un mierīgi izlemts pozitīvi, lai gan Juridiskajā komisijā gāja grūti. Patiešām deputātam ārpus šīm sienām ir tikai viena tiesība - braukt sabiedriskajā transportā par brīvu. Bet aizstāvēt neredzīgos, kuriem nupat valdība taisās atņemt jebkuru iespēju par brīvu braukt transportā, nerunājot par to, ka neredzīgā pavadonis pavisam nedrīkstēs braukt par brīvu... Mēs esam nostādīti tādā stāvoklī, ka mēs neko nevaram izdarīt. Un mēs redzam arī to, ka cilvēki sūdzas, un pēdējā instance ir deputāts. Un arī šī pēdējā instance nevar neko izdarīt, jo nav valstī normāla likuma par atbildību par neatbildēšanu uz sūdzībām, par paviršu atbildēšanu uz sūdzībām, par atrakstīšanos, vienkārši var teikt - par ētiski nepieņemamu attieksmi pret sūdzētāju. Mēs tepat, šajā zālē, esam redzējuši, ka mums atrakstās. Mēs, Tautas kustība "Latvijai", veicam uzskaiti par to, cik gadījumos valsts augstākie ierēdņi - ministri, ieskaitot Ministru prezidentu, - pavirši atbild uz mūsu jautājumiem. Cik ir formālisma, cik ir negribēšanas, cik ir dezinformācijas! Un mēs neko nevaram izdarīt. Galu galā - ja tauta, deputātus ievēlot, ir uzticējusi savas varas tiesības (jo augstākā vara, pēc Satversmes, pieder Latvijas tautai), tad šīs tiesības ir jārealizē. Bet mēs paši tīšām šobrīd pretojamies, lai tās realizētu. Pretojamies vismaz divu man zināmu iemeslu dēļ. Pirmkārt, valdošās frakcijas ir cieši sasaistītas ar izpildvaru, daļēji ar tiesu varu, kopējā interešu blokā un negrib, lai kāds no deputātiem varētu būt tiesīgs kontrolēt tos aizmugures darījumus, ko veic izpildvara un ko veic daudzie tās ierēdņi. Tas būtu vienkārši bīstami. Uzreiz tiek piesaukts noslēpums, uzreiz tiek piesaukts traucējums darbā. Šis traucējums jau nu noteikti ir. Tas ir pirmais iemesls. Otrs iemesls. Diemžēl, te vērojot, kolēģi, viena otra darbu, es redzu, ka otrs iemesls ir tas, ka tauta, griežoties pie jums ar sūdzībām, būtu reizē pārbaudītājs, kas pārbaudītu, vai jūs gribat strādāt vai negribat strādāt. Un daudzi, es redzu, ļoti labprāt noslēpjas aiz nespējas kaut ko darīt. Esmu dzirdējis atbildes: "Bet mēs, deputāti, te neko nevaram darīt vairāk nekā vienkāršs mirstīgais, vienkāršs ierindas pilsonis." Tā diemžēl ir patiesība. Bet kas šo patiesību īstenoja kopš pagājušā gada jūnija, kad tika atcelts šis deputāta statuss, pārtaisot Kārtības rulli? Mēs paši. Atzīstieties tad tautai un sūdzētājiem: mēs paši aizliedzām jums palīdzēt. Mēs paši neesam pieņēmuši likumu par atbildību tiem, kas neatbild uz sūdzībām vai atrakstās automātiski. Ja būtu šāds likums, tad mēs varētu teikt: "Birkava kungs, jūs neatbildat uz jautājumu." Tagad mums šajās jautājumu reizēs jāuzdod tādi jautājumi, par ko vienkārši ir kauns. Jāuzdod ministram jautājumi, kādus jūs esat dzirdējuši: "Kāpēc, ministra kungs, jūs neatbildējāt uz jautājumu?" Tas tad būtu novērsts. Šie cilvēki, man liekas, pat labāk justos, ja viņi saprastu, ka nevar "peldēt", nevar pļāpāt atbildes vietā, nevar melot. Jo būtu atbildība par to. Kāpēc mēs esam radījuši tādu stāvokli, ka nevar nevienam prasīt atbildību, pat ne no ministra, ierēdņiem un tā tālāk? Diemžēl mēs nesaprotam vienu lietu, ka mēs esam vēl jauna demokrātija. Turklāt tāda, ka nav nākusi no normālas sabiedrības, bet no tādas sabiedrības, kurā viss ir ticis falsificēts. Gandrīz viss ir ticis falsificēts. Mēs esam psiholoģiski uzsūkuši šo atrakstīšanos, šo stāstīšanu, ka melns ir balts un otrādi, un tā nostāja ir mūs sabojājusi. Un tagad argumentē, ka normālās demokrātijās likumdošanas vara ir strikti nodalīta no izpildvaras un mēs nedrīkstam jaukties. Nu būsim godīgi un visi atzīsimies, ka mēs saprotam, ka mēs esam sevišķā stāvoklī šīs psiholoģiskās samaitātības dēļ. Ka mēs nevaram piemērot tos noteikumus, kā tas ir normālās vecās demokrātijās. Es gribu vēl piebilst, ka normālas vecas demokrātijas nebūt visu nedara perfekti. Nebūt ne viss ir viņiem tā, kā vajadzētu. Un, ja varbūt komunisti ieviesa šo principu, ka deputāts iet tautā, stāv Nr. 22 IK tautas priekšā regulāri un tautas grūtdieņiem, tautas cilvēkiem, kam nodarīts pāri, palīdz uzreiz un ka viņam ir šādas tiesības, varbūt šis princips ir arī labāks par veco, man gribas teikt, iesīkstējušo demokrātiju, kas nebūt nav labākais paņēmiens un nebūt arī nav visās zemēs - ka absolūti nevar iejaukties kādā absurdā lietā. Tāpēc es lūdzu un vienkārši es gribu apelēt pie jūsu sirdsapziņas: atbalstiet, lūdzu, šo likumprojektu konceptuāli, tad pie tā varēs strādāt Juridiskā komisija un izstrādās to labu, jo Juridiskajā komisijā ir cilvēki, kas tiešām var strādāt, grib strādāt. Bet es baidos, ka arī tai trāpa tas spiediens, kas nāk no tās grupas, kas ir valdošā un kas kaut kur Latvijā varbūt pārstāv varu ārpus parlamenta un daļēji arī ārpus valdības, un ir skumji, ka mēs šeit esam šīs varas priekšā tikpat nevarīgi kā jebkurš ierindas cilvēks un mums ir jāskatās ar bažām, vai tikai mēs neizdarām kaut ko nepareizi tiem, kas vēlas, lai dara pareizi. Baidos, ka tas ir sindroms no tiem laikiem, kad mēs baidījāmies komunistiskās partijas priekšā, kaut tikai mēs neizdarītu kaut ko nepareizi, kaut tikai mēs neizdarītu kā buržuāziskie nacionālisti, kaut tikai mēs neizdarītu kā tādi disidenti, kas vēlas buržuāzisko demokrātiju. Es gribu pateikt skarbus vārdus: šāda demokrātija, kad mēs nevaram iet pie tautas un nevaram tautas lūdzējiem neko palīdzēt, nav pilsoniskā jeb, kā francūži saka, buržuāziskā demokrātija. Tā ir tā pati augstākās pakāpes demokrātija, sociālistiskā, komunistiskā demokrātija, kad nevēlamajiem cilvēkiem tiek vienkārši aizbāzta mute. Un te argumentēt ar to, ka toreiz sūdzētājus uzklausīja labāk nekā tagad un ka mēs nedrīkstam to darīt... nē, bija izsists robs šajā augstākās pakāpes demokrātijā, godīgo cilvēku izsists robs tomēr, lai uz sūdzībām atbild. Un arī varas augstākie slāņi bija pietiekami saprātīgi, tie saprata, ja nebūs atbildes, tad būs nepatikšanas. Vai mēs ar šo aizliegumu deputātiem piedalīties nekārtību novēršanā, līdz ar to akumulējot daudzās kļūdas, daudzās pārestības pret tautu - vai mēs ar to neradām eksplozīvu situāciju, kas būs ļoti izdevīga tiem, kas vēlas, lai atgrieztos barbariskā iekārta? Vai mēs apzināmies, uz ko mēs īsti ejam? Vai mēs mazlietiņ tālāk padomājam par šo sēdēšanu šajā solā, slinku sēdēšanu šajā solā, vai padomājam par to, kas būs pēc trim gadiem? Nedomājiet, ka tauta mūžīgi būs pacietīga. Pienāks brīdis, kad tautai pietrūks pacietības, jo ilgstoša jau ir šī ņirgāšanās. Un es saprotu, ka daudziem no jums šķiet, ka tas ir jau pāri mēram, un es apbrīnoju, ka jūs tomēr izliekaties, ka neko nesaprotat. Šis jautājums ir pārāk nopietns, lai to kavētu vēl. Un tad, kad būs pieņemts šāds likums, deputāts patiešām būs atbildīgs tautas priekšā un tauta varēs kontrolēt katra deputāta vēlēšanos un spēju strādāt tautas labā. Un es ceru no jums sagaidīt atbalstu, bet, ja jūs neatbalstīsiet, tad es atļaušos teikt tā - jūs paši sējat vēju un vētru un par to būsiet atbildīgi.".
• 1997_03_06-seq571 language "lv".
• 1997_03_06-seq571 speaker Janis_Maulins-1933.
• 1997_03_06-seq571 mentions Q211.