Saeima Linked Data Fragments server

Matches in Saeima for { <http://dati.saeima.korpuss.lv/entity/speech/1997_03_06-seq550> ?p ?o. }

• 1997_03_06-seq550 type Speech.
• 1997_03_06-seq550 number "550".
• 1997_03_06-seq550 date "1997-03-06".
• 1997_03_06-seq550 isPartOf 1997_03_06.
• 1997_03_06-seq550 spokenAs 38.
• 1997_03_06-seq550 spokenText "Godātais sēdes vadītāj! Cienījamie kolēģi! Juridiskajai komisijai tika nodots deputātu Vidiņa, Jurdža, Ozoliņa, Mauliņa, Apalupa, Saulīša, Stroda, Seiksta, Rubina un Nagļa izstrādātais likumprojekts "Par Saeimas deputāta statusu". Juridiskā komisija izskatīja šo projektu un konstatēja, ka tā nevar šo projektu konceptuāli atbalstīt sekojošu iemeslu dēļ. Pirmkārt, mums šaubas radīja jau tas, ka pirmās piecas Saeimas ir sekmīgi nostrādājušas bez šāda īpaša likuma, un pirmo reizi ir parādījies 6. Saeimā šāds likums. Pirmās piecas Saeimas iztika ar Saeimas kārtības rulli, kura pieņemšanu paredz Satversmes 21. pants, bet tas neparedz šāda likuma pieņemšanu. Satversme neparedz to! Šis likums ir aizgūts no padomju laikiem, jo tieši padomju laikā tika izstrādāts šāds likums par padomju deputāta statusu, kuru plaši aprakstīja, un uzskatīja par lielu demokrātijas sasniegumu. Ar ko tad šeit tas ir raksturīgs? Likumprojekts ir raksturīgs ar to, ka šajā likumā praktiski gandrīz nekur netiek runāts par deputāta likumdošanas darbību, par deputāta darbību Saeimā, bet, ja mēs runājam par deputāta statusu, tad tomēr, kā mēs zinām, mēs esam likumdevēji un mēs darbojamies Saeimā, turpretī šeit visa uzmanība ir veltīta darbībai ārpus Saeimas, ko es uzskatu arī par pareizu, bet tomēr es uzskatu, ka deputātam ir jādarbojas Saeimā, tāpēc ārpus Saeimas viņam nevajadzētu būt nekādām īpašām tiesībām, kas viņu atšķirtu no pārējiem Latvijas Republikas pilsoņiem. Lūk, Saeimā likumdošanas procesā viņam ir lielas tiesības! Un arī realizējot tās tiesības, kas ir Saeimai. Kāpēc tas padomju laikā bija citādāk? Arī tas ir ļoti vienkārši izskaidrojams - tāpēc, ka padomju laikā, piemēram, Latvijas Republikas Augstākā padome sanāca uz sesijām divas līdz trīs dienas gadā. Un tad deputātiem tomēr maksāja tīri pieklājīgu atalgojumu, un, lai šis atalgojums viņiem nebūtu gluži par velti samaksāts, tad nolēma izveidot vēl vienu kontrolējošu institūciju, kas staigāja pa dažādām iestādēm, kontrolēja, pārbaudīja un tātad sekoja padomju likumu ievērošanai. Šobrīd mums tā situācija ir izveidojusies pavisam citādāka. Mēs pamatā nodarbojamies ar likumdošanas darbu, un tajos gadījumos, kad mēs izveidojam kādu izmeklēšanas komisiju, revīzijas komisiju, tad likums mums piešķir nevis kā atsevišķam deputātam kādas īpašas tiesības, bet piešķir šīs tiesības attiecīgajai komisijai. Turpretī šis likums paredz veselu rindu tādu funkciju, kas neatbilst likumdevēju darbībai, un es pat šaubos, vai tas ir iespējams. Piemēram, deputātam ir uzlikts pienākums apzināt sabiedrisko domu un ziņot par to Saeimai, informēt valsts pilsoņus par Saeimas darbu. Slikti tas nav - informēt, bet es domāju: kādā veidā Saeimas deputātam ir iespējas to izdarīt un kā var uzlikt to viņam par pienākumu? Tālāk deputātam ir piešķirtas tādas tiesības, kas ir pretrunā ar virkni citu likumu, teiksim, tiesības piedalīties visās valsts institūciju sēdēs, tātad arī Valsts drošības padomes sēdēs, Ministru kabineta sēdēs ... (Kāds kaut ko sauc no zāles.) Lūdzu, jautājumus neuzdodiet, jo šī nav jautājumu pusstunda. Tā būs vēlāk. Ozoliņa kungs, kad jūs būsit beidzis bļaustīties, tad, lūdzu, pasakiet, lai es varu turpināt.".
• 1997_03_06-seq550 language "lv".
• 1997_03_06-seq550 speaker Ilmars_Bisers-1930.
• 1997_03_06-seq550 mentions Q822919.
• 1997_03_06-seq550 mentions Q211.