Saeima Linked Data Fragments server

Matches in Saeima for { <http://dati.saeima.korpuss.lv/entity/speech/1997_03_06-seq4> ?p ?o. }

• 1997_03_06-seq4 type Speech.
• 1997_03_06-seq4 number "4".
• 1997_03_06-seq4 date "1997-03-06".
• 1997_03_06-seq4 isPartOf 1997_03_06.
• 1997_03_06-seq4 spokenAs 29.
• 1997_03_06-seq4 spokenText "Augsti godātais priekšsēdētāj, cienījamie kolēģi! Tā kā šis ir pirmais -tātad konceptuālais lasījums, es šim jautājumam gribu pieskarties divos aspektos. Pirmkārt, vispārīgais aspekts tautsaimnieciskajā skatījumā un otrs - konkrētais aspekts, kas attiecas tieši uz Rēzeknes brīvās zonas likumprojektu. Vispirms par vispārīgo aspektu. Šis nav pirmais gadījums, kad mēs piešķiram atvieglinājumus tai vai citai Latvijas teritorijas daļai. Bija Rīga, bija Ventspils, bija Liepāja un tagad ir Rēzekne. Atvieglojumu piešķiršana jebkurai teritorijai nozīmē, ka šie atvieglojumi ir jākompensē uz visas valsts rēķina, uz tautsaimniecības rēķina. Tātad, ja šeit iegūst, tad kaut kur citur zaudē. Līdz ar to šeit ir jāskatās no sabalansētības viedokļa, cik tālu mēs varam iet, piešķirot atsevišķiem rajoniem, reģioniem, pilsētām, pilsētu daļām un tā tālāk šādus nodokļu vai cita veida atvieglojumus, cik lielā mērā mēs drīkstam noslogot pārējo valsti kompensācijas skatījumā. Lūk, šis jautājums ir ļoti nopietns, tāpēc būtu apsverams, jo kāpēc gan lai pēc šiem četriem iesniegtajiem likumprojektiem nesekotu vēl citu reģionu sagatavoti likumprojekti un tā tālāk? Līdz ar to rodas pamatots jautājums: cik tālu mēs šajā jomā drīkstam iet un kādi ir kopējie regulējošie principi šādu atvieglojumu piešķiršanā? Tas nozīmē, ka šodien ļoti aktuāls ir kļuvis virslikums par dažādu atvieglojumu piešķiršanu neatkarīgi no tā, vai viņu sauc par brīvostu, vai viņu sauc par brīvo ekonomisko zonu vai brīvo zonu. Arī terminoloģija mums ir ļoti raiba un dažāda, kaut gan ir bijuši tikai četri gadījumi, bet jau tagad katrā atsevišķajā gadījumā ir savs nosaukums un tā tālāk. Savs termins! Tātad tāds virslikums neapsaubāmi ir nepieciešams. Un šeit es saskatu ļoti lielas iespējas tuvākajā laikā Saeimā izskatīt šādu virslikumu, jo mēs zinām, ka tagad valdībā, jaunajā valdībā, mums ir viceprezidents Kaksīša kungs, kurš ir tieši atbildīgs, ja var ticēt presē rakstītajam, par likumdošanas sakārtošanu un attiecīgu konsensusu panākšanu starp Saeimu un valdību. Mums ir arī Vides un reģionālās attīstības ministrija, kur ir veiktas nopietnas iestrādnes šajā jomā. Bez tam galu galā mēs jau šeit, parlamentā, izskatām arī likumprojektu par depresīvajiem reģioniem. Lūk, tie ir trīs tādi nopietni punkti, kuri rada optimismu, ka šāds virslikums varētu tikt pieņemts, bet, kamēr šāds virslikums vēl nav pieņemts, es ieteiktu atturēties turpmāk no šāda tipa likumprojektu pieņemšanas Saeimā. Otrais - konkrētais aspekts, kas attiecas tieši uz Rēzeknes likumprojektu. Es pilnībā vai gandrīz pilnībā piekrītu Leiškalna kunga dotajai atsevišķu punktu analīzei, to nepilnību uzskatījumam. Bet, tā kā šis ir konceptuālais lasījums, tad, negribēdams atkārtoties vai arī iztirzāt atsevišķu punktu trūkumus, es gribu sacīt, ka Rēzeknes brīvās zonas likumprojekts, kopumā ņemot, neievēro Rēzeknes specifiku. Tas ir daudzējādā ziņā kopēts no iepriekš pieņemtajiem likumprojektiem, kur galvenais akcents ir likts uz spīķeru izmantošanu, tātad uz noliktavu izmantošanu, ka tā ir ļoti laba vieta, kas paver plašas iespējas preču pievešanai, preču fasēšanai, tālākai virzībai un tā tālāk un tā tālāk. Ja tas ir ļoti nopietni attiecībā uz ostām, tad attiecībā uz Rēzekni, kura gan ir ļoti nopietns dzelzceļa un šoseju krustpunkts, tomēr šeit galveno specifikas akcentu vajadzētu likt uz to, lai reizē ar šīs nelielās teritorijas attīstību uzplauktu arī viss Latgales reģions. Un, lūk, šis te ir svarīgs moments, tāpēc jādomā par kopējo Rēzeknes un visas Latgales reģiona saikni, kādā veidā šie atvieglojumi, kas paredzēti Rēzeknes paātrinātai attīstībai, varētu veicināt arī visa Latgales reģiona attīstību. Lūk, šādu iestrādņu vai nu nav šajā likumprojektā, vai arī tās ir ļoti, ļoti kautrīgi ietonētas. Es domāju, ka tas būtu ļoti, ļoti svarīgi, un par to es izteicos arī Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas sēdē. Šā likumprojekta autori arī piekrita, ka šis likumprojekts būtu virzāms šādā virzienā, būtu uzlabojams šādā virzienā. Un, lūk, te varētu būt runa jau par lauksaimniecības, par rūpniecības un par tirdzniecības konsolidāciju. Tātad šie trīs nozīmīgie tautsaimniecības momenti šeit jau būtu sasaistīti kopā un dotu iespēju Latgales reģionam attīstīties. Tas, ka Latgales reģions šodien ir atpalicis... mēs visi esam atpalikuši, bet relatīvi, mūsu iekšējā skatījumā ņemot, Latgales reģions ir visvairāk atpalicis, un neapšaubāmi šī iemesla dēļ, kā arī ņemot vērā to, ka Kurzemei un Rīgai jau ir šādi objekti, kam ir doti atvieglojumi, es aicinātu jūs, cienījamie kolēģi, šo likumprojektu atbalstīt, bet nākošajā - otrajā lasījumā mums visiem kopīgiem spēkiem vajadzētu raudzīties, lai viņš patiešām atbilstu tai idejai, kuru principā vajadzētu realizēt Latgales attīstības vārdā. Paldies par uzmanību.".
• 1997_03_06-seq4 language "lv".
• 1997_03_06-seq4 speaker Imants_Liepa-1937.
• 1997_03_06-seq4 mentions Q822919.
• 1997_03_06-seq4 mentions Q211.
• 1997_03_06-seq4 mentions Q2660080.
• 1997_03_06-seq4 mentions Q1773319.
• 1997_03_06-seq4 mentions Q5244326.