Saeima Linked Data Fragments server

Matches in Saeima for { <http://dati.saeima.korpuss.lv/entity/speech/1997_03_06-seq28> ?p ?o. }

• 1997_03_06-seq28 type Speech.
• 1997_03_06-seq28 number "28".
• 1997_03_06-seq28 date "1997-03-06".
• 1997_03_06-seq28 isPartOf 1997_03_06.
• 1997_03_06-seq28 spokenAs 29.
• 1997_03_06-seq28 spokenText "Godātais sēdes vadītāj! Godātie kolēģi deputāti! Pēdējā laikā ļoti daudziem Latvijas iedzīvotājiem ir nācies izjust uz savas ādas tās kliedzošās netaisnības, ko izraisījusi jaunā pensiju aprēķināšanas kārtība. Un daudziem, kuri ir godprātīgi nostrādājuši visu savu mūžu, tagad līdz ar pensijas aprēķināšanu vecumdienās tiek nolemta bada maize valsts sociālā pabalsta apmērā vai pat vēl mazāk. Izņēmums ir tie, kuriem šā pēdējā gada laikā ir paveicies ar labi apmaksātu darbu, jo šiem cilvēkiem pēc jaunās kārtības aprēķinātā pensija var sasniegt pat tīri fantastiskus apmērus. Laikrakstos tiek runāts par cilvēku, kuram mēneša pensija aprēķināta 1016 latu apmērā, turpat blakus pieminot, ka vismazākā izmaksājamā mēneša pensija ir tikai 1 lats un 10 santīmu. Cilvēki ļoti pamatoti uzdod jautājumus: kā tas var būt, ka pensijas apmērs diviem visu mūžu vienādu darbu strādājušajiem un vienādu darba algu saņēmušajiem var atšķirties pieckārtīgi, atkarībā no tā, kurā gadā šie cilvēki aiziet pensijā? 5. Saeimā pieņemtais likums "Par valsts pensijām" paredz, ka turpmāk ikviena cilvēka pensija būs atkarīga tieši no iemaksām par šo cilvēku sociālās apdrošināšanas fondā. Tas nav slikti, bet ir jautājums par to, ko darīt šajā situācijā, ja par cilvēkiem, par viņu līdzšinējo darba mūžu, šādas iemaksas nav izdarītas. Šis ir jautājums, uz kuru 5. Saeima ir sniegusi tādu atbildi, kas nav savienojama ar taisnīgumu un elementāriem morāles principiem. Un šis lēmums ir novedis izmisumā jau daudzus cilvēkus, kas pensijā dodas šobrīd. Šobrīd spēkā esošais Pensiju likums ir amorāls tāpēc, ka tas padara cilvēka visa līdzšinējā darba mūža vērtējumu atkarīgu tikai un vienīgi no tā, kāda ir bijusi šā cilvēka alga 1996. un vēlākajos gados un kādas ir bijušas attiecīgās sociālā nodokļa iemaksas. Ja cilvēks, kas aiziet pensijā 1997. gadā, visu iepriekšējo gadu ir bijis bez kārtīga darba un ienākumiem, kā tas diemžēl ir bijis visai daudziem, tad arī viņa visas dzīves laikā padarītais darbs tiek novērtēts praktiski ar apaļu nulli. Un šāda Pensiju likuma norma ir sevišķi smags pāridarījums visu mūžu nostrādājušo cilvēku cieņai, jo mūža gaitā paveiktā darba novērtējuma vietā sirmgalvis saņem tikai pazemojumu un nolemtību tālākai nabadzībai. Taču, atņemot naudu vienam, to vairāk var iedot kādam citam. Un cilvēks, kurš 1996. gadu ir nostrādājis kādā "siltā robā" un guvis labus ienākumus, šogad pensijā var aiziet ar smaidu. Par viņu veiktie sociālie maksājumi iepriekšējā gadā būs bijuši ievērojami, un tādēļ viņa pensija var būt pat pieckārt lielāka nekā kolēģim, kurš visu mūžu strādājis viņam blakus tādos pašos apstākļos, bet pensijā aizgājis gadu iepriekš. Un šāds sabiedriskais izkārtojums, kas vienu netaisni pazemo, bet otram nepelnīti iedod vairāk, pārkāpj sabiedrības pastāvēšanas pašus pamatprincipus - taisnīgumu un respektu pret ikviena cilvēka cieņu. Vēl vairāk! Nopelnītās algas neizmaksāšana strādniekam par viņa padarīto darbu ir smags grēks pret Dieva iedibināto pasaules kārtību. (Starpsauciens: "Pareizi!") Un šajā likumā "Par valsts pensijām" ietvertā pārejas formula, no vienkārša cilvēciskuma viedokļa, ir tik absurda un ciniska, ka negribas ticēt Latvijas likumdevēju spējai kaut ko tādu pieņemt. Šajā 5. Saeimā taču bija plaši pārstāvēti "Latvijas ceļa" tā saucamie intelektuāļi, kas noteica notikumu virzības gaitu, un tāpat arī virkne to politisko spēku, kuri sevi grib dēvēt par nacionāliem - gan "Tēvzemei un Brīvībai", gan Latvijas Zemnieku savienība un Kristīgo demokrātu savienība, gan LNNK. Viņi gandrīz pilnīgā vienprātībā ir atbalstījuši šā likuma pieņemšanu Saeimā. Un arī labklājības ministrs Makarovs vēl joprojām šo likumu cenšas aizstāvēt jebkurā situācijā. Tāpat arī viņa partijas kolēģis Roberts Jurdžs, kas absolūti bez argumentiem cenšas panākt šā spēkā esošā likuma darbības turpināšanos. Bet vai tā ir nacionāla politika, kas piesmej lielāko tautas daļu un tajā starpā bez izšķirības vārdos it kā aizstāvētos latviešus pakļauj šādām nejēdzībām? Frakcijas "Latvijai" deputāti ir iesnieguši Saeimā priekšlikumu - grozīt likumu "Par valsts pensijām", un šis priekšlikums ir domāts, lai radikāli mainītu pārejas laika formulu, kas ir radījusi visas šobrīd pensiju jomā samilzušās problēmas. Mūsu piedāvājuma pamatā ir stingra pozīcija, ka pensijas daļa katram cilvēkam par viņa līdzšinējo darba mūžu ir aprēķināma, nepiešķirot pārmērīgu nozīmi tam, vai cilvēkam ir laimējies atrast darbu ar labiem ienākumiem pēdējā gadā pirms pensijā iešanas vai ne. Protams, likuma darbības laikā katra strādājošā uzkrātais pensijas kapitāls palielināsies atbilstoši tām apdrošināšanas iemaksām, kas par viņu tiek izdarītas. Un šeit katram būs par sevi jārūpējas, taču valsts politikai ir jāatbalsta ražošanas attīstība un investīciju piesaistīšana, lai katrs varētu strādāt un nopelnīt. Es aicinu atbalstīt šo mūsu priekšlikumu. Paldies.".
• 1997_03_06-seq28 language "lv".
• 1997_03_06-seq28 speaker Karlis_Cerans-1965.
• 1997_03_06-seq28 mentions Q822919.
• 1997_03_06-seq28 mentions Q211.
• 1997_03_06-seq28 mentions Q1807079.
• 1997_03_06-seq28 mentions Q1474484.
• 1997_03_06-seq28 mentions Q16350811.