Saeima Linked Data Fragments server

Matches in Saeima for { <http://dati.saeima.korpuss.lv/entity/speech/1997_03_06-seq128> ?p ?o. }

• 1997_03_06-seq128 type Speech.
• 1997_03_06-seq128 number "128".
• 1997_03_06-seq128 date "1997-03-06".
• 1997_03_06-seq128 isPartOf 1997_03_06.
• 1997_03_06-seq128 spokenAs 78.
• 1997_03_06-seq128 spokenText "Tātad tas ir par šo pašu problēmu, ko es minēju jau tad, kad runāju pirms tam, tas ir saistīts ar to 16. un 17. pantu, kas bija šajā likumā. Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija izskatīja šo problēmu, kā notiek tajos gadījumos, kad valsts uz sava vārda reģistrē pašvaldību zemi, uz kuras virsū ir valsts objekts, un kā ir tādos gadījumos, kad pašvaldība reģistrē uz sava vārda valsts zemi, uz kuras savukārt ir virsū pašvaldības objekts, un kā šādā gadījumā notiek šo valsts vai pašvaldības objektu privatizācija, un mūsu priekšlikums bija jāskata kopā ar 16. un 17. pantu. Ir runa par to, ka, ja notiek šāda pārmaiņa (kad valsts uz sava vārda reģistrē pašvaldības zemi vai - atkal otrādi, kad pašvaldība reģistrē valsts zemi uz sava vārda), tad norēķinu mēs piedāvājam veikt, pirms tiek vispār runāts par privatizāciju, jo būtībā pašvaldībai nebūtu jābūt ieinteresētai tajā, ko dara valsts ar tagad uz valsts vārda reģistrēto pašvaldības zemi (viņa var to paturēt savā īpašumā vai arī privatizēt), un tāpat arī būtībā valstij nebūtu nekādas daļas, ko dara pašvaldība ar bijušo valsts zemi, kura tagad ir reģistrēta uz pašvaldības vārda, - vai viņa šo zemi privatizē vai neprivatizē. Jo mēs piedāvājam veikt šo norēķinu uzreiz, kad notiek šī maiņa, un tādā gadījumā šis 29. punkts būtu lieks, jo norēķins ir noticis, pašvaldība ir saņēmusi par savu zemi kompensāciju (vai nu latos, vai arī citu zemes gabalu), un tāpat arī valsts būtu saņēmusi kompensāciju (vai nu citu zemi, vai arī norēķinu latos), un šis norēķins privatizācijas procesā būtu noticis jau krietni ātrāk. Tātad, ja mēs šo problēmu, 15. un 16. punktu, izņemam nr. 10 bs. no likuma laukā un pārliekam uz citu likumu - uz likumu par valsts un pašvaldību zemes īpašuma reģistrēšanu zemesgrāmatās -, tādā gadījumā, vienalga, mēs uzskatām, ka šis 29. punkts būtu lieks. Es ceru, ka Saeima tomēr atbalstīs, ka norēķins notiktu uzreiz, nevis pēc tam kaut kad, un līdz ar to būtībā 29. punkts būtu lieks. Protams, šobrīd situācija var iznākt pavisam slikta: ja Saeima tagad nobalsos par 29. punkta izslēgšanu, bet pēc tam nepieņems Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšlikumu nākamajā likumā, tādā gadījumā iznāks, ka valsts un pašvaldība savā starpā šo norēķinu var vispār neveikt. Tāpēc es uzskatu: lai tomēr paliek 29. punkts otrajā lasījumā šādā redakcijā, kādā tas ir! Un skatīsimies, kā būs ar likumu "Grozījumi likumā "Par valsts un pašvaldību zemes īpašuma tiesībām un to nostiprināšanu zemesgrāmatās"", kurš mums šodien ir jāskata trešajā lasījumā. Ja tur mainīsies šī principiālā nostāja, tādā gadījumā noteikti attiecībā uz trešo lasījumu varētu arī veikt labojumus 29. punktā. Bet, izmantojot izdevību, es tomēr gribu deputātiem teikt, ka šī problēma starp valsti un pašvaldību tomēr pastāv un ka tā pastāv par sliktu pašvaldībai. Valsts īpašumā var nonākt labākie zemes gabali, kas 1940. gadā bija pašvaldības īpašumā, it īpaši tā tas ir Rīgas pilsētā, un situācija, pēc manā rīcībā esošās informācijas, ir tāda, ka apmēram 300 hektāri, zemes gabali tik lielā platībā, var tikt reģistrēti uz valsts vārda, un, protams, Rīgas pilsētai par tiem pretī nekas netiek dots, vienīgi tas, ka Rīgas pilsēta, piemēram, var reģistrēt uz sava vārda valsts zemi. Nekādā gadījumā šie objekti, kuri ir pašvaldības objekti uz valsts zemes... tie ir krietni, krietni mazāki. Līdz ar to būtībā zaudē pašvaldības. Pašvaldības zaudē gan tādējādi, ka zaudē savu īpašumu, gan arī tādējādi, ka, šo privatizāciju veicot, pašvaldības saņem tikai daļu naudā. Bet valsts, privatizējot šo zemi, var noteikt arī citu procentuālo sadali par labu sertifikātiem, kaut vai, piemēram, pat līdz simtprocentīgiem norēķiniem sertifikātos, un tādā gadījumā pašvaldība par šo zemi nesaņem nekādu kompensāciju. Tātad šī problēma pastāv, tā ir nopietna, jo nevajadzētu mums aizmirst, ka tas bija īpašums, ko pašvaldība iegādājās līdz 1940. gadam, un nevar tā vienkārši pateikt, ka tagad tas ir visas tautas un visas valsts īpašums un ka valsts ar to rīkosies pēc saviem ieskatiem. Bet es piekrītu, ka laikam mēs būsim spiesti šo problēmu risināt trešajā lasījumā. Paldies.".
• 1997_03_06-seq128 language "lv".
• 1997_03_06-seq128 speaker Normunds_Peterkops-1961.
• 1997_03_06-seq128 mentions Q822919.
• 1997_03_06-seq128 mentions Q2660080.