Saeima Linked Data Fragments server

Matches in Saeima for { <http://dati.saeima.korpuss.lv/entity/speech/1997_02_27-seq611> ?p ?o. }

• 1997_02_27-seq611 type Speech.
• 1997_02_27-seq611 number "611".
• 1997_02_27-seq611 date "1997-02-27".
• 1997_02_27-seq611 isPartOf 1997_02_27.
• 1997_02_27-seq611 spokenAs 84.
• 1997_02_27-seq611 spokenText "Prezidij! Kolēģi Saeimā! Mēs esam atkal nonākuši pie tāda interesanta gadījuma, ka mēs sākam rīkoties tā, kā mēs darām ar budžeta naudu, - mēs sākam tagad cīkstēties, kam tad būs un kam nebūs. Būs Rīgai, būs Liepājai, būs Ventspilij, būs Rēzeknei, ja kāds tā teica, bet nebūs Babītei. Skat, tā problēma ir tik vienkārša un tik sāpīga. Mēs esam, kopā ņemot, maza tauta. Mūsu trīs miljoni iedzīvotāju nebūtu pat nopietna sastāvdaļa kādai Ņujorkas vai Solas, vai Honkongas piepilsētai, taču mēs taisām vienu zonu pēc otras, un, kā Ādamsons pareizi te teica, lielākoties tie ir kontrabandistu perēkļi, jo tagad varēs ņemt to mantiņu un izvest uz tirgu no vairākām vietām. Mēs varbūt pieņemsim vēl kaut kādas firmas Anglijā, kas mums palīdzēs nolemt, kuri ir tie godīgie kontrabandisti un kuri - tie neatļautie kontrabandisti. Man bija noruna, man ir bijušas daudzas norunas ar draugu Panteļējeva kungu. Viņš man solīja iemācīt runāt latviešu valodā, bet es viņam solīju, Šķēles kungam un viņam, druscītiņ iemācīt par ekonomikas attīstību. Bet nu viņi to vārdu netur. Es gaidu tos valodas kursus un labprāt sniegtu tos ekonomikas attīstības kursus. (No zāles deputāts A. Panteļējevs: "Tu neesi iemācījies latviešu valodu!") Te jau ir tā lieta, ka mēs šeit esam iemācījušies tikai no tautas ņemt un atdot citiem saviem draugiem. Mēs pat nebijām ar mieru to likumu "aiztaisīt ciet", lai mēs to vairs nevarētu likumīgi darīt. Mums ir jāatdzīvina Latvijas ekonomika. To mēs visi redzam. Mēs to jūtam, cik sāpīgi ir tam cilvēkam, mēģinot izaudzināt vienu bērnu, ja viņam ir tikai 60 latu mēnesī. Un viņam ir jāmaksā vēl par īri! Mēs to jūtam, mēs to zinām. Bet ko mēs darām? Mēs pērkam jaunas automašīnas priekš Prezidenta kunga, mēs braucam uz Turciju lielās grupās. Bet kāpēc mēs nespējam vienkārši pieķerties pie tā darba, kas mums ir jādara? Kāpēc mums nevarētu būt vairāk tādu Saeimas sēžu, kurās mēs pārrunātu tikai ekonomiskās attīstības pamatprincipus? Kamēr tā pirktspēja paliek šajā zemē, daļa no katras aprites, liela daļa atbilstoši mūsu nodokļu likmēm aiziet valsts kasē un mēs varam dotēt un dot viens otram visādas kaut kādas dāvanas, tomēr vislabāk būtu, ja mēs tos nodokļus samazinātu ne tikai Rēzeknei, bet visai Latvijai. Mums būtu jāskatās, ko mēs darām. Mēs pārdodam par sertifikātiem, kuri tagad ir nopērkami par latu gabalā, mūsu mežus, lai kādi viņus ņem un ved prom. Mēs lielāko daļu darba vietu, kuras mums vajadzēja dotēt, esam iznīcinājuši tāpēc, ka viņas nespēja maksāt tos nodokļus, ko mūsu valdība lika viņām virsū. Un tas viss ir it kā prātīgi darīts. Kā Eižens Finks pareģoja, tad komunistu nomenklatūra taisās mūsu tautu iznīcināt un ir jau ļoti, ļoti tālu to ceļu aizgājusi. Es nezinu... es sākšu vākt parakstus, jo ceru, ka 35 deputāti parakstīsies, ka mums būs ārkārtas sēdes, kurās tieši varēs pārrunāt vienkāršos ekonomikas pamatprincipus. Es jums laikam katram iedevu kādu desmit, divpadsmit lapu garu "sadzejojumu". Tur nekā grūta nav. Neviens godīgs cilvēks nenāks šurp tādā investīciju klimatā, kur viņam būs jāmaksā par to, ka viņš investē... kur viņam būs jāmaksā augsts nodoklis un vēl muitā. Un kur viņam būs jāmaksā vairāk nodokļu, nekā viņam būtu jāmaksā kaimiņvalstī. Jā, viņš kaut ko darītu, bet, ja viņš šeit atnāks, tad viņam ir jārēķinās ar ļoti negodīgu birokrātiju un ļoti negodīgu valdību. Kāpēc lai viņš šeit nāktu, kāpēc lai viņš neietu kaut kur citur? Kas mums būtu jādara, lai pilnveidotu ekonomisko klimatu ne tikai Rēzeknē? Es ļoti gribu, lai Rēzeknē klātos labi, bet "... ir Latgale, ir Vidzeme, ir Kurzeme mūsu". Un mūsu nav tik daudz, ka mēs nevaram to visu pacelt. Normālā valstī, lielā valstī 3 miljonu cilvēku lielu pilsētu var nostādīt uz kājām ar diviem, trijiem pareiziem gājieniem. Pareizais gājiens ir Latvijas ekonomiskā brīvā zona. Lai viss, kas šeit ienāk iekšā, nāktu bez muitām. Tiem kontrabandistiem šeit nav vietas. Lai mums viss kas būtu lētāks. Arī darba vietas līdz ar to varētu veidot. Un lai mēs varētu šeit mūsu tranzītceļu komplektēt tā, ka nāk tie no vairākām vietām. Un šeit tad būtu tas pārsūtījumu punkts uz Iekškrieviju tāpat kā no Honkongas uz Ķīnu. Tas ir tik vienkārši, tik elementāri. bet mēs to nedarām. Un kāpēc? Vai mēs patiešām, mēs, 100, kā te teica, gudrākās galvas Latvijā... vai mēs nevarētu atrisināt šo ļoti vienkāršo jautājumu? Kā mēs varētu atdzīvināt mūsu ekonomiku? Iedomājieties - mēs esam pie Baltijas jūras. Un mums ir tas labākais krasts, tas, kur ir vairāk saules nekā Skandināvijā. Mums ir tranzītceļi, kuru skandināviem nav, bet mūsu dzīves līmenis ir tāds, ka cilvēki labāk izdara pašnāvību, nekā dzīvo! Kāpēc? Un es jums teikšu, ka tā problēma sākas tieši šeit. Sākas ar trijām lielām partijām, kas to tīši dara. Viņi ir dziļi sazvērējušies. Vai Finks būtu spējis pareģot, ka pašreizējais Latvijas premjerministra biedrs ir bijis čekas uzticības tiesnesis, kas tiesājis jaunus cilvēkus! Bet tagad skatiet, ko mēs darām, - mēs tagad tiesājam veselu tautu. Mūsu svēto tautu! Uz iznīcību! Ar to, ka mēs nespējam padomāt par ekonomisko attīstību normālā veidā. Un negribam. Panteļējeva kungs, kad mēs sāksim tos kursus? (No zāles deputāts A. Panteļējevs: "Kad tu latviešu valodu mācīsies?...") Kad jūs paņemsit jūsu premjerministru un ar viņu runāsit, kas ir jādara, lai šeit varētu notikt ekonomiskā attīstība? Krasta kungs, ko mēs darīsim, lai tos apmācības kursus, ko mums ārzemju valdības sūta, apgūtu, lai mēs saprastu, ka tā naudiņa nenozūd, ja mēs viņu izdodam, ka tā naudiņa paliek un aprit mūsu vidē un mēs viens otram dodam darbu. Kad mēs sāksim saprast, ka lata konvertēšana ir pilnīga muļķība? Viņa nav vajadzīga. Pēc Otrā pasaules kara angļi nolēma, ka viņu valūta nebūs konvertējama. Un viens strādāja priekš otra tanī zemē. Tā nauda palika tanī zemē. Kādas blēņas šeit notiek! Kā mūsu valdība mūs pārstāv! Aiziet uz Maskavu un pasaka: Jā, mēs esam līdzvainīgi komunismam, un jūs arī cietāt, tā ka mums nav nekādu prasību pret jums." Mēs tagad atdosim Abreni! Ko mēs vēl atdosim? Kas šeit notiek? Man viens draugs pienāca klāt un teica: "Zini, Gundar, te ir kaut kāds murgs, kaut kāds pilnīgs morāls sabrukums." Kas šeit notiek? Mēs, šie 100 cilvēki, it kā varētu to lietu kontrolēt, bet nē, mēs esam iejūgti katrs savā vergu amatā. Mums kāds pasaka, kā jābalso, un tad, ja mēs tā nedarām, mūs soda, bet tiem, kas dara, tiem maksā klāt, dod kaut kādus papildu amatus. Mums Antikorupcijas likums ir. Mēs drīkstam tikt korumpēti, bet tikai ar Šķēles kunga roku. Lūk, kāda antikorupcija mums ir! Tikai Šķēle drīkst iesēdināt padomēs un iedot lielāku algu, bet citādi mēs nedrīkstam darīt. Kāds farss ir šāda demokrātija, par ko mēs šeit runājam! Bet visvairāk - ko mēs darām mūsu tautai, ka cilvēki izdara pašnāvības, ka tām vecajām tantiņām, kas ir mūžu nostrādājušas, ka viņām nekā nav. Mēs varam tagad izpirkt sev lielu pensiju, ja mēs pretendējam, ka mums ir kaut kādi lielāki ienākumi, bet to mēs pirksim uz mūžu, uz ubagu pensionāru mugurām. Un tas viss ir it kā prātīgi izdomāts. Tur nekā prātīga nav. Neviens nevarētu ļaunāk domāt, kā mūsu valdība domā. Nevarētu! Pie tāda ļaunuma ir jāpiestrādā un tas jāpulierē. Un es zinu, ka tā strādā un pulierē. Man Ojārs Blumbergs vienreiz teica: "Gundar, man ir 65 cilvēki, kas strādā ar to jautājumu, kā Latvijas ekonomiku graut." Un cik viņi spoži to ir izstrādājuši! Tad, kad mēs šeit kaut ko jūtam, tad viņi jau piecus, sešus, septiņus šaha gājienus ir priekšā. Apskatieties Šķēles programmu! Tur katrs otrais punkts ir vēl viens nāvīgs sitiens mūsu tautai. Un ko mēs darām? Mums ir jāsāk runāt atklāti un skaļi. Visos forumos! Uz Apvienotajām Nācijām mēs aizsūtījām informāciju par stāvokli, kāds ir mūsu bērniem Latvijā. Es saprotu, ka 60% tur ir meli un ka tur ir pateikti tikai 20% no tā, kas šeit notiek. Bet mēs, šitā melodami, atļaujam pasaulei piemiegt acis, kamēr mūsu tauta tiek iznīcināta. Kad mēs sāksim runāt? Kad mēs sāksim kaut ko darīt? Panteļējeva kungs, kad mēs varētu vienoties, ka mēs uztaisīsim divas vai trīs sēdes tikai par ekonomikas attīstības jautājumiem. Trīs pamatprincipus katrā sēdē, lai mēs tos saprastu. Bija runa, ka mēs skolosim viens otru... (Starpsauciens no zāles: "Iemācies latviski labāk!"). Kad mēs atradīsim sevī tādu godaprātu, ka mēs pateiksim: "Nē, es iztaisīju kļūdu! Es nekļuvu par lauksaimnieku, es kļuvu par juristu. Es biju uzticīgs savam priekšniekam, darīju, ko man teica, bet tagad eju prom. Es saprotu, mans gods tā liek, ka es nevaru turpināt. Es riskēju, es pārdevos savas karjeras dēļ. Iestājos partijā, kļuvu par lielu varoni. Laiki ir mainījušies, un tagad tas, kas nolēma neiet tajā Juridiskajā fakultātē, lai viņš nāk manā vietā, jo tagad ir viņa reize." Mums tāda godaprāta nav. Tas, kurš neiestājās partijā un dabūja zemāku amatu, viņš šodien ir muļķis, jo tie, kas ienāca kā okupanti, viņi joprojām dzīvo tajos greznajos dzīvokļos. Mēs vēl nevienu represēto neesam restaurējuši tajā vietā, no kurienes viņš tika izņemts tad, kad sākās okupācija. Bet tie, kuri ienāca kā okupanti, tie, kuri kalpoja okupantiem, tiem visiem ir tās priekšrocības, kuras viņi dabūja, un pie tam tās priekšrocības tiek vēl stiprinātas, jo mūsu parlaments šeit to atļauj. Apskatīsimies tos, kuri dabū šos lielos labumus Latvijā šodien. Vai tā ir kāda represētā kundze? Nē. Tie ir tie, kas kalpoja padomju varai. (Starpsauciens no zāles: "Gundar, ko mēs ar Rēzekni darīsim?") Par Rēzekni? Atzīsim, ka Rēzekne ir Latvijā un celsim Latviju. (Aplausi.) Un sāksim to darīt. Un gremdēsim tos, kas nesaprot paši, ka viņiem ir jāiet prom. Finks pareģoja, ka kādā momentā cilvēki to sāks saprast un ka viņi ies prom, un atdos atpakaļ to, ko viņi ir saņēmuši negodīgi no mūsu tautas. Un ka viņi aizbrauks prom un atstās to, kas latviešiem pieder, un mūsu tauta atkal zels un celsies. Mēs būsim tie, kam mums ir jābūt, bagāta tauta. Dievs labāko vietu pasaulē mums ir iedevis. Mums ir daudz labāks klimats nekā Skandināvijā. Mums ir tranzītceļš, un mums ir strādīga un kādreiz gudra tauta, bet viņa ir pilna ar nodevējiem šodien. Atcerēsimies, ka Rēzekne ir daļa no Latvijas un celsim Latviju! Un, ja Panteļējeva kungs negrib iemācīties ekonomikas attīstības principus tāpēc, ka es nemāku latviešu valodu, tas parāda viņa godaprātu. Tu kalpo tautai un sāc kalpot viņai! (No zāles deputāts A. Panteļējevs: "Iemācies pat vienu vārdu latviski!") Blēdis! To vārdu es māku. Domāsim par Latviju! (Ovācijas un aplausi.)".
• 1997_02_27-seq611 language "lv".
• 1997_02_27-seq611 speaker Gundars_Valdmanis-1940.
• 1997_02_27-seq611 mentions Q822919.
• 1997_02_27-seq611 mentions Q211.
• 1997_02_27-seq611 mentions Q649.
• 1997_02_27-seq611 mentions Q2660080.
• 1997_02_27-seq611 mentions Q148.
• 1997_02_27-seq611 mentions Q39731.
• 1997_02_27-seq611 mentions Q19483.
• 1997_02_27-seq611 mentions Q1773319.
• 1997_02_27-seq611 mentions Q16351298.
• 1997_02_27-seq611 mentions Q43.
• 1997_02_27-seq611 mentions Q60.
• 1997_02_27-seq611 mentions Q4484841.