Saeima Linked Data Fragments server

Matches in Saeima for { <http://dati.saeima.korpuss.lv/entity/speech/1997_02_27-seq609> ?p ?o. }

• 1997_02_27-seq609 type Speech.
• 1997_02_27-seq609 number "609".
• 1997_02_27-seq609 date "1997-02-27".
• 1997_02_27-seq609 isPartOf 1997_02_27.
• 1997_02_27-seq609 spokenAs 46.
• 1997_02_27-seq609 spokenText "Godātais Prezidij, cienījamie kolēģi deputāti! Arī es vēlos izteikt savus apsvērumus, atbalstot šā likumprojekta virzīšanu. Godīgi sakot, mani bezgala samulsināja Vidiņa kunga teiktais. Ja viņš beigās nebūtu aicinājis tomēr balsot par šo likumprojektu, tad man būtu iespēja uzrunāt Vidiņa kungu un vaicāt: kā tad tā - Rēzeknē stūmējs, bet Rīgā - gāzējs? Bet nu acīmredzot ir jārunā par šo likumprojektu arī no politiskā viedokļa. Jo tad, kad tika apspriests likumprojekts par Rīgas prioritātēm, un arī tad, kad bija runa par Ventspili, arī tad, kad runājām par Liepāju, mēs nez kāpēc uzskatījām, ka tas ir ļoti patriotiski, valstiski un ļoti svarīgi. Tiklīdz mēs nonākam līdz Rēzeknei, līdz sociāli un ekonomiski atpalikušam rajonam (no objektīviem kritērijiem vērtējot), mēs nez kāpēc uzdodam šos dīvainos jautājumus: vai vajag kādas garantijas tiem cilvēkiem, kas tur dzīvo un mēģina savu uzņēmējdarbību attīstīt, mēģina to saskaņot ar tām iespējām, ar kurām viņi var nodrošināt šo uzņēmējdarbību, kura ir ārkārtīgi grūta. Vēl aizvien rodas jautājums: kādēļ, tiklīdz runa ir par Latgali, ir jautājums - kāpēc un kādas ir garantijas? Lai godātajiem Saeimas deputātiem atvieglotu izvēli par labu šā likumprojekta atbalstam, es gribētu darīt zināmus dažus pēdējās dienās iegūtos datus un faktus, un aktivitātes, par kurām es varu liecināt tādēļ, ka es tajās bieži piedalos. Viena no pēdējām bija seminārs, kas bija veltīts šā reģiona ekonomiskajai attīstībai, balstoties uz to, kādi procesi šobrīd notiek valstī un kā valsts piedalās šā reģionālās attīstības procesa veicināšanā. Tas bija seminārs, kurā mēs varējām gan teorētiski, gan arī praktiski (pēc to referentu ziņojumiem, kuri darbojas Latgales reģionos kā uzņēmēji, kā pašvaldību vadītāji) iepazīties ar šā procesa problēmām un arī ar šā procesa perspektīvām. Bija arī iespēja izsekot attieksmei, kāda veidojas pret Rēzeknes brīvās zonas likuma projektu. Tas nekādā gadījumā nav šobrīd kāds izaicinājums citiem, kā te šobrīd viens otrs no deputātiem varbūt to ir traktējuši. Tā tas nav. Tādā veidā mēs to varētu traktēt tad, ja mēs neanalizētu attieksmi no to cilvēku vai to uzņēmēju puses, kuri vēlas līdzdarboties... ar Rēzeknes brīvās zonas veicinātājiem un turpmākajiem strādātājiem tajā. Un tādēļ es gribētu tomēr teikt, pirmkārt, ka šis likums nebūs nekāds brīnums un neizdarīs to, kas ir jāizdara pašiem uz vietas. Tas fakts, ka šis likumprojekts, kā jau teica referents, kas ziņoja par šo likumprojektu, ir radies pašā Rēzeknē, - tas fakts nozīmē, ka cilvēkiem ir bijusi nepieciešamība, iekšēja nepieciešamība, atrast izeju no tiem grūtajiem apstākļiem, kuros viņi pēdējo gadu laikā ir nokļuvuši un kuri ir bāzēti uz iepriekšējos gados, gadu desmitos notikušo hipertrofiju. Ja šāds process ir sācies un ja valsts to pavāji jeb nepietiekami atbalsta, tādā gadījumā ir jautājums: kāda ir valsts attieksme pret pašu šo reģionu, kurš vēlas attīstīties un meklē šo izeju attīstībai? Paši ir izstrādājuši likumprojektu, un tādēļ nevērtēsim to varbūt pārāk kritiski, jo tā ir pirmā reize, kad viņi ir gatavojuši dokumentu Saeimai, un palīdzēsim to sagatavot otrajam lasījumam, lai tas būtu tādā līmenī, par kādu runāja Liepājas zonas likuma aizstāvji un bīdītāji Saeimā. Lūk, daži fakti, kurus es gribētu jums pateikt. Patiesībā likums par īpaši atbalstāmajiem reģioniem ir kā ietvara likums arī šim konkrētajam Rēzeknes brīvās zonas likumam, kas tajā ietilpst kā viens no instrumentiem vai viens no veidiem, kā realizēt šo īpaši atbalstāmā reģiona ideju valstī. Patiešām Latgalē bezdarba procenti ir dramatiski. Valstī vispārējā, vidējā procentuālā norma ir... nē, piedodiet, nevis norma, bet līmenis ir 7%, bet Latgalē tas ir 40% un vietām pat vēl lielāks. Kas attiecas uz faktiem, es gribētu kolēģiem deputātiem darīt zināmus pēdējos socioloģiskos pētījumus, kas ir izdarīti Daugavpils Pedagoģiskās universitātes ekonomistu un citādu zinātāju iniciatīvas dēļ, ir četru piecu gadu analīze, un diemžēl šie skaitļi izrādās ārkārtīgi nepatīkami. Proti, ir analizēts, kāda ir iedzīvotāju struktūra pēc viņu turības līmeņa. Šobrīd Latgalē 4% ir bagātu cilvēku, 18% ir vidēji turīgo, taču tie ir tie cilvēki, kuri pat nespēj šobrīd sev nopirkt dzīvokli, iekrāt vai arī paņemt aizdevumu, lai varētu aizdevuma procentus nosegt. 24% ir mazturīgie, tos mēs apmēram varam definēt pēc tā, kāds ir viņu ienākums, uzturot arī savus ģimenes locekļus, un kāda ir nepieciešamība pēc pabalstiem tad, kad viņiem šis nodrošinājums pašiem ir jāsarūpē. 14% ir nabadzīgie, 32% ir trūcīgie un 8% ir padibenes. Ja ar šādu demogrāfisko pārskaitījumu mēs šobrīd gribētu apstrīdēt šādu iniciatīvu, kāda ir parādījusies Rēzeknē, tad diez vai mēs izturētos taisnīgi pret Rēzeknes brīvās zonas likumprojekta autoriem. Un reģionālās attīstības politika ir viens no šā likuma pamatojumiem. Un tādēļ es gribētu aicināt arī jūs atbalstīt šo likumprojektu, it īpaši tādēļ, ka šobrīd valstī tiek gatavoti arī citi dokumenti, arī noteikumi par valsts atbalstu kā likumprojekts, saistībā ar īpaši atbalstāmajiem reģioniem. Arī attiecībā uz nodokļiem es varētu jums minēt kādu piemēru, par kuru šobrīd ir bažas. Kā tad tā - noņemsim nodokļus, bet pašvaldībām nebūs naudas? Jā, protams, pašvaldībām ir jādomā par to, kā tās iegūs sev nepieciešamo daudzumu budžeta līdzekļu. Tomēr ne tikai par sociālajiem pabalstiem pašvaldībām ir jādomā. Pašvaldībām ir jādomā arī par uzņēmējdarbības atbalstīšanu. Un tas ir pats galvenais, kas radīs budžeta bāzi. Runājot par atvieglojumiem, kas šobrīd parādītos šī likuma darbības rezultātā, aprēķini parāda, ka apmēram 400 tūkstoši latu gadā būtu šī valsts budžetā neiekasētā summa. Taču šī likuma darbības rezultātā, radot darba vietas, kuras ir paredzētas, un nodarbinot cilvēkus šajās darba vietās, kas šobrīd stāv tukšas, ienākumi valsts kasē no iedzīvotāju ienākuma nodokļa un no sociālā nodokļa būtu 700 tūkstoši latu, tādējādi gandrīz divkārt pārsniedzot to nodokļu summu, kura tiktu aizkavēta, ja tiktu izmantots šis nodokļa atvieglojuma instruments. Un vēl es gribētu teikt tādu piemēru, ka Francijā ir 40 teritoriju, kurās ir šādas vai līdzīgas brīvās zonas. Kā zināms, Francija tomēr pieder pie to valstu kopuma Eiropā, kuras ir ļoti konsekventi vadījušās pēc Eiropas padomes likumdošanas pamatprincipiem, un, izmantojot šādu valstiskas palīdzības veidu, atļaujot un atbalstot darbībā vietējo iniciatīvu, tādā veidā panāk savas valsts līdzdalību šī reģionālā procesa veicināšanā uz labāku pusi. Es aicinu atbalstīt šo likumprojektu un noteikt iespējami optimālu laiku -ne garāku un ne īsāku... taču nevelkot šo laiku garumā, lai tie, kuri gaida šo likumu, iespējami ātri varētu darboties šī likuma ietvaros, varētu sākt strādāt. Paldies.".
• 1997_02_27-seq609 language "lv".
• 1997_02_27-seq609 speaker Anta_Rugate-1949.
• 1997_02_27-seq609 mentions Q822919.
• 1997_02_27-seq609 mentions Q2660080.
• 1997_02_27-seq609 mentions Q193089.
• 1997_02_27-seq609 mentions Q8436.
• 1997_02_27-seq609 mentions Q142.
• 1997_02_27-seq609 mentions Q80021.
• 1997_02_27-seq609 mentions Q1773319.
• 1997_02_27-seq609 mentions Q5244326.