Matches in Saeima for { <http://dati.saeima.korpuss.lv/entity/speech/1997_02_27-seq26> ?p ?o. }
Showing items 1 to 11 of
11
with 100 items per page.
- 1997_02_27-seq26 type Speech.
- 1997_02_27-seq26 number "26".
- 1997_02_27-seq26 date "1997-02-27".
- 1997_02_27-seq26 isPartOf 1997_02_27.
- 1997_02_27-seq26 spokenAs 114.
- 1997_02_27-seq26 spokenText "Cienījamie kolēģi! Šo jautājumu mēs diskutējam pastāvīgi, daudzus jūsu argumentus es esmu dzirdējis, bet paralēli tiem es gribu jūs iepazīstināt ar savu viedokli. Es uzskatu, ka šeit būtu jāpievēršas jautājuma būtībai, nevis tam, vai tie ir Bizantijas svētki, vai tur ir noļurkušas tulpes vai citi jautājumi. Jebkuras sabiedrības pastāvēšana nākotnē ir atkarīga no sievietes stāvokļa šodien. No apstākļiem, kādus šī sabiedrība grib un spēj nodrošināt bērnu radīšanai un audzināšanai, vienlaikus ļaujot sievietei būt pilntiesīgai sabiedrības loceklei. Padomju laikā deklarētā sieviešu vienlīdzība un tās demonstratīvās izpausmes radījušas priekšstatu, ka sieviešu līdztiesība vispār ir pārspīlēta un nevajadzīga. Bija radīts sieviešu pārstāvības, nevis līdztiesības modelis. Tāpēc šodien runas par sieviešu līdztiesību tiek uzņemtas ar zināmu skepsi, kā vēlme atgriezties nesenajā pagātnē. Lielu daļu sieviešu dzīves aizņem bērnu dzemdēšana un audzināšana, rūpes par mājām un par ģimeni. Vīriešiem bērnu audzināšana un gādāšana par ģimeni neprasa atraušanos no profesionālā darba karjeras. Tāds nu ir mūsu sabiedrībā vispārpieņemtais dalījums. Problēmas sākas tad, kad vīriešu darītais darbs tiek uzskatīts par svarīgāku un labāku nekā tas, ko dara sievietes. Tāpēc sievietes arī protestē pret šādu sabiedrības iekārtojumu. Tiek sludināta un likumos paredzēta vienlīdzība, taču praksē tiek ierobežota sieviešu piedalīšanās valstiski svarīgu lēmumu pieņemšanā un valsts politikas veidošanā. Īsta, nevis tikai deklarēta sieviešu līdztiesība ir jāsaprot sekojoši: bērnu dzemdēšanai un audzināšanai veltītais laiks vēlāk nekļūst par šķērsli sievietes aktīvai profesionālajai un sabiedriskajai darbībai. Sievietēm un vīriešiem ir jābūt vienādām tiesībām, pienākumiem un iespējām strādāt darbu, kas dod ekonomisko neatkarību, kopt bērnus un māju, piedalīties sabiedriskajā un politiskajā dzīvē. Ja tiesības tiek tikai sludinātas, nevis garantētas un ja reālajā dzīvē viss tiek atstāts konkurences ziņā, tad zaudētājas ir tieši sievietes. Konkurences likumi darba tirgū un cīņā par varu vīriešiem ir izdevīgāki nekā sievietēm. Runa ir par to, ka nepietiek tikai pasludināt vienlīdzību, bet valstī ir jārealizē tāda sociālā politika, kas ļautu realizēt šīs vienlīdzīgās tiesības. Satversmē un Latvijas Darba likumu kodeksā, kā arī Civillikumā un Latvijas ratificētajos starptautiskajos dokumentos ir paredzēta abu dzimumu līdztiesība. Diemžēl praksē viss nav tik jauki. Analizējot statistikas datus par nodarbinātību, redzams, ka sieviešu bezdarba līmenis ir pat augstāks nekā vīriešu. 1996. gada novembrī 54,7% bezdarbnieku bija sievietes. Taču sieviešu vidējā alga ir zemāka nekā vīriešu, un 1994. gadā tā bija 77% no vīriešu vidējās algas. Un būtiska ir nevis abu dzimumu pārstāvju algas atšķirība atsevišķās nozarēs, bet tas, ka lielākā daļa sieviešu strādā zemāk atalgotā saimniecības nozarē. Gandrīz trešā daļa sieviešu strādā izglītības iestādēs un veselības aizsardzībā. Šajās nozarēs vidējā alga ir stipri zemāka par vidējo algu kopumā valstī. Šī relatīvi zemā maksa par darbu sociālo pakalpojumu jomā, kurā nepieciešama augsta darbinieku kvalifikācija, kā arī nenozīmīgais sieviešu īpatsvars citu nozaru vadošajos amatos, ir galvenais cēlonis nabadzības feminizācijai. Privātuzņēmēji bieži darbu piedāvā tieši vīriešiem tādos amatos, kurus vienlīdz labi var strādāt jebkura dzimuma pārstāvji. Arī politiskajā līdzdalībā nav dzimumu vienlīdzības, ko mēs uzskatāmi varam redzēt, arī paraugoties apkārt Saeimas sēžu zālē. Mūsu rokās - vīriešu rokās būs arī Sieviešu dienas jautājums. Mēs balsosim par šo problēmu. Un mēs varam paziņot anekdotiski gan par Bizantijas svētkiem, gan par Sarkanajiem svētkiem. Mēs vienkārši iespļaujam otrai sabiedrības daļai kārtējo reizi sejā. Paraugieties apkārt Saeimas zālē uz saviem kolēģiem! Vai sievietes veido pusi no Latvijas iedzīvotājiem? Lēmējvaras un izpildvaras institūcijās tās nav proporcionāli pārstāvētas. Diemžēl laiks beidzas, un tādēļ es šajā gadījumā nevaru norunāt visu runu. Es domāju, ka katram ir radies viedoklis, bet diemžēl bieži vien tas ir vienkārši tendenciozs, tāds, kādu politiskā konjunktūra vēlas, bet es šajā gadījumā tomēr aicinu likumprojektu novirzīt uz komisijām, jo šai dienai ir jābūt. Varbūt arī Šķēles kungs varētu atrast laiku, lai pateiktu savu viedokli par sieviešu problēmām, varbūt arī Prezidenta kungs. Es aicinu atbalstīt.".
- 1997_02_27-seq26 language "lv".
- 1997_02_27-seq26 speaker Modris_Lujans-1964.
- 1997_02_27-seq26 mentions Q822919.
- 1997_02_27-seq26 mentions Q211.
- 1997_02_27-seq26 mentions Q8436.