Saeima Linked Data Fragments server

Matches in Saeima for { <http://dati.saeima.korpuss.lv/entity/speech/1997_02_20-seq441> ?p ?o. }

• 1997_02_20-seq441 type Speech.
• 1997_02_20-seq441 number "441".
• 1997_02_20-seq441 date "1997-02-20".
• 1997_02_20-seq441 isPartOf 1997_02_20.
• 1997_02_20-seq441 spokenAs 38.
• 1997_02_20-seq441 spokenText "Cienījamais Prezidij! Augsti godātie kolēģi deputāti! Izskatot 107. pantu, "Krimināllietas ierosināšanas iemesli un pamats", gribu pievērst jūsu uzmanību faktam, ka šo jautājumu skatīšu, vadoties tikai pēc nepilngadīgo bērnu interesēm, tas ir, no bērnu tiesību aizsardzības viedokļa, kas šeit nav ietverts. Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas Bērnu tiesību aizsardzības apakškomisija, kā arī visi speciālisti, kas strādā bērnu tiesību aizsardzības sistēmā, uzskata, ka ir pilnīgi nepieciešams 107. panta 6. punktu izteikt šādā redakcijā. Tas ir domāts, lai varētu ierosināt krimināllietu. Tātad: "psihologa vai ārsta atzinums par seksuālo vardarbību pret bērnu (līdz 16 gadu vecumam)". Jo psiholoģiskās, fiziskās, seksuālās vardarbības veidi bieži ir saistīti, nesot sev līdzi sāpīgu pieredzi visai šo bērnu dzīvei. Bērns ir upuris, jo viņš nevar saprast notiekošo, tāpēc arī nespēj pretoties. Parasti šādas vardarbības turpinās ilgu laika posmu. Kas notiek Latvijā? Analīzes labad došu mazliet datu. Tā, Latvijas Medicīnas akadēmijas Bērnu klīniskajā slimnīcā 1996. gadā sniegta medicīniskā palīdzība 195 vardarbībā cietušiem bērniem. No tiem stacionēti 98 bērni, tajā skaitā pat reanimācijā bijuši 5 bērni. Nestacionēti ir 97 bērni. Skatot šo likumu, svarīgi ir analizēt tieši vardarbības izraisītājus, un, lai cik tas arī mūsu prātam būtu neaptverams, skaitļi ir šādi: vecāki - 26 gadījumos, citi pieaugušie - 38 gadījumos, vienaudži - 121 gadījumā, un citi, mums nenoskaidroti iemesli - 10 gadījumos. Tāpēc, sakārtojot šo likumu, mēs nevaram paļauties tikai uz šiem pieciem punktiem, kas ir rakstīti. Dažus no tiem nedaudz analizēšu. Nu, piemēram, 1. punkts: "pilsoņu pieteikumi;". Bērni praktiski nekad negriezās pie pilsoņiem, un mēs jau redzam, ka arī šie pilsoņi ir ļoti bieži vainīgi. 2. punkts: "uzņēmumu, iestāžu, organizāciju un amatpersonu ziņojumi...". Sava darba praksē redzu, ka nekad neviena organizācija, neviens uzņēmums nav par to ziņojis. Un, otrkārt, bērns taču nestrādā! Un 3. punkts: "pieteikšanās par vainīgu;". Manā praksē nav bijis neviens gadījums, kad kāds vainīgais būtu pieteicies. Neanalizēšu tālāk visus šos piecus punktus, jo, kā jau teicu, no prakses redzam, ka gandrīz vienmēr ziņotāji ir bijuši tikai ārsti un tikai psihologi, pie kuriem bija griezušies gan cietušie bērni vieni paši, gan kopā ar saviem vecākiem. Varu teikt, ka bieži vien oficiālā statistika nesaskan ar reālo dzīvi, jo seksuālā vardarbība ir slēpta tēma gan ģimenē, gan sabiedrībā. Ir gadījumi, kad ģimenē viens pieaugušais atbalsta vai slēpj vardarbības veicēju. Bet kā jūtas bērns? Tāpēc nepieciešams speciālista viedoklis, ekspertīze, jo pieaugušie liek par notiekošo bērnam klusēt. Un bērns arī baidās runāt. Un to var konstatēt tikai speciālists - ārsts vai psihologs. Tāpēc, cienījamie kolēģi deputāti, aicinu jūs balsot par Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas priekšlikumu - papildināt 107. pantu ar 6. punktu. Līdz ar to mēs varēsim ātrāk uzsākt cietušā bērna rehabilitāciju, ar to mēs varēsim palīdzēt bērnam, kuram sāp ne tikai fiziski, bet arī dvēsele. Paldies.".
• 1997_02_20-seq441 language "lv".
• 1997_02_20-seq441 speaker Rudite_Leitena-1941.
• 1997_02_20-seq441 mentions Q211.
• 1997_02_20-seq441 mentions Q8436.