Matches in Saeima for { <http://dati.saeima.korpuss.lv/entity/speech/1997_02_20-seq4> ?p ?o. }
Showing items 1 to 13 of
13
with 100 items per page.
- 1997_02_20-seq4 type Speech.
- 1997_02_20-seq4 number "4".
- 1997_02_20-seq4 date "1997-02-20".
- 1997_02_20-seq4 isPartOf 1997_02_20.
- 1997_02_20-seq4 spokenAs 29.
- 1997_02_20-seq4 spokenText "Godātie kolēģi! Tautas kustība "Latvijai" arī atbalsta šā jautājuma izslēgšanu no šodienas darba kārtības, jo, protams, mēs zinām, ka joprojām viens no sāpīgākajiem jautājumiem Latvijā ir Pilsonības likums. Un, lai gan tā pieņemšana bija ilga un grūta, tas, kas ir pieņemts, tomēr ir noteikts kompromiss, izcīnīts kompromiss starp Latvijas iedzīvotājiem, un tāpēc ir nepārdomāta šī jautājuma risināšana tādā veidā, kā to piedāvājuši šeit šā likumprojekta iesniedzēji no Demokrātiskās partijas Saimnieks. Tas vienkārši atkal izraisītu nevajadzīgas kaislības. Jo ko mēs te redzam? Nav pieņemams šā likumprojekta tekstā ietvertais ieteikums, ka pilsonību varētu piešķirt vienkārši vienai cilvēku grupai, pamatojoties tikai uz tās piederību vienai tautībai - poļiem. Jo patiešām nav skaidrs, kāpēc atkal Latvijā cilvēkus pēkšņi sāk dalīt tieši pēc tautībām. Vai tas būtu domāts tā, ka praksē mēs mēģinām iedzīvināt kādas rasistiskas teorijas par kādas rases vai tautības pārākumu ar visām no tā izrietošajām priekšrocībām, to skaitā arī pilsonības iegūšanā. Kāpēc pilsonība būtu piešķirama vispirms tieši poļiem un tikai pēc tam, piemēram, krieviem, ebrejiem, ukraiņiem un citām tautībām? Mēs uzskatām, ka šī likumprojekta iesniedzēji - Ķezbers, Kaksītis un tā tālāk faktiski ir rīkojušies ļoti nepārdomāti, un uzskatām, ka Saeimai šis jautājums būtu jāsvītro no darba kārtības. No vēstures visiem ir zināms, ka 20. un 30. gados daudzi poļi ieradās Latvijā kā laukstrādnieki, un, protams, mums nav nekāda pamata apšaubīt šo cilvēku un viņu pēcnācēju lojalitāti pret Latvijas valsti. Bet ne jau tikai poļi ieradās Latvijā pirms Otrā pasaules kara. To cilvēku vidū, kas meklēja darbu tolaik Latvijā bagātajās lauku saimniecībās, bija arī citu tautību cilvēki - baltkrievi, lietuvieši un tā tālāk. Šie cilvēki pilsonību pelnījuši tikpat lielā mērā kā poļu laukstrādnieki, tāpēc jautājums noteikti ir jānoformulē citādi, un tikai tad mēs varam to skatīt Saeimā. Jānoformulē būtu, piemēram, iespēja saņemt pilsonību tiem cilvēkiem un viņu pēctečiem, kuri Latvijā legāli ieradās līdz 1939. /1940. gadam, un šāds likuma labojums tad varētu tikt izskatīts pēc būtības, liekot par pamatu, piemēram, Polijas pavalstniekus, kas legāli ieradušies Latvijā līdz 1940. gadam, un tā tālāk, bet nevar risināt jautājumu tiešām, es vēlreiz atkārtoju, izmantojot šādas rasistiskas teorijas pieeju - pilsonību dalīt pēc tautības principa. Vai viena tautība ir pelnījusi pilsonību? "Un ko tad citas tautības Latvijā?" - mums, likumdevējiem, pēc tam vaicās. Tāpēc es atbalstu šo priekšlikumu - svītrot šādu likumprojektu, kas tagad ir iekļauts mums darba kārtībā, tātad izsvītrot viņu no darba kārtības. (Starpsauciens: "Pareizi!")".
- 1997_02_20-seq4 language "lv".
- 1997_02_20-seq4 speaker Odisejs_Kostanda-1963.
- 1997_02_20-seq4 mentions Q822919.
- 1997_02_20-seq4 mentions Q211.
- 1997_02_20-seq4 mentions Q36.
- 1997_02_20-seq4 mentions Q2021893.
- 1997_02_20-seq4 mentions Q29552.