Saeima Linked Data Fragments server

Matches in Saeima for { <http://dati.saeima.korpuss.lv/entity/speech/1997_02_20-seq2> ?p ?o. }

• 1997_02_20-seq2 type Speech.
• 1997_02_20-seq2 number "2".
• 1997_02_20-seq2 date "1997-02-20".
• 1997_02_20-seq2 isPartOf 1997_02_20.
• 1997_02_20-seq2 spokenAs 78.
• 1997_02_20-seq2 spokenText "Augsti godājamais Prezidija priekšsēdētāja kungs un Prezidija locekļi, ļoti cienījamie kolēģi deputāti! Atvadoties no Saeimas, vispirms vēlos pateikties vēlētājiem par dāvāto uzticību un kolēģiem Saeimā par sadarbību. Atvadoties vēlos teikt dažus vārdus nevis par idejām, kuru Saeimā netrūkst, bet gan par vienu konkrētu darbu, kas Saeimā drīzumā būs jāveic. Un tas ir darbs pie likuma "Par valsts valodu". Latviešu valoda ir latviešu kultūras pamatvērtība. Tā ir mūsu kultūras kodols. Ap to veidojas visas citas latviešu kultūras iezīmes. Tā ir latviešu tautas etniskās identitātes pamatrādītāja un raksturotāja. Nav citu iezīmju, kas latviešus skaidri atšķirtu no citām tautām, no mūsu kaimiņtautām. Nav tādu ne bioloģisku, ne psiholoģisku, ne sabiedrisku, ne reliģisku īpatnību, kuras ir konstatētas, kas piemistu tikai mums un ne citiem. Tātad mūsu valoda, latviešu valoda, paliek vienīgā neapstrīdamā latviešu tautas raksturotāja. Bez latviešu valodas nav tautas. Ir jājautā: ja Latviju apdzīvotu tikai citu valodu runātāji, vai viņi tad būtu latvieši, un vai tā zeme vēl būtu Latvija? Ja zūd valoda, zūd arī tauta. Valstij ir pienākums aizsargāt visas savas valsts tautību kulturālo un garīgo mantojumu, bet prioritāri valstij ir jāaizsargā savas pamattautas etniskā identitāte un garīgais mantojums. Latvijā ir divas pamattautas - latvieši un līvi, kuriem Latvija ir vienīgā teritorija, vienīgā vieta pasaulē, kur to kultūras var tikt saglabātas. Lai arī cik aktīvas ir ārzemju latviešu kopienas, tām nebūs iespējams nākamajās paaudzēs saglabāt latviešu valodu. Visām citām Latvijas tautām ir vēl citas zemes un valstis, kur to etniskais mantojums ir saglabāts un nodrošināts. Analoģiski es varētu teikt, ka ne Austrālija, ne Kanāda, ne Krievija neuzņemas atbildību par tur dzīvojošo latviešu kopienu kulturālā un garīgā mantojuma saglabāšanu. Izglītības, kultūras un zinātnes komisija vēl strādā pie šā likuma labojumiem, un tas drīz nāks uz Saeimu. Es vēlos aicināt ievērot trīs aspektus, debatējot par šo likumu. Pirmkārt. Valsts valoda civilizētā valstī kādā attiecīgā laika periodā ir tikai viena, bet divkopienu valsts gadījumā - divas. Latvijā vienīgajai valsts valodai ir jābūt latviešu literārajai valodai. Nedrīkstam pakļauties tādam spiedienam, ka vēl kāda cita valoda varētu kļūt par valsts valodu. To prasa mūsu demogrāfiskā situācija. Mēs esam tikai 1,5 miljoni latviešu valodu runātāju pasaulē, un bez tam nākotnes perspektīvas Eiropas savienības kontekstā ir tādas, ka varētu būt arī lielāka migrācija un tās ietvaros varētu būt lielāks spiediens, lai lielāks skaits cilvēku iegūtu Latvijas pavalstniecību, un tas varētu panākt arī tādu stāvokli, ka Saeimā nobalsotu vēl par kādu citu valodu kā oficiālo blakus latviešu valodai. Otrkārt. Valsts iestādēs latviešu valodai ir jābūt saziņas līdzeklim, nevis tikai iespējamam saziņas līdzeklim. Te nav atstājama brīva izvēle. Ja nepieciešams, tādā gadījumā ir jānodrošina tulka palīdzība. Treškārt. Nelatviešu skolās ir jāsteidzina pāriešana uz latviešu valodu. Nav vajadzīgi desmit gadi, bet gan tikai daži gadi. Skolēniem problēmu te nav. No emigrantu sabiedrībām ārzemēs ir zināms, ka emigrantu bērni sešos mēnešos var pāriet visos priekšmetos uz jauno valodu. Ir gan grūtības ar skolotāju kadriem. Un te varētu atkal noderēt ārzemju pieredze, ka valsts var uzlikt saviem skolotājiem dienestu, piemēram, valsts valodā nerunātājām skolām vai arī speciālu dienestu lauku attālos apvidos, kur brīvprātīgi skolotāji labprāt nedotos. Tātad mums ir jāpaātrina šis process, lai visās skolās pārietu uz valsts valodu. Ja mēs būtu 10 miljonu liela tauta, mēs varētu atļauties daudz liberālāku izglītības politiku, bet mūsu ir tikai viens ar pusi miljons. Un mūsu etniskā identitāte - valoda, kas ir 4000 un vēl vairāk gadu veca, mums ir jāaizsargā, es gribētu teikt, pat līdz nekaunības robežai. Eiropā mazo tautu kultūru renesanse pašlaik notiek tajā pašā laikā, kad notiek zināmā veidā valstu politiskās neatkarības samazināšanās. Ieejot Eiropas savienībā, mēs atdodam daļu no savas neatkarības, bet tajā pašā laikā frīzu, flāmu, kurdu, korsikāņu, sardīniešu, basku etniskās valodnieciskās intereses aug. Mēs arī zinām, ka kataloniešu valoda ir ieguvusi diezgan lielu statusu daudzos Spānijas apvidos. Pēdējais piemērs, par kuru runāja Eiropas padomē tikai pirms pāris nedēļām, ir mazā aromūnu tauta, kas dzīvo Balkānos starp Bulgāriju, Serbiju, Maķedoniju un Melnkalni, un šā tauta ir panākusi lielu uzmanību Eiropas politiķu vidū. Tātad valstiskās un etniskās intereses nav pretrunā ar eiropeisko Latviju. Latviska Latvija var iet un sekmīgi ieies eiropeiskā vidē. Beidzot es gribētu dažus vārdus teikt vēl par valodas kvalitāti. Latviešu ievērojamie filologi Endzelīns un Mīlenbahs bija pasaulē augstā līmenī atzīti zinātnieki. Pēdējos gadu desmitos diemžēl viņu vadībā izstrādātā pareizrakstība, sintakse, leksika ir mainīta tādā virzienā, ka šī kvalitāte ir pazemināta, visumā valodas rakstībai pieskaņojoties neprecīzai izrunai. Ir atmestas dažādās galotnes, piemēram, daudzskaitļa 2. personā "-it" galotne, tagadnes daudzskaitļa 2. personā "-at" galotne, arī "lēkājošās" garumzīmes valodu attālina no Endzelīna un Mīlenbaha ļoti precīzās sistēmas. Mēs esam arī padarījuši nabadzīgāku mūsu valodu, atmetot mīkstināto "r", "ch" un garo "o". Es ierosinu pasaules latviešu filologus sanākt konferencē, lai vienotos par labākajiem latviešu valodas attīstības procesiem. Un tad šos ierosinājumus varētu ieteikt valdībai un Saeimai. Te nav runa par statisku valodu, bet te ir runa par kvalitāti. Lai mums visiem ir veiksme mūsu kultūras lielāko mantojumu - mūsu seno valodu, mūsu etnisko raksturotāju aizstāvot! Paldies.".
• 1997_02_20-seq2 language "lv".
• 1997_02_20-seq2 speaker Janis_Priedkalns-1934.
• 1997_02_20-seq2 mentions Q822919.
• 1997_02_20-seq2 mentions Q211.
• 1997_02_20-seq2 mentions Q193089.
• 1997_02_20-seq2 mentions Q16.
• 1997_02_20-seq2 mentions Q159.
• 1997_02_20-seq2 mentions Q236.
• 1997_02_20-seq2 mentions Q219.
• 1997_02_20-seq2 mentions Q29.
• 1997_02_20-seq2 mentions Q408.
• 1997_02_20-seq2 mentions Q83958.
• 1997_02_20-seq2 mentions Q403.