Saeima Linked Data Fragments server

Matches in Saeima for { <http://dati.saeima.korpuss.lv/entity/speech/1997_02_17_a-seq61> ?p ?o. }

• 1997_02_17_a-seq61 type Speech.
• 1997_02_17_a-seq61 number "61".
• 1997_02_17_a-seq61 date "1997-02-17".
• 1997_02_17_a-seq61 isPartOf 1997_02_17_a.
• 1997_02_17_a-seq61 spokenAs 46.
• 1997_02_17_a-seq61 spokenText "Godātais sēdes vadītāj! Godātie kolēģi Saeimas deputāti! Es vēlos izteikties šajā jautājumā, nebalstoties uz emocijām, bet balstoties uz skaitļiem, uz aprēķiniem. To trūkums šeit jau vairākkārt no šīs tribīnes ir apstiprināts. Es nevarētu piekrist, ka mēs šo likumu esam rakstījuši tukšā vietā, ka šā likuma pamatā nav bijuši nekādi aprēķini. Tikai dod, Dievs, cilvēkiem, kas šobrīd zālē manī klausās, dzirdēt arī šos skaitļus un tajos ieklausīties, un vadīties ne tikai pēc emocijām, bet arī pēc aprēķiniem. Es gribu nosaukt vairākus iemeslus, kāpēc mums būtu jānodod šis likums atpakaļ otrreizējai caurlūkošanai un līdz ar to jāakceptē Valsts prezidenta prasība. Šajā gadījumā ir vairākas lietas, uz kā pamata tika veikti aprēķini. Bez tam ir arī pieredze, kas šajā sakarā, tieši apdrošināšanas sakarā, ir izveidojusies Igaunijas Republikā, kur šī apdrošināšana darbojas turpat jau četrus gadus. Kādas ir tās būtiskākās izmaiņas, kas ir bijušas likuma iepriekšējā redakcijā, ko piedāvāja valdība un ko piedāvāja galīgajā redakcijā kā atbalstītus punktus Juridiskā komisija, un kas ir tas, ko Saeima ir izmainījusi, šajā zālē balsojot? Kādi ir šie iemesli, kuru dēļ tad tas būtu otrreiz jāizskata, jāpārlūko? Viena lieta ir tā, ka likumā ir noteiktas šīs vidējās pamatprēmijas, svērtās vidējās likmes, kas ir 19,97 lati, un likumā ir saglabāti noteikti atbildības limiti, kas ir noteikti skaitliskā izteiksmē, balstoties uz iepriekšējām prēmijām, uz iepriekšējo prēmiju lielumu tad, kad šīs prēmijas vēl nebija samazinātas. Šobrīd šī atšķirība, proti, ir tāda, ka ar šīm prēmijām, ar šīm pamatprēmijām, ar šo lielumu nav iespējams nodrošināt likumā noteiktos atbildības limitus. Līdz ar to ir šī tarifu nesaderība un veidojas šī ekonomiskā nepamatotība. No otras puses, ir arī tāda lieta, ka ir būtiski samazinājies apdrošināšanas līguma termiņš, proti, no trim mēnešiem līdz faktiski vienai dienai, un tādēļ ir nepieciešams veikt jaunu analīzi, proti, cik lielā mērā samazināsies to transportlīdzekļu skaits, kuru īpašnieku civiltiesiskā atbildība būs apdrošināta uz pilnu gadu, un cik lielā mērā palielināsies to transportlīdzekļu skaits, kuru īpašnieku civiltiesiskā atbildība nebūs apdrošināta, bet kuru īpašnieki ar šiem saviem transportlīdzekļiem piedalīsies ceļu satiksmē. Kādā veidā kritīsies apdrošināšanas ieņēmumi un vai būs iespējams izveidot adekvātas rezerves izmaksu garantēšanai, zaudējumu atlīdzināšanai, un vai būs iespējams, pastāvot šādai metodei, izveidot ekonomiski pamatotu kontroles mehānismu, lai ceļu satiksmē piedalītos aizvien mazāk transportlīdzekļu, kuru īpašnieku civiltiesiskā atbildība nav apdrošināta. Igaunijas pieredze. Ko tā liecina? Igaunijā šī sistēma tika ieviesta un darbojas jau kopš 1993. gada vasaras. Nepilnu četru gadu ilgā darba pieredze liecina, ka šajā apdrošināšanas veidā apdrošināšanas prēmiju un apdrošinātāja atbildības limitu nesabalansētības dēļ apdrošināšanas prēmijas tika paaugstinātas vairākkārtīgi. Pēdējais apdrošināšanas prēmiju paaugstinājums Igaunijā notika 1996. gadā, un šobrīd šīs vidējās likmes jau daudz vairāk pārsniedz, ievērojami pārsniedz tās, kas ir šeit, Latvijā, ar šo likumu noteiktas. Kādi ir skaitļi? Kādi ir šie aprēķini? Ko tie liecina? Man šie skaitļi ir pieejami, un es esmu pārliecināts, ka šie skaitļi ir pieejami arī Juridiskās komisijas locekļiem. Žēl, ka šeit šie skaitļi nav pieejami un ka šie materiāli nav izdalīti šobrīd deputātiem, lai jūs ar tiem varētu iepazīties. Bet tāpēc sekojiet līdzi šai statistikai, uz kā pamata ir šis aprēķins veikts. Līdz 1997. gada 1. janvārim Ceļu satiksmes drošības direkcijā kopumā bija reģistrēts 534 441 transportlīdzeklis, Valsts tehniskās uzraudzības inspekcijā - 82 705 transportlīdzekļi, un Tramvaju un trolejbusu pārvaldē - 636 tramvaji un trolejbusi. Tātad Latvijas Republikā sauszemes transportlīdzekļu obligātajai apdrošināšanai tiktu pakļauti 617 782 transportlīdzekļi. Ņemot vērā Igaunijas Republikas pirmo divu gadu darbības pieredzi, kā arī to, ka ir ievērojami samazināts apdrošināšanas termiņš (pat līdz vienai dienai) un ka tas ievērojami samazina uz pilnu gadu apdrošināto transportlīdzekļu skaitu, tarifu aprēķinātāji ir vadījušies pēc tā (ņemot vērā arī to, ka ir iespējams slēgt kompleksos līgumus), ka uz pilnu gadu tiks apdrošināti 46,8% no reģistrētajiem transportlīdzekļiem. Tās ir 288 230 transportlīdzekļu vienības. Pareizinot šo skaitli ar Saeimā nobalsoto vidējo svērto apdrošināšanas pamatprēmiju apmēru, kas ir 19 lati 97 santīmi, mēs varam prognozēt, ka tiks iekasētas apdrošināšanas prēmijas par 5 755 833 latiem. Šis ir tas "maciņš", kas būs apdrošināšanas realizēšanas pamats. No otras puses. Kādas ir finansiālās nepieciešamības, lai to īstenotu? Pēc Ceļu satiksmes drošības direkcijas rīcībā esošās ceļu satiksmes negadījumu statistikas, obligātajai apdrošināšanai pakļautie transportlīdzekļi 1996. gadā izraisīja kopumā 11 036 ceļu satiksmes negadījumus. Ieviešot civiltiesiskās atbildības obligāto apdrošināšanu, šo negadījumu skaits pieaugs. Tāds ir novērtējums, jo līdz šim daudzi ceļu satiksmes negadījumi netika reģistrēti Ceļu policijā, jo negadījumu dalībnieki nereti paši savstarpēji vienojās. Pēc Igaunijas Republikas statistikas, vidējās mantiskās izmaksas uz vienu ceļu satiksmes negadījumu ir 429 lati, tās ir aptuveni vienādas ar mūsu republikā izmaksātajām atlīdzībām trešajām personām. Tādējādi ir iespējams aprēķināt kopējos mantiskos zaudējumus, tie ir 4 739 317 lati. Pēc Ceļu satiksmes drošības direkcijas rīcībā esošās ceļu satiksmes negadījumu statistikas, prognozētais gada laikā ievainoto skaits ir 4998 cilvēki. Tātad apdrošināšanas atlīdzības izmaksas ir paredzētas 68,2% gadījumu. Kādas šeit ir finansiālās vajadzības? Prognozētās apdrošināšanas atlīdzības izmaksas, pēc Labklājības ministrijas Sociālās apdrošināšanas fonda datiem, par personām nodarītajiem zaudējumiem sastādīs, pirmkārt, sakarā ar pārejošu darba nespēju - 60 285 latus, sakarā ar paliekošu darba nespēju - 150 000 latus, sakarā ar cietušo ārstēšanu - 1 866 590 latus, sakarā ar cietušo nāvi - 320 652 latus, sakarā ar apdrošināšanas pensiju izmaksām - 2 300 000 latus. Tātad pavisam apdrošināšanas izmaksas personām sastādīs 4 697 527 latus. Tātad apdrošināšanas atlīdzību izmaksām, summējot šos divus lielumus, pavisam ir nepieciešami 9 436 844 lati. Šādi ir skaitļi. Plus šā apdrošināšanas veida uzturēšanas izdevumi, kas arī ir jāierēķina šeit iekšā. Kas šeit tiek skaitīts kopā? Šeit tiek skaitīti Satiksmes biroja uzturēšanas izdevumi, kas ir 3% no kopējās summas; šeit tiek skaitīti līdzekļi garantijas (rezerves) fondam, kas veidojas aptuveni 12% apmērā no prēmiju iemaksām; šeit ir runa arī par interešu aizsardzības fondu, par aģentu tīkla izveidošanu. Visi šie būtiskie šā apdrošināšanas veida uzturēšanas elementi kopumā prasa 1 283 550 latus. Kopējā bilance, aprēķinot to, ko ir iespējams ieņemt no šīm apdrošināšanas prēmijām, ņemot šo pamatprēmijas likmi un kopējās finansu nepieciešamības, to sareizinot, - kopējā bilance ir mīnus 4 964 564 lati. Tātad šā apdrošināšanas veida bilance, pastāvot pašreizējām pamatprēmijas likmēm, ir negatīva par 4,9 miljoniem latu. Šādi ir skaitļi, ņemot vērā šādu bāzi, šādu statistikas informāciju, kas ir bijusi pieejama Juridiskajam birojam. Ko šeit varētu darīt? Kristīgie demokrāti ir domājuši par šiem skaitļiem un domājuši arī par to, kādā veidā varētu izmainīt likumu, lai novērstu šo tarifu disbalansu. Mūsuprāt, ir viens veids, kā to darīt. Proti, man vispieņemamākais veids - samazināt... nevis palielināt prēmiju lielumu, bet atstāt kā prēmiju lielumu šo Saeimas nobalsoto, tātad nepalielināt prēmijas. Bet atlīdzību noteiktu Ministru kabinets tādā apmērā, kas atbilstu šīm zemajām iemaksām. Tādā veidā šīs atbildības limiti (proti, tie, kas ir iestrādāti 18. pantā) būtu zemāki par pašreizējiem, bet nebūtu arī jāpalielina cilvēka iemaksas, nebūtu jāpalielina prēmijas, jo šobrīd, šajos ekonomiskajos apstākļos, ņemot vērā maksātnespējas analīzi, tiešām būtu grūti to izdarīt. Līdz ar to šis būtu kompromisa variants - pirmajos gados noteikt zemākus atbildības limitus, saglabājot iepriekšējo pamatprēmijas lielumu. Tas būs tas, ko Kristīgo demokrātu savienība piedāvās, un, mūsuprāt, tas būtu arī kompromiss, ko varētu atbalstīt Saeimas vairākums. Ir arī otra lieta. Šeit runāja par to, ka šis ir noteikts uzņēmējdarbības veids, kas varētu dot lielu peļņu apdrošināšanas sabiedrībām. Daudziem Saeimas deputātiem varbūt nav zināms - bet to jums noteikti vajadzētu zināt, - ka ar Ministru kabineta noteikumiem ir pieņemts garantijas (rezerves) fonda nolikums, kurš visām apdrošināšanas sabiedrībām nosaka peļņas ierobežojumus 4% apmērā. Šajā nolikumā, kas jau ir pieņemts, ir noteikts tas, ka šīs apdrošināšanas sabiedrības nevarēs pelnīt vairāk par 4%. Pārējā peļņa tiks viņiem atņemta un ieskaitīta šajā garantijas (rezerves) fondā, no kurienes tiks kompensēti zaudējumi, kurus būs nodarījuši nenoskaidroti un neapdrošināti transportlīdzekļi. Arī Kaksīša kungs zināmā mērā runāja par to, ka šādi peļņas ierobežojumi būtu jāiestrādā. Tie jau ir noteikti ar šiem noteikumiem, un tas darbojas. Svarīgi ir tas, lai Saeimas deputāti to zinātu. Un tas atbilst arī Kristīgo demokrātu nostājai, ka uz šā apdrošināšanas veida, tā kā tas ir obligāts, nebūtu jāveido peļņa, bet gan šīs peļņas iespējas būtu ievērojami jāierobežo. Var diskutēt, vai tiem būtu jābūt četriem vai trim procentiem, bet tas jau ir speciālistu diskusijas jautājums. Līdz ar to es esmu, manuprāt, nosaucis vairākus būtiskus iemeslus, kuru dēļ šis likums būtu vēlreiz jāskata rūpīgi un jāizdara attiecīgie grozījumi, kaut vai tādi, kādus piedāvāja Kristīgie demokrāti. Paldies par uzmanību.".
• 1997_02_17_a-seq61 language "lv".
• 1997_02_17_a-seq61 speaker Maris_Vitols-1972.
• 1997_02_17_a-seq61 mentions Q822919.
• 1997_02_17_a-seq61 mentions Q211.
• 1997_02_17_a-seq61 mentions Q191.