Saeima Linked Data Fragments server

Matches in Saeima for { <http://dati.saeima.korpuss.lv/entity/speech/1997_02_13-seq42> ?p ?o. }

• 1997_02_13-seq42 type Speech.
• 1997_02_13-seq42 number "42".
• 1997_02_13-seq42 date "1997-02-13".
• 1997_02_13-seq42 isPartOf 1997_02_13.
• 1997_02_13-seq42 spokenAs 131.
• 1997_02_13-seq42 spokenText "Prezident! Prezidij! Saeimas locekļi! Es gribētu sākt ar to, ka gribētu jums atgādināt, ka Eižens Finks, ļoti talantīgs pareģotājs, 1958. gadā, pirms savas nāves, pareģoja Latvijas nākotni. To atstāstīja 1993. gadā "Neatkarīgā Cīņa" (es citēju): "Latvijā atkal plīvos sarkanbaltsarkanais karogs, bet pie varas būs komunisti. Tā tas ilgs vairākus gadus. Komunisti nedarbosies latviešu tautas, bet krievu interesēs. Daudz būs runu par brīvību un par neatkarību. Tas būs tukšas muldēšanas laiks. Joprojām būs tas pats - viss sliktais pret latviešiem. Komunisti darīs latviešus plikus un nabagus. Paši viņi savāks lielas vērtības. Tās iegūs krievi un žīdi, bet tās nebūs godīgā ceļā iegūtas vērtības. Bet tad, es nevaru pateikt, kā tas iznāks, bet viņi būs spiesti atdot visu atņemto latviešiem atpakaļ. Būs milzīgs pasaules spiediens. Krievi un visi svešie dabūs braukt prom." Es neesmu pareģis, bet es ticu, ka mums šeit ir parādīts pareizais ceļš. Tam spiedienam, lai mēs atgūtu īstu neatkarību, lai mēs attīrītos no komunistiem, lai mēs dabūtu mūsu mantu atpakaļ, - tam spiedienam ir jānāk ne vien no mūsu tautas, bet arī no mūsu brāļu tautām, no mūsu likteņbrāļiem, un visvairāk tam ir jānāk no tās pasaules daļas, kurai ir iespējas to spiedienu veikt. Jūs zināt, ka mums un mūsu likteņbrāļiem ir daudz radu Amerikā, Amerikas kontinentā kādi 70 miljoni balsotāju sevi uzskata par mūsu un mūsu brāļu tautām, ir cietuši no komunistiem. Tas spiediens var nākt, ja mēs skaļi runāsim par to, kas šeit notiek. Šeit, Latvijā, kaut kas jau notika 6. Saeimas vēlēšanu laikā. Mēs visi, kas šeit esam ievēlēti, gandrīz visi, gājām ar ļoti līdzīgām platformām, jo mēs zinājām, ko tauta no mums grib, bet daži no mums tās viltoja, un tauta to izjuta, un liela daļa balsotāju nepiedalījās vēlēšanās. Cita vēlētāju daļa negribēja atbalstīt lielās, labi finansētās partijas, un viņu balsis pazuda "zem barjeras". 6. Saeimas vēlēšanās bija tā, ka tās partijas, kas nāca kā tīras, kā jaunas, tās, kas gāja opozīcijā, - "Latvijai", Vienības partija, it kā arī "Saimnieks", sociālisti, Tautas saskaņas partija, - ka šie domubrāļi dabūja vairākumu Saeimā. Un tie, kas balsis vāca varbūt ar "falšiem" karogiem (es runāju par "Latvijas ceļu", par LNNK, par Zemnieku savienību un daļēji par "Tēvzemei un Brīvībai"), - tie palika mazākumā. Bet, skat, Krievijā jau oktobrī tika minēts, ka Šķēle būs Ministru prezidents, un decembrī Valsts prezidenta kungs nolēma, ka viņš nespēj saskatīt bloku lielumus, un viņš ziedoja Māra Grīnblata reputāciju, zinādams, ka Mārim Grīnblatam nebūs pietiekami balsu, un Māris Grīnblats mēģināja, bet nespēja veidot valdību. Un tad sākās cūkošanās attiecībā uz Nacionālā izlīguma bloku, deva iespēju Čeveram veidot valdību, bet ar dažādiem "spožumiem" panāca to, ka nebija pietiekama atbalsta. Un tad sākās lielā spēle: nāca tautas glābējs uz balta zirga, solīja, ka apvienos sašķelto saimi, apvienos mūs kopējam darbam, lai mēs pildītu to, ko mēs tautai bijām solījuši. Un tajā posmā mēs ticējām, un es ar visu sirdi balsoju par Šķēles kungu un gaidīju, ka kaut kas labs sāksies, bet tad uznāca "murgs". Apsolītais netika pildīts, mums pateica, ka tas, ko mēs bijām solījuši balsotājiem, - ka tas neder, ka ir jābūt kaut kādām citām jaunām idejām, kas ir Šķēles kungam. Un tā sāka mums to uzspiest, un mēs sākām pretoties. Nu, beigās Šķēles kungam tas ne visai patika, viņš jau to savu lielo skādi ir iztaisījis. Šis gads būs baigs. Es jau minēju, ka pašvaldību budžets nepildīsies. Mēs zinām, ka laukos sējas šopavasar nebūs, šis būs baigs laiks. Šķēles kungs par to jau ir parūpējies. Bet nu viņš jūt, ka atbalsta nav, īpaši no Valsts prezidenta kunga, un tā viņš sapukojās kā mazs puisītis un aizgāja prom, nevarēja sazvanīt Valsts prezidentu, tāpēc izraisīja gandrīz vai internacionālu skandālu. Bet nu mēs viņu ņemam atpakaļ. Divi lielie kungi ir atkal salīguši mieru, un mums tagad noliek priekšā programmu: aizņemties pašvaldības nedrīkstēs. Tās skolas būs jātaisa ciet vai tiem skolotājiem būs jāstrādā par brīvu. Programmā ir daudz smieklīgu elementu, it kā valsts prioritāte būtu tas, ka no laukiem jāpaņem 800 tonnas ķimikāliju un jāved uz kādu pārstrādi. Tur programmā ir arī visādas citādas blēņas, ir vēl arī runa par NATO un par Eiropas savienību, lai gan mēs zinām, ka mēs tur netiksim. Iedomājieties to ārprātu, ko mums Birkava kungs un Skrastiņa (Krastiņa. - Red. piez.) kungs, un Šķēles kungs ir mēģinājuši iestāstīt! Ka brīvās pasaules spēki ies un stāvēs uz Latvijas un Krievijas robežas, lai mūs aizsargātu, kamēr mums šeit, Rīgā, dzīvo 20 000 krievu virsnieku, kuriem ir bruņojums pieejams, un kamēr šeit dzīvo vesels pusmiljons krievu, no kuriem ne visi ir lojāli pret tautu. Tāda partizānu cīņa pret NATO spēkiem šeit varētu būt... Ārprāts! Bet mums it kā tādu "pīlīti pūš". Mums tagad Šķēles kungs stāsta savā programmā, ka sāksim atjaunot ekonomiku. Pirmkārt, nav parādīts, kā. Nodokļi paliks tādi paši, valsts dabūs lielu čupu no naudas aprites katrreiz, kad investēs vai kaut ko ražos. Bet tas godīgais biznesmenis ies bankrotā, jo nodokļi ir tādi, ka viņš nespēs dzīvot. Tur nekādas jēgas nav. Bet, ja Šķēles kunga sapnis piepildīsies un ekonomija augs par 5% gadā (Anglijā - tikai par 4,5%), tad tikai pēc 200 gadiem mēs būsim tik bagāti, ka varēsim iestāties Eiropas savienībā, nerunāsim par diviem trijiem gadiem. Bet jau jūtam to skādi, ko mums nodara jau šodien, teiksim, brīvais lauksaimniecības preču tirgus, tāpēc ka mums vajag Eiropas savienībā ieiet pēc 200 gadiem, to mēs jūtam jau šodien. Tas ir pilnīgs ārprāts, tur nekādas jēgas nav. Es jums jau teicu, ka tam spiedienam, kas Latvijā sākās reizē ar 6. Saeimas ievēlēšanu un turpinās tagad, - ka tam ir jānāk arī no ārzemēm, un, skat', tas jau veidojas. Eiropas savienība paziņo, ka mēs esam krimināla valsts. Lai gan mūsu valdība skaidro, ka tas ir tikai tādēļ, ka esam sākuši ķert tos kriminālistus. Bet varbūt visinteresantākais ir tas, ka budžeta pieņemšanas priekšvakarā mūs sāka apmācīt ekonomiskajā attīstībā, un mēs, kādi 20 deputāti, aizgājām. Ir interesanti. Ja valdība palielinātu budžetu par, teiksim, 100 miljoniem latu, tad deficīts netiktu palielināts par 100 miljoniem latu, bet tikai par apmēram 20 vai 30 miljoniem latu, jo tā naudiņa taču aprit šajā zemē. Varbūt mēs no tā kaut ko iemācīsimies, bet valdība par šo mūsu apmācību, ko iesaka Rietumu valstis, negrib neko zināt, jo šīs valdības uzdevums nav bijis mūsu tautu glābt vai sargāt, bet gan pataisīt par pilnīgi nespējīgu. Mums, deputātiem, ir jādomā, kur ir tas spiediens, tas vilnis, kas izdzīs no mūsu zemes komunistus un tautas nelabvēļus. Mums ir jādomā par to, vai mēs to, kas sākās pēc 6. Saeimas vēlēšanām, turpināsim, mēģinot atrast tās pārējās balsis (patlaban redzamas ir 35 balsis, bet vajadzīga 51 balss), tādējādi atbalstot valdību katrā "gājienā", kas ir labs tautai un labs mūsu zemei, un pretojoties visiem šiem plāniem, ka mūsu lielie objekti, mūsu ostas, mūsu dzelzceļi it kā būtu jāizpārdod, "jāprihvatizē". Tagad es skatos mūsu apbalvoto, prēmēto ministru sarakstu, tur mēs redzam atkal Skrastiņa (Krastiņa. - Red. piez.) kungu, kas NATO ievilinās tā, kā Staļins ievilināja Hitleru vai kā tika atvilināts arī Napoleons uz Krieviju, tā, lai varētu Krievijas virsnieki no Latvijas mājām apšaudīt NATO karaspēku. Tas ir laikam Skrastiņa (Krastiņa. - Red. piez.) kunga uzdevums, es nezinu, bet arī Kiršteina kungs mums "pūš pīlītes" par ātru tikšanu Eiropas savienībā un par to, kas mums ir jādara, un mēs visi klausām. Es redzu, ka šajā sarakstā ir arī Vladimirs Makarova kungs - prēmētais ministrs. Jūs varbūt visi zināt, ka pirms pāris dienām Daugavpilī apcietināja trīs bērnus tāpēc, ka viņi zaga cūkām domātos kartupeļus, lai būtu ko ēst. Saprotiet, kādā līmenī mūsu tauta ir novesta! Bet šie kungi runā, ka mēs esam pielāgojušies Eiropas līmenim. It kā mums viss esot sagatavots, lai mēs varētu ratificēt līgumus ar Eiropas valstīm. Tie ļautu kriminālelementus kopīgi apkarot, bet mēs nespējam tos ratificēt jau vairāk nekā gadu. Šeit ir it kā kaut kāda spēle: juridiskie departamenti strīdas jau veselu gadu, bet, saprotiet, tikmēr tiem, kas izlaupīja banku Baltija, un pārējo, - viņiem nekas nenotiek. Un tā nav nejaušība. Atvainojiet, Šķēles kungs, tas apzīmējums, ka mēs esam krimināla valsts visaugstākajos līmeņos, - tā laikam ir patiesība, ja mēs nevaram šādas vienkāršas lietas ratificēt. Jūsu valdības prioritāte ir, ka jāsavāc 800 tonnas ķimikāliju un jāaizved tās uz kādu pārstrādi, lai kāds varētu pelnīt, bet par likumu pārkāpēju noķeršanas sistēmām nav nekādas runas. Manuprāt, tas ir kauns. Es nezinu, draugi, ko mēs darīsim. Vienības partija atbalstīs visu pozitīvo, ko valdība darīs. Neatkarīgi no tā, vai mēs būsim pozīcijā vai opozīcijā, mēs nāksim ar kādiem tik priekšlikumiem mēs spēsim, lai valsts attīstība ietu uz priekšu. Bet, cienījamais Valsts prezidenta kungs, būtu, manuprāt, labāk atsaukt šo valdības veidošanu un pameklēt Latvijā tādu cilvēku, kas grib strādāt tautas labā un kas saprot, vismaz elementāri, ekonomiskās attīstības principus, un kam ir godaprāts. Šķēles kungs pēc uzrunas šodien no rīta pienāca man klāt un teica: "Valdmani, es gribētu izprast, vai tu esi godīgs cilvēks. Vai tu patiešām zini, ka pie manām rokām ir pielipusi tautas manta?" Es Šķēles kungam teicu, ka es tā dzirdu, man tā stāsta. Bet viņš atkal prasa: "Bet vai tu dzirdi vai tikai palaid blēņas?" Atzinos, ka es nezinu. Taču es pēc tam atkal ar vairākiem cilvēkiem runāju, man rādīja avīžu rakstus, ka tāds Bērziņš ir daudz ko rakstījis, runājis ar cilvēkiem, ka tur ir visādi apvainojumi. Bet varbūt tās ir blēņas un varbūt es kļūdījos, un tādēļ es tagad atvainojos Šķēles kungam. Bet tad man jāprasa mūsu Valsts prezidentam: ja Šķēles kungs tika iecelts nevis tāpēc, ka viņam bija biznesmeņa spējas, kāpēc tad jūs viņu izraudzījāt? Jo, kā es saprotu, tanī laikā, kad viņš Lauksaimniecības ministrijā bija augsts ierēdnis, laukiem gāja ļoti grūti un tur nekāda labuma nebija. Tagad mēs viņu esam pacēluši valsts līmenī, un arī tagad valstij ir ļoti grūti un nekāda reforma nekādu labumu nedod. Kāda iemesla dēļ tad mēs šo cilvēku izraudzījām? Vai trūka citu? Vai tad patiešām mūsu tautā nav pāris cilvēku, kas saprot, ka nedrīkst to pirktspēju no valsts izlaist ārā, ka mums jāveido darba vietas, mums ir jāveido bagātības, mēs nedrīkstam vienkārši sevi pārdot? Vai mēs to nesaprotam? Vai mēs nezinām, ka mums ir jārada kaut kāda goda sajūta tautā, pat ja tas būtu tā kā Lietuvā, ar "tīro roku" akciju...".
• 1997_02_13-seq42 language "lv".
• 1997_02_13-seq42 speaker Gundars_Valdmanis-1940.
• 1997_02_13-seq42 mentions Q822919.
• 1997_02_13-seq42 mentions Q211.
• 1997_02_13-seq42 mentions Q2660080.
• 1997_02_13-seq42 mentions Q37.
• 1997_02_13-seq42 mentions Q193089.
• 1997_02_13-seq42 mentions Q39731.
• 1997_02_13-seq42 mentions Q159.
• 1997_02_13-seq42 mentions Q1807079.
• 1997_02_13-seq42 mentions Q7184.
• 1997_02_13-seq42 mentions Q80021.
• 1997_02_13-seq42 mentions Q3899540.
• 1997_02_13-seq42 mentions Q2021893.
• 1997_02_13-seq42 mentions Q6111458.
• 1997_02_13-seq42 mentions Q2337323.
• 1997_02_13-seq42 mentions Q3896841.
• 1997_02_13-seq42 mentions Q957035.
• 1997_02_13-seq42 mentions Q4484841.