Saeima Linked Data Fragments server

Matches in Saeima for { <http://dati.saeima.korpuss.lv/entity/speech/1997_02_10_a-seq23> ?p ?o. }

• 1997_02_10_a-seq23 type Speech.
• 1997_02_10_a-seq23 number "23".
• 1997_02_10_a-seq23 date "1997-02-10".
• 1997_02_10_a-seq23 isPartOf 1997_02_10_a.
• 1997_02_10_a-seq23 spokenAs 131.
• 1997_02_10_a-seq23 spokenText "Prezidenta kungs, Prezidij, kolēģi! Es gribētu sākt ar to, ka es varbūt varētu ar jums dalīties kādos vārdos, ko tāds daudz cietušais Kalnieša kungs ir rakstījis: "Par Tālavu - par zemi šo, Mums dārgāko un vienīgo, Kā taurētājam katram mums Būt sardzē - gods un pienākums." Mēs aizstāvējām Latviju, mēs, tie ceturtdaļa miljona, kas pēc Otrā pasaules kara izbraucām trimdā, ar to, ka mēs skaļi runājām par to, kas šeit notiek, un Latvija tika atzīta de iure, Latvijas karoga krāsas plīvoja daudzās vietās. Aizpagājušajā Ārlietu komisijas sēdē, slēgtā sēdē, mums paziņoja (bet tas, ko mums tur paziņoja, tagad ir vismaz Ziemeļvalstu publikācijās atklāti pateikts), - mums paziņoja, ka pirmajā "gājienā" mēs netiksim NATO un ka nav arī zināms, kad mēs tiksim. Ka mēs netiksim arī Eiropas savienībā, lai gan mēs esam darījuši visu, ko godājamais Kiršteina kungs mums ir diktējis, bet ka par to nedrīkstam runāt, jo ir jāsagatavo tautā pareizā reakcija. Un es tam nelaimīgajam Ārlietu ministrijas ierēdnim prasīju: kāda tad ir tā pareizā reakcija? Un viņš tā "raustījās", bet sapratu, ka pareizā reakcija ir, ka jāpanāk, lai tauta to ne visai saprastu un ka mēs par to nedrīkstētu daudz runāt. Mīļie draugi! Mums ir iespēja pacelt mūsu tautas aizsardzības jautājumu atkal pasaulē - ar runāšanu, ka mūs nedrīkst atkal atstāt "lielā lāča" klēpī neaizsargātus, bet mēs to nespējam. Mums nav "taurētāju" jeb sardzes nevienā valsts līmenī. Atvainojiet, Valsts prezidenta kungs, - arī jūsu līmenī. Mēs nerunājam pietiekami skaļi par to, kas šeit ir noticis, mēs nemeklējam tos, kas ir mūsu atbalstītāji trimdā. Tad, kad bija Baltijas blokāde, mēs, vairāki Toronto cilvēki, samaksājām par zondāžu (tautas aptauju. - Red. piez. ): 98% no cilvēkiem, kas zināja, ka Baltija ir, stāvēja par brīvu un neatkarīgu Baltiju. Bet mēs šeit taisām kaut kādu joku: mēs aizstāvēsim Latviju ar neapbruņotiem puikām. Šeit Latvijā kādreiz bija atomieroči, šeit viskautkādi ieroči bija, bet tagad mēs atsakāmies no viena ieroča pēc otra. Laikam atteiksimies arī no zemes mīnām. It kā tāpēc, ka pasaules lielvaras to gribētu. Mēs it kā aizstāvēsim Latviju bez jebkādas aizsardzības koncepcijas, un mēs nedarām to, kas būtu jādara, lai aizsargātu šo zemi. Mēs taisāmies to zemi pārdot. Mēs nedarām to, ko vajadzētu darīt, lai aizsargātu mūsu tranzīta ceļus, mūsu ostas, mūsu dzelzceļus, - arī tos mēs pārdosim. Ko mēs darām, lai aizstāvētu mūsu tautu? Mēs gatavojam apstākļus tā, lai viņa iznīkst. Ar katru paaudzi būs uz pusi mazāk ļaužu, būs daudz vairāk dzērāju, būs daudz vairāk neskolotu cilvēku. Mēs it kā nespējam! Kur, draugi, ir tad tā tautas un mūsu zemes aizsardzība? Tā būtu tad, ja mēs domātu par to, kā attīstīt mūsu ekonomiku, ja mēs domātu, kā mēs varētu celt mūsu prestižu pasaulē, kā mēs varētu atgādināt pasaulei par mūsu pašapziņu. To mēs nedarām. Mums sūta atpakaļ likumu, kuru mēs jau esam šeit nezin cik daudz dienu tirzājuši, - tāpēc, ka Valsts prezidenta kungs grib pierādīt, ka viņam ir kaut kāda diktatoriskā vara, tāpat kā Šķēles kungs - aizgāja un nāk atpakaļ. Nekā laba tautai nav padarījuši. Lepojās, ka strādā grūti, bet pat nevar viens otru sazvanīt trīs dienu laikā. Es aizgāju vienas sestdienas pēcpusdienā uz ministriju, gribēju nodot vienu vēstuli, bet bija grūti atrast sargu. Tā māja bija ciet, tur neviens nestrādāja. Ja mēs gribam aizstāvēt šito zemi (un es ticu, ka mēs gribam, tas ir mūsu uzdevums šobrīd - šo zemi un šo tautu aizstāvēt), tad sāksim ar to, ka neļausim mūsu zemei nonākt citu rokās, neatdosim mūsu svētos mantojumus citiem, audzināsim un pilnveidosim mūsu tautu. Ja vajadzīgs, tad nekonvertēsim vairs mūsu valūtu, bet liksim visus pie darba, trenēsim mūsu jaunatni un, būdami katrs savā vietā, aizstāvēsim šito zemi. Bet nesāksim ar to, ka stāvēsim kaut kādā barakā un sveicināsim tādus oficierus, kas pat nezina, kā un ko darīt. Jo tos, kas mācēja, - tos jau mēs neņemam armijā iekšā. Ir pilnīgas blēņas šitās runas, ka ar to, ka mēs iesauksim armijā kādu un neatļausim viņam ražīgi dzīvot, mēs aizsargāsim mūsu zemi. Tās ir blēņas. Kārlis Ulmanis, lai gan mums tad bija vislabāk apbruņotā armija, nesauca tautu uz pašnāvību. Mums ir jāizdomā, ko mēs šeit īsti darām. Pirmām kārtām tautas aizstāvība ir nodrošināma, strādājot šeit, Saeimā, kā arī Valsts prezidenta amatā un varbūt arī kādos ministru amatos, bet nedz Valsts prezidents, nedz mūsu premjers, nedz mūsu ministri mūsu tautu neaizstāv. Kas mēs esam tagad pasaules acīs? Mēs esam kriminālnoziedznieku valsts un narkotiku ceļš. Mēs drīz būsim "lielā lāča" īpašums, legāli viņš būs mūs nopircis, un kāpēc tad lai kāds rietumnieks nāktu un sargātu mūs šeit? Neapšaubāmi, Rietumiem būtu labāk sargāt sevi uz Krievijas robežām, bet ne jau tad, ja mūsu pusē no Krievijas robežas būs visur krievi infiltrējušies un visu nopirkuši un ja būs Liepājā krievu karakuģi. Ko mēs darām?! Un mēs, simts cilvēku, šeit lemsim, kā mēs aizstāvēsim mūsu tautu. Mūsu beidzamais budžets bija izsmiekls, tas bija nāves trieciens. Par ekonomikas attīstību mēs šeit negribam dzirdēt, mēs negribam saprast, ka tā nauda rit apkārt un apkārt un nāk atpakaļ budžetā. Mēs negribam saprast, ka mūsu nodokļi ir tik augsti, ka neviens investētājs no ārvalstīm šurp nenāks, ka tās darba vietas pašas no sevis neradīsies. Mēs negribam saprast, ka uz šito kriminālvalsti neviens godīgs cilvēks šurp nenāks. Mēs negribam attīrīties. Attīrīsimies, sāksim attīrīties šeit Saeimā! Attīrīsim tos augstos amatus, kas mūsu tautu nesargā un mūsu zemi nesargā, mūsu stratēģisko mantu nesargā! Atminēsimies, kas mēs kādreiz bijām! Napoleona laikā Taleirāna nākotni izlēma Kurzemes hercogienes. Viena ceturtā daļa no Latvijas bija visiespaidīgākā vieta Eiropā. Un nu mēs esam četras tādas it kā nesadalāmas daļas, bet esam kļuvuši pasaulē par kājslaukāmo vietu. Mēs ejam un klanāmies, mēs nevienam nepasakām, kas ar mums šeit notika, mēs nevienam neatgādinām, ka nedrīkst mūs par jaunu atstāt Lielkrievijas klēpī, mums Ārlietu ministrija pasaka, ka mēs par to nedrīkstam runāt, nedrīkstam tautu tracināt, nedrīkstam pasauli tracināt. Mūsu Prezidija locekļi brauks uz Krieviju. Mums Ārlietu komisijā parādīja darba kārtību, ko mēs esam sagatavojuši. Katrā mūsu darba kārtības punktā ir ietverti nodevīgi komentāri. Teiksim, par Latvijas okupācijas deklarāciju izsakāmies, ka tas bijis no mūsu puses nedraudzīgs akts. Šajā darba kārtībā bija laikam 13 temati, vella ducis... Mūsu Ārlietu ministrija, mūsu Prezidijs, mūsu Prezidents neaizstāv mūsu pašapziņu, neaizstāv mūsu tautu, neaizstāv mūsu zemi, neaizstāv mūsu cietušos, neaizstāv mūsu jaunatni, neaizstāv mūsu vecos, neaizstāv mūsu varoņus, viņi neaizstāv neko, kā tikai savu pašinteresi. Es jūs lūdzu dziļi padomāt. Mums ir gods un pienākums būt tajā sardzē, kas sargā Tālavu, mūsu zemi, un tas svētais pienākums sākas tieši šeit, un, ja es skaru kāda sirdsapziņu šeit, es to daru tīši. Es vēl ticu, ka mums ir diezgan balsu, diezgan cilvēku, kas domā, ko viņi dara. Mūsu senči ir miruši par šito zemi, un mēs gribētu, lai mūsu mazbērniem šeit būtu kaut kas. Bet mēs ievedam šito zemi un šito tautu nabadzībā, ka mums ir jāpārdod savas meitas, mūsu zeme, mūsu tranzītceļi, un mēs prēmējam tos, kas mums to dara. Saprotiet, mēs esam darījuši visu, ko Kiršteina kungs ir prasījis un diktējis. Un viņš dabū prēmiju. Un mēs dabūjam nulli - mūs Eiropas savienībā neņem tagad. Visi šitie mūsu gudrie kungi runājuši par NATO, NATO... Mēs dabūjam divnieku, bet viņi dabūja prēmijas! Viņi tiks atkal ievēlēti tanīs pašos amatos, - un kas ir vainīgs? Galu galā atbildību nesam mēs, simts, - nevaram no tās izvairīties! Mana balss atbalstīja šito Valsts prezidentu, mana balss diemžēl atbalstīja arī mūsu bijušo (un laikam atkal nākamo) premjerministru. Bija ticība, bija cerība, ka mēs mainīsim to nodokļu politiku, sāksim cīnīties pret kriminalitāti, aizsargāsim šito zemi, audzināsim mūsu jaunatni, atbalstīsim mūsu mātes, cienīsim mūsu vecākus. Bet ko mēs izdarījām? Ko mēs darām? Mēs kādreiz bijām pasaulē cienīti, tāpēc ka mums bija vislabākās sociālās programmas... es runāju par laiku pirms Otrā pasaules kara. Mums bija augsts dzīves līmenis, mums bija tādi cilvēki, kurus pasaulē godināja, nevis tādi, kurus amerikāņi nav ar mieru Baltajā namā uzņemt. Par mums nerunāja kā par kaut kādu kriminālu valsti. Mums skolās, teātros, dzejās stāstīja par latviešu varoņiem, un mēs visi tādi gribējām būt. Un kas mēs tagad esam? Mēs paņemsim "plikus" puišus no skolas ārā, tāpēc ka Krastiņa kungs to grib. Viņš nezina, ko viņš ar viņiem darīs. Ar kādiem akmeņiem viņi cīnīsies un pret ko? Un kā? Tagad, kad mēs to sāpīgo jautājumu bijām jau reiz izrunājuši un atraduši kaut kādu kopsaucēju, par ko mēs varējām nobalsot, mūsu laiku tērē no jauna. Ja Valsts prezidenta kungs atnāktu ar ierosinājumu, lai mēs pārrunājam ekonomisko attīstību, viņš būtu cieņas vērts. Ja Valsts prezidenta kungs atnāktu ar ierosinājumu, kā mēs varētu sargāt mūsu zemi no citiem, lai mēs to neizpārdodam, viņš būtu cieņas vērts. Ja Valsts prezidenta kungs atnāktu un iemācītu mums, kā mēs varētu paturēt mūsu ostas un mūsu pakļautībā mūsu tranzītceļus, viņš būtu cieņas vērts. Bet Valsts prezidenta kungs atnāk un liek, lai mēs no jauna lemtu to, ko mēs esam jau nolēmuši, jo agrāk nolemtais viņu neapmierina. Satversmē ir paredzēts risinājums. Ja Saeima un Valsts prezidenta kungs viens otru neapmierina, tad iesim pie tautas, lai tauta izšķir, kuram jāatkāpjas! Ļoti vienkārši. Kādam ir jāsāk sargāt mūsu tautu un mūsu zemi. Es ierosinu, ka mums jāsāk par to domāt un jāsāk tā rīkoties. Paldies. (Aplausi.)".
• 1997_02_10_a-seq23 language "lv".
• 1997_02_10_a-seq23 speaker Gundars_Valdmanis-1940.
• 1997_02_10_a-seq23 mentions Q822919.
• 1997_02_10_a-seq23 mentions Q211.
• 1997_02_10_a-seq23 mentions Q193089.
• 1997_02_10_a-seq23 mentions Q39731.
• 1997_02_10_a-seq23 mentions Q159.
• 1997_02_10_a-seq23 mentions Q7184.
• 1997_02_10_a-seq23 mentions Q5244326.
• 1997_02_10_a-seq23 mentions Q1191011.
• 1997_02_10_a-seq23 mentions Q298041.
• 1997_02_10_a-seq23 mentions Q172.